JAUNUMI

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №49 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 5.aprīļa saistošajos noteikumos №14 «Par Jūrmalas pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi №78 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos №669 «Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas valsts nodevu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi №85 «Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.martu.

Saeima ceturtdien, 14.februārī, otrajā galīgajā lasījumā ar vienbalsīgu atbalstu (84 deputāti par, neviens - pret vai atturas) pieņēma Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, ar kuru daļēji tika ratificēta Pārskatītā Eiropas Sociālā harta. Hartā tā arī netika ratificēts diskusijas raisījušais ceturtais pants, kas paredz strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, gan arī vairāki citi panti. Līdz ar Pārskatītās hartas ratificēšanu Latvijai kļūst saistoša virkne hartas pantu, tostarp par tiesībām uz darbu, tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī par strādājošo tiesībām uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Tiesa gan, hartas ratificēšana ir tikai formāla. Tā neizraisīs pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, kā arī neradīs papildus līdzekļu nepieciešamību, jo tās ietvaros tiek ratificēti tie panti, kuru noteiktajiem ieteikumiem Latvijas Republikas normatīvie akti jau atbilst. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta tika atvērta...

Par formāliem pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās vairs nesodīs tik bargi, paredz Saeimas ceturtdien, 14.februārī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Atbalstītie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas paredzēts robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem. „Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet dažādu apstākļu dēļ, piemēram, no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” skaidro par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs biedre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka likuma piemērotājiem ir jāvērtē katra situācija un sods jāpiemēro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Savukārt...

Lai efektīvāk apkarotu uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, Saeima ceturtdien, 14.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas ļaus kapitālsabiedrību iekšējos strīdus izskatīt īsākos termiņos, nosakot speciālo tiesvedības kārtību lietās par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Pašreizēja likumdošana pieļauj situāciju, kad cietusī persona par savu taisnību spiesta cīnīties vairākus gadus, bet komersanta manta pa to laiku tiek izsaimniekota un uzņēmums novests līdz maksātnespējai. Grozījumi paredz, ka šādu komercstrīdu lietas tiesai būs jāskata paātrinātā termiņā − pirmajā instancē viena mēneša laikā. Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem speciālajā kārtībā skatīs Jelgavas pilsētas tiesa. Vienas tiesas noteikšana komercstrīdu gadījumos veicinās vienotu tiesu praksi, norāda likumprojekta autori. Paredzēts, ka komercstrīdu lietas tiesa pirmajā instancē skatīs rakstveida procesā, un to izskatīs ne vēlāk kā mēneša laikā. Lietas skatīs tiesas sēdē, ja to lūdz kāda no pusēm vai to par nepieciešamu uzskata pati tiesa. Tādā gadījumā tiesas diena tiks...

Saeima ceturtdien, 14.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Grozījumi tapuši, lai sekmētu valsts zinātnisko institūciju un to darbinieku mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumiem un augu šķirnēm, sakārtotu zinātnisko institūciju juridisko statusu, nostiprinātu valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru. Likums tiek papildināts ar regulējumu lēmuma pieņemšanai par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu un šo tiesību izmantošanu (komercializāciju). Lai nostiprinātu mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumu vai augu šķirni, likuma grozījumi nosaka ― ja valsts zinātniskā institūcija nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz izgudrojumu vai augu šķirni un nav tās piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tai jānodrošina šo tiesību aizsardzība, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz augu šķirni. Savukārt, ja valsts finansēta pētījuma ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu,...

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi jaunu Arodbiedrību likumu, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, kas ceturtdien, 14.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Kopumā likumprojekta trīs nodaļās ietverti sešpadsmit panti. Pirmajā nodaļā iekļauti 10 panti par vispārīgiem jautājumiem, t.sk., likuma mērķi, arodbiedrību jēdziena definīciju, arodbiedrību tiesiskā satura definīciju, u.c. Otrajā nodaļā ietverti trīs panti, kuros noteikta arodbiedrību kompetence un darbība. Trešajā nodaļā regulēti jautājumi, kas saistīti ar divpusējo sociālo dialogu un trīspusējo sadarbību, kā arī arodbiedrību attiecībām ar valsts un pašvaldību institūcijām. Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojektu atbilstoši 2012.gada 31.janvāra Ministru kabineta uzdevumam LM izstrādāja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Arodbiedrību tiesiskais regulējums šobrīd ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā, kā arī likumā Par arodbiedrībām, kas ir pieņemts 1990.gada 13.decembrī un ir spēkā no 1991.gada 2.janvāra.

