JAUNUMI

Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atskaitījusies par rudens sesijā paveiktajiem darbiem, kā savus sasniegumus minot gan vidēja termiņa budžeta ietvara plānošanas sākšanu, gan lēmumus par finansējuma palielināšanu 2013. gada budžetā dažādās jomās, starp kurām kā prioritātes komisijas vadītājs Jānis Reirs nosauc demogrāfijas jautājumus, ekonomikas izaugsmi un atalgojuma palielināšanu valsts sektorā strādājošajiem. Demogrāfijas problēmu risināšanai kopumā piešķirti 70 miljoni latu, savukārt 45 miljoni latu paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Nozīmīgs finansējums paredzēts arī investīcijām gan ceļiem, gan infrastruktūrai, gan arī valsts ārpolitiskajām aktivitātēm. Tāpat papildu līdzekļi piešķirti komandu sporta veidiem un pašvaldību projektu īstenošanai. Palielinātas valsts iestādēs strādājošo algas, tostarp, skolotājiem, iekšlietu sistēmā strādājošajiem, kā arī tiesu un prokuratūras darbiniekiem. Tāpat ir atvēlēta nauda piemaksām, kas ir viens no veidiem, kā novērst labu speciālistu aiziešanu no valsts pārvaldes, akcentē komisijas vadītājs. Rudens sesijā Saeimā pieņemti komisijas virzītie grozījumi 2012.gada valsts budžeta likumā. Saeima atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu vairāk nekā 88 miljonu latu...

Par trim būtiskākajiem darbiem, kas paveikti Saeimas rudens sesijas laikā, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzskata Latvijas kultūras kanona aktualizēšanu, valsts budžeta finansējuma piešķiršanu diasporas latviešu bērnu nometnēm un citiem integrācijas pasākumiem, kā arī izstrādāto likumprojektu par Otrā pasaules kara karavīriem. Komisija aktualizēja jautājumu par kultūras kanonu, uzsverot, ka tam jākļūst par ietekmīgu instrumentu valsts kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanā. Rudens sesijā komisija uzdevusi Kultūras ministrijai līdz nākamā gada 1.februārim izstrādāt kultūras kanona atjaunošanas koncepciju, kā arī priekšlikumus tā iedibināšanai, informē I.Latkovskis. Rudens sesijā komisijas darbakārtībā bija arī jautājums par sabiedrības saliedētības pasākumu finansēšanu nākamajā gadā. 2013.gada valsts budžetā ir rasti līdzekļi, un arī nākamgad notiks vasaras nometnes diasporas latviešu bērniem Latvijā un tiks atbalstīta saiknes uzturēšana ar latviešiem ārzemēs. Komisija iepazinās arī ar Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmu un pārrunāja pasākumus, kas vērsti uz saiknes ar diasporu nodrošināšanu nākamajā gadā. Tāpat komisijas deputāti centās gūt priekšstatu,...

Ekonomikas ministrija informē, ka no 2013. gada 1.janvāra Eiropas Savienībā tiek atcelta iepriekšējās uzraudzības sistēma noteiktu dzelzs un tērauda ražojumu importam no trešajām valstīm, kas Latvijas metālapstrādes rūpniecības nozares uzņēmumiem samazinās administratīvo slogu, atvieglos muitas procedūras un padarīs elastīgāku piekļuvi trešo valstu izejvielām. Iepriekšējās uzraudzības sistēma noteiktu dzelzs un tērauda izstrādājumu importam no trešajām valstīm tika ieviesta 2002. gada janvārī, tā vairākkārtēji tikusi pagarināta un pēdējo reizi 2009. gada nogalē to pagarināja vēl uz 3 gadiem - līdz 2012. gada beigām. Kopš 2009. gada izmaiņas ir skārušas ekonomisko vidi - ES metālapstrādes industrijas ražošanas un eksporta apjomi ir pieauguši. Tāpat ir stabilizējušies ES metālrūpniecības nozares galvenie izejvielu importa avoti, gadu no gada ierindojot Krieviju, Ukrainu un Ķīnu starp galvenajām importa valstīm, kuru īpatsvars ES kopējā dzelzs un tērauda izstrādājumu importā sasniedz 60%. 2009. gada 26.februāra Padomes regula (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem paredz, ka importa uzraudzības mehānismu var piemērot ražojumiem,...

Pateicoties pašvaldību aktivitātei, iesniedzot ēku deklarācijas, Kadastra reģistrs kopš jūlija ir papildināts ar 6421 ēku, kas bija uzbūvētas, taču īpašnieki nebija rosinājuši to reģistrāciju Kadastrā un par tām netika maksāts nekustamā īpašuma nodoklis - jau nākamgad visiem šo ēku īpašniekiem nodoklis būs jāmaksā. Iepriekš šo ēku īpašniekiem no nodokļa maksāšanas izdevās izvairīties, nepildot Kadastra likumā noteikto pienākumu - reģistrēt ēkas, savukārt pašvaldībām ēku ierakstīšana Kadastra reģistrā prasīja ar iekasējamā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus. Reģistrējot ēkas uz deklarācijas pamata, tām tiek aprēķināta maksimāli iespējamā kadastrālā vērtība, jo deklarācijā netiek fiksēti parametri, kas kadastrālo vērtību pazemina. Ministru kabineta noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", kas ļauj uz pašvaldības būvvaldes sastādītas deklarācijas pamata ierakstīt īpašumus Kadastra reģistrā, stājās spēkā šā gada maijā, taču tikai jūlijā tika reģistrētas pirmās 14 ēkas. Tādējādi līdz 14.decembrim jeb laikā, kad Valsts zemes dienests nepiemēroja maksu par šo ēku reģistrāciju, pašvaldības reģistrējušas 6421 ēku, vislielākā...

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) informē, ka no 2013.gada 1.janvāra vecāki, kuru mazuļi apmeklē privātos bērnudārzus, varēs saņemt Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu 93 latus mēnesī, kā arī saglabāt vietu rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi. No 2013.gada 1.janvāra stājas spēkā Rīgas domes 2011. gada 19. maija saistošo noteikumu Nr.123 "Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju" grozījumi, kas paredz vairākas izmaiņas. Proti, 93 latu Rīgas domes līdzfinansējumu piešķirs, ja bērns ir vismaz pusotru gadu vecs, bērna un vismaz viena vecāka dzīvesvieta ir deklarēta Rīgas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības datu bāzē ir jābūt informācija, ka bērns ir uzņemts un apgūst pirmsskolas izglītības programmu kādā no privātajiem bērnudārziem, turklāt šim bērnudārzam ir jābūt noslēgtam sadarbības līgumam ar RD IKSD par pašvaldības līdzfinansēta pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanu. Vecāki, kuri jau tagad saņem Rīgas domes 93 latu līdzfinansējumu, saņems to arī turpmāk, līdz brīdim, kamēr mazulis ir privātā bērnudārza audzēknis. Turklāt...

2013. gada 1.janvārī stāsies spēkā "Noteikumi par konsulāro pakalpojumu valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs". Tie nosaka valsts nodevas par notariālajām darbībām, kuras veic Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, apmēru, maksāšanas kārtību un atbrīvojumu no tās samaksas. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva par notariālo aktu (piemēram, pilnvaras, testamenta) taisīšanu ir 5 lati. Valsts nodevas apmērs par dokumenta tulkojuma citā valodā pareizības apliecināšanu (par vienu lappusi) ir 5 lati. Valsts nodevas apmērs par citiem apliecinājumiem (piemēram, paraksta īstuma apliecinājums, dokumenta noraksta pareizības, dokumenta uzrādīšanas laika apliecinājums) ir 3 lati. Valsts nodevas apmērs par paziņojuma nodošanu, kā arī paziņojuma apliecības izsniegšanu - 5 lati. Valsts nodeva jāmaksā pirms notariālās darbības izpildes. Tāpat noteikumi nosaka, ka no valsts nodevas samaksas tiek atbrīvoti Latvijas pases turētāji, kuriem notariālā darbība tiek veikta konsulārās palīdzības ietvaros saistībā ar radušos ārkārtas situāciju. 2011.gadā Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs tika sniegti 2696 notariālo darbību pakalpojumi, 2012.gada 9 mēnešos -...

Rīgas dome atgādina, ka 31. decembrī un 1. janvārī rīdzinieki un pilsētas viesi sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas, bet Jaungada naktī tas kursēs līdz agram rītam. Lai pasažieriem būtu ērtāk nokļūt uz un no Jaungada pasākumu norises vietām, naktī no 31.decembra uz 1.janvāri aptuveni līdz plkst. 4.00 (atsevišķos maršrutos līdz plkst. 5.00) tiks nodrošināti sabiedriskā transporta papildus reisi. Tos nodrošinās šādos sabiedriskā transporta maršrutos: 4., 5., 6., 7., 10. un 11. tramvaja maršrutā, 3., 6t., 11., 12. 23. 26 (apvienots), 18., 24., 25., 37., 40., 50., 51. un 53. autobusa maršrutā, 9., 14., 15., 17., 18., 22. un 27. trolejbusa maršrutā (skat. pielikumu). 31. decembrī un 1. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Nakts satiksme no Centrālās dzelzceļa stacijas tiks organizēta naktī no 28. uz 29. decembri, naktī no 29. uz 30. decembri un naktī no 30. uz 31.decembri. Minibusi 31. decembrī un 1. janvārī kursēs pēc saīsināta grafika, precīzāku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tiem nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz VID līdz 2013.gada 2.janvārim ieskaitot. Tādējādi tie nodokļu maksātāji, kuri ir VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji, nodokļu atbalsta pasākumam var pieteikties vēl septiņas dienas, bet tie, kuri nav VID EDS lietotāji, vēl tikai trīs darba dienas (2012.gada 27.decembrī, 28.decembrī un 2013.gada 2.janvārī). Nodokļu maksātāji, kuri nav EDS lietotāji, iesniegumu par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā var sūtīt VID arī pa pastu līdz 2013.gada 2.janvārim (pasta zīmogs). Nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu...

Saeima apkopojusi statisku par 2012.gada rudens sesijā padarīto. Kopumā tautas kalpi rudens sesijā sanāca uz 16 kārtējām sēdēm, vienu ārkārtas sēdi un vienu svinīgo sēdi. Šajā sesijā tikuši pieņemti 112 likumi, tostarp 17 jauni likumi un grozījumi 95 likumos. Likumdošanas procesā, skatot likumprojektus otrajā un trešajā lasījumā, izskatīti 3176 priekšlikumi. Rudens sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 155 likumprojekti, no kuriem 104 iesniedzis Ministru kabinets, trīs – Valsts prezidents, 36 - Saeimas deputāti, bet 12 likumprojektus - Saeimas komisijas. Salīdzinot ar iepriekšējām sesijām, ievērojami pieaudzis to likumprojektu skaits, kurus iesnieguši Saeimas deputāti. Rudens sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējis deputāts Andrejs Elksniņš (SC) - 52 reizes. 27 reizes debatēs uzstājies Andrejs Judins (Vienotība), bet Ilma Čepāne (Vienotība) un Kārlis Seržants (ZZS) debatējuši katrs 26 reizes. Saeima šī gada rudens sesiju slēdz šodien, 2012.gada 27.decembrī, bet ziemas sesiju uzsāks 2013.gada 8.janvārī.

