VISI RAKSTI

Piektdien, 26. oktobrī, Latvijas Komercbanku asociācijas organizētajā diskusijā "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?" eksperti diskutēja par esošo situāciju Latvijas pensiju sistēmā, kā arī veidiem, kā to pilnveidot nākotnē. Ar prezentāciju uzstājās arī Latvijas Labklājības ministre Ilze Viņķele, kura atzina, ka Arņa Kaktiņa prezentētie SKDS pētījuma rezultāti viņu "dzen izmisumā". I. Viņķele tomēr iezīmēja arī dažas perspektīvas, kā mēģināt panākt lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos un uzticību Latvijas pensiju sistēmai: Video: plz.lv Skatiet arī: Arnis Kaktiņš par socioloģiskā pētījuma rezultātiem. Valdis Zagorskis par pensiju sistēmu Eiropas Savienības kontekstā

Valsts prezidents Andris Bērziņš 30.oktobrī tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu parunāja aktualitātes Saeimas darbā un likumdošanas jautājumus. Ņemot vērā, ka ir apritējis gads kopš 11.Saeima ievēlēta, Solvita Āboltiņa Valsts prezidentu informēja arī par gada laikā paveikto.Valsts prezidents sarunas laikā informēja par iesniegtajām likumdošanas iniciatīvām. Abas amatpersonas vienojās par atbalstu Valsts zemes fonda izveidošanaiun ar to saistīto jautājumu turpmākai virzībai.Tikšanās laikā abas amatpersonas apsprieda arī valsts budžeta projekta 2013.gadam sagatavošanu otrajam lasījumam. Tāpat Andris Bērziņš un Solvita Āboltiņa bija vienisprātis, ka neatliekami ir nepieciešami grozījumi pilsonības likumā, kas noteiktu ļaut iegūt dubultpilsonību Latvijas iedzīvotājiem. Abas puses bija pārliecinātas, ka aktīvais darbs pie izmaiņām likumā ļaus jau tuvākajā laikā grozījumus pieņemt. Valsts prezidents vakar, 30.oktobrī, tikās arī ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un tikšanās laikā parunāja jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un Latvijas konsekvento virzību uz eirozonu. Sarunas laikā abas amatpersonas pārsprieda izmaiņas IKP rādītājos Eiropas Savienības valstīs, kas norāda, ka Latvija...

Padziļinātās sadarbības programmā esošajiem uzņēmumiem tiek paredzēti atviegloti PVN parāda segšanas nosacījumi - tas nolemts 0trdien, 30. oktobrī, valdībai pieņemot noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Grozījumi paredz, ka ar PVN apliekamajai personai, kura vēlas darboties kā fiskālais pārstāvis (persona, kura maksā PVN valsts budžetā un pārstāv citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu), par 50% var samazināt apliecinājumā norādāmo summu iespējamā PVN parāda segšanai. Grozījumi ir piemērojami, ja vismaz pēdējo trīs taksācijas gadu laikā nepārtraukti tiek izmantots vispārējais galvojums atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām un ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss. Grozījumi arī paredz, ka ar PVN apliekamo personu, kura vēlas darboties kā fiskālais pārstāvis (vai kurai jau ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs), var atbrīvot no apliecinājuma iespējamā PVN parāda segšanai iesniegšanas, ja tā ir saņēmusi atbrīvojumu no prasības iesniegt...

Otrdien, 30. oktobrī, valdībā atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, kas nosaka pasta pakalpojumu ērtumu un pieejamību visā Latvijas teritorijā. SM rosinātie likuma grozījumi paredz pievērst lielāku vērību klientu apmierinātībai ar sūtījumu piegādes pakalpojumiem, kā arī veicināt universālā pakalpojuma pieejamību. Pasta komersantiem vajadzēs nodrošināt klientu sūdzību izskatīšanu, pasta sūtījumu noslēpumu un glabātās informācijas konfidencialitāti, sniegt publiski pieejamu informāciju par tarifiem un pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, kā arī, deleģējot Ministru kabinetam (MK) uzdevumu, noteikt prasības ierakstīto un apdrošināto pasta sūtījumu izsniegšanai. Likumā ietvertas jaunas normas, kurās atsevišķi un detalizēti noteiktas prasības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanas vispārīgajiem principiem, UPP saistībām un UPP sniedzēja izvēles kārtību. Tāpat likumā precizēta virkne definējumu, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas funkcijas un uzdevumi attiecībā uz pasta pakalpojumiem. Likums arī turpmāk paredzēs, ka papildus vienotam tarifam par viengabala pasta sūtījumiem drīkst piemērot īpašus tarifus, kas atkarīgi no pasta sūtījumu svara,...

Latvijā autobusu pasažieru minimālo tiesību apjoms, kā arī aizsardzības un palīdzības iespējas būs Eiropas Savienībā līmenī, paredz otrdien, 30. oktobrī, valdībā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". Šīs prasības nacionālajā likumdošanā jāiestrādā saskaņā ar 2011.gada 16.februārī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.181/2011, kura jāpiemēro no 2013.gada 1.marta. Regulas mērķis ir visās dalībvalstīs autobusu pasažieriem nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzības un palīdzības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Regula noteiks arī pārvadātāja pienākumus un atbildību, pasažieru tiesības un pretenziju pieteikšanas un izskatīšanas termiņus, kā arī kompensāciju apmērus un palīdzību saistībā ar negadījumiem. Regula attieksies uz visiem pasažieriem, kas izmanto autobusu pārvadājumu pakalpojumus, un tā būs tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs. Līdz šim spēkā esošajā Autopārvadājumu likumā bija ietverti tikai atsevišķi panti, kas saistīti ar pasažieru tiesību aspektu. Valdības apstiprinātie Autopārvadājuma likuma grozījumi paredzēs, ka Latvijā autobusu pasažieru tiesības noteiks minētā regula, un šīs...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Normunds Bergs šodien, 31.oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus iepazīstinās ar uzņēmēju sniegtajiem priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi Autortiesību likumā," kas skar t.s. autortiesību nodevas piemērošanu datu nesējiem un publiskajam izpildījumam, kā arī šīs nodevas iekasētāju darbības pārraudzību. Uzņēmēji uzskata, ka precīzi definējams publiskā izpildījuma jēdziens - tas novērsīs neskaidrības, kas saistītas ar atlīdzības par publisku izpildījumu piemērošanu, un veicinās sabiedrības, t.sk. uzņēmēju kā lielākās izmantojuma veicēju grupas sapratni par intelektuālā īpašuma ietekmi uz ekonomiku. Uzņēmēji aicina atcelt autortiesību nodevas piemērošanu datu nesējiem - šāds solis novērsīs situāciju, ka atlīdzība ir jāmaksā arī juridiskām personām, kas neveic un nevar veikt reproducēšanu personiskai lietošanai. Tāpat, uzņēmēji uzskata, ka nav saistības starp tukšo materiālo nesēju un iekārtu pirkšanu un to izmantošanu reproducēšanai. Likumprojekta kontekstā uzņēmēji pozitīvi novērtē Kultūras ministrijas (KM) apņemšanos stiprināt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA / LAA un LaIPA) darbības uzraudzību, veicinot gan...

Vietējās rīcības grupas varēs tikt pie papildus finansējuma vietējo stratēģiju projektu īstenošanai - to paredz otrdien, 30. oktobrī, valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 515 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai”. Lielākā daļa vietējo rīcības grupu tām piešķirto publisko finansējumu jau ir gandrīz pilnībā apguvušas, papildus nauda ļaus tām turpināt organizēt vietējo stratēģiju īstenošanu Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam (LAP) ietvaros. Projektu īstenošanā tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji, tādā veidā attīstot, uzlabojot un sakārtojot vietējo teritoriju un uzņēmējdarbību. Plānots, ka papildu publiskā finansējuma summa būs aptuveni 4,8 miljoni latu apmērā. Valdība apstiprināja arī ZM izstrādātos grozījumus MK 2011. gada 8. marta noteikumos Nr. 185 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai, prasmju apguvei un teritorijas aktivizēšanai”. Izmaiņas noteikumos paredz, ka vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšanai attiecināmo izmaksu...

Jautājums. Uzņēmumā strādā darbinieks - ES dalībvalsts pilsonis ar A1 sertifikātu, bet šī sertifikāta darbības termiņš drīz beigsies. Līdz ar to darbiniekam ir "jāpievienojas" Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmai. Kā tas ir izdarāms - vai ir jākārto kādi dokumenti, vai arī pietiek darba devējam ziņot VID par to, ka darbinieks turpmāk būs sociāli apdrošināts un maksās sociālo nodokli šeit Latvijā? Vai ārzmniekam, kurš maksā sociālo nodokli šeit, ir tiesības uz visiem apdrošināšanas veidiem, kas ir pieejami Latvijas pilsonim? Vai ir noteikts minimālais sociālā nodokļa iemaksas termiņš, pēc kura viņam būs tiesības saņemt Latvijas sociālās sistēmas apdrošināšanu (piemēram, bezdarbnieku pabalstu)? Vai tiks izsniegts kāds sociālās apdrošināšanas sertifikāts, kuru iesniegt dzīvesvietas dalībvalstī, lai apliecinātu, ka darbinieks ir bijis nodarbināts un sociāli apdrošināts? Atbildi sagatavoja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes Rasma Kalniņa un Anita Jakseboga. Sociālās apdrošināšanas vispārīgos principus Latvijā, kā arī sociāli apdrošināto personu loku un apdrošināšanas veidus nosaka likums...

Piektdien, 26. oktobrī, Latvijas Komercbanku asociācijas organizētajā diskusijā "Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?" eksperti diskutēja par esošo situāciju Latvijas pensiju sistēmā, kā arī veidiem, kā to pilnveidot nākotnē. Vienu no prezentācijām sniedza Eiropas Komisijas sociālās aizsardzības eksperts Valdis Zagorskis, informējot par pensiju sistēmu perspektīvu Eiropas kontekstā. Zagorskis pastāstīja, kā Latvijas pensiju sistēma ir integrēta ES (kādas sociālās garantijas tā paredz) un galvenajos secinājumos uzsvēra, ka, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pensijas, iedzīvotājiem visā Eiropā nāksies strādāt ilgāk. Video: plz.lv Skatiet arī: Arnis Kaktiņš par socioloģiskā pētījuma rezultātiem.

Lai nodrošinātu Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību, Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar, 29. oktobrī, nosūtīja Saeimas Prezidijam likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniegtais likumprojekts paredz noteikt atbildību par necieņas izrādīšanu ģerboņiem, kas iekļauti valsts simbolu kopumā, palielinot naudas sodu par necieņas izrādīšanu valsts simboliem un nosakot maksimālo soda apmēru - piecsimt latu. Likumprojektam pievienotajā anotācijā secināts, ka pašlaik spēkā esošajā kodeksā ietvertais administratīvās atbildības regulējums un piemērojamo sodu apmēri valsts heraldisko simbolu jomā neatbilst aktuālajai situācijai. "Necieņas izrādīšana valsts ģerbonim un to veidojošajiem Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem vai šo ģerboņu neatbilstoša lietošana noniecina vērtības, kas ir Latvijas valsts pamatā," uzsvērts anotācijā. Spēkā esošie neadekvāti mazie sodu apmēri (piemēram, suvenīru gadījumā, 20 latu sods par neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu) neveicina faktisku pārkāpumu fiksēšanu, kā arī nemudina privātpersonas par attiecīgajiem pārkāpumiem informēt kompetentās institūcijas. Tādēļ likumprojekts paredz pēc vienotiem principiem noteikt atbildību par...

Konkurences padome (KP) 12.oktobrī pieņēma lēmumu piemērot naudas sodu SIA „Palink” par nepaziņotu apvienošanos, kas izpaudās kā konkurējoša uzņēmuma aktīvu pārņemšana, atverot jaunu lielveikalu telpās, kuras līdz tam izmantoja SIA „Rimi Latvia”. Uzņēmumam piemērots naudas sods Ls 25 725 apmērā. Pagājušā gada 4.aprīlī Daugavpils tirdzniecības parka „SOLO” telpas tika atvērts SIA „Palink” pārtikas un ikdienas preču patēriņa veikals IKI. Līdz tam šajā telpās darbojās RIMI lielveikals, tādējādi jaunā veikala atvēršanai bija nepieciešama KP atļauja. Saskaņā ar Konkurences likumu, šādi darījumi, kuru ietvaros viens uzņēmums iegūst tiesības izmantot cita uzņēmuma aktīvus (šajā gadījumā – tirdzniecības telpas), ir uzskatāmi par apvienošanos, jo aktīvu lietošanas ieguvējs palielina savu tirgus daļu konkrētajā tirgū. Sods par apvienošanās nepaziņošanu tiek piemērots, jo šāda uzņēmumu rīcība, apvienošanos nepaziņojot, liedz KP efektīvi veikt likumā noteiktos preventīvos konkurences aizsardzības pasākumus. Soda piemērošana arī attur konkrēto un citus uzņēmumus no līdzīgu pārkāpumu veikšanas nākotnē. Izvērtējot notikušo apvienošanās, KP to atzina par atļaujamu...

