VISI RAKSTI

Vakar, 30. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikts grozījumu projekts Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Noteikumu projekts paredz jaunu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, t.i., līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarēt visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu. Noteiktais skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums līdz 1.februārim pildāms, sākot ar 2014.gadu un turpmāk katru gadu. Atgādinām, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam ir jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 3000 latu. Saeima 2012.gada 21.jūnijā pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kuri aredz samazināt slieksni, sasniedzot kuru ir jādeklarē skaidrā naudā veiktos darījumus - no pašreizējiem 3000...

Neatkarīgā Saeimas deputāte Elīna Siliņa virza priekšlikumu būtiski palielināt mikronodokļa likmi. Priekšlikums ir pašreizējo mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi no 9% palielināt ik gadu par 2 procentpunktiem, tādējādi trīs gadu laikā tā sasniegtu 15% līmeni. Priekšlikums ir nepieciešams trīs mērķu sasniegšanai, kurus nosauc E. Siliņa: Izskaust uzņēmuma ienākuma nodokļa optimizācijas iespējas; Nodrošināt lielākas sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem; Radīt alternatīvu modeli ar samazinātu darbaspēka nodokļa slogu mazajiem ražotājiem. Pagaidām neviens neprognozē nodokļu maksātāju reakciju un rīcību uz šādu priekšlikumu, jo pagaidām tā vēl esot tikai ideja. Savukārt uzņēmējs Olafs Berķis pauž uzskatu, ka šādi deputātes Elīnas Siliņas izteikumi, kuros pausta apņemšanās eksperimentēt ar mikronodokļa likmi, grauj uzņēmēju un valsts iedzivotāju paļāvību uz valsti un tās publiskajiem pārstāvjiem. "Vēl tikko valsts deva iespēju jauniem un uzņēmīgiem cilvēkiem pašiem attīstīt savu uzņēmējdarbību, kļūstot no darba ņēmējiem par darba devējiem un darbavietu radītājiem. Pašreizējie plāni sūta pretēju signālu, norādot, ka uzņēmējdarbība un jaunas darba vietas...

Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) informē visus auto īpašniekus, ka, ņemot vērā izmaiņas Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr.972 „Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu”, no 1.septembra CSDD pakalpojumus varēs saņemt tikai tad, kad informācija par klienta veikto nodokļu un / vai sodu nomaksu ārpus CSDD sistēmas no Valsts kases būs nonākusi CSDD rīcībā tiešsaistes režīmā. Tāpēc klienti tiek aicināti citu institūciju noteiktos maksājumus (nodokļi, sodi) veikt CSDD e-pakalpojumos (https://e.csdd.lv) vai klātienē CSDD kasēs, kas nodrošina, ka CSDD informāciju par maksājumiem saņem uzreiz. Pretējā gadījumā, ja , piemēram, klients vēlēsies veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati sestdien, bet nodokļus vai sodus samaksājat ārpus CSDD sistēmas piektdienas pēcpusdienā, tad CSDD rīcībā šī informācija tiešsaistes režīmā būs tikai pirmdien, nevis sestdien. Līdz ar to nebūs iespēja saņemt CSDD pakalpojumu. Atgādinām, ka izmaiņas minētajos noteikumos attiecas arī uz...

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka cietušā interešu aizsardzībai ir jābūt galvenajām tiesību jomā. Kā viens no pirmajiem praktiskiem soļiem šai virzienā ir 28.augustā saņemtais valdības atbalsts Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālo apmēru līdz piecām minimālajām mēneša darba algām. Atbilstoši likuma nosacījumiem šobrīd valsts kompensācija tiek izmaksāta cietušajam, kuram tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīts morālais aizskārums, fiziskās ciešanas vai mantiskais zaudējums, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta personas dzimumneaizskaramība vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Vienlaicīgi grozījumi paredz pārejas periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim, kad izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs tiek noteikts četru minimālo mēneša darba algu apmērā. Savukārt no 2014.gada 1.janvāra izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs būs piecu minimālo mēneša darba algu apmērā. Grozījumi precizē izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru atkarībā no tīša noziedzīga...

