JAUNUMI

Turpmāk zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmenus būs grūtāk nokārtot, jo otrdien, 29.janvārī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.661 "Zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtība"", kurš paaugstina prasības šī eksāmena nokārtošanai, par piecām samazinot pieļaujamo kļūdu skaitu eksāmena pirmajā daļā (testā) un arī paredzot detalizētāku izvērtēšanu eksāmena otrajai daļai. Zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmenam ir divas daļas – pirmajā daļā eksaminējamais sniedz atbildes uz 45 testa jautājumiem, otrajā daļā sniedz risinājumu juridiskai problēmai. Eksāmena pirmo daļu komisija vērtē, nosakot pareizo atbilžu skaitu aizpildītajā testā. Noteikumu projekts nosaka izmaiņas abu eksāmena daļu vērtēšanas kartībā. Eksāmena pirmajā daļā pieļaujamo kļūdaino atbilžu skaits samazināts no 18 uz 13 (saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja eksaminējamais ir pareizi atbildējis uz ne mazāk kā 32 (iepriekš 27) no 45 testā iekļautajiem jautājumiem). Savukārt eksāmena otrā daļa tiks vērtēta desmit ballu sistēmā līdzšinējo...

Turpmāk parādu piedzinēju darbība tiks stingrāk reglamentēta, gan nosakot to licencēšanas kārtību, gan paredzot maksimālo summu, ko tie drīkst prasīt kā parāda atgūšanas izdevumus. To visu paredz divi otrdien, 29.janvārī, valdībā pieņemtie Ekonomikas ministrijas izstrādātie MK noteikumu projekti - "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" un "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība". Noteikumi izdoti saskaņā ar 2012.gada 8.novembrī Saeimā pieņemto Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kurā noteiktas prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībai, prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam parāda atgūšanā īstenojamai komunikācijai, kā arī risināts fizisko personu datu izmantošanas jautājums parāda atgūšanā. Likumā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam jāsaņem speciālā atļauja (licence), lai tas savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros būtu tiesīgs veikt ārpustiesas parāda atgūšanu kreditora vārdā vai uzdevumā. Ministru kabineta noteikumi par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtību nosaka, kā tiks izsniegta, izmantota, pārreģistrēta, apturēta un anulēta speciālā atļauja...

Mikrouzņēmumi ir nepieciešama uzņēmējdarbības forma, kas var kalpot par būtisku atspēriena punktu biznesa uzsācējiem, taču vai tajos strādājošo sociālā aizsardzība ir pietiekama un cik solidārs ir mikrouzņēmumiem noteiktais nodokļu režīms - par to otrdien, 29.janvārī, diskutēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Šodienas diskusija norādīja uz vairākiem vājajiem posmiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā. Veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un, strādājot tikai mikrouzņēmumā, paši nevar nopelnīt pat minimālo pensiju. Te vietā ir jautājums par solidaritāti – vai pārējie strādājošie ir ar mieru pārdalīt savus nodokļus, lai segtu starpību starp nopelnīto un valsts garantēto minimālo pensiju?” problēmu ilustrē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Mikrouzņēmumos strādājošo skaits ir pārsniedzis 50 tūkstošus personu, kas ir 5,7 procenti no kopējā nodarbināto skaita. Daudziem tā nav vienīgā darbavieta – 39 procenti līdztekus strādā arī citos uzņēmumos. Un tikai desmitajai daļai no mikrouzņēmumu darbiniekiem iepriekšējā periodā nav bijis darba...

