JAUNUMI

Vakar, 18. septembrī, valdības sēdē tika skatīts Informatīvais ziņojums par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas paveikto ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības apkarošanā un priekšlikumi darbības efektivizēšanai. Ziņojuma vienā no sadaļām atklājās interesanti un tostarp pārdomas rosinoši fakti par valstī esošo situāciju darba samaksas jomā - lai arī Latvijā dārgu auto netrūkst un brīvdienās tirdzniecības centru autostāvvietās brīvu vietu atrast grūti, trešdaļai darba ņēmēju alga nav lielāka par minimālo, tāpat kā vairāk nekā pusei komersantu - darba devēju alga ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu, kas nozīmē, ka viņi strādā nepilnu darbadienu. Finanšu ministriju tas vedina domāt, ka patiesie ienākumu apmēri tiek slēpti un attiecīgi netiek nomaksāti valstij nodokļi, tāpēc steidzami jālemj, kā panākt nodokļu nomaksu. Informatīvajā ziņojumā norādīts uz patiesās darba samaksas slēpšanas faktu, taču nav analizēts, kādu iemeslu dēļ uzņēmēji masveidā neuzrāda patieso atalgojumu un cenšas izvairīties no nodokļu...

Pircējs vai pakalpojuma saņēmējs PVN rēķinu varēs izrakstīt pats, tiks atvieglota arī PVN rēķinu elektroniska izrakstīšana – tās ir dažas no izmaiņām, ko paredz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas otrdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstītais Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumprojekts. Ar jauno likumu iecerēts aizstāt 1995.gadā pieņemto likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”, kurš piedzīvojis 34 grozījumus un vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Ar jauno likumu paredzēts īstenot skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidot precīzu un ar Eiropas Savienības tiesību normām saskaņotu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas. Pievienotās vērtības nodokļa likumprojektā redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas esošā likuma normas, sakārtota likuma struktūra un precizēta terminoloģija atbilstoši PVN direktīvai, kā arī iestrādātas vairāku Ministru kabineta noteikumu normas. Likumprojektā iekļautas arī jaunas normas, piemēram, ieviests termins „nodokļa maksātājs” līdzšinējā „apliekamā persona” vietā, pilnveidots regulējums attāluma pārdošanas darījumiem un jaunā redakcijā skaidrots līdzšinējais pašpatēriņa termins. Likumprojektā arī izveidotas vairākas jaunas nodaļas, kurā iekļautas normas, piemēram, darījuma...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 18.septembrī, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), papildinot kodeksa regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredīta devēji, kā arī stiprinot nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Līdz ar likumprojektu tika izskatīts arī informatīvais ziņojums, kurā sniegta informācija par situāciju nebanku kreditēšanas tirgū un uzraudzības iestāžu paveikto cīņā ar nelegālo kreditēšanu. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka pienākumu nebanku kreditoriem saņemt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Šādu atļauju ir saņēmuši 50 pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 16 kapitālsabiedrības kā patērētājam sniedzamo pakalpojumu ir norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu. Līdz ar to secināms, ka daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanas prasību, slēdzot preču pirkšanas, atpakaļpirkuma, glabājuma, remonta un tamlīdzīgus līgumus, kuros ir saskatāmas slēptas kreditēšanas pazīmes (piemēram, drošības naudas izmaksa patērētājam, nododot lietu glabāšanā, remontā vai cita pakalpojuma veikšanai komersantam, tiesības vai pienākums...

Valdības otrdien, 18. septembrī, akceptētie grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredz, ka no nākamā gada pašvaldībām būs iespēja izvēlēties piemērot šo nodokli amplitūdā no 0,2 % līdz 1,5 % no īpašuma kadastrālās vērtības, savukārt neapsaimniekotiem īpašumiem šī likme varēs būt no 1,5% līdz 3%. Finanšu ministrija (FM) uzsver, ka pašvaldībām būs iespējas saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības. Savukārt likmi virs 1,5% varēs noteikt nekustamajiem īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, piemēram, pašvaldības teritorijās esošajiem graustiem, kas degradē vidi un apdraud iedzīvotāju drošību, kā arī neapstrādātajai lauksaimniecības zemei. Ministrija gan atgādina, šeit pašvaldībām būtu jāvadās pēc samērīguma principa un par nebūtiskiem apsaimniekošanas pārkāpumiem nevajadzētu nesamērīgi palielināt nekustamā īpašuma īpašniekam uzlikto nodokļa slogu. No 2013. gada NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības pilnībā būs nodotas vietējām pašvaldībām, jo tās uz vietas varēs precīzāk noteikt šā nodokļa likmi vai likmes atbilstoši...

Kopumā atalgojuma fonds valsts pārvaldē nākamgad palielināts netiks, taču darbinieku motivēšanai tiks nedaudz palielināts iespējamais piemaksu apjoms. To paredz Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas otrdien, 18. septembrī, tika izskatīti Ministru kabineta sēdē. Grozījumi paredz saglabāt atsevišķus ierobežojumus ar atlīdzību saistītajiem izdevumiem arī nākamajā gadā, tai skaitā, atlaišanas pabalsta apmēram – 95% no mēneša vidējās izpeļņas, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus, un viena mēneša vidējā izpeļņa – ja vairāk nekā piecus gadus. Tā kā krīzes laikā būtiski samazinājās valsts pārvaldes darbinieku darba samaksa, kā arī iespēja motivēt darbiniekus, pēdējos gados novērojams, ka daudzi speciālisti pamet darbu valsts pārvaldē. Lai uzlabotu situāciju, likumprojekts paredz, nepalielinot esošo atalgojuma fondu, kā motivācijas instrumentu iestādes vadītājam noteikt piemaksu padotiem darbiniekiem par papildu darbu un par aizvietošanu, nosakot tās maksimālo apmēru – 35% (līdz šim 20%) no mēnešalgas. Tāpat grozījumi paredz iespēju...

Valdība otrdien, 18.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”, kas sniedz papildu atbalstu lauku tūrisma biznesa attīstībai. Patlaban spēkā esošie Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība” paredz kredītgarantijas pārtikas un lauksaimniecības nozares biedrībām vai nodibinājumiem, kas īsteno Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētus projektus. Savukārt apstiprinātie grozījumi turpmāk ļaus piešķirt šādas garantijas arī ES līdzfinansētus projektus īstenojošām lauku tūrisma personu apvienībām. Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta beigām, valstī palielinājies par 13,4 tūkst. jeb 1.6 %. Privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājās par 15,8 tūkst. jeb 2.9 %, bet sabiedriskajā sektorā samazinājās par 2,4 tūkst. jeb par 0,8%. Salīdzinot ar 2011.gada jūnija beigām, šā gada otrā ceturkšņa beigās aizņemto darbvietu skaits valstī ir palielinājies par 18,5 tūkst. jeb 2,3%. Privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 19,9 tūkst. jeb 3,7%, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 1,4 tūkst. jeb 0,5%. 2012.gada otrā ceturkšņa beigās valstī bija 3217 brīvās darbvietas. To skaits, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa beigām, samazinājies par 136 brīvām darbvietām, bet, salīdzinot ar 2011.gada otrā ceturkšņa beigām - palielinājies par 96 vietām. Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, ir palicis nemainīgs - 0,4%. Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars ir samazinājies no 0,7% 2012.gada pirmā ceturkšņa beigās...

Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultāte (ViA IF) jaunajā studiju gadā nāk klajā ar iniciatīvu akadēmiskās un biznesa vides sadarbības veicināšanai. Uzņēmumiem, kuru darbību varētu uzlabot dažādi informācijas tehnoloģiju risinājumi, bet pašiem trūkst finansiālu un intelektuālu resursu to īstenošanai, tagad ir iespēja tos pasūtīt ViA IF studentiem un mācībspēkiem. Sadarbība ir iecerēta tādējādi, ka uzņēmumu pārstāvji par savām vajadzībām informē ViA IF, kas tās iekļauj studiju procesā, un pēc tam piedāvā uzņēmumiem praktiskus IT risinājumus, kurus izstrādā studenti pieredzējušu mācībspēku vadībā. Šī iniciatīva ir iecerēta kā abpusēji izdevīgs sadarbības modelis, kas augstskolai dod iespēju studiju saturu tuvināt reālās biznesa vides prasībām, bet reģiona uzņēmējiem – ar minimāliem ieguldījumiem palielināt savu konkurētspēju. Uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot šo piedāvājumu, Vidzemes augstskola lūdz sazināties ar profesori Sarmu Cakulu, ViA IF dekāni (e-pasts: [email protected], t. 28301333).

Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 9.augusta saistošie noteikumi №17 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 27.augusta saistošajos noteikumos №20 «Braukšanas maksas atvieglojumi pilsētas sabiedriskajā transportā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 23.augustu.

Jelgavas pilsētas pašvaldības 2012.gada 23.augusta saistošie noteikumi №12 - 20 «Grozījumi Jelgavas pilsētas pašvaldības 2007.gada 28.decembra saistošajos noteikumos №185 «Par Jelgavas pilsētas pašvaldības nodevām»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 13.septembri.

Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 12.jūlija saistošie noteikumi №14 «Ēdināšanas izdevumu atvieglojumi izglītojamiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.septembra noteikumi №619 «Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 8.septembri.

Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 26.jūlija saistošie noteikumi №15 «Īpašuma novērtēšanas kritēriji»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.septembri.

Rēzeknes pilsētas domes 2012.gada 27.jūlija saistošie noteikumi №19 «Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku apdraudošas būves»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 6.septembri.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti 20. un 21. septembrī organizē starptautisku konferenci "Komerclikumam – 10 gadi". Tieslietu ministra biroja vadītāja Mg.iur. Ina Kļaviņa atskatās uz Komerclikuma rašanās iemesliem un informē par gaidāmo konferenci. Foto: Atis Ieviņš Varētu jautāt, kāpēc radās ideja par Komerclikumu, ja līdz tam atsevišķi bija likums „Par akciju sabiedrībām”, likums „Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” u.c. Taču tas radīja situāciju, kurā katram uzņēmumam bija savi noteikumi, kas sabiedrībā radīja apjukumu, jo nebija skaidrs, ko labāk dibināt un kādas ir atšķirības. Komerclikuma rašanās bija pašas sabiedrības definēta vajadzība. Ja, piemēram, kādam komersantam neveicās darbība un tas bija jālikvidē, tad komersantam nebija skaidrs, kā to izdarīt, savukārt kreditori nevarēja saprast, kurā brīdī izvirzīt savas prasības. Pieņemot Komerclikumu, kur ir gan kopējie noteikumi, gan arī norādītas konkrētas atšķirības uzņēmējdarbības formās, šie noteikumi tika skaidrāk definēti. Komerclikuma stāšanās spēkā pirmajos gados liela nozīme bija arī pavadošajam – Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam....