JAUNUMI

Tuvāko gadu laikā sagaidāms ievērojams elektroenerģijas cenu kāpums, brīdina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais informatīvais ziņojums par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu. Ziņojuma nolūks ir informēt valdību un piedāvāt lēmuma projektu ātra risinājuma izstrādei, sadarbojoties vairāikām ministrijām. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka elektroenerģijas cenu pieaugums Latvijas gadījumā saistīts ar gaidāmo gāzes cenu kāpumu, tai skaitā arī valsts atbalsts daudziem “zaļās enerģijas” ražotājiem ir saistīts ar gāzes cenu - gāzes cenas pieauguma dēļ nākamā gada 1.aprīlī obligātā iepirkuma komponente palielināšoties līdz 1.93 santīmiem par katru kilovatstundu. EM esot gatava īstenot risinājumus, lai veidotu jaunu “zaļās enerģijas” atbalsta mehānismu, kā arī citus pasākumus. Ziņojumā norādīts, ka, pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai Latvijā, laika posmā līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%, t.sk. mājsaimniecībām par 53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem par 73%. Nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu (OIK) maksājumi. Pašlaik tos proporcionāli maksā gan...

18. un 19. decembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā apspriedīs vairākus ar zivsaimniecību saistītus jautājumus, vēstī Zemkopības ministrija. Padomes sēdē tiks apspriests jautājums par ES kuģu zvejas iespējām ES ūdeņos un tāljūrā ārpus ES ūdeņiem. Zemkopības ministrija 2013. gadā vēlas panākt Latvijas zvejniekiem iespējas arī ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča Atlantijas ziemeļdaļas ūdeņos zvejot makreles, sarkanasarus, mencas, īsspuru kalmārus, ziemeļu garneles un Grenlandes paltusus. Kā portālā ziņots, ka 22. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2013. gadam, kas ir saskaņā ar Latvijas prasībām šajā jautājumā. Uz nākamo gadu, salīdzinot ar 2012. gadā pieejamajiem apjomiem, paredzēts kvotu pieaugums brētliņu zvejā par 11% un reņģu zvejā Baltijas jūrā par 15%, kā arī saglabājas nemainīgas reņģu zvejas iespējas Rīgas jūras līcī. Samazinājums paredzēts lašu zvejā par 11% un mencu zvejā...

Tiesībsargs Juris Jansons informējis sabiedrību un medijus par Tiesībsarga biroja paveikto 2012. gadā un nākamā gada prioritātēm. 2012. gada vienpadsmit mēnešos Tiesībsarga birojs saņēmis 2443 personu iesniegumus (iepriekšējā gada atbilstošā periodā saņemti par gandrīz 400 iesniegumiem mazāk jeb 2061 iesniegumi). Lielākoties iesniegumi saistīti ar pilsonisko un politisko tiesību jautājumi (1533 iesniegumi) un sociālo un ekonomisko tiesību jautājumiem (624 iesniegumi). Par bērnu tiesībām saņemti 126 jautājumi, bet par diskriminācijas novēršanas jeb tiesiskās vienlīdzības jautājumiem 106 iesniegumi (atlikušie 54 iesniegumi ir adresēti pārējiem darbiniekiem). Šogad ir ierosinātas 313 pārbaudes lietas un pabeigtas 220 iepriekš iesāktas lietas, sniegtas 1490 atbildes uz iesniegumiem, t.i., šajos gadījumos nav ierosināta pārbaudes lieta, bet izskaidrots, kā personai rīkoties katrā konkrētajā situācijā. 5815 gadījumos ir sniegtas konsultācijas iedzīvotājiem (tas ir par 1082 vairāk nekā 2011.gadā), lielākoties (4491) iedzīvotājiem nepieciešama tikai informācija, kur un kā vērsties, lai risinātu savu problēmu. No statistikas redzams, ka juridiskas konsultācijas visvairāk cilvēkiem nepieciešamas par pilsonisko...

Paužot atbalstu Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajam noteikumu projektam "Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies", kas paredz izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas tirgū, Konkurences padome (KP) norāda – ļaujot lielākajiem uzņēmumiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju neatkarīgi no pašvaldības izvēles, tirgū tiktu saglabāta konkurence, kas ilgtermiņā arī patērētājiem nodrošinātu izdevīgākas cenas un augstāku pakalpojumu kvalitāti. Šobrīd saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu pašvaldības izvēlas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš pašvaldības teritorijā sniedz pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Tādējādi uz pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja noslēgtā līguma darbības laiku tirgū faktiski nepastāv konkurence. Vienlaikus, tā kā likuma nepilnību dēļ pašvaldība var nerīkot konkursu, ja tai pilnībā vai daļēji pieder savs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, nereti vienlīdzīgas konkurences iespējas netiek nodrošinātas arī visas pašvaldības mērogā. Īstenojot VARAM izstrādātos grozījumus, kas paredz lielākiem uzņēmumiem (tiem, kas atbrīvoti no...

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 17. decembrī, nolēma virzīt skatīšanai Ministru kabineta sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu "Vietējo pašvaldību referendumu likums". Likumprojektam vēl ir jāgūst Saeimas atbalsts un plānots, ka tas stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā, savukārt normas par elektronisko nobalsošanu stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Likumprojekts regulēs kārtību, kādā var rosināt referendumus un noteiks, ka referenduma rezultāti būs saistoši pašvaldības domei. Saskaņā ar likumprojektu, referendums varēs notikt par pašvaldības domes atlaišanu, kā arī par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu un publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ieceri rosinājusi pašvaldība. Iecerēts, ka referendumi varēs notikt klātienē un arī elektroniski. "Referendumi ir līdzeklis, kā panākt pilnīgu pieejas maiņu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās. Dotā iespēja iedzīvotājiem rosināt domes atlaišanu, noteikti mainīs deputātu attieksmi un veicinās caurspīdīgāku un atbildīgāku lēmumu pieņemšanu pilsētās un novados," pauž ministrs. Edmunds Sprūdžs uzsver, ka referendums būs ne tikai domes darba kvalitātes katalizators, bet...

Vakar, 17.decembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatīts un tālākai apstiprināšanai valdībā virzīts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"", kas paredz izmaiņas likumā par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu. Likumprojekts paredz precizēt tabakas izstrādājumu reklāmas definīciju, nosakot, ka arī komunikācija, ieteikums, darbība un tabakas izstrādājumu izvietojums tirdzniecības vietās, pielietojot dažādus patēriņu veicinošus efektus, ir tabakas izstrādājumu reklāma. Tāpat likumprojektā pašvaldības domei deleģētas tiesības izdot noteikumus, kuros būtu noteikti papildu smēķēšanas aizliegumi vai ierobežojumi, lai pasargātu iedzīvotājus no pakļaušanas tabakas dūmu ietekmei. Līdz ar to pašvaldības domes kompetencē būs noteikt, vai papildu smēķēšanas ierobežojumi ir nepieciešami un kādā veidā pašvaldība nodrošinās to efektīvu kontroli. Pašvaldība būs tiesīga saistošajos noteikumos paredzēt papildu smēķēšanas aizliegumus vai ierobežojumus pie vēstures un kultūras pieminekļiem, publiskos pasākumos, uz atsevišķām ielām, parkos, skvēros, peldvietās, kā arī noteikt laika periodus, kad šie ierobežojumi darbojas. Grozījumi likumā paredz papildināt arī valstī noteiktos...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 12. decembrī ierosināja lietu „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētajā normā citastarp ir noteikts, ka mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem LAPK norādīto institūciju vai šo institūciju pilnvarotas amatpersonas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, bet, ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts LAPK 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot šā panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu), līdz piemērotā naudas soda izpildei, institūcijas vai amatpersonas, kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105. pantā ir noteikts: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 14. decembrī ierosināja lietu „Par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 67.1 3. apakšpunkta (2010. gada 28. decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma noteic: „Veselības norēķinu centrs atsaka C sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču kompensāciju, ja [...] 67.1 3. sasniegts Veselības ekonomikas centra lēmumā par zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanu C sarakstā noteiktais pacientu skaits.” Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējas – Administratīvās rajona tiesas – tiesvedībā ir lietā, kurā persona ir pārsūdze Veselības norēķinu centra (VNC) lēmumu par atteikšanos kompensēt zāļu iegādes izdevumus. VNC lēmums ir pamatots ar apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzēja pauž viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst vienlīdzības principam, jo tā lēmumu par zāļu iegādes kompensēšanu padarot...

