JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №822 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos №830 «Noteikumi par Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla. Tādējādi līdz 17.decembrim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla par 2012.gada novembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Aprēķinātā nodokļa summa nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 30.decembrim. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no...

No 2013.gada 1.aprīļa Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jānodrošina publiski pieejama datu bāze ar informāciju par nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parādi pārsniegs 100 latus. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Reģistrā informāciju par personas nodokļu nomaksu vai parādiem varēs saņemt pēc attiecīgā nodokļa maksātāja nosaukuma un reģistrācijas koda vai saimnieciskās darbības veicēja vārda, uzvārda un reģistrācijas koda. Datu bāze tiks integrēta jau esošajā VID sistēmā, un tajā būs jāiekļauj arī informācija par atsevišķu nodokļu un nodevu kopieņēmumiem. Reģistrā nebūs informācijas par tiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš būs pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju datu bāzē VID aktualizēs katra mēneša septītajā un divdesmit sestajā datumā. Šāda kārtība dos iespēju nodokļu maksātājiem sekot līdzi savu nodokļu nomaksai, kā arī iegūt informāciju par darījumu partneru finansiālo situāciju. Tāpat VID būs jānodrošina publiski pieejama datu bāze ar informāciju par fiziskām personām, kas veic saimniecisko...

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, ar 53 balsīm "par" konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja pēdējā laikā daudz debatēto Euro ieviešanas likuma projektu, kurš nosaka vadlīnijas eiro ieviešanai Latvijā, paredzot, ka eiro ieviešana notiks ar 2014. gada 1. janvāri. Galīgais lasījums likumprojektam paredzēts 2013. gada 31. janvārī. Jaunais likumprojekts reglamentē to, kā pārejas periodā uz eiro notiks skaidras un bezskaidras naudas nomaiņa, preču un pakalpojumu cenu paralēla atspoguļošana, grāmatvedības uzskaites pielāgošana jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumi. Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas 2014. gada 1. janvārī par pirkumiem varēs norēķināties gan ar latiem, gan eiro, saņemot atlikumu eiro valūtā. Pēc šī termiņa beigām norēķināties ar latiem vairs nevarēs un vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis būs eiro. Bankomātos šajā laikā latus vairs nevarēs saņemt. Bezskaidrā nauda bankas kontos tiks konvertēta automātiski, savukārt skaidrās naudas nomaiņu varēs veikt visās komercbankās vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas dienas - šis pakalpojums būs bez papildu maksas (pēc oficiālā maiņas...

Par Eiro ieviešanas likuma projektu ceturtdien, 13.decembrī, informēja arī Finanšu ministrija (FM). Ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss un Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone uzsvēra, ka eiro ieviešanas likums nodrošinās ērtu un visai sabiedrībai saprotamu valūtas maiņu. Finanšu ministrijas pārstāvji vēlreiz atgādināja, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas 2014.gada 1.janvārī par pirkumiem varēs norēķināties gan ar latiem, gan eiro, saņemot atlikumu eiro valūtā; skaidrās naudas nomaiņu pusgadu pēc eiro ieviešanas dienas varēs veikt visās komercbankās bez maksas pēc oficiālā maiņas kursa, bet bezskaidrā nauda bankas kontos tiks konvertēta automātiski. Latvijas Bankā varēs mainīt naudu bez termiņa ierobežojuma. Tāpat arī likumprojektā ir iekļautas vadlīnijas uzņēmējiem - kā jāpielāgo grāmatvedība, kases aparāti, paralēlo cenu attēlojuma eiro un latos noteikumi, arī skaidri norādīts matemātisks summu konvertēšanas princips, tai skaitā, pārrēķinot cenas. Cenas latos jādala ar oficiāli noteikto maiņas kursu, to nesaīsinot, iegūtā cena eiro jānoapaļo līdz trešajai zīmei aiz komata...

