VISI RAKSTI

Plānotie grozījumi Komerclikumā paredz noteikt kārtību, kā piemērot kriminālprocesa ietvaros paredzēto sodu fiziskām personām aizliegt nodarboties ar jebkādu komercdarbību, kā arī vairākus citus aizliegumus. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 21.novembrī, izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja šos grozījumus. Kriminālprocesā paredzēts, ka fiziskai personai kā sodu var piemērot aizliegumu veikt noteikta vai visa veida komercdarbību, savukārt kriminālprocesa un administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros fiziskai personai kā sodu var piemērot aizliegumu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās. Komerclikuma grozījumi noteiks kārtību, kā komersants īsteno šos aizliegumus. Grozījumi paredz, ka fiziskā persona, kurai aizliegts nodarboties ar komercdarbību, nevarēs būt komercsabiedrības dibinātājs, savukārt, ja šī persona jau ir komercsabiedrības biedrs, dalībnieks vai akcionārs – tā nedrīkstēs piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ja personai ir liegts ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, tā tiks izslēgta no komercreģistra, un to nevarēs iecelt, piemēram, par sabiedrības valdes, padomes locekli, prokūristu. Ar izmaiņām Komerclikumā plānots mainīt likvidatora iecelšanas kārtību, kad sabiedrības darbība...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 21.novembrī, pabeigusi izvērtēt vairāk nekā 60 no nevalstisko organizāciju puses iesniegtos priekšlikumus Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) projektam. Priekšlikumu precizētās un papildinātās versijas tiks nosūtītas izskatīšanai valdībā. Tāpat izskatīšanai valdībā tiks nosūtīti 420 priekšlikumi, ko Nacionālā attīstība plāna 2014.-2020.gadam projekta pilnveidošanai iesnieguši Saeimas deputāti, Saeimas komisijas un frakcijas. Pēc priekšlikumu izvērtēšanas un projekta galīgās redakcijas pieņemšanas Ministru kabinets NAP iesniegs apstiprināšanai Saeimā. Apspriežot ierosinājumu NAP paredzēt proporcionāli adekvātu un līdzsvarotu resursu sadalījumu ne tikai deviņām republikas nozīmes pilsētām un 21 reģionālas attīstības centram, bet gan visām 119 pašvaldībām, komisija rosinās noteikt, ka plānošanas reģioni veicina mazo novadu piesaisti lielajiem investīciju projektiem. „Situācija pašvaldībās ir ļoti dažāda, tāpēc aicināsim uzsvērt plānošanas reģionu lomu mazo novadu un vietējās nozīmes attīstības centru un lauku teritoriju attīstībā,” pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Konceptuālu komisijas atbalstu guvis priekšlikums NAP atbalstīt nacionālas nozīmes pilsētu attīstību. Savukārt apspriežot...

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts veikt dažādas izmaiņas, no kurām daļa attiecas uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bet citas - uz pārkāpumiem komercdarbībā, kā arī necieņu pret valsts simboliem. To paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu trešā lasījuma redakcija, pie kuras Saeimas Juridiskā komisija noslēdza darbu trešdien, 21.novembrī. Lai novērstu praksi, kad, iegādājoties lietotu auto, tas netiek pārreģistrēts uz jaunā īpašnieka vārda (tas tiek darīts, jo palīdz izvairīties no sodiem, kas piemēroti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bet uzliek atbildību par to iepriekšējam īpašniekam), likumprojekts paredz paaugstināt naudas sodu par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, līdzšinējo 20 latu sodu palielinot uz 40 līdz 100 latiem. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt mazāku naudas sodu par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu, kas ir mazāk būtisks pārkāpums nekā aizliedzošā pamatsignāla neievērošana. Par braukšanu, ja papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, mopēda vadītajam plānots izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam...

Izglītības iestādes vadītājam būs obligāti jāapdrošina praktikanti pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, un apdrošinājuma summas minimālais apmērs ir 1000 latu - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība", kas otrdien, 20.novembrī, apstiprināts valdībā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departaments Noteikumu projekts izstrādāts, lai aktualizētu mācību prakses organizācijas jautājumus, ietverot normas par izglītojamo apdrošināšanu mācību prakses laikā, kā arī sekmētu darba aizsardzības noteikumu ievērošanu prakses vietās. Noteikumu projektā noteiktas profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā. Tās nosakot ņemti vērā apstākļi, kas var radīt draudus praktikanta veselībai un dzīvībai - darbošanās ar sarežģītiem mehānismiem, asiem priekšmetiem, ķīmiskajām vielām, gāzēm, pacienta bioloģisko materiālu, smagumu celšana, krasas gaisa temperatūras pārmaiņas u.c. Valdībā apstiprināti arī grozījumi MK 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.309 "Kārtība, kādā no valsts budžeta sedzami izdevumi profesionālās izglītības un profesionālās...