Otrdien, 28.augustā, valdības sēdē skatīti Ministru kabineta noteikumu projekts „Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi”, kura mērķis ir noteikt studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus. Tāpat minētais noteikumu projekts regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību. Paredzēts, ka lēmumu par augstskolu un koledžu akreditāciju tāpat kā līdz šim pieņems Augstākās izglītības padome. Noteikumu projektā paredzēts jaunas procedūras tiesiskais regulējums - studiju virzienu akreditācija. Minētā procedūra paredz aizstāt šobrīd īstenoto studiju programmu akreditāciju. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņems studiju akreditācijas komisija. Iesniegumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju un tam pievienotos dokumentus, kā arī iesniegumu par studiju virziena akreditāciju un tam pievienotos dokumentus turpmāk būs jāiesniedz valsts valodā ar to tulkojumu angļu valodā. Tulkojums angļu valodā ir jāiesniedz tādēļ, ka gan augstskolu un koledžu akreditācijā, gan studiju...

AS Latvenergo piecu minūšu garā animācijas filmā skaidro, kas ir elektroenerģijas tirgus un kā kļūt par tirgus dalībnieku. Kā jau iepriekš portālā esam informējuši, no 1. novembra iepirkt elektroenerģiju par regulētu tarifu varēs tikai tie lietotāji, kas elektroenerģiju patērē mājsaimniecības vajadzībām. To paredz Eonomikas ministrijas sagatavoto noteikumu projekts ” Grozījumi elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos”, ko Ministru kabineta sēdē aizskatīja 28.augustā. Sagatavotais noteikumu projekts paredz saglabāt tiesības pirkt elektroenerģiju par regulētu tarifu mājsaimniecībām un elektroenerģijas lietotājiem, kuru pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltu, ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz 100 ampēru, un kuri pērk elektroenerģiju tikai ar mērķi to tālāk piegādāt apakšlietotājiem, kuri savukārt pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām nevis komercdarbībai vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām. Savukārt pārējiem lietotājiem elektroenerģija būs jāpērk, izvēloties kādu no elektroenerģijas tirgotājiem par vienošanās cenu. Tirgus dalībniekiem ir iespēja izvēlēties tirgotāju pēc tā piedāvājuma, kā arī mainīt tirgotāju. Latvijā šobrīd ir reģistrēti 43 elektroenerģijas...

Eiropas labākās filmas - brīvdabas kino seansos "Esplanādē 2014" Sadarbībā ar Lattelecom televīziju Eiropas kultūras galvaspilsētas gada rīkotāji "Rīga 2014" sola katru piektdienu bezmaksas izrādīt brīvdabas seansos Eiropas labākās filmas. Filmu izlasi veidojusi kinokritiķe Dita Rietuma. Piektdien, 31.augustā, plkst.21, radoši informatīvajā telpā Esplanāde 2014 brīvdabas kino seansā būs skatāma režisora Pītera Vebera filma "Meitene ar pērļu auskaru (2003). Lomās: Skārleta Johansone, Kolins Fērts. Filma ieguvusi Oskara, Zelta globusa, Britu filmu balvas un citas nominācijas. Eiropas kultūras galvaspilsētas radoši informatīvā telpa Esplanāde 2014 ir atvērta katru dienu un darbosies līdz 20.septembrim. Tajā notiek radošās darbnīcas un tiek prezentēti Rīga 2014 kultūras projekti, ikviens spēlē "Ceļam Rīgu" var izveidot savu ideālo Rīgu. Esplanādē darbojas informācijas centrs. Telpa ir atvērta neformālām tikšanās un sarunām pilsētas centrā, pieejams bezvadu internets un brīvpieejas datori. Pirms kino vakara Esplanāde 2014 viesi no pulst.18.-20. varēs iesaistīties dažādu tautu un stilu deju dejošanā. Divu stundu laikā mākslinieki ievedīs skatītājus klasiskās...