Iekšējā audita sistēmai turpmāk būs jauns tiesiskais regulējums - to nosaka jaunais Iekšējā audita likums, kuru Saeima ceturtdien, 13.decembrī, pieņēma galīgajā lasījumā. Likumā noteikti iekšējo auditoru pienākumi un tiesības, kā arī nosacījumi neatkarības un objektivitātes principu ievērošanai. No 2014.gada 30.janvāra tiks sākta obligāta iekšējo auditoru sertificēšana, paredz jaunais likums. Iekšējā audita struktūrvienības vadītāja pienākumus varēs pildīt persona, kas būs ieguvusi valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu vai auditora profesionalitāti apliecinošu sertifikātu, ko atzinusi biedrība „Iekšējo auditoru institūts”. Iekšējo auditoru sertifikāciju, sertifikāta spēkā stāšanās un anulēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Sertificēšana nepieciešama, lai nodrošinātu plašākas un pilnvērtīgākas auditoru zināšanas un kompetentākus auditorus. Līdz šim sertifikācija nebija obligāta prasība, un tā rezultātā tikai piektā daļa no visiem valsts pārvaldē strādājošajiem auditoriem ir ieguvuši attiecīgu sertifikātu, bet liela daļa darbu uzsāk bez pieredzes un atbilstošas kvalifikācijas. Lai novērstu virkni neskaidrību un nodrošinātu vienotu izpratni auditoru un citu audita procesā iesaistīto pušu vidū, precizēti vairāki termini un...

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri vienojušies par divām jaunām ES regulām, kas turpmāk veidos vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma tiesisko bāzi. Turpmāk Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tiks piešķirti īpaši uzdevumi saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku, ko paredzēs ECB regula. Savukārt EBI regulas grozījumi paredz izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi jeb Eiropas Banku iestādi. Galīgās vienošanās panākšanai vēl gan ir nepieciešamas konsultācijas ar Eiropas Parlamentu. Saskaņā ar pašreiz plānoto, ECB pilnā apmērā sāks pildīt tai uzticētos kredītiestāžu uzraudzības uzdevumus, sākot ar 2014. gada 1. martu. ECB regulas mērķis ir ieviest jaunu vienotu kredītiestāžu uzraudzības mehānismu, ar kura palīdzību veicināt ECB un valstu kompetento iestāžu savstarpējo sadarbību. ECB būs arī jāveic plašas uzraudzības aktivitātes attiecībā uz kredītiestādēm eirozonas dalībvalstīs. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, arī tās dalībvalstis, kurās valūta nav eiro, būs tiesīgas piedalīties vienotajā kredītiestāžu uzraudzības mehānismā. Savukārt EBI regulas mērķis ir ieviest nepieciešamās izmaiņas EBI regulas prasībās, lai izvairītos no sadrumstalotības iekšējā tirgū...

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas. Jaunā Krimināllikuma redakcija stāsies spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Likuma grozījumi paplašina soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķi ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu. Rūpējoties par cietušajiem, tiesām būs daudz rūpīgāk jāvērtē, vai piespriestais sods nodrošina taisnīguma atjaunošanu. Tāpat liels uzsvars likts uz resocializācijas pasākumiem – sodīšana nav problēmas risinājums, ar noziegumu izdarījušo personu būs jāstrādā, lai palīdzētu tai atrast savu vietu sabiedrībā un tādējādi atturētu no jaunu noziegumu izdarīšanas. Likumā mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija un samazinātas brīvības atņemšanas sodu minimālās un maksimālās robežas. Tāpat tiek ieviests jauns brīvības atņemšanas soda paveids – īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Šāds sods paredzēts par noziedzīgu nodarījumu, kas klasificējams kā kriminālpārkāpums. Vienlaikus paredzēta daudz plašāka brīvības atņemšanai...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins deviņu minūšu garajā videosižetā skaidro vakar, 13. decembrī, pieņemto grozījumu Krimināllikumā būtību un ietekmi uz sabiedrību. Visi grozījumi izstrādāti, lai efektīvāk aizstāvētu sabiedriskās intereses., apgalvo ar likumprojekta izstrādi atbildīgās Saeimas komisijas pārstāvis. Par smagu noziegumu izdarīšanu arī turpmāk jau ar pirmo reizi varēs tik piespriests mūža ieslodzījums. Tāpat nosacīti sodītos varēs iesaistīt piespiedu darbos. Par šiem un citiem jaunumiem uzziniet videosižetā: Video: Saeimas kanceleja

