VISI RAKSTI

Patlaban aptuveni 8500 personām Latvijas Krājbankā vēl glabājas dažādi vērtspapīri, bet, tā kā ir uzsākta bankas bankrota procedūra, tā vairs nav tiesīga turpināt sniegt finanšu pakalpojumus, tai skaitā glabāt klientiem piederošos vērtspapīrus. Administrators KPMG Baltics aicina Latvijas Krājbankas klientus līdz šī gada 30. novembrim vērsties bankā ar lūgumu par viņu īpašumā esošo vērtspapīru pārvešanu uz citu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību. Ja attiecīgās personas pēc noteiktā termiņa nebūs pārvedušas vērtspapīrus uz citu finanšu iestādi, atbilstoši likumam tiks veikta uz attiecīgo brīdi Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajām personām piederošo vērtspapīru pārdošana atklātā izsolē. Izsoles rezultātā iegūtie naudas līdzekļi kopā ar dokumentiem par izsoles organizēšanu un norisi tiks nodoti glabājumā notāram, pie kura pēc tam būs jāgriežas, lai saņemtu naudu. Kopējā atlikušā vērtspapīru portfeļa vērtība ir aptuveni 2 milj. latu. Pārsvarā šie vērtspapīri ir biržas NASDAQ OMX Riga (iepriekš Rīgas Fondu birža) kotēto uzņēmumu akcijas, kuras klienti iegādājušies deviņdesmito gadu sākumā vai vidū. Neskaidrību...

Viens no pēdējā laika aktuālajiem jautājumiem ir privātums internetā. Daudzi lietotāji nepievērš vērību tam, cik daudz informācijas par viņiem un viņu privāto dzīvi ir pieejams dažādiem sociālajiem tīkliem un pārlūkprogrammām līdz brīdim, kad šī informācija nokļūst ļaundaru rokās, kā, piemēram, nesen portālā Pietiek.com publicētā kāda tautas kalpa interneta pārlūkošanas vēsture. Būtu vērts zināt, ka tādas kompānijas kā Facebook un Google apkopo datus par lietotāju aktivitātēm, to, kas viņiem patīk, nepatīk, ko viņi meklē, viņu plānotajiem pasākumiem un e-pastu saturu, lai veiksmīgāk pozicionētu dažādus reklāmas materiālus, kas ir viens no nozīmīgākajiem šo kompāniju ienākumu avotiem. Lai pasargātu gan sevi, gan sev tuvos cilvēkus, kurus varētu skart noteiktas informācijas atklāšana, atbildīgi jāizturas pret privātu saturu, kas nonāk internetā, iesaka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV. Pirmais un svarīgākais solis būtu, rūpīgi izanalizēt, vai no konkrēto datu ievadīšanas vai dokumentu un bilžu publicēšanas nevar izvairīties, vai interneta vietne, kurā grasāties to darīt, tiešām ir...

Vakar, 11. oktobrī, Rīgā sekmīgi noslēdzās Baltijas un Ziemeļvalstu padomes tieslietu ministru sanāksme, par kuru jau iepriekš informējām. Šāda augsta līmeņa un plaša mēroga sanāksme Latvijā tika organizēta pirmo reizi un to vadīja Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu padomes tieslietu ministru sanāksmē tika pārstāvētas visas astoņas dalībvalstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija un Islande. Sanāksmes ietvaros dalībvalstis runāja par efektīvu pieeju tiesiskumam ar mērķi praksē nodrošināt vienkāršas, pārskatāmas un efektīvi izmantojamas procedūras. Neformālās darba kārtības ietvaros ministri pārrunāja jautājumus par mediācijas kā alternatīva strīdus izšķiršanas veida sekmīgu ieviešanu un piemērošanu, noziedzīgajos nodarījumos cietušo tiesību aizsardzību un e-risinājumu izmantošanu tieslietu sistēmā. Uzmanība tika pievērsta arī valstu savstarpējai sadarbībai pārrobežu civillietās, pārrunājot pastāvošās praktiskā rakstura problēmas. Latvijas tieslietu ministrs kā pirmo sanāksmes tēmu izvirzīja mūsu valstij aktuālo mediācijas ieviešanas nepieciešamību un motivāciju strīdus pusēm izvēlēties mediāciju, kā arī skāra jautājumu saistībā ar mediatoru kvalifikācijas noteikšanu. Jānis Bordāns ar...

