JAUNUMI

Šonedēļ Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas lietas. Rakstveida procesā Senāts izskatīs trīs kasācijas sūdzības un astoņas blakus sūdzības. Piecās lietās būs pieejami nolēmumi iepriekš tiesas sēdē izskatītās lietās. Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas kasācijas sūdzības, vienā lietā saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu un vienu lietu Senāts skatīs sakarā ar sūdzību par zemākas instances lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums atcelt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Informācija par atsevišķām lietām Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības, septiņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas nolēmumiem, vienu protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu un divus pieteikumus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Senāta Administratīvo lietu departaments 20.februārī tiesas sēdē mutvārdu procesā skatīs Stadler Bussnang AG blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu. Pieteicējs Stadler Bussnang AG iesniedzis pieteikumu, kurā lūdz...

Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 18.februārī, tika akceptēti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, atbalstot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no šī gada 1.septembra. Elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana nozīmē, ka elektroenerģijas cena Latvijā vairs netiks regulēta un arī mājsaimniecībām būs jāizvēlas savs elektroenerģijas tirgotājs un jāvienojas par sev piemērotāko pakalpojumu un līdz ar to tā cenu. Tas nozīmē, ka no š.g. 1.septembra visi elektroenerģijas lietotāji, t.sk. mājsaimniecības, pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū. Izmaiņu rezultātā elektroenerģijas tirgū tiks iesaistīti visi mājsaimniecības lietotāji - ap 900000 lietotājiem, kas patērē ap 25% elektroenerģijas. Pēc grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā apstiprināšanas Ministru kabineta un Saeimā tiks veikti grozījumi MK 2011.gada 29.novembra noteikumos Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, paredzot, ka vēlākais līdz 2013.gada 15.augustam mājsaimniecībām būs jānoslēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgums. Vienlaikus likumprojektā ietverta norma, kas nodrošinās elektroenerģijas piegādi pēc 2013.gada 1.septembra arī tiem lietotājiem, kas nebūs noslēguši elektroenerģijas piegādes līgumu ne ar vienu elektroenerģijas tirgotāju. Likumprojektā ir ietverts arī pēdējās garantētās...

Izplatot informāciju par vēršanos Konkurences padomē (KP) plašsaziņas līdzekļiem un tādējādi informējot iepirkuma pretendentus, kas tika turēti aizdomās par mākslīgu cenu sadārdzināšanu elektrolīniju trašu tīrīšanas iepirkumā, AS „Sadales tīkls" būtiski ierobežo iespējas pierādīt pārkāpumu. KP norāda – izmeklēšanas darbību veikšana pēc tam, kad par to ir brīdināti aizdomās turamie uzņēmumi, dodot tiem iespēju likvidēt pierādījumus, nevar būt efektīva. AS „Sadales tīkls" iesniegumu Konkurences padome (KP) saņēma šī gada 15.februārī – pēc tam, kad 10.februāra raidījumā „Nekā personīga" bija izskanējusi informācija par iespējamām nelikumībām saistībā ar AS „Sadales tīkls" 2012.gada augustā organizēto konkursu, un pēc tam, kad 11.februārī un atkārtoti 15.februārī AS „Sadales tīkls", reaģējot uz raidījumā izskanējušo informāciju, informēja plašsaziņas līdzekļus par savām aizdomām par aizliegtu vienošanos iepirkuma pretendentu starpā un par plāniem vērsties KP. KP uzskata, ka šāda AS „Sadales tīkls" rīcība nav vērsta uz pārkāpuma atklāšanu, bet tieši pretēji – uz cenšanos mazināt savu atbildību par nepamatoti novēlotu reaģēšanu uz...

Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā ierosinājusi jaunus noteikumus, lai uzlabotu vienotajā tirgū apritē esošu patēriņa preču drošību un pastiprinātu tirgus uzraudzību attiecībā uz visām nepārtikas precēm, tostarp tām, kas ievestas no trešām valstīm. Tas nākšot par labu gan patērētāju aizsardzības stiprināšanai, gan vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai uzņēmumiem. Bīstamām precēm nav jānonāk pie patērētājiem vai citiem lietotājiem, un uzlabota šādu preču identifikācija un izsekojamība būs galvenais uzlabojums, kas palīdzēs ātri izņemt tās no aprites. Pēc tam, kad jaunos noteikumus būs pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, tos izpildīs valstu tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kas gūs labumu no ciešākas sadarbības un uzlabotiem kontroles rīkiem. Divus tiesību aktu priekšlikumus papildina tirgus uzraudzības daudzgadu plāns, kurā paredzētas 20 konkrētas darbības, kas no šā brīža līdz 2015. gadam jāveic, lai uzlabotu tirgus uzraudzību pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros, līdz stāsies spēkā jaunie noteikumi. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni min: „Ja vēlamies izmantot visas...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) atkārtoti vērsusies Saeimā ar priekšlikumiem, kas mazinātu administratīvo slogu un izmaksas tirdzniecības nozares uzņēmumiem sakarā ar eiro ieviešanu. Tas būtu nozīmīgi visai sabiedrībai, jo mazinātu objektīvu preču sadārdzināšanos, kā arī inflācijas pieaugumu. Eiro ieviešanas kārtības likumā noteikts, ka kredītiestādes un valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" nomaiņas periodā veic latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā bez maksas. LTA uzskata, ka iedzīvotāju ērtībai, it sevišķi lauku apvidū latu skaidrās naudas nomaiņu vajadzētu atļaut arī citiem komersantiem, kas nodarbojas ar skaidras naudas operācijām, tostarp mazumtirdzniecības uzņēmumiem. LTA iepriekš aicināja saīsināt cenu paralēlās atspoguļošanas periodus attiecīgi līdz vienam mēnesim pirms un 3 mēnešus pēc euro ieviešanas. Patlaban LTA, ņemot vērā notikušās diskusijas, neiebilst 3 mēnešu periodam pirms eiro ieviešanas dienas, taču turpina pastāvēt uz to, ka 6 mēnešu periods pēc ieviešanas tomēr ir pārmērīgi garš un apgrūtinošs tirgotājiem. LTA domā, ka pircējus nākamā gada 1. maijā vairs neinteresēs, piemēram, cik maksājis kefīrs...