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, krietni palielinājies darbā bojāgājušo darbinieku skaits. Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 48 nodarbinātie (11 gadījumos iemesls, iespējams, ir dabīgā nāve), kamēr pērn visa gada laikā nelaimes gadījumos darbā bojā gāja 34 darbinieki, ceturtdien, 13. decembrī, informējis Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcija) direktors Renārs Lūsis. Smagos nelaimes gadījumos šogad kopumā cietuši 199 nodarbinātie, savukārt pērn šajā pašā laikā smagus miesas bojājumus bija guvis 191 nodarbinātais. Šajā gadā visbiežāk nelaimes gadījumos bojā gājuši vīrieši, liecina Darba inspekcijas statistika. Visjaunākajam darbā bojā gājušajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi. Katrs ceturtais bija lietojis grādīgos dzērienus un maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles. Šogad būtiski pieauguši būvniecības apjomi, tādēļ joprojām būvniecība ir pirmajā vietā pēc letālo nelaimes gadījumu skaita. Tāpat šogad pieaudzis nelaimes gadījumu darbā skaits tirdzniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Vairumtirdzniecībā notikuši septiņi smagi nelaimes gadījumi, kas ir par 75 % vairāk nekā...

Piektdien, 14. decembrī, notiks konference par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem. To būs iespējams skatīties tiešraidē Latvijas Universitātes mājaslapā, sākot no plkst. 9.00. Konferences galvenās tēmas būs starptautiskais civilprocess, intelektuālais īpašums, prasības nodrošinājums, plānotie grozījumi Civilprocesa likumā, pierādīšanas problemātika, apelācijas un kasācijas instances problemātika. Ar priekšlasījumiem konferencē uzstāsies Latvijas Universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas Stradiņa Universitātes mācībspēki, Latvijā vadošo zvērinātu advokātu biroju partneri un zvērināti advokāti, kā arī Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Konference notiks Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 21. auditorijā, 3.stāvā, Raiņa bulvārī 19. Lektoru konferences materiāli būs pieejami konferences norises vietā un Tieslietu ministrijas mājaslapā. Konferenci organizē Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un zvērinātu advokātu birojiem – „BDO Zelmenis & Liberte”, „Kalniņa, Lapsa un partneri”, „Amber Law” un „O.Cers & J.Jurkāns”.

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais Reemigracijas atbalsta pasakumu plana projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem, kas drīzumā tiks piedāvāti izskatīšanai valdībā, lai lemtu par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts: „Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns nav paredzēts tam, lai atrisinātu visas ekonomiskās un sociālās problēmas, kas pastāv mūsu valstī. Latvijas kopējai attīstībai tiek veidots Nacionālais attīstības plāns. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Mums ir jāstāsta par attīstību un darba iespējām Latvijā un jāpasniedz palīdzīga roka mūsu aizbraukušajiem tautiešiem jau tagad, jo pēc dažiem gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var būt arī par vēlu.” Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna priekšlikumu apspriešanā, kas notika no 31.oktobra līdz 19.novembrim portālā „Mūsuvalsts.lv”, tika saņemti vairāk nekā 60 priekšlikumi. Darba grupa...