Tupmāk valsts un pašvaldību darbinieku algas tiks dalītas noteikta diapazona grupās un darbinieku atalgojums būs atkarīgs arī no viņu darba izpildes vērtējuma, paredz otrdien, 29. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību. Tas paredz būtiski mainīt līdzšinējo veidu, kā nosaka valsts un pašvaldību darbinieku mēnešalgas. Turpmāk mēnešalgu noteikšanā vairs netiks piemērotas pašreizējās sešas kvalifikācijas pakāpes, kā arī nepiemēros kritēriju "valsts dienestā nostrādātais laiks (līdz 11 gadiem)". Līdz ar to mēnešalga tiks noteikta, pamatojoties uz mēnešalgu grupu, kurai atbilst noteikts mēnešalgas diapazons. Savukārt šī mēnešalgas diapazona ietvaros darbiniekus dalīs trīs kategorijās, balstoties uz to darba izpildes novērtējumu un profesionālo pieredzi (līdz 3 gadiem). Gan no mēnešalgas grupas, gan darbinieka kategorijas būs atkarīgs viņa algas galīgais lielums. Darba izpildes novērtējums ietekmēs ne tikai ikmēneša algas lielumu, bet arī darba samaksas mainīgo daļu,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts darba inspekciju, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu (RSU DDVVI) un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru SIA "TNS" ir uzsākusi apjomīgu pētījumu par darba apstākļiem un riskiem Latvijā. Tā mērķis ir noskaidrot situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā un izstrādāt ieteikumus šo jomu regulējošā tiesiska pamata pilnveidošanai, lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto darba aizsardzības prasību izpildi, kā arī priekšlikumus citiem veicamajiem pasākumiem, lai uzlabotu darba apstākļus un darba vidi Latvijas uzņēmumos. Šis būs jau trešais šāda rakstura pētījums, kas ļaus dinamikā izvērtēt situācijas maiņu darba aizsardzības jomā pēdējo 15 gadu laikā. Viens no pētījuma svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, darba devēji un nodarbinātie apzinīgāk un biežāk nekā ekonomiskās krīzes laikā ievēro normatīvo aktu prasības. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Iepriekšējo pētījumu LDDK veica 2009.-2010.gadā, un tas parādīja, ka, lai arī darba devēji un nodarbinātie arvien vairāk apzinās,...

Turpmāk Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumus varēs saņemt tikai tās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst kritērijiem, kas noteikti otrdien, 29. janvārī, valdības apstiprinātajos jaunajos MK noteikumos „Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu”. Šo atbilstību vērtēs Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izveidota komisija. Šie kritēriji paredz dažādus kooperatīvās sabiedrības darbības noteikumus, piemēram, ka sabiedrībai jāsniedz mežsaimniecības pakalpojumus un realizē mežsaimniecības produkciju, kura iegūta tās biedru īpašumā vai iepirkta no meža īpašnieka, kas nav sabiedrības biedrs. Tāpat minimālais mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem nevar būt mazāks par 50 % no tās kopējā apgrozījuma, ieņēmumiem no mežsaimniecības preču realizācijas un mežsaimniecības pakalpojumu sniegšanas jābūt ne mazāk kā 75 % no sabiedrības neto apgrozījuma, sabiedrības minimālajam biedru skaitam jābūt 15, utt. Noteikumos netiek mainīti lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritēriji un izvērtēšanas kārtība. Tāpat...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”, ko otrdien, 29.janvārī, akceptēja valdība. Grozījumi noteikumos veikti tādēļ, lai uzlabotu valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” (LAF) sadarbību ar bankām un radītu vienotu izpratni par noteikumos ietvertajām normām. Grozījumi paplašina sadarbības līguma pilnvarojumu, ļaujot precīzāk noteikt sadarbību ar bankām un uzlabo pušu sadarbības iespējas situācijās, kad saistības netiek pildītas. Grozījumos precizēta kārtība, kādā tiek pieteiktas garantijas, kā arī pieļaujama iespēja prasīt papildu garantijas situācijās, ja galvojuma ņēmējs, iestājoties kredīta vai galvojuma gala atmaksas termiņam, nav spējis pilnībā izpildīt noteiktās saistības. Tas veicinās fonda izsniegto garantiju izmantošanu īstermiņa aizdevumiem un aizdevumiem ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās. Mainīts garantijas pieteikšanas termiņš, paredzot garantijas pieteikt arī 30 dienas pēc garantijas līguma darbības beigām, ja garantijas gadījums iestājies garantijas līguma darbības laikā. Arī šis noteikumu papildinājums veicinās fonda garantiju izmantošanu, īpaši īstermiņa...

2012.gadā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības* kopumā parakstījušas prēmijas Ls 55,3 milj. apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas(LAA) un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) apkopotā informācija par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem.Salīdzinot ar 2011.gadu, 2012.gadā dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieaugums par 6%; parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms palielinājies par Ls 3,1 milj. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājies par Ls 3,8 milj. jeb 13%, un kopumā klientiem 2012.gadā atlīdzībās izmaksāti Ls 32,4 milj. LAA prezidents J.Dumpis ir pārliecināts, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei Latvijā, pieaugs arī iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to arī šogad var prognozēt dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi vismaz par 5%. Personu apdrošināšanas veidos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaiņas ir vērojamas gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. 2012. gadā pieprasītākais dzīvības apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, gan ar uzkrājuma veidošanu (t.sk. tirgum piesaistītie dzīvības apdrošināšanas līgumi), gan arī bez uzkrājuma veidošanas. Tā kopumā dzīvības apdrošināšanā parakstītas...

