VISI RAKSTI

Labklājības ministrija (LM) aicina arhitektus, plānotājus, būvniekus, pašvaldības un citus būvniecības procesā iesaistītos dažādu objektu celtniecības vai rekonstrukcijas laikā sadarboties un konsultēties ar cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām. To ieteikumu ievērošana palīdzēs padarīt vidi, īpaši sabiedriskos objektus, pieejamākus dažādām sabiedrības grupām. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir šķēršļu un barjeru likvidēšana pie ēkām, ceļiem, transporta un citiem iekštelpu un āra objektiem, tostarp skolām, mājokļiem, ārstniecības iestādēm un darba vietām, pakalpojumu sniegšanas vietām. Padarot pieejamāku vidi cilvēkiem ar invaliditāti, tā vienlaikus kļūs draudzīgāka un ērtāk lietojama arī citām cilvēku kategorijām, kurām dažādu apstākļu dēļ ir ierobežotas iespējas pārvietoties, iekļūt institūcijās un saņemt pakalpojumus. Sakārtotas vides priekšrocības īpaši novērtēs vecāka gadagājuma cilvēki, mazi bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem u.c. Spēkā esošie tiesību akti, piemēram, būvniecībā, jau tagad nosaka obligātos pieejamas vides nosacījumus. Tas pats attiecināms arī uz sabiedrisko transportu un tā infrastruktūru - tā pieejamības nodrošināšanai jau tagad ir jāpilda spēkā esošās Eiropas Savienības...

Jautājums. Mani interesē, kura no grāmatvedības programmām ir vispiemērotākā apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem? Atbildi sagatavoja inženierzinātņu doktore Klāra Savčenko. Populārā un plaši izmantotā programma, kura paredzēta darbu automatizācijai, kā nelielam kooperatīvam ar dažām mājām, tā arī lieliem apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem ar neierobežotu māju un dzīvokļu skaitu, ir pogramma «Namu pārvalde», kura izstrādāta uz „1C: Uzņēmums” tehnoloģiskās platformas firmai „Fast Soft”. Programma automatizē nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, savstarpējo norēķinu uzskaiti ar dzīvokļu īpašniekiem, nomniekiem un īrniekiem un ļauj: - veikt visu objektu sarakstu, kas atrodas apsaimniekotāja vadībā: mājas, dzīvokļi, nomājamās telpas, uzskaiti ar precīzām raksturīpašībām par katru objektu: platība: kopējā, dzīvojamā, balkoni, lodžijas utt.; skaitītāju esamība: kopējie un individuālie; mājas iedzīvotāju skaita izmaiņas; liftu esamība; īrnieku personīgie vai juridiskie dati; ziņas par līgumiem; ziņas par sniedzamo pakalpojumu utt. - Veikt visu pakalpojumu uzskaiti, gan apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus no piegādātāju puses, gan no apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus. Katrs pakalpojums ietver sevī elastīgi regulējamu aprēķina algoritmu, kā arī...

Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi №570 «Derīgo izrakteņu ieguves kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 25.augustu.

Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumi №706 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos №803 «Noteikumi par mājsaimniecības elektrisko veļas žāvēšanas mašīnu un kombinēto veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 29.maiju.

Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi №701 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos №899 «Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.oktobri.

Vakar, 18.oktobrī, ar balsu vairākumu Saeimas plenārsēdē tika noraidīta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu sagatavotā likumprojekta "Par eiro ieviešanas termiņu" nodošana Saeimas Juridiskajai komisijai. Neatbalstītā likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā, ņemot vērā sabiedrības intereses. Likumprojekts nosaka, ka par eiro ieviešanas termiņu lemj Saeima un nodod to tautai galīgai izlemšanai. D.Reizniece-Ozola, deputāte: "Eirozonas krīzes situācijā absolūtais vairākums Eiropas Savienības valstu, kas šobrīd nav eirozonas valstis, atšķirībā no Latvijas, nesaskata vajadzību stāties eirozonā. Iespējams, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks ir izrēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskos rādītājus noturēt konverģences kritēriju robežās nevarēs daudz ilgāk par 2014.gada 1.janvāri, un ka ilgi vairs nevarēs nedz saviem iedzīvotājiem, nedz arī Eiropai iestāstīt, cik izcils ir Dombrovska valdības kultivētais Latvijas veiksmes stāsts ar faktisku demogrāfisko katastrofu, ikgadēju 30 tūkstošu emigrantu plūdiem, rekordlielu privātpersonu parādu jūgu un katru piekto iedzīvotāju tuvu nabadzības slieksnim. Ar izcilu nesaimniecisku darbību, Krājbankas...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Projekts ceturtdien, 18.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Saskaņā ar Latvijas veļas ražotāju asociācijas, komersantu, Latvijas Jūras administrācijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas dažādās jomās, t.sk., Informācijas drošības vadītājs, Informācijas sistēmas drošības speciālists, Videoinženieris, Veļas šūšanas operators, Vājstrāvu sistēmu montieris. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu projekta pielikumā tabulas veidā. Vienlaikus Profesiju klasifikatoru paredzēts papildināt ar sešiem profesiju standartiem - Zobu higiēnists, Podologs, Pārtikas kvalitātes speciālists, Fizioterapeits, Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris, Kokvedēja automobiļa vadītājs. Visi profesiju standarti ir saskaņoti ar darba devējiem, darbinieku pārstāvjiem, izglītības iestādēm un valsts institūcijām. Tāpat plānots papildināt Profesiju klasifikatora kvalifikācijas pamatprasību...

Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi izmaiņas vairākos darba aizsardzības jomas normatīvajos dokumentos, kas nepieciešamas, lai samazinātu administratīvo slogu darba aizsardzībā. Izmaiņas ceturtdien, 18.oktobrī, izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. LM izstrādājusi grozījumu projektus šādos Ministru kabineta noteikumos: Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos, Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti, Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku. Lai samazinātu apmācībām nepieciešamo laiku, plānots noteikt, ka no 2013.gada 1.jūlija darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms būs 40 stundas. Šobrīd darba aizsardzības speciālistu minimālais apmācības apjoms ir 160 stundas. Papildus paredzēta specializēta apmācība 20 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par iespējām tos...

Lai arī izmaksas no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir atkarīgas no katra individuāli veiktajām iemaksām, tās ietvaros pastāv solidaritāte - gan starp paaudzēm, gan paaudžu ietvaros, t.sk. arī starp pabalstu un pensiju saņēmējiem, skaidro Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka šodienas iemaksu veicēji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem - bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt vecuma pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus veiktās iemaksas reģistrē katra cilvēka individuālajā kontā. Iemaksas virtuāli uzkrāj un ņem vērā, aprēķinot pensijas. Atbilstoši pašreizējai pensiju likumdošanai un turpmākajiem gadiem plānotajām valsts demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendencēm, vecuma pensijas apmērs pensionēšanās brīdī prognozēts vidēji 40% apmērā no cilvēka vidējās iemaksu algas. Pensijas apmēru ietekmē vairāki faktori. Tā ir gan paša cilvēka visā darba mūžā veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma, gan pensijas kapitāla indeksācijai piemērojamo ikgadējo indeksu attīstības tendence, gan paredzamā mūža ilguma rādītājs, aizejot pensijā. Tādējādi, jo lielāka sociālās apdrošināšanas iemaksu summa visā darba...

Satversmes tiesa 18. oktobrī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-02-0106 „Par likuma „Par akcīzes nodokli” 33. panta piektās un septītās daļas vārdu „un soda naudu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pantam”. Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips (ne bisi n idem) nav pārkāpts, ja apstākļi, uz kuriem pamatota abu sodu piemērošana, ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā. Apstrīdētās normas Likuma „Par akcīzes nodokli” 33. pants: „(5) Akcīzes preču konfiskācija par šā likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumiem vai citu normatīvo aktu piemērošana attiecībā uz pārkāpumiem akcīzes preču apritē neatbrīvo konkrēto personu no saistībām samaksāt nodokli saskaņā ar šo likumu un soda naudu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Valsts ieņēmumu dienests neaprēķina nodokli un soda naudu par konfiscētajām akcīzes precēm, kas nepārsniedz šādus daudzumus: 1) alkoholiskie dzērieni: a) starpprodukti un pārējie...

Pirms diviem gadiem tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas ļāva vairāk nekā 4000 ārzemniekiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas pret investīcijām nekustamajā īpašumā vai uzņēmumā, vai arī pret noguldījumu bankā. Lai apkopotu dažādos vērtējumus un rosinātu plašākas diskusijas sabiedrībā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 23.oktobrī rīko konferenci "Uzturēšanās atļaujas ārvalstu investoriem". Divu gadu laikā izskanējuši gan atbalstoši, gan noliedzoši Imigrācijas likuma grozījumu vērtējumi. Vairākkārt izskanējis aicinājums atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas tiem ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus. Savukārt regulējuma atbalstītāji ir uzsvēruši tā pozitīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī norādījuši, ka ir augusi ārzemnieku interesi par citām investīciju iespējām. Konferencē aicināti piedalīties gan dažādu valsts un nevalstisko organizāciju eksperti, gan arī pētnieki un akadēmiskie mācībspēki, kas analizējuši migrācijas tendences un Imigrācijas likuma grozījumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā. Tāpat konferences noslēgumā plānota ekspertu un politisko partiju pārstāvju diskusija par jaunā regulējuma plusiem un mīnusiem. Konferenci rīko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde...

SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja liecina, ka uzņēmumi ar optimismu skatās nākotne - 89% aptaujāto prognozē biznesa apgrozījuma pieaugumu 2013.gadā, kā arī 37% plāno veikt inovācijas produktos vai pakalpojumos. Visoptimistiskāk biznesa attīstību redz tirdzniecības un lauksaimniecības jomā strādājošie uzņēmēji, kā arī rūpniecības un enerģētikas nozares pārstāvji. SEB bankas aptaujas dati liecina, ka 89% respondentu prognozē sava uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu nākamajā gadā. No tiem 37% prognozē pieticīgu apgrozījuma pieaugumu līdz 5% gadā, gandrīz katrs trešais respondents (28%) plāno pieaugumu 5 - 10% robežās, vairāk par 15% pieaugumu prognozē 15% aptaujāto, bet 9% respondentu kaļ plānus palielināt sava uzņēmuma gada apgrozījumu par vairāk kā 30%. 8% aptaujāto ir piesardzīgi, vērtējot nākamā gada biznesu, un prognozē apgrozījuma samazinājumu līdz 5%, savukārt tikai nepilni 3% respondentu prognozē apgrozījumu samazinājumu par vairāk kā 5% gadā. SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs: "Vairāk kā puse no uzņēmumiem, kas prognozē apgrozījuma pieaugumu, galvenokārt...

Kā informē Lursoft, patlaban Latvijā ir 19 575 uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā strādājuši ar apgrozījumu, kurš ir robežās no 70 000 Ls līdz 1,4 milj. Ls, līdz ar to atbilst mazā vai vidējā (MVU) uzņēmuma statusam. No tiem 12 911 jeb 65,96% reģistrēti Latvijas lielākajās pilsētās, savukārt vairāk nekā puse no visiem mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem reģistrēti Rīgā. Vidējais MVU vecums Latvijā ir 10 gadi. Aizvadītajā gadā vidējais Latvijas MVU apgrozījums bijis 312 959 Ls, savukārt vidējie zaudējumi pēc nodokļiem sastādījuši 9466 Ls. Salīdzinot Latvijas lielākajās pilsētās un novados reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājus aizvadītajā gadā, redzams, ka to vidējais apgrozījums ir līdzīgs, proti, novados reģistrētie mazie un vidējie uzņēmumi pērn apgrozījuši katrs vidēji 307 600 Ls, savukārt pilsētās reģistrētie - 315730 Ls. Būtiskas atšķirības veidojas, analizējot peļņas/zaudējumu rādītājus - ja novados reģistrēto uzņēmumu vidējā peļņa pagājušajā gadā bijusi līdzvērtīga 11590 Ls, tad pilsētās reģistrētie, neskatoties uz augstāko apgrozījumu, pērn strādājuši vidēji...

Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunām pamatnostādnēm par iekšzemes kuģošanu un dabas aizsardzību, lai palīdzētu šai svarīgajai nozarei piemērot ES vides tiesību aktus. Pamatnostādnēs — "Iekšzemes ūdensceļu transports un "Natura 2000" — ilgtspējīga iekšzemes ūdensceļu attīstība un pārvaldība saistībā ar ES Putnu un Dzīvotņu direktīvām" — paskaidrots, kā vislabāk nodrošināt to, lai ar iekšzemes kuģošanu saistītās darbības būtu saderīgas ar ES vides politiku kopumā un jo īpaši ar tiesību aktiem par dabu. Dokumentā ir arī uzsvērts, ka iekšzemes kuģošanai ir liela nozīme ES transporta tīkla ilgtermiņa ilgtspējas nodrošināšanā, un ir izcelti sasniegumi, kas līdz šim panākti šajā nozarē, integrējot tās darbībās dabas aizsardzību. Pamatnostādnes ir balstītas uz holistisku pieeju pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem un dabas aizsardzībai. Tajās ir skaidrots iekšzemes kuģošanas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības politikas konteksts Eiropā. Tajās uzsvērts, ka "Natura 2000" teritorijas nav iecerētas kā zonas, kurās nenotiek nekāda attīstība, un ka nav izslēgts, ka tajās var tikt veidots kaut...

Meksikā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Meksikas nodokļu normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu". Tāpat konvencijas mērķis ir novērst abu pušu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs likumīgu pamatu Latvijas un Meksikas nodokļu administrācijas iestāžu tiešai sadarbībai, tām regulāri apmainoties ar informāciju. Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokols tika parakstīts 2012.gada 20.aprīlī Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā. Latvija ir apstiprinājusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ar 51 valsti, ar trīs valstīm Latvijas parakstītās konvencijas vēl nav stājušās spēkā, taču ar deviņām valstīm konvencijas ir parafētas, bet vēl nav parakstītas. Savukārt ar piecām valstīm...