Satversmes tiesa 29. oktobrī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-05-01 „Par Civilprocesa likuma 141. panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa: „Par šā likuma 140. panta trešajā daļā minēto lēmumu, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140. panta otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.”. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – akciju sabiedrība...

Līdz šī gada beigām paredzēts izstrādāt plānošanas dokumentu "Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2013.-2019.gadam", ziņo Labklājības ministrija (LM). Pamatnostādnēs būs noteikti galvenie rīcības virzieni un uzdevumi sociālo pakalpojumu dažādošanai, t.sk. jaunu pakalpojumu izveidei un esošo pakalpojumu pilnveidošanai. Pirms pamatnostādņu projekta virzīšanas izskatīšanai valdībā LM plāno organizēt to sabiedrisko apspriešanu. Šobrīd ir apkopoti apakšgrupu priekšlikumi, kas attiecas uz problēmu apzināšanu sociālo pakalpojumu jomā (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, alternatīvo sociālo pakalpojumu, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā) un to iespējamie risinājumi. Tāpat tikusi panākta vienošanās par rīcības virzieniem, kā turpmāk organizēt darbu sociālo pakalpojumu attīstībā, kādas darbības būtu jāveic turpmākajos gados, lai sociālie pakalpojumi maksimāli atbilstu iedzīvotāju vajadzībām un sasniegtu pakalpojuma sniegšanas mērķi. Lai iepriekšminēto īstenotu, LM jūlijā izveidota darba grupa. Tajā darbojas pārstāvji no LM, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldību un valsts institūcijām, profesionāļi un sociālo pakalpojumu jomas eksperti. Vienlaikus veiksmīgākam darbam minētā darba grupa īslaicīgi sadalīta trīs apakšgrupās:...

Zemkopības ministrija informē, ka pēc 2013. gada no ES fondiem būs iespēja atbalstīt zvejas produktu apstrādes uzņēmumu investīcijas ražošanā un zvejas kuģu dzinēju nomaiņu. Tas pagājušonedēļ panākts Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā. Sanāksmē ticis skatīts priekšlikums "Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu", kurā paredzēti pasākumi zivsaimniecības nozares atbalstam Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā nākamajā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Spraigākās diskusijas notikušas par atbalsta pasākumiem dažādiem zivsaimniecības sektoriem un nosacījumiem atbalsta saņemšanai tajos. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē uzsvērusi, ka Latvija patur tiesības vērsties Eiropas Parlamentā, ja netiks gūts atbalsts publiskā atbalsta intensitātes nesamazināšanai lielajiem zivju produktu apstrādes uzņēmumiem. Šādi uzņēmumi nodarbina lielu strādājošo skaitu un lielāko daļu produkcijas eksportē. Tomēr to apgrozījums nepārsniedz mazo un vidējo uzņēmumu rādītājus, tādēļ Zemkopības ministrija uzskata, ka piešķirot publisko atbalstu, tā intensitātei visiem uzņēmumiem vajadzētu būt vienādai....

Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē Strasbūrā ir pieņēmis starptautiskās tirdzniecības komitejas sagatavoto rezolūciju par Eiropas Savienības un Krievijas tirdzniecības attiecībām pēc Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Rezolūcijas ēnu ziņotāja Eiropas Parlamentā ir deputāte Inese Vaidere . Krievijas pievienošanās PTO rada atvieglotu pieeju Krievijas tirgum un ir aprēķināts, ka līdz ar samazinātām muitas nodevām ietaupīsim 2,5 miljardus eiro gadā. Dalība PTO nozīmē arī paredzamāku normatīvo vidi investīcijām, kā arī vienkāršotu Krievijas tirgus pieeju mūsu pakalpojumu nozarēm īpaši finanšu, mazumtirdzniecības un telekomunikāciju jomā. "Lai arī Krievija kopš augusta ir PTO locekle un šis fakts ir apsveicams, tomēr jāatzīst, ka Krievija diemžēl nepilda PTO saistības," ar nožēlu atzīst EP deputāteInese Vaidere. Krievija joprojām ierobežo tirdzniecību no Eiropas, piemērojot dažādus protekcionisma pasākumus. "Krievijai ir jāpārrauc tādus tirdzniecības ierobežojumus, kā piemēram, importa aizliegums dzīvnieku ievešanai no ES, likumdošana, kas diskriminē ārvalstniekus publisku pasūtījumu saņemšanai un sezonālās importa nodevas cukuram," uzsver Vaidere. Viņa arī norāda, ka rezolūcijas pieņemšanas...