Ceturtdienas,13. decembra sēdē, Saeima pieņēma grozījumus vairākos vēlēšanu likumos, nosakot nelielas vēlēšanu kārtības izmaiņas. Saeimas vēlēšanu likums, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums tika grozīti, lai nodrošinātu racionālāku valsts un pašvaldību budžetu līdzekļu izmantošanu. Vēlētāji ar Saeimas, pašvaldību vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikto kandidātu sarakstiem vēlēšanu iecirkņos turpmāk varēs iepazīties piecas dienas pirms attiecīgajām vēlēšanām. Izmaiņas veiktas, ņemot vērā, ka līdz šim, kad kandidātu saraksti vēlētājiem ir pieejami 10 dienas pirms vēlēšanām, vēlētāju interese par sarakstiem un partiju programmā iecirkņos ir bijusi samērā neliela. Grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā nosaka, ka turpmāk vēlēšanu zīmes netiks numurētas un uz tām būs tikai kandidātu saraksta nosaukums. Ja domes vēlēšanām būs reģistrēti divi vai vairāk kandidātu saraksti, secību, kādā sakārtojamas vēlēšanu zīmes, ko izsniedz vēlētājiem, noteiks vēlēšanu komisija, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām organizējot izlozi. Pieņemtie grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju...

Nekustamais īpašums ir uzskatāms par abu laulāto kopīgu mantu, ja īpašuma tiesības uz to ir iegūtas laulības laikā un kad abiem laulātajiem pastāvējusi kopīga saimniecība, jo ir pamats uzskatīt, ka īpašuma iegādei nepieciešamie līdzekļi ir ņemti no ģimenes kopējā budžeta, kurā ieguldījumu atbilstoši attiecīgā brīža iespējām ir devuši abi laulātie: viens laulātais - audzinot bērnus un nodarbojoties ar mājsaimniecību, bet otrs laulātais - strādājot algotā darbā. Tas ir viens no pamata secinājumiem Augstākās tiesas veiktajā tiesu prakses apkopojumā par laulāto kopīgas mantas dalīšanu. Pētījums iever tiesu prakses analīzi un izpēti laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gada I pusgadam, izpētot tiesas spriedumus, kas kasācijas kārtībā pārsūdzēti Senātā. Netiek analizēti jautājumi, uz kuriem atbildes līdzīgās lietās jau var atrast Senāta nolēmumu apkopojumos par iepriekšējiem gadiem. Pētījumā aplūkotas laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Pētāmajos tiesas spriedumos nav bijuši strīdi, kas izriet no laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām. Pārsvarā analizējamos tiesu spriedumos tiek lūgts atzīt mantu, kas publiskajos...

No 14.decembra pārtikas produktu marķējumā un reklāmā drīkst izmantot tikai Eiropas Komisijas apstiprināto veselīguma norāžu sarakstā iekļautās veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir atzinusi par zinātniski pamatotām, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Vairāk nekā 1600 veselīguma norādes Eiropas Komisija ir noraidījusi un tās izmantot pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai nav atļauts. Savukārt aptuveni 2 000 veselīguma norāžu ir piemērots pārejas periods. Šīs, pagaidām sarakstā neiekļautās, bet arī nenoraidītās norādes var turpināt izmantot arī pēc 14.decembra. Veselīguma norāde ir jebkurš paziņojums, kas liecina par saikni starp pārtiku un veselību un kas tekstuālā, ilustrētā, grafiskā vai simboliskā veidā tieši vai netieši norāda uz pārtikas produkta pozitīvo ietekmi uz veselību. Veselīguma norāžu izvērtēšanu Eiropas Komisija uzsāka pirms četriem gadiem, kad Eiropas Savienības dalībvalstis iesniedza sarakstus ar vairāk nekā 44 tūkstošiem veselīguma norāžu. Veselīguma norāžu izvērtēšanas mērķis ir patiesa, uzticama un zinātniski pamatota informācija patērētājiem par pārtikas produktiem, kurus tie iegādājas. Pārtikas...