Otrdien, 29. janvārī, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Noteikumu projekts "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda uzraudzības noteikumi", kas nosaka kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu uzraudzību, izvērtēšanu, kontroli, ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus. MK noteikumi nosaka finanšu instrumentu uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, finanšu instrumentu kontroles kārtību, nosacījumus neatbilstību konstatēšanai, neatbilstību izvērtēšanas kārtību, kā arī ziņošanas par konstatētajām neatbilstībām kārtību. Noteikumos iekļauta arī neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība gan no programmas apsaimniekotāja un aģentūras par programmas īstenošanā veiktajiem administratīvajiem izdevumiem, gan no līdzfinansējuma saņēmējiem atkarībā no tā, vai tie ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes vai arī privātpersonas. Tāpat noteikumi paredz neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas un uzskaites kārtību. Ņemot vērā, ka EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda vadības likumā noteiktā finanšu instrumentu ieviešanas sistēma...

Šodien, 30. janvārī, Valsts zems dienests (VZD) ar viesošanos Rēzeknē uzsāk pasākumu sēriju Latvijas reģionos, kas veltīta VZD darbības 20 gadu jubilejai. Lielākajās pilsētās, kur atrodas VZD reģionālo nodaļu biroji, notiks VZD vadības tikšanās ar sadarbības partneriem, būs aplūkojama ceļojošā izstāde par zemes reformu un mērniecības vēsturi, kā arī VZD pārstāvji tiksies ar skolēniem un studentiem, lai skaidrotu zemes reformas nozīmi valsts ekonomikas atjaunošanā. Tiekoties ar pašvaldībām un citiem sadarbības partneriem Latvijas reģionos, VZD pārstāvji iepazīstinās ar tuvākajā laikā plānotajām izmaiņām informācijas apmaiņā ar pašvaldībām, ieviešot automatizētu datu saņemšanu, kadastra datu aktualizācijas un nekustamo īpašumu reģistrācijas procedūru vienkāršošanu, kā arī – kadastra attīstību tālākā nākotnē, un kopīgi atskatīsies uz 20 darbības gados paveikto. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ciešajai sadarbībai ar pašvaldībām, kas ir nozīmīgākie Dienesta datu sniedzēji, kā arī izmantotāji, tādēļ pasākumā īpaši aicināti piedalīties pašvaldību pārstāvji. Lai pateiktos par sekmīgo sadarbību daudzu gadu garumā, VZD suminās aktīvākos sadarbības partnerus. Tuvākie pasākumi...

Turpmāk parādu piedzinēji par parāda atgūšanas procesa izmaksām parādniekam nedrīkstētu pieprasīt vairāk kā 12 latus, paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", ko otrdien, 29. janvārī, skatīs valdībā. Minētos 12 latus parādu piedzinējs varēs pieprasīt: 1) par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildus veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā - ne vairāk kā 5 latus; par darbībām, kas nav uzskatāmas par objektīvi nepieciešamām un pamatotām parāda atgūšanai, kā arī darbībām, kas ir pretrunā ar godīgu praksi.

Tiesībsarga birojs 28. janvārī izplatījis paziņojumu, ka Latvijas valdība maldinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu, sev par labu sagrozot Tiesībsarga biroja sniegto informāciju lietā „Mihailovs pret Latviju” par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts sociālās aprūpes centrā. Tiesībsargs ir vērsies pie ministru prezidenta ar prasību izvērtēt atbildīgo darbinieku rīcību. Valdības rīcībā bija tiesībsarga sniegta informācija par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts sociālās aprūpes centros, tajā skaitā arī saistībā ar tiesā izskatāmo gadījumu lietā „Mihailovs pret Latviju”. Tā vietā valdība esot informējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT), ka tiesībsargs nav konstatējis nekādus pārkāpumus, ziņo Tiesībsarga birojs. Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 2011.gada 7.decembrī lūdza Tiesībsarga biroju sniegt informāciju saistībā ar Genādija Mihailova iesniegumu ECT par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Kā savā vēstulē norādīja valdības pārstāvis, informācija nepieciešama, lai varētu sagatavot kvalitatīvus komentārus atbildei uz iesniedzēja sūdzībām. Tiesībsarga birojs 2011.gada 13.decembra vēstulē informēja gan par konstatētiem konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret G.Mihailovu, gan arī...