Turpmāk Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu saraksts tiks aizstāts ar jaunāko psihoaktīvo vielu ķīmisko grupu pamatformulām. Tas ļaus izbeigt tā dēvēto vīraku un „spice” augu maisījumu pārdošanu legālajā tirgū, ņemot vērā, ka to ļaunprātīga lietošana apdraud veselību. To paredz Saeimā ceturtdien, 14.februārī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere norāda, ka aizliegto vielu nosaukumu aizstāšana ar ķīmiskajām formulām būs labs risinājums tam, lai psihoaktīvo vielu ražotājiem liegtu iespēju piedāvāt arvien jaunas apreibinošās vielas, kuras būtībā ir tās pašas, kas iekļautas sarakstā, tikai ar nedaudz citu struktūru. Līdz šim kontrolējamo vielu saraksti vairākkārt papildināti ar jaunām apritē nonākušām psihoaktīvām vielām, taču uz izmaiņām sarakstā strauji reaģē ražotāji, izveidojot un tirgū piedāvājot aizvien jaunus atvasinājumus. Izmaiņas līdzšinējā kārtībā rosinātas, jo narkotisko un psihotropo vielu saraksta papildināšana ar atklātām jaunām vielām nedod vēlamo rezultātu, un ražotāju...

Turpmāk mazajās pašvaldībās (līdz 5000 iedzīvotāju) līdzšinējo 13 deputātu vietā tiks ievēlēti tikai deviņi - to paredz Saeimas ceturtdien, 14.februārī, galīgajā lasījumā kā steidzami pieņemtie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecību novada domē. Iepriekš par likumprojektu atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojekta iesniedzēju vārdā komisijas sekretāre Lolita Čigāne uzsvēra, ka „patlaban lielākajā daļā mazo pašvaldību lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta, jo ievēlētie deputāti, kuri kādreiz ieņēmuši deputātu vai priekšsēdētāju amatus bijušajos pagastos, bieži vien nepārstāv visa novada, bet gan tikai sava bijušā pagasta intereses. Tas noved pie tā, ka atšķirīgo viedokļu dēļ ir apgrūtināts domes darbs, jo nav iespējams vienoties par labāko risinājumu visa novada iedzīvotājiem”. Izmaiņas pašvaldību vēlēšanu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas un attieksies uz deputātiem, kas tiks ievēlēti 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.

Lai nodrošinātu televīzijas programmu zemes apraidi ciparu formātā no 2014.gada 1.janvāra, nodalītu skatītājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu raidīšanu no maksas televīzijas programmu apraides un precizētu maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja pienākumus un darbības ierobežojumus, Saeima ceturtdien, 14.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka apstiprinātais komersants ― SIA „Lattelecom” ― nodrošina televīzijas programmu raidīšanu tikai līdz šī gada 31.decembrim. Šie likuma grozījumi paredz nosacījumus, ar kādiem no nākamā gada 1.janvāra notiks televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšana, ievērojot ierobežotā frekvenču resursa efektīvu izmantošanu. Tāpat tiek precizēti komersanta pienākumi, jo pašlaik spēkā esošie neatbilst šī brīža situācijai, norāda likumprojekta autori. Arī turpmāk maksas televīzijas pakalpojumu sniegs viens, atklātā konkursā apstiprināts komersants, nosaka likuma grozījumi. Precizējot maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja pienākumus un darbības ierobežojumus, likumprojekts nosaka ― lai skatītājiem nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību, komersantam maksas televīzijas programmu raidīšana zemes apraides ciparu formātā jānodrošina tā, lai klienti var...