Pēdējā laikā Latvijā arvien vairāk dzirdam par gadījumiem, kad policija, sadarbojoties ar banku drošības dienestiem, aiztur krāpniekus, kuri veic maksājumu karšu magnētiskās joslas nelikumīgu datu kopēšanu jeb „skimmingu” un to izmantošanu. Šis nozieguma veids nav jauns un pasaulē ir plaši izplatits, informē Norvik banka. Latvija krāpnieku vidū tas nav bijis īpaši populārs, taču pēdējos gadus ir novērojama tendence šo krāpšanas gadījumu skaitam palielināties. Lai pasargātu klientus, bankas aprīko bankomātus ar dažādām drošības ierīcēm, kas apgrūtina karšu datu kopēšanu, kā arī nepārtraukti (24 stundas diennaktī) veic karšu darījumu uzraudzību, un kartes nelikumīgas kopēšanas un izmantošanas gadījumos klientiem naudu atgriež. Norvik bankas sagatavotajā materiālā varat uzzināt, kā atpazīt "skimmeri" un izvairīties no naudas zuduma kontā. Informāciju lejuplādēt: Kā atpazīt "skimmeri"?.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics uzsācis norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, informē Oskars Fīrmanis, "KPMG Baltics" pārstāvis. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki -> nodokļu maksājumi -> neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos -> valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem ->pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro) -> procentu maksājumi kreditoriem -> kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa -> subordinētie aizdevumi -> akcionāri. Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro. Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.

Šogad Latvijas uzņēmumiem pirmo reizi ir iespēja piedalīties konkursā Starptautiskā Kvalitātes inovāciju balva 2012. Kvalitātes inovāciju balvas mērķis ir palielināt inovāciju skaitu, paplašināt inovāciju spektru, paaugstināt inovāciju kvalitāti, kā arī padarīt labas inovācijas plašāk zināmas sabiedrībai gan Latvijā, gan starptautiskajā līmenī. Latvijas Kvalitātes biedrība atgādina, ka vēl līdz 14. septembrim uzņēmējiem un privātpersonām ir iespēja pieteikties. Šis konkurss ir ieguvis plašu atpazīstamību Ziemeļvalstīs. Konkursa ideja radās Somijā 2007.gadā, un jau pirmajā gadā konkursam pieteicās 34 uzņēmumi. 2010.gadā konkursam pievienojās Igaunija, 2011.gadā Zviedrija un 2012.gadā Latvija. Dalībnieku skaits laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam ir audzis no 34 līdz 80 dalībniekiem. Kas var piedalīties Kvalitātes inovāciju balvas konkursā? Konkursā ir aicināti piedalīties gan uzņēmumi, gan privātpersonas: kas domā par attīstību, ir orientēti uz klientu un tā vēlmju izzināšanu un ieviešanu praksē; kam ir ieviests praksē jauninājums, kas palīdzējis uzlabot darbu pašam un kolēģiem, klientiem kļuvuši pieejamāki piedāvātie pakalpojumi, radusies iespēja ietaupīt resursus, uzlabot...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Biznesa resursu centrs izsludina pieteikšanos uz mācību programmām 2012.gada rudenī. Mācību programmās Latvijas darba devēji varēs iegūt jaunu informāciju un papildināt jau esošās zināšanas trīs jomās - sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība, korporatīvā sociālā atbildība, publiskā - privātā partnerība, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. 2012.gada rudenī mācību programmas tiks organizētas Rīgā, Daugavpilī, Madonā, Jūrmalā un Kuldīgā. Kopš 2010.gada mācību programmās ir piedalījušies vairāk nekā 860 darba devēji - uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji visā Latvijā. LDDK Biznesa resursu centrs, sadarbībā ar augsti kvalificētiem nozares ekspertiem un profesionāļiem, piedāvā trīs mācību programmas, kas katra ilgst trīs dienas: 1. "Divpusējais un trīspusējais sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība", 2. "Pašvaldību attīstības vadība un publiskās - privātās partnerības veicināšana", 3. "Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība". Visas trīs mācību programmas darba devēju organizāciju biedriem un pārstāvjiem ir pieejamas bez maksas. Mācību programmās ietvertas lekcijas ar atvērta tipa...

Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi №576 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumos №723 «Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 30.augustu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka ar 2012.gada 1.septembri, kārtojot muitas formalitātes, juridiskas un fiziskas personas iesniegts maksājumu apliecinošs dokuments papīra formātā vairs nebūs uzskatāms par pietiekamu apliecinājumu, ka valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgo maksājumu. Izņēmums ir Latvijas Pasts pasta nodaļas, kurās gan šobrīd, gan arī pēc 2012.gada 1.septembra persona muitas maksājumus par pasta sūtījumu varēs samaksāt skaidrā naudā. VID muitas kontroles punktos nodokļu summu, kas aprēķināta, noformējot importa muitas deklarāciju vai par fizisko personu mutiski deklarētām precēm, var samaksāt ar maksājumu kartēm. Turpmāk gadījumos, ja klients, muitas kontroles punktā noformējot muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam (imports) un saņemot nodokļu aprēķinu, maksājumu veiks tuvākajā kredītiestādē (bankā) vai internetbankā, viņam būs jāsagaida, kamēr Valsts kase iemaksāto summu būs darījusi pieejamu valsts budžeta kontā, un muitas amatpersona varēs pārliecināties, ka valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgo maksājumu. Tikai pēc tam būs atļauts izlaist preces brīvam apgrozījumam. Proti, sākot no 2012.gada 1.septembra, gadījumos,...

Tieslietu padome atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) apkopoto apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu budžetu, kā arī Augstākās tiesas prezentēto budžeta pieprasījumu 2013. gadam. Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu budžeta pieprasījums 2013. gadam ir par 8% jeb 2 256 099 latiem lielāks nekā 2012. gadā plānotais. Budžeta palielinājums paredzēts divām pozīcijām: izdevumiem, kas saistīti ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pārvietošanu uz citām telpām, kā arī tiesu darbinieku mēnešalgas palielināšanai par 40 latiem un tiesu darbinieku apdrošināšanai. Arī Augstākās tiesas budžeta pieprasījumā 2013. gadam paredzēts palielinājums divās pozīcijās: atjaunots kopš 2008. gada apturētais finansējums tiesu prakses pētījumiem, 2013. gadā tam piešķirot 10 000 latu, kā arī 25 986 latus liels finansējums piešķirts Tieslietu padomes darbības nodrošinājumam un 4000 EUR dalības maksai Eiropas Tieslietu padomju tīkla organizācijā. Rosina palielināt tiesnešu un darbinieku skaitu Rīgas apgabaltiesas teritorijā Tieslietu padome ierosināja par piecām amata vietām palielināt tiesnešu skaitu Rīgas apgabaltiesas...

" Ar valsts institūcijas vai finanšu iestādes starpniecību Latvijā jāievieš sistēma, caur kuru iedzīvotājiem, kuru mājokļi atrodas uz dalītā īpašuma, būtu iespēja ekonomiski izdevīgi atpirkt zemi, uz kuras atrodas mājoklis," rosina Saeimas neatkarīgie deputāti no biedrības "Brīvie demokrāti". Koalīcijas padomē deputāts Viktors Valainis iesniedzis risinājumu dalītā īpašuma problemātikai, lai daudziem iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā milzīgas naudas summas par zemes nomu, kas atrodas zem dzīvojamās mājas. Vēsturiski zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem uz zemi, ir izveidojušies dalītie īpašumi - dzīvokļa īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Šis risinājums guvis atbalstu arī nozaru asociācijās, kuras vistiešākajā veidā saskaras ar šo problemātiku: Latvijas Lielo pilsētu asociācijā un Latvijas namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijā. Abas organizācijas devušas pozitīvu atzinumu, vienlaikus norādot, ka paralēli jāmeklē arī citi risinājumi, jo ne visu namu iedzīvotājiem izdosies vienoties par zemes iegādi, pat ja tas būs uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Nesamērīgi augstas zemes nomas maksas...