JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №824 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 26.maija noteikumos №484 «Noteikumi par valsts mērķdotāciju apmēru un nosacījumiem sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Saeimas 2012.gada 22.novembra likums «Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №820 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumos №241 «Slimību profilakses un kontroles centra nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №817 «Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos №887 «Valsts noslēpuma objektu saraksts»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 27.novembra noteikumi №811 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos №467 «Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №816 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos №21 «Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra noteikumi №769 «Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №821 «Valsts sporta medicīnas centra nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №819 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos №286 «Veselības ministrijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Saeimas 2012.gada 22.novembra likums «Grozījumi Prokuratūras likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra likums «Grozījums Būvniecības likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.decembri.

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz mainīt pašreizējo kriminālsodu politiku, samazinot cietumsodus un mainot noziegumu klasifikāciju. Tāpat tiks lemts par ieceri VID publiskot nodokļu parādniekus, kuru parādi pārsniedz 100 latus, balsojot par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām". Vēl galīgajā lasījumā tiks balsots par Iekšējā audita likumu un grozījumiem vēlēšanu likumos, bet konceptuāli lems par Euro ieviešanas likumprojekta tālāku virzību. Likuma grozījumi paredz, ka cietumsoda vietā tiks plašāk piemēroti alternatīvi sodi. Vienlaikus paredzēts paplašināt soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķis ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu, kā arī samazināt brīvības atņemšanas sodu maksimālās un minimālās robežas, savukārt daudziem noziedzīgajiem nodarījumiem klasifikāciju. Tāpat grozījumi paredz izmaiņas regulējumā, kas nosaka atbildību par kukuļdošanu ― atbildība par kukuļdošanu paredzēta neatkarīgi no tā, vai labuma piedāvājums ir pieņemts vai nē. Saeima ceturtdien trešajā lasījumā lems arī par grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām”,...

Valdība otrdien, 11. decembrī, izskatījusi Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai”, kurā apkopotas nepieciešamās izmaiņas likumos, lai varētu plašāk lietot elektronisko parakstu. Ziņojums satur arī informāciju par iestādēm nepieciešamajiem līdzekļiem e-paraksta lietošanai, kā arī to, kādas ir e-paraksta lietošanas iespējas publiskajās iestādēs šobrīd. Ziņojumā secināts, ka, lai gan elektroniski parakstītus dokumentus pieņem visas ministrijas, tomēr iespēja privātpersonām saņemt atpakaļ ar e-parakstu apliecinētus dokumentus ir tikai daļā gadījumu. Ministrijas, kuras ir iesniegušas informāciju par to padotības iestādēm, norāda, ka arī padotības iestādes nodrošina iespēju personām iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus, taču ne visas valsts pārvaldes iestādes lieto atbilstošas lietvedības sistēmas, lai varētu strādāt ar elektronisko parakstu. Valsts pārvaldes iestādes vērš uzmanību uz virkni formālu risku un ierobežojumu dokumentu pārvaldības sistēmu optimizācijai un elektronisko dokumentu aprites ieviešanai, kas neatbilst pašreizējai situācijai. Atsevišķas ministrijas un padotības iestādes nodrošina savstarpēju elektronisku dokumentu apriti starp iestādēm, tomēr joprojām iestāžu...

Reformu vadības grupa trešdien, 12. decembrī, konceptuāli atbalstīja jautājuma par biodegvielas ražošanu Latvijā risināšanas iespējas un izlēma jautājumu virzīt izskatīšanai MKK. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsa ieinteresēto pušu uzmanību uz to, ka biodegvielas nozares ilgtspēju un ražošanas efektivitāti varētu veicināt ar patēriņa atbalsta instrumentiem, nevis valsts tiešajām subsīdijām. Ministrijas tika aicinātas izvērtēt Rīgas Tehniskās universitātes veiktā pētījuma rekomendācijas, kā arī to ietekmi uz budžetu un biodegvielas noieta veicināšanas pasākumu ieviešanu, pirms jautājuma skatīšanas MKK. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka tiešās subsīdijas no valsts budžeta līdzekļiem pirmās paaudzes biodegvielas ražotājiem nav nedz taisnīgs, nedz efektīvs ilgtermiņa risinājums nozares attīstībai Latvijā, un subsīdiju atjaunošanai patlaban nav ekonomiska pamatojuma. Ekonomikas ministrija informēja, ka no visiem sniegtā atbalsta veidiem tieši netiešā atbalsta jeb patēriņa veicināšanas instrumenti bijuši visefektīvākie un veicinājuši biodegvielu patēriņa pieaugumu Latvijā.

Trešdien, 12.decembrī Reformu vadības grupa (RVG) atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) prezentētā koncepcijas projekta „Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi” virzību izskatīšanai Ministru kabineta komitejā (MKK). Kā informēja VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs, koncepcijas mērķis esot nodrošināt kvalitatīvākus, daudz ērtāk pieejamus un izprotamus pakalpojumus iedzīvotājiem, kad visus nepieciešamos pakalpojumus varēs saņemt elektroniski vai vienā iestādē. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzītos mērķus, rīcība plānota vairākos virzienos, no kuriem svarīgākie ir trīs – vienota normatīvā ietvara radīšana, pakalpojumu elektronizācija un vienota klientu apkalpošanas centru tīkla izveide. To plānots darīt pakāpeniski – nākamgad veicot sagatavošanas darbus, bet 2014. gadā īstenojot pilotprojektu.