JAUNUMI

Kopā aizdevumos lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmā līdz 20. novembrim izsniegti jau divi miljoni latu, informē Zemkopības ministrija. Kopā piešķirti 52 aizdevumi par kopējo summu 2 miljoni latu. Pārsvarā lauksaimnieki vēlējušies iegādāties savā īpašumā jau līdz šim nomāto zemi. Savukārt zemes platības izteiksmē par izsniegtajiem aizdevumiem kopā iegādāti tiks 1624 hektāri lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību tirgus vērtība ir vidēji 1238 latu par hektāru. Aizdevumu termiņš ir robežās no 5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi. Aizņēmēji pamatā ir no Zemgales (21), Kurzemes (15) un Vidzemes (8), kā arī 4 no Latgales reģiona un 4 no Rīgas reģiona. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2 000 līdz 100 000 latiem. No 52 apstiprinātajiem aizdevumiem 33 aizdevumu summa ir līdz LVL 40 000 latu, pieprasītākās aizdevuma summas ir no 10 000 līdz 35 000 latiem. Apstiprināto aizdevumu atmaksas termiņi: aizdevumu skaits ar termiņu 5 gadi – 3 aizdevumi, no 6 līdz...

Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors Māris Balodis pirmdien, 3. decembrī, informēja Ministru kabinetu par situāciju saistībā ar klasiskā cūku mēra uzliesmojumu Krāslavas un Dagdas novadā. Lauksaimniekiem un iedzīvotājiem klasiskā cūku mēra skartajos novados jārēķinās, ka klasiskā cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonā, kā arī skartajā punktā ir: aizliegta visu dzīvnieku pārvietošana, izņemot cūku pārvietošanu novietnes robežās, ja nepieciešams un no ārpus uzraudzības zonas uz kautuvi uzraudzības zonā tūlītējai nokaušanai, kā arī, ja dzīvniekus ved tranzītā pa autoceļu vai dzelzceļu bez apstāšanās un dzīvnieku izkraušanas; nekavējoties pēc katra pārvadājuma jātīra un jādezinficē kravas automašīnas, citus transportlīdzekļus un aprīkojumu, kas tiek izmantots cūku vai citu lauksaimniecības dzīvnieku vai iespējami inficētu materiālu (dzīvnieku līķi, dzīvnieku barība, mēsli, virca, pakaiši) pārvešanai; transportlīdzekļu īpašniekiem nodrošināt, ka kravas automašīnas vai transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti cūku pārvadāšanai, neizbrauc no aizsardzības zonas, ja tie nav iztīrīti un dezinficēti un nav saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veterinārā inspektora atļauja;...

Saistībā ar straujo grāmatu digitalizācijas procesu, lai bibliotēku lasītājiem e-grāmatas varētu piedāvāt, balstoties uz tādiem pašiem nosacījumiem kā tipogrāfiski iespiestās grāmatas, nepieciešami grozījumi Autortiesību likumā attiecībā uz digitālo jomu gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā. 2012. gada rudenī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sākusi realizēt projektu „Tiesiskās vides izveide e-grāmatu izsniegšanai Latvijas bibliotēkās”, informē Kultūras ministrija. Bibliotēkas regulāri papildina savus krājumus ar tipogrāfiskiem darbiem – parasti šie darbi tiek nopirkti no izdevējiem vai grāmatu izplatītājiem un izsniegti lasītājiem. Savukārt grāmatu autori no valsts saņem publiskā patapinājuma atlīdzību par to, ka viņu darbi tikuši lasīti bibliotēkās. Autortiesību likums attiecībā uz tipogrāfiski izdotajiem darbiem neliedz grāmatas pircējam – vai tā būtu privātpersona vai organizācija – šo darbu aizdot, dāvināt, nodot antikvariātā, bibliotēkā vai pārdot tālāk. Bibliotēkas savukārt ir tiesīgas iegādātos darbus izsniegt lasītājiem. Sarežģītāka situācija ir e-grāmatu gadījumā, jo, kā skaidro LNB Stratēģiskās nodaļas vadītājs Uldis Zariņš: “E-grāmata juridiski nav grāmata, bet gan tiešsaistes pakalpojums. Tas...

Saeima 29.novembrīgalīgajā lasījumā pieņēma jaunu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas turpmāk, apvienojot līdz šim vairākos atsevišķos likumos noteikto kārtību, noteiks aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Turpmāk priekšvēlēšanu aģitācija televīzijā būs aizliegta 30 dienas pirms vēlēšanām. Šis ierobežojums neattieksies uz sludinājumiem par deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem. Tāpat aizliegums neattieksies uz likumā noteikto bezmaksas raidlaiku sabiedriskās televīzijas un radio pirmajā programmā. Līdzīgi kā iepriekš partijas aģitācijai bez maksas varēs izmantot četras reizes pa piecām raidlaika minūtēm 25 dienu laikā pirms vēlēšanām. Šāda kārtība katram partiju sarakstam nodrošinās vienādu bezmaksas raidlaiku. Papildus valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam katrs vēlēšanām pieteiktais saraksts varēs piedalīties arī priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā elektronisko plašsaziņas līdzekļu un komerctelevīziju programmās. Finansējumu šādiem raidījumiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros plānos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Jaunais likums precizē, kas ir publiska vieta un ārtelpas un ko priekšvēlēšanu laikā šādās telpās drīkst darīt. Aģitācijas veicējs laukumos, skvēros, parkos, uz ielām,...

Pirmdien, 3.decembrī, Ministru kabineta komitejā izskatīja un virzīja tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā Veselības ministrijas izstrādāto plāna projektu "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014.gadam". Tas paredz nodrošināt koordinētu pasākumu veikšanu, lai sekmētu alkoholisko dzērienu kaitējuma mazināšanu sabiedrības veselībai. Plānā piedāvātie risinājumi alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un alkoholisma ierobežošanai paredz četrus galvenos rīcības virzienus: alkoholisko dzērienu piedāvājuma ierobežošanu un kontroli; pieprasījuma mazināšanu; riskantas un kaitējošas alkohola lietošanas samazināšanu un alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku monitoringu un sabiedrības informēšanu. Rīcības plāns paredz pastiprināt nelikumīgu alkoholisko dzērienu aprites apkarošanu (pastiprināt kontroli tirdzniecības vietās, lai mazinātu iespēju nepilngadīgām personām iegādāties alkoholu, palielināt nakts laikā veikto kontroļu intensitāti veikalos, kafejnīcās, kur tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, pastiprināt alkoholisko dzērienu aprites kontroli u.c.), kā arī ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību un reklāmu (noteikt alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu vides reklāmās, noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu akciju reklāmai, noteikt vecuma un profesiju ierobežojumus personām, kas tiek iesaistītas alkohola...

Valsts kanceleja aicina gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus ziņot par problēmām un priekšlikumiem publiskajos iepirkumos līdz 12.decembrim interneta vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/mazinamslogukopa/. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka uzņēmēju un iedzīvotāju pieredze publiskajos iepirkumos būs viens no būtiskākajiem avotiem, lai izvērtētu līdzšinējo publiskā iepirkuma praksi, konstatētu problēmas un sagatavotu priekšlikumus tā uzlabošanai. „Svarīgi publiskā iepirkuma procesu vērtēt ne tikai no birokrātijas, bet arī no procesa atklātības un korupcijas risku mazināšanas viedokļa. Tāpat arī valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt paškritiskām un gatavām būtiski uzlabot organizēto iepirkumu praksi”, uzver E. Dreimane. Patlaban izveidota augsta līmeņa ekspertu darba grupa, kas izstrādās konkrētus priekšlikumus Publisko iepirkumu likuma grozījumiem nolūkā nodrošināt efektīvu un caurspīdīgu publisko iepirkumu sistēmu, kā arī novērst liekus birokrātiskus šķēršļus. Darba grupu veido eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī nevalstiskā sektora - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas...

Pēc iepriekšējos mēnešos novērotā pārpalikuma pieauguma šā gada oktobrī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājās par 63,1 miljonu latu un desmit mēnešos veidoja 278,2 miljonus latu, no kuriem pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā bija 264,8 miljoni latu un pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā – 13,4 miljoni latu. Šādas izmaiņas skaidrojamas ar augstākiem izdevumiem gan valsts, gan pašvaldību budžetā oktobra mēnesī. Pārpalikumu valsts budžetā nodrošināja ievērojami augstāki nodokļu ieņēmumi, kam pamatā ir augstāka ekonomiskā aktivitāte, nozīmīgi pārsniedzot sākotnējās makroekonomisko rādītāju prognozes, vēstī Finanšu ministrija. Šā gada desmit mēnešos kopbudžeta ieņēmumi bija par 533 miljoniem latu jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, savukārt izdevumi pieauga mēreni – par 173,4 miljoniem latu jeb 4%. Ņemot vērā augstāku ekonomikas izaugsmi, šā gada septembrī tika apstiprināti grozījumi likumā par valsts budžetu 2012. gadam, kas paredz gan valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, gan arī papildu izdevumus, visvairāk finansējumu novirzot satiksmes un veselības nozarēm. Līdz ar to paredzams, ka gada pēdējos...

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījums likumā «Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 14.decembri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi Medību likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 1.decembri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 1.decembri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 14.decembri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par valsts kompensāciju cietušajiem»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 14.decembri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.