VISI RAKSTI

Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi №685 «Par Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumu №120 «Noteikumi par mājsaimniecības gaisa kondicionieru marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi №687 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos №827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №682 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumos №344 «Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.oktobri.

Centrālās statistikas pārvaldes 2012.gada 8.oktobra informācija «Patēriņa cenu indeksi 1991. - 2012.gadā pa ceturkšņiem»

Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi №686 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos №1096 «Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Jautājums. Mēs iznomājam telpas un par to saņemam nomas maksu.Nomnieks ar mūsu piekrišanu vēlas veikt remontu par saviem līdzekļiem. Mēs atlaižam nomas maksu par to pašu summu.Kā atspoguļot grāmatvedībā?1) rakstam rēķinu-ieņēm.,bet izmaksās kas: akts,tāme??? Atbildi sagatavoja Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Vispirms iesaku paskatīties līgumā, kas tajā ir teikts par nomnieka tiesībām un pienākumiem saistībā ar telpu remontu. Ja tajā paredzēts, ka nomnieks par saviem līdzekļiem veic remontu un saņem īres maksas atlaidi, kā jūs rakstā, tad var rīkoties šādit: 1) par ikmēneša nomas maksu – rēķinu izraksta iznomātājs (jūsu ieņēmumi); 2) nomnieks par remonta izmaksām izraksta rēķinu, kas izrakstīts saskaņā ar aktu par izpildītajiem remonta darbiem. Ja aktā nav darbu apraksta, paprasiet pielikumā arī darbu tāmi.

Šodien, 12. oktobrī, stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumi Nr.687 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz, ka darba devējam (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam) katru darba ņēmēju jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot ziņas par personām, kuras uzsāk darbu, - ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā; Darba devējam VID jāiesniedz ziņas arī par katru darba ņēmēju - fizisko personu, kura nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, ja ar šo personu tiek noslēgts uzņēmuma līgums vai tas tiek izbeigts. Ziņas VID jāiesniedz uzņēmuma līguma noslēgšanas dienā, norādot ziņu kodu 81. Ja šāds uzņēmuma līgums jau noslēgts līdz šo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2012.gada 15.oktobrim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla par 2012.gada septembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus, kā arī par 2012.gada 3.ceturksnī (no 2012.gada jūlija līdz septembrim ieskaitot)...

Jau iepriekš portālā informējām, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien, 9. oktobrī organizēja ekspertu diskusiju „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. Diskusijā LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra sociālo nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un nāca klajā ar datiem, kas apliecina - lai gan Latvijā resursu ir samērā pietiekami (darba ražīgums - 54,6% no ES vidējā līmeņa, IKP - 52% no ES vidējā līmeņa, cenas - pat 72%), darba izmaksas ir ārkārtīgi zemas - tikai 28 % no ES vidējā līmeņa. Kā risinājumus E. Baldzēns piedāvā ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu, darba algu paaugstināšanu, kā arī valsts atbalstu uzņēmumiem, kas apzinīgi maksā nodokļus. Video: plz.lv

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības otrdien, 9. oktobrī organizētajā ekspertu diskusijā „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”, par kuru jau esam informējuši iepriekš portālā (skat. šeit un šeit) ekonomiste Raita Karnīte runāja par to, ko ekonomikas izpratnē patiesībā nozīmē termins "darba ražīgums" un, vai darba ražīgums patiešām pieaug, samazinoties algām, kā Latvijā pieņemts uzskatīt? R. Karnīte izsaka atbalstu nodokļu sloga samazināšanai strādājošajiem, lai mazinātu ekonomisko nevienlīdzību, vienlaikus brīdinot arī, ka, domājot par nodokļu samazināšanu, nedrīkst aizmirst, ka no nodokļiem tiek finansēti valsts sociālie izdevumi - par šo piebildi Karnīte izpelnās kaismīgus aplausus no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Kera:

Ceturtdien, 11. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā "Par grāmatvedību", lai saskaņotu likumu normas un sakarā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu atceltu likuma pārejas noteikumos paredzēto grozījumu spēkā stāšanos. Tāpat ar grozījumiem likumā paredzēts iekļaut normu attiecībā uz pārskata gada ilgumu un tā beigu datumu speciāli mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, tādējādi savstarpēji saskaņojot likuma un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma prasības. Pēc likumprojekta pieņemšanas biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, lai tās varētu izmantot iespēju kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, būs nepieciešams pamatoties uz divu gadu datiem: tām būs nepieciešams izvērtēt gan iepriekšējā gada faktisko apgrozījumu (ieņēmumus) no saimnieciskajiem darījumiem, gan kārtējā gada plānoto apgrozījumu (ieņēmumus) no saimnieciskajiem darījumiem.

