JAUNUMI

Saeimas 2013.gada 10.janvāra likums «Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 31.janvāri.

Saeimas 2013.gada 17.janvāra likums «Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju.

Rīgas Domes 2013.gada 15.janvāra saistošie noteikumi №203 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 2.oktobra saistošajos noteikumos №188 «Par līdzfinansējuma samaksas kārtību profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvei Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.janvāri.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 17.janvāra saistošie noteikumi №2 «Par atvieglojumu piešķiršanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem 2013.gadā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.janvāri.

Saeimas 2013.gada 10.janvāra likums «Grozījums likumā «Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 31.janvāri.

Saeimas 2013.gada 17.janvāra likums «Grozījumi Notariāta likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju.

Saeimas 2013.gada 10.janvāra likums «Grozījumi Kriminālprocesa likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 13.februāri.

Saeimas 2013.gada 17.janvāra likums «Grozījumi Civillikumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 31.janvāri.

Saeimas 2013.gada 10.janvāra likums «Grozījumi Pacientu tiesību likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 13.februāri.

Trešdien, 30. janvārī, Finanšu ministrijā norisinājās uzņēmējiem un grāmatvežiem paredzēts seminārs par eiro ieviešanu Latvijā. Seminārā FM Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta nodaļas vadītājas vietniece, Grāmatvedības jautājumu darba apakšgrupas vadītāja Arta Priede sniedza prezentāciju par grāmatvedības vadlīnijām, kuras kopsavilkumu iespējams aplūkot šajā video: Ar A. Priedes prezentāciju par grāmatvedības vadlīnijām var iepazīties šeit.

Saeima ceturtdien, 31.janvārī, galīgajā lasījumā lems par Euro ieviešanas likumprojektu , kas noteiks Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro ieviešanas kārtību Latvijā. Likumprojekts eiro ieviešanai paredz īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas paredz nodrošināt stingru valsts fiskālo disciplīnu ilgtermiņā. Likumprojektā noteikti turpmākās fiskālās politikas principi un nosacījumi, lai nodrošinātu ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu un tādējādi sekmētu ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, kā arī samazinātu ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumā „Par piesārņojumu”, kas paredz stingrāku piesārņojošo darbību veicēju uzraudzību un kontroli, kā arī likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, ko Latvija, apņemoties aizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, parakstījusi 2007.gada 29.maijā. Galīgajam lasījumam sagatavoti arī grozījumi Latvijas Nacionālās...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien, 30.janvārī, atbalstīja grozījumus likumā „Par piesārņojumu” izskatīšanai Saeimā otrajā galīgajā lasījumā. Grozījumi skars galvenokārt piesārņojumu veicēju uzraudzību un kontroli. Likuma grozījumi paredz noteikt stingrākas prasības piesārņojošo darbību atļaujām, kā arī atskaitēm par atļauju nosacījumu ievērošanu. Piemēram, ja tiek izmantotas bīstamas ķīmiskas vielas, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, piesārņojumu veicējam būs jāizstrādā ziņojums un tas kopā ar iesniegumu atļaujas saņemšanai jāiesniedz reģionālajā vides pārvaldē. Ja ziņojumā informācija par augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli norādīs uz piesārņojuma līmeni, kas ietekmē vidi vai cilvēka veselību, vides pārvalde piesārņojuma veicējam varēs noteikt pasākumus, lai nodrošinātu iekārtas teritorijas sakārtošanu. Likuma grozījumos paredzēts, ka vides pārvalde varēs apturēt iekārtas darbību, ja tiks pārkāpti izdotās atļaujas nosacījumi un radīts apdraudējums cilvēka veselībai un videi. Likumprojekts papildināts ar regulējumu, kas augstākās kategorijas piesārņojuma veicējiem noteiks konkrētus termiņus pazemes ūdeņu un augsnes monitoringa veikšanai. Likumprojekts paredz, ka, nosakot īpašas...

Trešdien, 30. janvārī, Finanšu ministrijā norisinājās uzņēmējiem un grāmatvežiem paredzēts seminārs par eiro ieviešanu Latvijā. Seminārā Latvijas Bankas Grāmatvedības pārvaldes vadītājs galvenais grāmatvedis, grāmatvedības jautājumu darba apakšgrupas pārstāvis Jānis Caune sniedza prezentāciju par valūtas kursa piemērošanas vadlīnijām, kuras kopsavilkumu iespējams aplūkot šajā video: Ar J. Caunes prezentāciju var iepazīties šeit.

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2012.gadā atklājusi 2928 bez rakstveida darba līguma strādājošos, kas tika nodarbināti 841 uzņēmumā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu par 30 personām ir samazinājies Darba inspekcijas konstatēto ēnstrādnieku skaits. 2011.gadā kopumā atklāti 2958 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie. "Ēnstrādnieku skaita samazinājums skaidrojams ar mazāku apsekojuma skaitu, ko Darba inspekcijas inspektori veica pagājušajā gadā. Pērn veikti 3037 apsekojumi saistībā ar nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, savukārt gadu iepriekš - 3248. Apsekojumu skaits sarucis augstās kadru mainības dēļ, jo inspektori Darba inspekciju pameta, to mainot pret labāk atalgotu un mierīgāku darbu," norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. 2012.gadā palielinājies ēnstrādnieku skaits, jo vienā apsekojumā Darba inspekcija konstatēja vairāk bez rakstveida darba līguma strādājošos. Turklāt darba devēji bieži vien arī pēc pirmā Darba inspekcijas piemērotā administratīvā soda turpina iepriekšējo praksi, nodarbinot cilvēkus bez rakstveida darba līguma. 2011.gadā par atkārtotu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma sodīti 30 uzņēmumi, bet pērn jau 39. Visvairāk ēnstrādnieku...

Otrdien, 29.janvārī, Ministru kabineta sēdē apstiprinātas Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju prioritātes. "Valdībā apstiprinātās nākamo septiņu gadu ES fondu investīcijas ir pirmais nozīmīgais solis 2014.-2020. gada plānošanas perioda sagatavošanas darbu veikšanai. Tagad ir skaidri noteikti investīciju mērķi, un atliek veikt kvalitatīvu fondu plānošanas darbu gan ministrijās, gan konsultējoties ar nevalstiskajiem, reģionālajiem un sociālajiem partneriem, lai nākamo gadu ieguldījumi dotu maksimālu atdevi visās noteiktajās jomās," rezumē finanšu ministrs Andris Vilks. Nākamo septiņu gadu ES fondu tematiskie mērķi būs: nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti; uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju; atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs; veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti; veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās; veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību; ieguldīt izglītībā, prasmēs...