JAUNUMI

Šā gada 10.decembrī ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē ES dalībvalstu pārstāvji diskutēs par vairākiem Latvijas ekonomikai nozīmīgiem jautājumiem, no kuriem kā būtiskākos var izdalīt ES vienotā tirgus tālākās attīstības perspektīvu, kā arī priekšlikumus rūpniecības politikas pilnveidošanai nolūkā sekmēt Eiropas rūpniecības izaugsmi un ekonomikas atveseļošanos. Latvijas viedokli padomes sanāksmē paudīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Efektīvi funkcionējošs un patiesi integrēts ES Vienotais tirgus ir ārkārtīgi svarīgs visas ES un Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai, kā arī tam, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus ar vieglāku un ērtāku piekļuvi ES Vienotā tirgus sniegtajām priekšrocībām. Latvijai ir svarīgi, ka pie ES Vienotā tirgus attīstības tiek nodrošināta fokusēta, koordinēta un apņēmīga rīcība un ka arī turpmāk ES Vienotā tirgus jautājumiem tiktu saglabāta augsta politiskā prioritāte. Vienlaikus, Latvija uzsver, ka ES Vienotā tirgus stiprināšana ir pastāvīgs un nebeidzams process un „Vienotā tirgus aktu” (gan I gan II) pasākumi ir tikai daļa no nepieciešamajām turpmākajām darbībām. Tādēļ Latvija...

Nākamās nedēļas Eiropadomes būtiskākais dienaskārtības jautājums būs Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) stiprināšana, kas īpaši nozīmīgi arī Latvijai izaugsmes nodrošināšanai. To Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti akcentēja, piektdien, 7.decembrī, turpinot diskusiju par Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu piedāvājumu EMS spēcināšanai. Eiropadomes secinājumu projekts lielā mērā tiks balstīts gan uz Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) 6. decembrī publicētā ziņojuma „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību” gala versiju, gan uz Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozo (José Manuel Barroso) 28.novembrī publicēto ziņojumu. Van Rompeja ziņojumā piedāvāti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa risinājumi EMS padziļināšanai, tostarp risinājumi fiskālās stabilitātes nodrošināšanai, lai izvairītos no valsts līdzekļu ieguldīšanas banku glābšanā, un ES Banku savienības izveides pabeigšana. Dažādu īstenošanas termiņu risinājumi ir būtiski EMS stiprināšanai, tajā skaitā apstiprināt un ieviest ekonomikas pārvaldības juridisko ietvaru, kas sastāv no fiskālās disciplīnas līguma un virknes tiesību aktiem jeb tā saucamās sešpakas un divpakas, pauž Saeimas Eiropas...

NODOKĻI Par jaunajiem grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” Sagaidot jaunas izmaiņas nodokļu likumos, vispirms ikvienu interesē – vai tās skars mūs un kāda būs to ietekme uz maksājamo nodokļu apmēru, kā arī vai tās iespaidos administratīvās procedūras, kas saistītas ar nodokļu maksātāja pienākumiem. Jaunākās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa jomā no 2013. gada ir saistītas ar grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas tika virzīti 2013. gada budžeta likumprojektu paketes ietvaros. Likumprojekts 15. novembrī ir pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā, līdz ar to stāsies spēkā no 2013. gada 1. janvāra. Likumā ir būtiskas izmaiņas. Kā nozīmīgākās ir jāmin - nodokļa likmes koridora (0,2-3%) ieviešana, nodokļa apmēra pieauguma ierobežošanas zemei tiesību deleģēšana pašvaldībām vēl 2013. un 2014. gadā, atvieglojuma daudzbērnu ģimenēm ieviešana, nodokļa sloga pieaugums neapstrādātai lauksaimniecības zemei. Ja pašvaldība saistošajos noteikumos noteiks, ka neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamajai zemei tiek piemērota maksimālā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā, kopā ar likumā noteikto nodokļa papildlikmi (1,5%)...

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Par valsts budžetu 2013.gadam»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 22.novembra likums «Grozījums likumā «Par Latvijas Nacionālo bibliotēku»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 20.decembri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi Invaliditātes likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012.gada 20.novembrī pieņēma noteikumus Nr.783 „Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 „Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi””, kuri stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. 2012.gada 21.jūnijā Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, un noteikts: 1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1 000 latu līdzšinējo 3 000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013.gada 1.janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1 000 latu. 2. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti un nav reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā...

Tiek plānots, ka aizdevēju institūcijas par parāda atgūšanas izmaksu atlīdzināšanu nedrīkstēs parādniekam prasīt vairāk kā 12 latus - tā noteikts 6. decembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodotajos jaunajos Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”. Līdz šim parādu atgūšanas procesa izmaksas var veidot no 6 līdz 74 Ls (vidēji tās ir 36 Ls), liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotā informācija. Procesa izmaksu svārstības atkarīgas no parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja veiktajām darbībām - to skaita, secības, regularitātes un intensitātes. Jaunais noteikumu projekts paredz, ka ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs drīkst prasīt kompensēt izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu, taču tie kopumā nevar pārsniegt 12 latus. Proti: par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildus veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams,...

Satversmes tiesa 6.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-01-01 "Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam". Atsevišķu atkritumu apsaimniekotāju tiesiskās paļāvības aizsardzība neierobežotā laikā nav samērīga ar aizskārumu, kas tiek radīts sabiedrības interesēm, ja tiek izkropļota konkurence un liegta iespēja saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu par atbilstošāku maksu Apstrīdētā norma Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkts: "Līdz 2005. gada 26.jūlijam pašvaldības un sadzīves atkritumu apsaimniekotāja noslēgtais līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu izbeidzas līgumā noteiktajā termiņā. Ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005. gada 26.jūlija ir noslēguši vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1.jūlijam." Augstākā...

Līdz ar Saeimas ceturtdien, 6.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu tiek noteikti jauni energoefektivitāti veicinoši pasākumi, piemēram, biežāk nekā līdz šim (vairāk gadījumos) būs nepieciešams veikt ēku energosertifikāciju, paredzēta arī plašāka nekustamo īpašumu pircēju informēšana par īpašuma energoefektivitāti. Likums nosaka, ka, jau izvēloties māju vai dzīvokli, pircējs varēs uzzināt, cik energotaupīga ir konkrētā ēka, gūstot priekšstatu, cik, piemēram, būs jāmaksā par siltumu. Tāpat jaunais likums būtiski uzlabo pašreizējo ēku energoefektivitātes regulējumu, papildinot to arī ar Eiropas Savienības direktīvā ietvertajiem jauninājumiem. Likumā noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības projektējamām, rekonstruējamām, renovējamām un ekspluatējamām ēkām. Izmaiņas paredz dzīvojamām un sabiedriskām ēkām paplašināt energosertifikācijas regulējumu. Ēkas energosertifikācija būs jāveic projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu, kā arī ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu vai iznomātu. Energosertifikācija pēc pircēja pieprasījuma būs jāveic arī ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir...