JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №942 «Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 3.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №918 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos №662 «Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības programmās»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №902 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumos №333 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma aktivitāti «Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №920 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumos №775 «Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 13.decembra likums «Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 11.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №909 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos №663 «Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №898 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumos №712 «Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №903 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumos №396 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma apakšaktivitāti «Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.decembri.

Saeimas 2012.gada 13.decembra likums «Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 29.decembri.

Valdība ceturtdien, 3. janvārī, skatīs grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredz ļoti apjomīgas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā. Grozījumi paredz izmaiņas, piemērojot atvieglotu nodokļa režīmu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. Turpmāk likumā vēlas noteikt, ka atviegloto UIN režīma taksācijas periodu izvērtēs biedrība „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”. Tāpat likumā tiktu noteikts, ka no izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, uzņēmumu ienākuma nodokli maksā atbilstīgo sabiedrību biedri. Vienlaikus, lai novērstu situāciju, kad "nenozīmīga" summa, kura izmantota reprezentācijas pasākumiem, tiek sadalīta sabiedrību biedriem, likumā attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem tiek noteikts kritērijs, kuru pārsniedzot minētie izdevumi ir attiecināmi uz biedru gūto ienākumu. Šis kritērijs ir 500 lati kooperatīvajai sabiedrībai, kuras taksācijas perioda neto apgrozījuma nepārsniedz 500 000 latus un 1% no apgrozījuma sabiedrībai, kuras taksācijas perioda neto apgrozījums pārsniedz 500 000 latus. Likumprojektā arī paredzēts, ka peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos iekļautās nokavējuma naudas un soda naudas summas, kuras tiek dzēstas saskaņā ar...

Ceturtdien, 20. decembrī, Ventspilī notika izdevniecības Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevēja, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavotais bezmaksas Lielseminārs par likumdošanas aktualitātēm. Lielsemināra diskusijas daļā žurnāla "Bilance" galvenais redaktors Guntis Rozenbergs ekspertiem uzdeva jautājumu par PVN apgriezto maksāšanas kārtību būvniecībā, uz ko skaidrojumu sniedza zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle Ieva Liepiņa:

Ceturtdien, 3.janvārī, valdības sēdē izskatīs ekspertu izstrādātos priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), lai būtiski uzlabotu publisko iepirkumu sistēmu. Grozījumi paredz nodrošināt efektīvāku un caurspīdīgāku iepirkumu procesu, kā arī novērst liekus birokrātiskus šķēršļus. Tiesa gan, nākotnē tiek plānota pat jauna Publisko iepirkumu likuma izstrāde. Kā nepieciešamākie risinājumi pašreizējā publisko iepirkumu praksē tiek minēta procedūru vienkāršošana un atklātība, birokrātijas mazināšana, t.sk. elektronisko iespēju ieviešana, PIL piemērošanas izņēmumu gadījumi, konkursu dialogu attiecināšana arī ārpus publiskās privātās partnerības projektiem, kā arī rīcība gadījumos, kad tikai viens kandidāts atbilst iepirkumu dokumentu prasībām. „Darba grupa patlaban turpina apzināt iepirkumu sistēmas problēmas un plāno valdībai iesniegt apzināto problēmu un to risinājumu piedāvājumu, kuru plānots īstenot ilgākā laika posmā – izstrādājot jaunu likumu,” informē Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks un darba grupas vadītājs Ivars Mēkons. Minēto darba grupu veido eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas...

Ar 2013. gada 1. janvārī stājušies spēkā vairāki transporta un sakaru jomu regulējošie tiesību akti vai to grozījumi, kas skar lielu sabiedrības daļu, informē Satiksmes ministrija. Ir ieviesta jauna transportlīdzekļu kategorija motocikliem A2 – šīs kategorijas vadītāja apliecību varēs iegūt no 18 gadu vecuma. Ministru kabineta noteikumi „Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība” precizē vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību. Tāpat no jaunā gada ir jauns transportlīdzekļu vadītāja apliecības paraugs, bet esošajiem autovadītājiem tas nerada papildus sarežģījumus, jo iepriekšējā parauga vadītāja apliecības būs derīgas līdz termiņam, kas norādīts uz esošās apliecības, maksimums – līdz 2022. gada beigām. Līdz ar to Latvijas autovadītājus, kuriem jau ir vadītāja apliecība, šīs izmaiņas no 2013. gada 2. janvāra neskars. Noteikta arī jauna vadītāja apliecības iznīcināšanas kārtība. Vairākas būtiskas izmaiņas veiktas Ceļu satiksmes likumā. Turpmāk A, D, DE kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības varēs iegūt personas, kas...

2012. gada 11 mēnešos pastāvīgā darbā kopumā iekārtojās gandrīz 75 tūkstoši (74 929) Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 21 192 ilgstošie bezdarbnieki, 13 277 jaunieši bezdarbnieki vecumā līdz 24 gadiem, 4 413 bezdarbnieki pirmspensijas vecumā, ziņo NVA. 2012.gada 11 mēnešos NVA filiāles veikušas vajadzīgo darbinieku atlasi 12 571 darba devējiem. Saskaņā ar NVA filiāļu starpniecību darba devēji visvairāk meklējuši mazumtirdzniecības veikala pārdevējus, palīgstrādniekus, pavārus, kūdras ieguves palīgstrādniekus, apkopējus, pārdevējus konsultantus, zivju apstrādātājus, apdares darbu strādniekus, kravas automobiļu vadītājus, šuvējus. Darba devēju pieteikto vakanču skaits 2012.gada 11 mēnešos pieaudzis par 11%, salīdzinot ar visu 2011. gadu, sasniedzot 38 903 vakances. Sadarbībā ar pašvaldībām 2012.gada janvārī tika uzsākta ESF projekta „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” īstenošana, lai bezdarbnieki varētu iegūt vai uzturēt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu sabiedrisko darbu vietās. Šajā pasākumā tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un bezdarbnieka statusā reģistrēti vismaz 6 mēnešus....

Lai ilgtermiņā varētu optimālāk plānot pasākumus vides monitoringa īstenošanai, paredzēts noteikt ilgāku periodu Vides monitoringa pamatnostādņu un programmas īstenošanai. Līdzšinējo 4 gadu vietā šis periods turpmāk varētu būt 6 gadi, paredz ceturtdien, 3. janvārī, valdības sēdē izskatāmie "Grozījumi Vides aizsardzības likumā". Ierosinājums pagarināt monitoringa periodu līdz sešiem gadiem izskanējis Vides monitoringa padomes diskusijās par jauno pamatnostādņu un programmas izstrādi. Tas pamatots ar to, ka pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kā arī ar to, ka upju baseinu apsaimniekošanas plāni tiek izstrādāti sešu gadu periodam (2010.-2015.gads) un arī ziņošanas prasību periods par Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijām (Natura 2000) ir tieši seši gadi. Tāpat jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra noteikumu Nr.1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 12.punktā ir noteikts, ka pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādā laikposmam no pieciem līdz septiņiem gadiem. Ar grozījumiem likumā tiek arī saskaņoti termini atbilstoši Ķīmisko vielu likumā lietotajiem...