Lielveikalu ķēžu un piegādātāju tirdzniecības attiecības raisa arvien lielāku interesi un bažas. Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja (EESK) ir konstatējusi, ka lielveikalu tīklu uzņēmumi visās valstīs veido oligopolu. Statistikas dati liecina, ka lielāko tirgus daļu visur pārvalda neliels mazumtirgotāju skaits, kas cenu un peļņas daļu veido ļoti nepārredzami. Tā kā tirdzniecības ķēdes pieprasa atmaksāt izdevumus par dažādiem pakalpojumiem, piegādātājiem izmaksātā summa par pirkumu neatspoguļo viņu reālos, ar piegādātajiem produktiem saistītos ienākumus. Armands Krauze, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis: ”EESK prasa, lai arī Eiropas Komisija atzītu, ka starp lielveikalu ķēdēm un pārtikas preču piegādātājiem nepastāv līgumslēgšanas brīvība. To apliecina fakts, ka lielveikalu ķēdes pārtikas preču piegādātājiem uzspiež negodīgu un konkurences noteikumiem neatbilstošu praksi. Šī negodīgā prakse kaitē ne tikai piegādātājiem, bet arī patērētājiem. EESK ir konstatējusi, ka tirgus nedarbojas un stāvoklis turpina pasliktināties, jo sistēma nav pietiekami regulēta. Piegādātāji pieņem šo viņiem ļoti neizdevīgo sistēmu tāpēc,...

Lai nodrošinātu līdzsvaroti proporcionālu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā (EP), Saeimas Eiropas lietu komisija, atbalstot komisijas priekšsēdētājas Zanda Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumu, vienojusies nosūtīt vēstuli EP atbildīgajām amatpersonām ar aicinājumu pārskatīt EP Konstitucionālo jautājumu komitejas izstrādāto metodiku parlamenta deputātu skaita aprēķināšanai katrai valstij. „Jau šobrīd ir uzsāktas diskusijas par dalībvalstu deputātu skaitu Eiropas Parlamentā 2014. līdz 2019.gada sasaukumā. Dalībvalstu valdību vadītāji par šo iniciatīvu lems tikai tad, kad vienošanās būs panākta Eiropas Parlamentā. Konstitucionālo jautājumu komitejas sagatavotais rezolūcijas projekts paredz deputātu skaita samazināšanu atbilstoši Lisabonas līgumā noteiktajam līdz 750 plus parlamenta prezidents un vienlaikus nosaka mandātu skaita samazināšanu arī Latvijai par vienu. Esam pārliecināti, ka piedāvātā dalībvalstu deputātu sadales metodika nav optimāla, jo tajā ietvertas atkāpes no līgumos paredzētajiem deputātu skaita aprēķināšanas kritērijiem. Bez tam piedāvājums rada daudz jautājumus par vienlīdzības principa ievērošanu tajā,” norāda Z.Kalniņa-Lukaševica, skaidrojot vēstules mērķus. EP atbildīgajām amatpersonām adresētajā vēstulē Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja aicina EP meklēt ilgtspējīgu,...

19. un 20.februārī notiek Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kurā diskutē par Eiropas Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020.gadam - Uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā”, kā arī par ES Vienotā tirgus jautājumiem „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā. Sanāksmē piedalās arī Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. D.Pavļuts padomē paudīs atbalstu inciatīvai stiprināt uzņēmējdarbības prasmju apguvi jauniešu izglītības sistēmā, tādējādi sekmējot jauniešu iesaisti un darbību uzņēmējdarbības jomā. Atbalstāma būtu praktiskas pieredzes nodošanas sekmēšana skolēniem un studentiem, veidojot jauniešiem priekšstatu par uzņēmējdarbības ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā. Latvijas skatījumā ir jāveicina jaunās uzņēmēju paaudzes veidošanās, radot jauniešos interesi par uzņēmējdarbību un veidojot motivējošu vidi veidot jaunus inovatīvus uzņēmumus. Tāpat ekonomikas ministrs aizstāvēs Latvijas pozīciju, ka ES un dalībvalstu līmenī ir jāatbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz rūpniecības uzņēmumu sadarbības attīstīšanu, piemēram, atbalstot klasteru un sadarbības tīklu veidošanos. Tas sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu potenciālu iekļūt jaunos tirgos un attīstīt tehnoloģijas. Tāpat Latvija uzsver, ka ir svarīgi...

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №71 «Par Ministru kabineta 2008.gada 27.maija noteikumu №374 «Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas līgumu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №67 «Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda uzraudzības noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №72 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumos №134 «Personu apliecinošu dokumentu noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.aprīli.

Jelgavas domes 2013.gada 31.janvāra saistošie noteikumi №13 - 2 «Atvieglojumu piešķiršana nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Jelgavas pilsētā 2013.gadā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi №81 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos №143 «Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Saeimas 2013.gada 31.janvāra Euro ieviešanas kārtības likumsLikums stājas spēkā ar 2013.gada 1.martu.

Ventspils pilsētas domes 2013.gada 25.janvāra saistošie noteikumi №2 «Grozījumi 2010.gada 16.marta saistošajos noteikumos №4 «Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Ventspils pilsētā fiziskām personām par īpašumiem, kuros netiek veikta saimnieciskā darbība»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 16.februāri.