Lai Rīgas pašvaldības klientiem piedāvātu kvalitatīvus un ērti pieejamus pakalpojumus vienuviet, vakar, 11.oktobrī, Brīvības ielā 49/53 darbu sāka Rīgas klientu centrs. Tajā iedzīvotājiem pakalpojumus sniegs Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrs (APC), SIA "Rīgas Namu pārvaldnieks", SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un AS "Rīgas siltums." "Ik gadu Rīgas pašvaldības apmeklētāju pieņemšanas centru filiālēs pēc palīdzības dažādu jautājumu risināšanā vēršas ap 70 tūkstošiem iedzīvotāju," - pastāstīja Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra vadītāja Inese Krustiņa, paužot pārliecību, ka atvērtais centrs ievērojami atvieglos klientu apkalpošanas servisu, dodot iespēju ikvienam ātri un kvalitatīvi vienkopus uzzināt visu sev interesējošo informāciju par pašvaldības uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Rīgas klientu centrs atrodas ēkas pirmajā stāvā un aizņem 383 kvadrātmetru lielu platību. Pašvaldības uzņēmumi un APC klientu centrā sniegs aptuveni 50 dažādus pakalpojumus. Klientu ērtībai centram būs pagarināts darba laiks: darba dienās no plkst.8.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst.10.00 - 15.00.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №679 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos №508 «Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 11.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №639 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos №272 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» devīto projektu iesniegumu atlases kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.septembri.

Saeimas 2012.gada 20.septembra likums «Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 11.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra instrukcija №12 «Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība»Instrukcija stājas spēkā ar 2012.gada 11.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №681 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumos №817 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.4.1.4.aktivitāti «Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 11.oktobri.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien, 9. oktobrī, organizēja ekspertu diskusiju „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”. Diskusijā piedalījās LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, akadēmiķe Raita Karnīte, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors Uldis Osis, asociētais profesors Jānis Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes prezidija locekle Lienīte Caune un LTRK Kompetenču padomes locekle Elīna Meiere. LBAS organizētajā diskusijā, ekonomikas eksperti atzina, ka nepieciešams straujāks darbaspēka nodokļu mazinājums, lai veicinātu nodarbinātību un apstādinātu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. "Mazi solīši nedod ekonomisko efektu un vajadzīgo pienesumu. Ja nespējam valstī izvērst lielus iepirkuma konkursus, industrializācijas projekti paliek lozungu līmenī," atzina LDDK ģenerālsekretāre Līga Menģelsone. LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers atgādināja, ka LBAS priekšlikumos 2013. gada valsts budžetam ir iekļautas prasības paaugstināt no 2013. gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70 latiem, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt...

Eiropas Savienībā maksātnespējas dēļ ir zaudēti 450 000 darbvietu, un ikgadējais nesamaksāto parādu apjoms ir 23,6 miljardi eiro. Eiropā 57 % uzņēmumu jeb par 10 % vairāk nekā pagājušajā gadā apgalvo, ka maksājumu kavējumu dēļ tiem ir problēmas ar likviditāti. Ik dienu visā Eiropā bankrotē vairāki desmiti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), jo netiek apmaksāti to rēķini. Lai izbeigtu šo maksājumu kavējumu radīto postošo praksi Eiropā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni šodien Romā paziņoja, ka visās 27 ES dalībvalstīs un Horvātijā tiek sākta informatīva kampaņa, kuras mērķis ir paātrināt maksājumu kavējumu direktīvas pārņemšanu dalībvalstu tiesību aktos vēl pirms galīgā termiņa – 2013. gada 16. marta. ES instruments laikā nesamaksātu maksājumu novēršanai ir Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Minētajā kampaņā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai MVU zinātu par jaunajām tiesībām, ko tiem piešķir šī direktīva, un par to, kā tās īstenot. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par rūpniecību un...

Vakar, 10.oktobrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja Rīkojumu par priekšlikumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Rīkojuma ideja un saturs pirms tā parakstīšanas tika pārrunāti trīspusējas tikšanās laikā, kurā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Rīkojums tapis ar mērķi veicināt Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tās racionālu izmantošanu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoma saglabāšanu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Drīzumā plānots veidot Valsts zemes fondu, kas cita starpā varētu aizsargāt valsts zemes resursu pārdošanu ārvalstniekiem. Zemkopības ministre atzīst, ka šobrīd Latvijā ir liela platība neapstrādātas zemes, kuru daudzi lauksaimnieki vēlas pārdot "uzticamam partnerim", kas šajā gadījumā būtu Valsts zemes fonds, kas vēlāk zemi nodotu nomai vai pārdotu. "Apmeklējot Latvijas lauku reģionus un pilsētas, gandrīz vienmēr esmu saskāries ar iedzīvotāju bažām par Latvijas zemes resursu strauju izpirkšanu, kas tādējādi mazina mūsu lauksaimniekiem iespējas palielināt savas zemes...

Izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009.gada joprojām pārsniedz ieņēmumus. Tikai, pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem un viņu veiktajām sociālajām iemaksām, no minētā budžeta iespējams izmaksāt pensijas un pabalstus tiem, kam tas ir nepieciešams, neaizņemoties trūkstošos līdzekļus no valsts pamatbudžeta. Tā, raksturojot situāciju sociālajā budžetā skaidro Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. "Sociālās apdrošināšanas budžets nav virtuāls, jo visi tajā esošie budžeta līdzekļi "pieder" tikai sistēmas dalībniekiem, un tos izlieto dalībnieku vajadzībām. Līdz ar to minēto budžetu plāno tā, lai izdevumus varētu segt no strādājošo iemaksām. Tas nozīmē - jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas," uzsver LM valsts sekretāre. Neraugoties uz iepriekšminēto, 35,4% no darbiniekiem iemaksas veic no minimālās mēneša darba algas. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir sevi nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt minimālā apmērā. Turklāt kopš 2009.gada tā ir diezgan...

Neskatoties uz faktu, ka dažos gados atsevišķiem ieguldījumu plāniem bijis negatīvs ienesums, pensiju pārvaldīšanas rezultāti esot labi un pārvaldīšana darbojas sekmīgi, secināts Labklājības ministrijas(LM) sagatavotajā un otrdien, 9. oktobrī, valdībā izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu. Kopumā starp 1. un 2.pensiju līmeni tiek pārdalīti 20% no bruto darba algas. Ilgtermiņā, sākot no 2016.gada plānotais sadalījums ir attiecīgi 14% - 1.līmenī un 6% - 2.līmenī (2013. un 2014.gados – 16% un 4%; 2015.gadā – 15% un 5%. Būtiskākā atšķirība starp pensijas 1. un 2.līmeni ir tā, ka pensijas 1.līmenī tiek uzskaitīts „virtuāls” kapitāls (darba alga un strādājošo skaita ikgadējās izmaiņas), kamēr pensiju 2.līmenī – reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos. Darbojoties kopā, pensiju 1. un 2.līmenis samazina sistēmas risku un nodrošina tās augstāku stabilitāti un ilgtspēju. LM uzsver, ka pensiju 1.līmeņa un 2.līmeņa izmaiņas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem un to darbība ir jāvērtē...

Šodien, 11. oktobrī, Rīgā norisināsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu padomes tieslietu ministru sanāksme Latvijas tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadībā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu padomes tieslietu ministru sanāksmē piedalīsies ministri no visām astoņām dalībvalstīm: Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Igaunijas tieslietu ministrs Kristens Mihals (Kristen Michal), Lietuvas tieslietu ministrs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius), Zviedrijas tieslietu ministre Beatrise Aska (Beatrice Ask), Somijas tieslietu ministere Anna-Maja Henriksone (Anna-Maja Henriksson), Dānijas tieslietu ministrs Mortens Bedskovs (Morten Bødskov), Norvēģijas tieslietu ministru pārstāvēs valsts sekretāre Astri Osa-Hansena (Astri Aas-Hansen), Islandi - Iekšlietu ministrijas tieslietu direktore Brindisa Helgadotira (Bryndis Helgadottir). Sanāksmes ietvaros Rīgā ir plānots runāt par efektīvu pieeju tiesiskumam, pirmkārt, no iedzīvotāju skata punkta, ar mērķi praksē nodrošināt vienkāršas, pārskatāmas un efektīvi izmantojamas procedūras, tostarp, izvērtējot priekšrocības attiecībā uz moderno tehnoloģiju izmantošanu tieslietu jomā. Otrkārt, no tieslietu sistēmas administrēšanas viedokļa, proti, pārrunājot iespējas, atslogot valsts aparātu un nodrošināt finanšu līdzekļu pārdomātu izlietojumu, būtiski optimizējot procesus. Īpašu uzmanību plānots...