Pirms Ziemassvētkiem - piektdien, 21.decembrī, Valsts kanceleja paguvusi izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu nevalstisko organizāciju dalību valdības lēmumu pieņemšanas procesa pašā sākumposmā. Tie paredz, ka turpmāk sabiedrībai tiks sniegta laicīga informācija par plānotajiem likumdošanas dokumentiem vēl pirms to izstrādes, lai sabiedrības pārstāvji varētu piedalīties šo normatīvo aktu tapšanā. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par informācijas ievietošanu internetā un sabiedrības līdzdalību paredz to, ka ministrijas publicēs savās mājaslapās informāciju par to, kādus normatīvo aktu projektus gatavojas izstrādāt, un ieinteresētie sabiedrībās pārstāvji varēs iesaistīties dokumentu tapšanā. Tāpat būs noteikts konkrēts laiks divu nedēļu garumā, cik ilgi pirms iesniegšanas Ministru kabinetā izstrādātā dokumenta projektam jābūt publicētam ministrijas mājaslapā, nodrošinot sabiedrībai iespējas paust viedokli par dokumentu. Valsts Kanceleja uzsver, ka jau pašlaik NVO un sabiedrības rīcībā esot daudzveidīgi līdzdalības instrumenti – vēstules, iesniegumi, visās ministrijās izveidotās konsultatīvās padomes un darba grupas, arī Memoranda īstenošanas padome, kuras virsmērķis ir sekmēt efektīvu sabiedrības līdzdalību valsts...

Finanšu ministrijā vēl pirms Ziemassvētkiem, 21.decembrī,tikās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, lai pārrunātu aktualitātes nodokļu politikā, tostarp saistībā ar sociālo taisnīgumu nodokļu politikā un nodokļu politikas stimuliem efektīvai investīciju veicināšanai. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka ekonomiskās izaugsmes laikā, kad budžetā vērojams ieņēmumu pieaugums, arī vajadzību ir daudz un pamatotas, piemēram, ceļu uzturēšanai, valsts iekšējai drošībai un aizsardzībai, veselības aprūpei, kuru sabalansēšana būs 2014.gada budžeta projekta izaicinājums. Sanāksmē tika diskutēts par nepieciešamību mazināt ēnu ekonomiku un paaugstināt pieejamos līdzekļus iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, tādējādi sekmējot nodarbinātības izdevīgumu kā alternatīvu dzīvei uz pabalstiem, kā arī ieviest sociālā taisnīguma principu darba nodokļu sistēmā. Tāpat sanāksmes dalībnieki diskutēja arī par neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām piemērošanas sistēmu un apmēru, nepieciešamību paaugstināt minimālo algu 2014. gadā, kā arī attaisnoto izdevumu apmēru un sistēmu. Tika panākta vienošanās Finanšu ministrijai...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aizejošo 2012.gadu vērtē kā biznesa atgūšanās gadu un 2013.gadā prognozē, ka lielākie akcenti tiks likti uz pārdomātu attīstību un investīcijām, lai uzlabotu uzņēmumu peļņas un kopējās ekonomikas izaugsmes rādītājus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Šogad par valdības labajiem darbiem var uzskatīt Nacionālā attīstības plāna darbu, kurā ņemti vērā Latvijas nacionālās reformu programma "ES2020" mērķi, tos papildinot ar konkrētiem uzdevumiem konkurētspējas paaugstināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai. Uzņēmēji par vienu no svarīgākajām valsts finansiālās stabilitātes stiprināšanas pozīcijām uzskata virzību uz eiro ieviešanu, veidojot valsts budžetu tā, lai tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji. Eiro ieviešana nodrošina dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā un ir būtiska valsts kredītreitingu paaugstināšanai, kas ļautu veiksmīgāk piesaistīt investorus Latvijas ekonomikai, kā arī palielinātu eksportu un kāpinātu ražošanu. Tāpat valsts budžeta pieņemšanas procesā redzam, ka ir uzsākta pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu, kas no uzņēmēju viedokļa sniedz skaidrāku skatījumu uz valsts izdevumu...

Saeimā galīgajā lasījumā pagājušoceturtdien, 20.decembrī, pieņemtā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam galvenais mērķis ir Latvijas konkurētspējas celšana un iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugums, turklāt NAP apstiprināšana esot „zaļā gaisma” stratēģiskai un konstruktīvai valsts ilgtspējīgai attīstībai, ko nodrošinās ES struktūrfondu finansējuma un valsts budžeta mērķtiecīgs izmantojums saskaņā ar plāna stratēģiju un prioritātēm, ziņo valdība. „Nacionālā attīstības plāna īstenošana ir priekšnosacījums ilgtspējīgas valsts attīstībai gan attiecībā uz ekonomiskajiem, gan cilvēkresursu aspektiem. Būtiski, ka līdz ar plāna apstiprināšanu ir noteikta struktūrfondu finansējuma un valsts budžeta mērķtiecīga izmantošana valsts attīstībai, novēršot īstermiņa segmentētu un nepārdomātu aktivitāšu īstenošanu. Nacionālā attīstības plāna īstenošana ir ikviena Latvijas valsts iedzīvotāja interesēs, un, sākot ar šo brīdi, ir jāveic viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta konstruktīva plāna īstenošana”, uzskata premjers Valdis Dombrovskis. NAP aplūkojams arī infografikā: http://www.mk.gov.lv/files/infografiks_nap2020.pdf Nacionālais attīstības plāns ietver 98 konkrētus uzdevumus, kuru izpilde ļaušot sasniegt valsts ekonomisko izrāvienu, īstenojot trīs izvirzītās prioritātes – valsts tautsaimniecības izaugsme,...

Ceturtdien, 20. decembrī, Valsts kase atmaksājusi visu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo pamatsummu - 493,3 miljonus latu. Kā ziņots, pirmstermiņa aizdevuma atmaksai tika izmantota daļa no obligāciju emisijā iegūtajiem resursiem 1,25 miljarda ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā, kurus Valsts kase saņēma 12. decembrī. Tādējādi valsts ir nokārtojusi visas saistības ar SVF. 5. decembrī Latvija sekmīgi emitēja septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,750% gadā (ienesīgums 2,889%), kas ir vēsturiski zemākā vērtspapīru procentu likme kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos. „Aizņemoties visizdevīgākajā brīdī un atmaksājot dārgo īstermiņa aizdevumu SVF, esam optimizējuši procentu maksājumus nākamajos gados, radot iespēju valsts budžeta līdzekļus novirzīt nevis valsts parāda apkalpošanai, bet nozarēm, kur tas visvairāk nepieciešams,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Tiesa gan, skeptiķi ir izteikuši argumentētas šaubas par SVF aizdevuma priekšlaicīgās atmaksas izdevīgumu un tā nolūkiem. Plz.lv jau ziņoja par biedrības "Progresīvie" paziņojumu,...

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS 2012. gada septembrī un oktobrī veica korporatīvās reputācijas pētījumu banku nozarē. Kā liecina apkopotie pētījumu rezultāti, banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā jau vairākus gadus turpina pozitīvo izaugsmi, un šobrīd banku reputācija atbilst vidējam banku vērtējumam Eiropā. Nozīmīgs banku nozares reputācijas balsts un izaugsmes pamats ir banku piedāvāto pakalpojumu un produktu kvalitāte. Pētījums atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā banku pakalpojumu pozitīvais vērtējums ir būtiski palielinājies. Pēdējo trīs gadu laikā banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā ir uzlabojusies uz pusi - no 28 punktiem līdz 42 punktiem. Šobrīd Latvijas banku reputācija ir pieaugusi līdz vidējam banku reputācijas vērtējumam Eiropā (40 punkti): "Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā pozitīvi tiek novērtēts, kā bankas veido dialogu ar sabiedrību, kā iesaistās būtisku jautājumu skaidrošanā un komentēšanā. Tam ir nozīmīga loma sabiedrības un biznesa pārstāvju uzticēšanās bankām stiprināšanā, lai arī joprojām ir jārēķinās ar piesardzīgu sabiedrības noskaņojumu. Lai atgūtu pozitīvu attieksmi...