80% Latvijas iedzīvotāju līdz eiro ieviešanai vēlas saglabāt pašreizējo lata kursu (0,702804 lati par vienu eiro), liecina 2012.gada gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja. Savukārt "lata kursa koridora" paplašināšanu jeb iespēju paplašināt robežas, kurās lata kurss var svārstīties atkarībā no ekonomiskās situācijas, kā sev izdevīgu atbalstīja 14% iedzīvotāju, savukārt 5% iedzīvotāju gribētu, lai lata kurss pret eiro tiktu pazemināts. Pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta nemainīgo lata kursu: ja 2009.gadā kursa stabilitāti atbalstīja 59%, tad 2012.gadā atbalstītāju īpatsvars ir būtiski augstāks (80%). TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda: "Turklāt straujākais atbalstītāju pieaugums ir vērojams pēdējā gada laikā, kad tas ir palielinājies par 10%. Šo pieaugumu pamatā var skaidrot ar Latvijas Bankas veiktajām informēšanas aktivitātēm, kas ar dažādu bankas un citu viedokļu līderu starpniecību tika komunicētas masu medijos." Vienlaikus ar pārliecību par nepieciešamību saglabāt lata kursa stabilitāti līdz...

Kopš 2007. gada apdrošinātāji atguvuši aptuveni trešo daļu jeb 2,2 miljonus no par autoavārijām izmaksātajiem 6,8 miljoniem latu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati. Parādu piedziņa notiek gan par tikko notikušām avārijām, gan 15 gadus vecām lietām, un pēdējos gados LTAB ir dažādojis naudas līdzekļu atgūšanas metodes, izmantojot šajā procesā ne tikai iekšējos resursus. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk - OCTA likums) nosaka - ja ceļu satiksmes negadījums tiek izraisīts ar auto, kura īpašnieks nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, tad cietušajiem nodarītie zaudējumi sākotnēji tiek atlīdzināti no OCTA Garantijas fonda, bet vēlāk ar regresa prasībām atgūti no neapdrošinātā auto īpašnieka vai vadītāja. "Vainīgajai pusei vienmēr tiek piedāvāts sākotnēji atrisināt jautājumu pirmstiesas ceļā, abpusēji vienojoties par parāda atmaksas kārtību. Tomēr, ja vainīgā puse atsakās labprātīgi atlīdzināt parādu, lieta, saskaņā ar OCTA likumu, tiek izskatīta tiesā, un šie līdzekļi tiek atgūti piespiedu kārtā, ieturot daļu no ienākumiem, vai ar...

Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk tic valsts attīstībai un kopējais ekonomiskais noskaņojums uzlabojas. Tomēr joprojām vērojams tas, ka cilvēki makroekonomisko rādītāju uzlabošanos ne tik ļoti "izjūt savos maciņos", liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" socioloģiskā aptauja. Pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējo mēnešu laikā vairumā sabiedrības noskaņojuma indikatoru - gan kopējā noskaņojuma, gan tagadnes un nākotnes, gan ekonomiskās situācijas izmaiņu valstī, gan arī ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumā - rādītāji ir uzlabojušies. Tostarp nozīmīgs optimisma kāpums vērojams iedzīvotāju vērtējumā kopējai valsts attīstībai. Pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka Latvija patlaban attīstās pareizā virzienā (28% pretstatā, piemēram, 2009.gada februārim, kad tā uzskatīja vien 3% respondentu). Turklāt, lai gan pretējs viedoklis vēl aizvien tiek pausts biežāk (aptuveni 50% aptaujāto uzskata, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā), šādi domājošo iedzīvotāju īpatsvars četru gadu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 35 procentu punktiem. Vienlaikus, vērojot vērtējumu līkni vairāk nekā četru gadu periodā, kopš tiek veikti "DNB Latvijas barometra" ikmēneša...