Kinoteātrī „Kino Citadele” 19.decembrī norisināsies konkursa „Eksporta un inovācijas balva 2012” svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā tiks godināti Latvijas veiksmīgākie uzņēmumi. Pasākumā piedalīsies arī konkursa patrons, Valsts prezidents Andris Bērziņš. Konkursu „Eksporta un inovācijas balva” astoto gadu pēc kārtas rīko Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tā mērķis ir godināt Latvijas eksportspējīgākos uzņēmumus, kas sniedz neatsveramu pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Šogad konkursā kopumā tika iesniegti 114 uzņēmumu pieteikumi, no kuriem kompetenta žūrijas komisija atlasīja un konkursa otrajā kārtā virzīja 27 komersantus. Balvas tiks dalītas sešās kategorijās – „Eksportspējīgākais komersants” lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, „Importa aizstājējprodukts”, „Inovatīvākais produkts”, „Rūpnieciskais dizains”. Titulu „Eksporta čempions” Latvijas lielākajam eksportētājam piešķir žūrijas komisija, pamatojoties uz eksporta datiem un ieguldījumu ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. „Pēc iepazīšanās ar „Eksporta un inovācijas balvas” pretendentiem ar prieku secināju, ka mūsu uzņēmēji globālās konkurences apstākļos ir izvēlējušies konkurēt nevis ar zemāko cenu, bet ar ļoti augstas pievienotās vērtības produktiem. Priecē arī...

Pirmdien, 17. decembrī, Ministru Kabineta komitejas sēdē tiks skatīts medijos jau skandalozu slavu ieguvušais MK noteikumu projekts "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni", kas paredz samazināt garantētā minimālā ienākuma pabalstu no pašreizējiem 45 līdz 35 latiem. Jauno noteikumu projekta mērķis ir līdzsvarot pašvaldību finanšu iespējas, nodrošinot GMI pabalsta izmaksu situācijā, kad tiek pārtraukts valsts līdzfinansējums, kā arī palielinot pašvaldību atbildību iedzīvotāju sociālo vajadzību nodrošināšanā. Pašvaldībām paredzētas tiesības noteikt augstāku GMI līmeni (maksimāli līdz 90 latiem) dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši ievērojot bērnu, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēju intereses. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs rīcības brīvība izlemt, kuriem iedzīvotājiem nepieciešams lielāks GMI atbalsts par minimālajiem 35 latiem. Jaunie noteikumi nesamazinās līdzšinējo pabalsta saņēmēju saņemto pabalstu apmēru, jo tie paredz, ka "personām, kurām pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķirts līdz 2012.gada 31.decembrim, ņemot vērā garantēto minimālo ienākumu līmeni, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, pabalsta apmērs netiek pārskatīts, ja nav mainījušies citi apstākļi, kas...

Saeimas 2012.gada 29.novembra Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumsLikums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra likums «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №830 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos №953 «Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra instrukcija №14 «Kārtība, kādā saskaņo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā attīstības plānošanas dokumentu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu, kas satur valsts noslēpuma objektu»Instrukcija stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №826 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos №887 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes «Ārējo tirgu apgūšana» 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti «Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.