Satversmes tiesa 13. februārī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-12-01 „Par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41. punkta vārdu „līdz 2011. gada 31. decembrim” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41. punkts noteic, ka Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011. gada 31. decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā piemaksu, kā arī nosaka tās apmēru, kas laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim nedrīkst būt mazāka par 0,70 latiem. Tādējādi neatkarīgi no personas darba stāža apjoma, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, persona piemaksu pie pensijas ir tiesīga saņemt, ja tā ir pensionējusies līdz 2011. gada 31. decembrim. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes...

Plānots, ka ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klienti ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) varēs sazināties arī elektroniski, ne tikai pa pastu. Šādas izmaiņas paredz Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos Nr.275 „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta", kas ceturtdien, 14.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik sociālās aprūpes centros mītošie cilvēki iesniegumus VSAA par pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskaitījumu valsts sociālās aprūpes centra kontā var nosūtīt tikai pa pastu vai iesniegt personiski. Turpmāk klienti vai viņu aizgādņi, kuriem ir elektroniskais paraksts, šo iesniegumu varēs iesniegt arī elektroniski. Jaunā kārtība samazinās administratīvo slogu un atvieglos saziņu ar Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošo iestādi. LM rīcībā esošā informācija liecina, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās uzturas vairāk nekā 11 tūkstoši klientu. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo klientu ir ar smagu invaliditāti vai...

Vakar, 14.februārī, valsts sekretāru sanāksmē izsludināti likumprojekti „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” un „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Grozījumi ir saistīti ar valdības lēmumu izstrādāt un ieviest vienotu publisko personu un iestāžu sarakstu, kura uzturēšanu veiks Uzņēmumu reģistrs. Šobrīd Latvijā, atšķirībā no citām Baltijas valstīm, šāda vienota reģistra nav. Publiskā telpā atrodamā informācija par valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, valsts augstskolām, augstskolu un pašvaldību veidotām iestādēm ir fragmentāra. Atsevišķos gadījumos informācija pārklājas, citos tā ir novecojusi. Turklāt ne visa informācija ir publiski pieejama, kas padara valsts pārvaldi necaurspīdīgu. Saskaņā ar likumprojektos noteikto, vienotajā publisko personu un iestāžu sarakstā tiks ierakstītas visas publiskās personas un iestādes, kas nodrošina izpildvaras funkciju veikšanu. Saraksts nodrošinās vienotu valsts pārvaldes institucionālo vienību uzskaiti un tas būs pieejams bez maksas visai sabiedrībai Uzņēmumu reģistra mājas lapā, lai jebkurš tajā varētu pārliecināties, vai konkrēta publiska persona, iestāde eksistē un iegūt pamata informāciju par to. Paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrs...

Rīgas domesMājokļu un vides komiteja iepazinusies ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārskatu par darbu ar parādniekiem 2012.gadā. Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka pērn pret parādniekiem tiesā tika celtas 1049 prasības kopumā par 3,07 miljoniem latu. Uz šā gada 1.janvāri RNP lietvedībā kopumā atradās 4512 civillietas ar parādniekiem, no kurām 1121 vēl bija iztiesāšanas stadijā, 2294 lietās - parāda piespiedu piedziņas stadijā, savukārt 1097 lietās piedziņa bija pabeigta vai izbeigta. Vidējā tiesā celto prasību summa 2012.gadā bijusi 2931 lats. Kopējais rēķinu apmaksas līmenis gan 2012.gadā, gan 2011.gadā saglabājies virs 90 %, taču novērojama tendence, ka apkures sezonā iedzīvotāji apmaksā rēķinus aptuveni 70 % apmērā, atliekot šos maksājumus uz vasaras mēnešiem. RNP pērnā gada aprīlī 21 370 parādniekiem izsūtījis atgādinājumus par parāda apmaksu. Rezultātā 2000 klientu pilnībā apmaksājuši parādus par kopējo summu 688 128 lati, bet vēl 10 000 klientu parādus apmaksājuši daļēji, kopumā 1,14 miljonu latu apjomā. Savukārt 2012.gada maijā atgādinājumi tikuši...