Motocikliem, tricikliem un kvadricikliem tehniskā apskate būs jāveic ik pēc diviem gadiem - tā paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Likumprojekts arī paredz, ka pirmā tehniskā apskate jauniem transportlīdzekļiem būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas. Grozījumi attieksies uz vieglajiem automobiļiem, piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem. Pašreizējā kārtība noteic, ka pirmā tehniskā apskate jauniem transportlīdzekļiem jāveic ne vēlāk kā piecas dienas pēc reģistrācijas. Par Ceļu satiksmes likuma grozījumiem vēl trešajā galīgajā lasījumā jālemj Saeimai. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Ekonomikas ministrija drīzumā sāks jaunās ES Energoefektivitātes direktīvas prasību ieviešanu Latvijas likumdošanā. Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par energoefektivitāti (2012/27/ES) šāgada 14.novembrī tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā stāsies spēkā šā gada 4.decembrī. Direktīvas prasību pārņemšana dalībvalstīm jānodrošina 18 mēnešu laikā, bet atsevišķām prasībām jābūt ieviestām jau gada laikā no direktīvas spēkā stāšanās dienas. Nolūkā sekmēt Eiropas Savienības rūpniecības konkurētspēju pasaulē kā viena no ES politiku prioritātēm ir definēta energoefektivitātes palielināšana, kas kā viens no mērķiem iekļauts arī Eiropas Komisijas publicētajā komunikācijā „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”. Nacionālajā līmenī energoefektivitātes palielināšanas mērķis ietverts Latvijas nacionālajā reformu programmā „ES 2020” stratēģijas īstenošanai, kas Ministru kabinetā tika akceptēta 2010.gada novembrī. Jaunās Energoefektivitātes direktīvas īstenošana ļaus katrai dalībvalstij un Eiropas Savienībai kopumā ievērojami ietaupīt enerģiju nākotnē, veicinot pāreju uz energoefektīvāku ekonomiku un palielinot reģiona rūpniecības un citu sektoru konkurētspēju. Energoefektivitāte ir vērā ņemams instruments, lai mazinātu atkarību no energoresursu...

Lai diskutētu par Ministru kabineta projektu „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”, kas paredz skolās noteikt tikai minimālo, nevis konkrētu mācību stundu skaitu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 21.novembrī, tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pedagogu asociāciju pārstāvjiem. Kā informēja IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule, izmaiņas nepieciešamas, lai skolās jau no pirmās klases varētu sākt mācīt pirmo svešvalodu. Guntars Bilsēns (RP) vērsa uzmanību, ka, piešķirot skolai lielāku autonomiju, jāatceras - skolas attīstība lielākoties atkarīga no direktora un administrācijas motivācijas. E.Papule uzsvēra, ka iespējamo skolu patvaļu novērš skolu licencēšana un akreditācija. Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda bažas, ka šie noteikumi ļautu izvairīties, piemēram, no latviešu valodas mācīšanas pietiekamā apjomā. Arī Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) pārstāvis Normunds Dzintars pauda bažas, ka latviešu valodas pilnīgai apguvei jau pašlaik trūkst mācību stundu. LVLSA priekšsēdētāja Anita Vanaga, akcentējot dažādās skolēnu...

Saeimas sēdē ceturtdien, 22.novembrī, tiks lemts gan par grozījumiem, kas paredz ierobežot alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū, gan tulka pakalpojuma saņemšanas plašākām iespējām kriminālprocesā, gan elektroniskā paraksta lietošanas izplatību un citiem jautājumiem, tai skaitā tiem, kas tika atlikti no iepriekšējās ceturtdienas sēdes, kas ievilkās valsts budžeta pieņemšanas dēļ. Turpmāk pieaugušiem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties alkoholu, bez pārdevēja uzaicinājuma varētu būt jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu, tāpat plāno noteikt, ka alkoholu lielveikalos jātirgo atsevišķā nodaļā. Vēl paredz noteikt aizliegumu tirgot alkoholu arī dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes, valsts un pašvaldību iestāžu telpās. Tāpat paredzēts noteikt, ka alkoholisko dzērienu reklāmā jāietver arī informācija par alkohola pārdošanas un iegādāšanās aizliegumu. Iepriekšminēto paredz grozījumi "Alkoholisko dzērienu aprites likumā". Savukārt grozījumi "Policijas likumā" paredz policijas darbiniekiem tiesības izdarīt kontrolpirkumus un tajos iesaistīt arī citas personas, tostarp nepilngadīgas. Iepriekš portālā jau informējām par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas...

Līdz 2013.gada 30.jūnijam plānots pagarināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) inspektoru asistentu apmācības un darba prakses. Papildu finansējums 87 tūkstošu latu apmērā ļaus šajā nodarbinātības pasākumā iesaistīt papildus 20 jauniešus bezdarbniekus. To paredz valdībā otrdien, 20.novembrī, atbalstītie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos Nr.181 Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.3. apakšaktivitātes "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība" trešo kārtu un grozījumi darbības programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība papildinājumā. Izmaiņas arī paredz, ka priekšroka dalībai pasākumā būs cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpat paplašināts cilvēku loks, kas varēs iesaistīties NVA inspektoru darba praksēs. Līdz šim bija noteikts, ka piedalīties drīkst bezdarbnieki ar vismaz trīs mēnešus ilgu darba pieredzi. Tagad šis ierobežojums būs atcelts. NVA īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstīto projektu par nodarbinātības inspektoru asistentu apmācību un darba praksēm. Šīs programmas ietvaros jauniešiem bezdarbniekiem līdz 25 gadu vecumam ar augstāko izglītību ir nodrošināta iespēja apgūt zināšanas par darba tirgus likumsakarībām, NVA klientu apkalpošanas darba organizāciju,...

Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 21.novembrī, izskatīšanai Saeimā nolēma virzīt komisijas darba grupā izstrādāto likumprojektu „Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu”, paredzot valsts atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri Otrā pasaules kara laikā tika mobilizēti karojošo valstu militārajos formējumos. Likumprojekts skaidro, kādas personas atzīstamas par Otrajā pasaules karā mobilizētām. Saskaņā ar piedāvāto likumprojekta redakciju bijušajiem karavīriem valsts garantēs atvieglojumus nodokļu un nodevu maksāšanā, kā arī nodrošina bezmaksas medicīnisko aprūpi, sociālo rehabilitāciju un atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā. Tāpat Otrajā pasaules karā mobilizētajām personām no Aizsardzības ministrijas budžeta plānots izmaksāt ikmēneša pabalstu. Pašvaldības varēs lemt par papildu sociālo garantiju noteikšanu Otrajā pasaules karā mobilizētajām personām un sava budžeta ietvaros piešķirt viņām atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā. Tuvākajā laikā tiks veikti aprēķini, cik lieli līdzekļi no valsts budžeta būs nepieciešami likuma normu īstenošanai. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas iniciatīvu veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret abās frontes pusēs...

Žurnāla Bilances 22. numurā lasiet: LIKUMDOŠANA Kāda ir negodīga komercprakse 2013. gada 1. janvārī būs piektā gadadiena, kopš Latvijā stājies spēkā Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (turpmāk – NKAL). Jau NKAL nosaukums satur likuma būtiskāko normu – negodīga komercprakse Latvijā ir aizliegta. Tomēr mūsu pieredze un laiku pa laikam mediju sniegtā informācija par atsevišķiem negodīgas komercprakses gadījumiem liek secināt, ka ne visiem komersantiem ir skaidra robeža, kuru pārsniedzot komercprakse atzīstama par negodīgu. Zvērināta advokāte, Zvērinātu advokātu biroja AmberLaw partnere INESE LAZDUPE rakstā Bilancē atgādina komersantiem negodīgas komercprakses pazīmes, kā arī iepazīstina ar negodīgas komercprakses regulējumu tos komersantus, kuri šajā jautājumā līdz šim nav iedziļinājušies. komercprakse ir uzskatāma par maldinošu, ja, ņemot vērā visas tās īpatnības un apstākļus, kā arī tajā izmantotos saziņas līdzekļa ierobežojumus, var secināt, ka: 1) tiek noklusēta būtiska informācija, kas vidusmēra patērētājam ir nepieciešama, lai pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu, un komercprakses ietekmē vidusmēra patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu...

Žurnāla Bilances ikgadējā konference "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" un Gada grāmatveža 2012 apbalvošanas ceremonija – 28. novembrī! 28. novembrī Rīgas Stradiņa universitātes Aulā Dzirciema ielā 16 notiks jau ceturtā ikgadējā grāmatvedības, nodokļu un likumdošanas žurnāla Bilance konference Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi. Konferences noslēguma daļā būs balvas Gada grāmatvedis 2012 pasniegšanas ceremonija. Konferencē esam aicinājuši uzstāties labākos lietpratējus grāmatvedības, nodokļu un finanšu jautājumos. Piedalīsies arī augstas un atbildīgas valsts amatpersonas. Tā ka kopīgi akcentēsim aktuālākās problēmas un neatrisinātos jautājumus, ieskatīsimies nozīmīgākajā, kas notiks 2013. gadā, – ko sagatavojusi un gatavo mums valdība, ko - nodokļu administrācija un – kas nākamgad notiks Latvijas un Eiropas ekonomikā, kāda būs mūsu vieta tajā visā. Tematu un jomu ietvars plašs, bet centīsimies tajā būt lietišķi, jo uz to ir aicināti arī visi referenti. Jums būs iespēja viņiem arī jautāt. Gatavosimies visi un uz tikšanos! Reģistrācija un rīta...

Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi №755 «Par Eiropas Demokrātijas fonda statūtiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 15.novembri.

Ministru kabineta 2012.gada 30.oktobra noteikumi №740 «Jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 15.novembri.

Saeimas 2012.gada 1.novembra likums «Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 14.novembri.