Ceturtdien, 11. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem". Izstrādātie grozījumi paredz ieviest likumā tā saukto „klusēšanas-piekrišanas” principu, kas nosaka, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja pakalpojuma sniedzējam ir piešķirta un pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu. „Klusēšanas-piekrišanas” principu var piemērot arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai. Izstrādātais likumprojekts paredz noteikt, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrībai zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence ir izsniegta ar noklusējumu, ja noteiktajā termiņā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) nepieņem un nepaziņo licences pieprasītājam - zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, savu lēmumu par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanu vai neizsniedz zvērinātu revidentu komercsabiedrības licenci, vai motivētu rakstveida atteikumu to izsniegt. Veicot grozījumus, tiks precizēts likums „Par zvērinātiem revidentiem”, paredzot, ka finanšu ministrs izveido Revīzijas konsultatīvo padomi, apstiprina tās personālsastāvu, kā arī nolikumu. Tāpat likums tiks papildināts, nosakot, ka LZRA ikgadējo informāciju par savu darbību ievieto savā mājaslapā...

Zvērinātu advokātu birors SORAINEN vērš uzmanību, ka šī gada 9.oktobrī stājās spēkā 2012. gada 6. septembra grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”, izslēdzot no šī likuma 2. pantu. Ar šo pantu Latvija bija ierobežojusi līguma formas brīvību, ja vienai no līguma pusēm ir savs komerciāls uzņēmums Latvijā, proti, tādā gadījumā līgumam obligāti jābūt rakstveida formā. Būtībā 2. pants, kuru ar grozījumu izslēgs, nozīmēja, ka konvencijas noteikumus, kas nosaka svarīgus preču pirkšanas un pārdošanas aspektus (piemēram, pušu tiesības un pienākumus), nevar piemērot preču pirkuma līgumiem, kas nav rakstveidā (ja šāda līguma pusei ir komerciāls uzņēmums Latvijā). Būtiskākā šī grozījuma ietekme ir, ka pusēm, kas līgumu noslēgušas vai nu rakstveidā vai citā formā (mutiski, telefoniski u.c.), būs vieglāk noteikt katras puses tiesības un pienākumus (piemēram, pircēja un pārdevēja pienākumus, kas saistīti ar preču un dokumentu piegādi, preces pieņemšanu, cenas samaksu, trūkumu konstatēšanu un novēršanu, atkāpšanos no līguma un...

Vakar, 11.oktobrī, Saeimas plenārsēdē ar nelielu balsu pārsvaru (par:37, pret:38, atturas:6) tika noraidīta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu sagatavotā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošana Sociālo un darba lietu komisijai. ZZS paudusi nožēlu par Saeimas kolēģu attieksmi, un informē par deputātiem, kuriem neizdevās pārkāpt pāri frakciju un koalīciju novilktajām līnijām, un kuri balsoja PRET pensiju indeksācijas atsākšanu, jau sākot ar 2013.gadu: VIENOTĪBAS deputāti: Arvils Ašeradens, Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Rasma Kārkliņa, Ainars Latkovskis, Jānis Lāčplēsis, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis. VL - TB/LNNK deputāti: Jānis Dombrava, Dzintars Kudums, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Vineta Poriņa, Dāvis Stalts. REFORMU PARTIJAS deputāti: Inita Bišofa, Inga Bite, Edmunds Demiters, Kārlis Eņģelis, Daina Kazāka, Valdis Liepiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Jānis Ozoliņš, Romualds Ražuks, Inga Vanaga, Juris Viļums, Valdis Zatlers. Pie frakcijām nepiederošo DEPUTĀTU GRUPA: Klāvs Olšteins, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa, Jānis...

Šī gada deviņos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 923 098 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele. 2012.gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus Ls 923 098 apmērā 162 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 878 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2012.gada deviņos mēnešos bija Ls 492. Atgādinām, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktie maksātnespējīgā darba devēja neapmaksātie darbinieku prasījumi un ar tiem saistītie nodokļu maksājumi. Par darbiniekiem tiek uzskatītas personas, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskas personas maksātnespējas process vai kredītiestādes maksātnespēja. Par darbiniekiem netiek uzskatītas pašnodarbinātās personas un sadarbības partneri. Darbinieku prasījumi tiek apmierināti par šādām izmaksām: darba samaksa atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu...