JAUNUMI

Ceturtdienas,13. decembra sēdē, Saeima pieņēma grozījumus vairākos vēlēšanu likumos, nosakot nelielas vēlēšanu kārtības izmaiņas. Saeimas vēlēšanu likums, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums tika grozīti, lai nodrošinātu racionālāku valsts un pašvaldību budžetu līdzekļu izmantošanu. Vēlētāji ar Saeimas, pašvaldību vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikto kandidātu sarakstiem vēlēšanu iecirkņos turpmāk varēs iepazīties piecas dienas pirms attiecīgajām vēlēšanām. Izmaiņas veiktas, ņemot vērā, ka līdz šim, kad kandidātu saraksti vēlētājiem ir pieejami 10 dienas pirms vēlēšanām, vēlētāju interese par sarakstiem un partiju programmā iecirkņos ir bijusi samērā neliela. Grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā nosaka, ka turpmāk vēlēšanu zīmes netiks numurētas un uz tām būs tikai kandidātu saraksta nosaukums. Ja domes vēlēšanām būs reģistrēti divi vai vairāk kandidātu saraksti, secību, kādā sakārtojamas vēlēšanu zīmes, ko izsniedz vēlētājiem, noteiks vēlēšanu komisija, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām organizējot izlozi. Pieņemtie grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju...

Nekustamais īpašums ir uzskatāms par abu laulāto kopīgu mantu, ja īpašuma tiesības uz to ir iegūtas laulības laikā un kad abiem laulātajiem pastāvējusi kopīga saimniecība, jo ir pamats uzskatīt, ka īpašuma iegādei nepieciešamie līdzekļi ir ņemti no ģimenes kopējā budžeta, kurā ieguldījumu atbilstoši attiecīgā brīža iespējām ir devuši abi laulātie: viens laulātais - audzinot bērnus un nodarbojoties ar mājsaimniecību, bet otrs laulātais - strādājot algotā darbā. Tas ir viens no pamata secinājumiem Augstākās tiesas veiktajā tiesu prakses apkopojumā par laulāto kopīgas mantas dalīšanu. Pētījums iever tiesu prakses analīzi un izpēti laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gada I pusgadam, izpētot tiesas spriedumus, kas kasācijas kārtībā pārsūdzēti Senātā. Netiek analizēti jautājumi, uz kuriem atbildes līdzīgās lietās jau var atrast Senāta nolēmumu apkopojumos par iepriekšējiem gadiem. Pētījumā aplūkotas laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Pētāmajos tiesas spriedumos nav bijuši strīdi, kas izriet no laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām. Pārsvarā analizējamos tiesu spriedumos tiek lūgts atzīt mantu, kas publiskajos...

No 14.decembra pārtikas produktu marķējumā un reklāmā drīkst izmantot tikai Eiropas Komisijas apstiprināto veselīguma norāžu sarakstā iekļautās veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir atzinusi par zinātniski pamatotām, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Vairāk nekā 1600 veselīguma norādes Eiropas Komisija ir noraidījusi un tās izmantot pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai nav atļauts. Savukārt aptuveni 2 000 veselīguma norāžu ir piemērots pārejas periods. Šīs, pagaidām sarakstā neiekļautās, bet arī nenoraidītās norādes var turpināt izmantot arī pēc 14.decembra. Veselīguma norāde ir jebkurš paziņojums, kas liecina par saikni starp pārtiku un veselību un kas tekstuālā, ilustrētā, grafiskā vai simboliskā veidā tieši vai netieši norāda uz pārtikas produkta pozitīvo ietekmi uz veselību. Veselīguma norāžu izvērtēšanu Eiropas Komisija uzsāka pirms četriem gadiem, kad Eiropas Savienības dalībvalstis iesniedza sarakstus ar vairāk nekā 44 tūkstošiem veselīguma norāžu. Veselīguma norāžu izvērtēšanas mērķis ir patiesa, uzticama un zinātniski pamatota informācija patērētājiem par pārtikas produktiem, kurus tie iegādājas. Pārtikas...

Saeimas 2012.gada 22.novembra likums «Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №824 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 26.maija noteikumos №484 «Noteikumi par valsts mērķdotāciju apmēru un nosacījumiem sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №817 «Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos №887 «Valsts noslēpuma objektu saraksts»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 27.novembra noteikumi №811 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos №467 «Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №816 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos №21 «Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Saeimas 2012.gada 22.novembra likums «Grozījumi Prokuratūras likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №819 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos №286 «Veselības ministrijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra noteikumi №769 «Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №820 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumos №241 «Slimību profilakses un kontroles centra nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №821 «Valsts sporta medicīnas centra nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra likums «Grozījums Būvniecības likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.decembri.

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz mainīt pašreizējo kriminālsodu politiku, samazinot cietumsodus un mainot noziegumu klasifikāciju. Tāpat tiks lemts par ieceri VID publiskot nodokļu parādniekus, kuru parādi pārsniedz 100 latus, balsojot par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām". Vēl galīgajā lasījumā tiks balsots par Iekšējā audita likumu un grozījumiem vēlēšanu likumos, bet konceptuāli lems par Euro ieviešanas likumprojekta tālāku virzību. Likuma grozījumi paredz, ka cietumsoda vietā tiks plašāk piemēroti alternatīvi sodi. Vienlaikus paredzēts paplašināt soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķis ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu, kā arī samazināt brīvības atņemšanas sodu maksimālās un minimālās robežas, savukārt daudziem noziedzīgajiem nodarījumiem klasifikāciju. Tāpat grozījumi paredz izmaiņas regulējumā, kas nosaka atbildību par kukuļdošanu ― atbildība par kukuļdošanu paredzēta neatkarīgi no tā, vai labuma piedāvājums ir pieņemts vai nē. Saeima ceturtdien trešajā lasījumā lems arī par grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām”,...