JAUNUMI

Nacionālā attīstības plāna (NAP) mājaslapā var iepazīties ar NAP 2014.-2020.gadam 1. redakcijas koriģēto versiju, ko valdībā varētu skatīt nākamnedēļ, 14.augustā. NAP tiks izskatīts arī Koalīcijas sadarbības padomes sēdē 13.augustā, kurā nolems, vai virzīt šo jautājumu skatīšanai valdības sēdē. NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.NAP parāda valsts izaugsmes modeli - kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.NAP var tikt skatīts arī kā sabiedriskais līgums - ko valsts apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā. NAP vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kas nozīmē stabilu pamatu...

Līdz 15.augustam veicams šogad kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums - 25 % apmērā no nodokļa gada summas. Savukārt 15. novembrī būs jāveic pēdējais - ceturtais nodokļa maksājums. Patlaban NĪN ir 1,5% zemei, ēkām, izņemot dzīvojamām mājām, garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī inženierbūvēm. Dzīvojamām mājām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, NĪN likme ir atkarīga no kadastrālās vērtības. NĪN likme dzīvojamām mājām ir 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu, 0,4% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu, un 0,6% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 75 000 latu. Ikviena fiziska un juridiska persona var noskaidrot informāciju par saviem nekustamajiem īpašumiem, to sastāvu, platībām, kadastrālajām vērtībām, kā arī virkni citu datu Valsts zemes dienesta datu bāzē "www.kadastrs.lv" vai portālā "www.epakalpojumi.lv" - "Mani dati kadastrā".

Kļuvis zināms, ka pagājušonedēļ 1. augustā notikušajā valdības sēdes slēgtajā daļā ministri valsts budžeta ierobežoto finanšu dēļ nolēma nevirzīt tālākai izskatīšanai neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu Jau iepriekš ziņojām, ka valdības sēdē izlemts atcelt Ministru kabineta dotos uzdevumus nodokļu jomā, kuri rada negatīvu fiskālo ietekmi. Valdībā tāpat tika uzdots apturēt darbu pie atvieglojumiem uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) un IIN likumos saistībā ar koncepciju par augstākās izglītības institūcijām piemēroto tiešo nodokļu tiesisko regulējumu. Netiek arī plānots pašlaik virzīt uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu 2012.gadam plāna uzdevumus nodokļu jomā ar negatīvu fiskālo ietekmi 2013.-2015.gadā. Minēto jautājumu tālāka virzība būs iespējama vidējā termiņā, uzlabojoties valsts budžeta fiskālajām iespējām. Valdība iepriekš arī nolēma, ka IIN ieņēmumu procentuālais sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem 2013.gadā paliek nemainīgs. Patlaban no IIN ieņēmumiem 80% tiek novirzīti pašvaldību budžetam, bet 20% ir valsts daļa. Pašvaldību pārstāvji jau pauduši vēlmi, lai nākamgad IIN proporcija tiktu mainīta par labu...

Ministru kabineta komiteja vakar, 6. augustā, atbalstīja Mediācijas likumprojektu, kas paredz vienotu mediācijas modeļu, pamatprincipu un pamatnoteikumu ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana), tas ir brīvprātīgs (puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju), tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties. Mediācijā iesaistītie subjekti ir puses (personas, kuras vēlas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju) un mediators (mediācijas vadītājs). Iepriekš minēto subjektu kopums (puses un mediators), kā arī personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās, ir mediācijas dalībnieki. Lai pārskatāmi nodalītu mediācijas posmus, projektā ir izdalīti vairāki dokumenti – mediācijas līgums, līgums ar...

Pirmdien, 6. augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē vienlaikus ar Mediācijas likumprojektu tika izskatīts arī likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izstrādātais projekts domstarpību risināšanai paredz iespēju pusēm ne tikai vienoties par mediācijas izmantošanu līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, bet arī noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ņemot vērā strīda raksturu, piedāvā pusēm strīdu risināt ar mediatora palīdzību, proti, projekts ievieš tiesvedības procesa un mediācijas sasaisti. Projekts noteic tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai („tiesas ieteikta mediācija” jeb „tiesas atvasināta mediācija”): 1) pēc lietas ierosināšanas – nosūtot atbildētājam iesniegto prasības pieteikumu un paziņojot prasītajam par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, lūdzot paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai persona piekrīt izmantot mediāciju; 2) sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē; 3) lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Jau šobrīd CPL noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu (tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos) – atmaksājama iemaksātā valsts nodeva...

Piektdien, 3.augustā, Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja motivētu rakstu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Satversmes 71.pantu prasa likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” otrreizēju caurlūkošanu, ziņo Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. Izvērtējot Saeimas iepriekš veiktos labojumus un pieņemtos likuma grozījumus, Valsts prezidents vērš uzmanību, ka viņa 2012.gada 28.jūnija motivētajā rakstā Saeimai par likuma grozījumu otrreizējo caurlūkošanu ietvertie apsvērumi ir tikuši ņemti vērā. Valsts prezidenta lēmums tapis, ņemot vērā to, ka saņemti 38 Saeimas deputātu paraksti. Valsts prezidents uzskata, ka referenduma rīkošana šobrīd nav iespējama juridisku iemeslu dēļ (likums satur normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto) un par atsevišķiem jautājumiem ir iespēja panākt kompromisu Saeimā bez tautas nobalsošanas. Nav pieļaujams, ka par Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām ne tikai tiktu rīkots Satversmes 73.pantam neatbilstošs referendums, bet arī tās netiktu izpildītas savlaicīgi. Par šādu prasību neizpildi Latvijai iestājas atbildība, proti, Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju. Valsts prezidents...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru Kabineta (MK) noteikumu projektu „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz un anulē atļauju tās ierīkošanai”, ko 2.augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) ierīkošana iecerēta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu aizsargjoslā, atļauja LIZ ierīkošanai izdodama tikai ar ikreizēju MK rīkojumu. Tādējādi tiesiskajā regulējumā būs konsekvence ar Aizsargjoslu likuma nosacījumiem. Noteikumu projekts paredz, ka atļauju LIZ ierīkošanai izsniegs tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atmežojamais meža īpašums vai valdījums. Atļaujas saņemšanai meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pašvaldībai iesniegs iesniegumu, pievienojot kartogrāfisko materiālu, kuru izgatavojis mērnieks. Iesniegumā būs jānorāda informācija par ierīkojamās LIZ atrašanās vietu - nekustamā īpašuma nosaukums, nekustamā īpašuma kadastra numurs, zemes vienības kadastra apzīmējums, meža kvartāla numurs, meža nogabala numurs vai arī informācija par kompensētās mežaudzes platību un ieaudzēšanas vietu, ja atmežojamo platību kompensē, mežu sējot vai stādot citā vietā. Ja LIZ ierīkošana ir atļauta...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”, ko 2. augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi paredz vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem, bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā. Ņemot vērā, ka viena no būtiskākajām vispārējām dabas aizsardzības prasībām meža apsaimniekošanā ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, noteikumu projektā noteikts, ka, apsaimniekojot mežu, jāsaglabā bioloģiski vērtīgi meža struktūras elementi: mežaudzes ezeru un purvu salās, mežu puduri, mežaudzes ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, ģeomorfoloģiskie veidojumi, skudru pūžņu kolonijas, avoti un avoksnāji, apaugums mikroieplakās, mežmalas un bioloģiski vērtīgās mežaudzes. Noteikumu projektā ir ietverti šo bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas kritēriji un apsaimniekošanas nosacījumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nolūkā noteikumu projektā ir ietverts nosacījums, ka aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīviem aktiem par koku ciršanu. Noteikumu projektā ir noteikti aprobežojumi...

Pašvaldības ir uzsākušas izmantot tām doto iespēju ierakstīt Kadastra reģistrā tās būves, kuru īpašnieki nav to izdarījuši un tādējādi pašvaldība nevar šīm būvēm aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli. Tā jūlijā Kadastra reģistrā uz pašvaldības iesniegtās deklarācijas pamata ir ierakstītas 14 būves, ar lielāko atbildību šo jautājumu risina Jelgavas novada pašvaldība, kas jūlijā iesniegusi deklarācijas par 10 būvēm, informē Valsts zemes dienesta speciālists Andris Sproģis. Sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā arī citas pašvaldības sāks apzināt un reģistrēt savā teritorijā esošus īpašumus, par kuriem īpašnieki nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Piektdien notikušajā Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē vairums klātesošo pauda gatavību nekavējoties organizēt savas pašvaldības teritoriju apsekošanu, lai visi būvju īpašnieki būtu vienlīdzīgā situācijā un nekustamā īpašuma nodoklis tiktu iekasēts pat visām būvēm, norāda Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietniece Maija Bērziņa, kura piektdien par izmaiņām būvju reģistrācijā informēja pašvaldību izpilddirektorus. Lai gan izmaiņas stājās spēkā maija sākumā un Valsts zemes dienests maija beigās un jūnijā organizēja seminārus...

Turpinām iepazīstināt ar valsts iestāžu apkopoto informāciju par 2011. gada darbības rezultātiem. Uzņēmumu reģistrs (UR) 2011. gada darbības pārskatā norādījis, ka pērn notikušas ievērojamas pozitīvas pārmaiņas. Aizvadītais gads UR un visas valsts mērogā vēsturē paliks kā gads, kad UR kā iestāde un informācijas sistēma, kas nodrošina reģistrācijas procesu, ir kļuvusi par vienotu veselumu. UR pats ir kļuvis par Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas turētāju un vedēju. Informācijas sistēma, kas agrāk bija ’’Lursoft’’ pārziņā, patlaban ir valsts īpašums, kas tādējādi nodrošina Eiropas Savienības (ES) direktīvas izpildi attiecībā par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. 2011. gadā aizsāktais darbs pie Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda projekta otrā posma īstenošanas, ieviešot e-pakalpojumus, ir galvenā UR prioritāte arī 2012. gadā. UR prioritāte šogad ir arī izstrādāt koncepciju par vienotu institucionālu vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistra izveidi. Jaundibināto uzņēmumu un komersantu skaits 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājies par 26 %, bet, salīdzinot ar 2008. gadu, – par...

„Visvairāk kaitina, ka VID mēģina dabūt vairāk naudas no godīgajiem nekā no negodīgajiem, jo tas ir vienkāršāk,” intervijā žurnālam Bilance (augusta numurs), raksturojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) joprojām piekopto praksi, atzīst auditorkompānijas KPMG vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA. Jau astoņus gadus par nodokļu konsultanti strādājošā G. Kauliņa savu viedokli arī pamato: „Viņi (VID), atnākot uz uzņēmumu, redz, ka nekas diži pārkāpts nav, bet tik ilgi kasīsies, lai audits būtu tomēr rezultatīvs, lai kaut ko varētu uzrēķināt. Izrādās, ka ir mērķis par visām varītēm kaut ko uzrēķināt, nevis vispārīgi pārbaudīt, vai esi godīgs, un ļaut strādāt.” Tomēr auditorkompānijas KPMG pārstāve neaizmirst uzslavēt VID par tā darbībā vērojamajām arī pozitīvajām pārmaiņām: „Cepuri nost VID, jo viņi pēdējā laikā ir uzlabojuši savu darbu. Strukturāli, arī attieksmē pret nodokļa maksātāju, kas nav maznozīmīgi.” Tomēr darāmā un uzlabojamā vēl daudz. G.Kauliņa uzskata, ka ēnu ekonomikas apmēri Latvijā ir ievērojami prāvāki, nekā aprēķināts oficiāli, un to viņa ilustrē...

Satiksmes ministrija veiks finansējuma pārdali Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētajās aktivitātēs, tādējādi tranzītielu sakārtošanai Latvijas pilsētu teritorijās papildus tiks piešķirti 7,88 miljoni latu. To paredz šī gada 31.jūlijā valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts „Grozījumi darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā”, kurš paredz aktivitātes „Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma ietaupījuma novirzīšanu uz aktivitāti „Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”. Iepriekš minētās izmaiņas normatīvajos aktos veiktas, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu aktivitātes „Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” trešās projektu iesniegumu atlases ietvaros iesniegtajiem projektu iesniegumiem, kuri atbilst visiem projektu vērtēšanas kritērijiem un kuru apstiprināšanai aktivitātē pieejamais finansējums nebija pietiekams. Aktivitātes „Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” ietvaros saņemtie projektu iesniegumi ir ar augstu gatavības pakāpi un ar izstrādātiem tehniskajiem projektiem, tādējādi to īstenošanu iespējams uzsākt jau šogad, informē Satiksmes ministrija. Tas savukārt nozīmē, ka šo projektu īstenošanai un finansējuma apguvei būs pietiekams laiks. Vienlaikus, paredzot finansējumu iepriekš minētajiem tranzītielu projektiem, tiks risināts arī pašvaldību pieprasījums pēc...

Bilances 15/16. (291/292) numurā, kas iznāca 3. augustā, varat lasīt: NODOKĻI Uzņēmumu „baltais saraksts” jeb Padziļinātās sadarbības programma: gūstamais labums un nodokļu maksātāja pienākumi 7. jūlijā sākusies nodokļu maksātāju pieteikšanās Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusam, lai saņemtu programmas dalībniekiem paredzētās valsts piedāvātās priekšrocības un atvieglojumus. Programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Kritēriji programmas dalībnieka statusa iegūšanai, pieteikuma paraugs, tā iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, iekļaušanas programmā un izslēgšanas no tās kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 459 „Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību”. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska rakstā Bilancei skaidro, kādas ir prasības, lai iegūtu šo patiesi labo statusu un ko tas reāli var dot šiem uzņēmumiem. Protams, kā ikviena jauna lieta, šī izraisa daudz jautājumu un sastopama ir arī skepse, bet iecerēts viss esot labi. NODOKĻI Valsti var cienīt un mīlēt,...

Lai arī 83% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu sapņu īstenošanai nepieciešama nauda, gandrīz trešdaļa jeb 31% aptaujāto piekopj "nekā nedarīšanas" taktiku un to piepildīšanā paļaujas tikai uz veiksmi, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji uz dzīvi raugās pragmatiski, bet krāj vien retais Kā secināts aptaujā, 82% Latvijas iedzīvotāju par savas dzīves lielāko sapni izvirzījuši nodzīvot kvalitatīvu dzīvi līdz sirmam vecumam, kam seko bērnu izskološana (50% aptaujāto) un ceļojums uz kādu eksotisku valsti (47% aptaujāto). Savukārt vismazāk cilvēkus Latvijā saista iespēja kļūt par Valsts prezidentu, par to sapņo vien 4% aptaujāto, jahtas vai privātās lidmašīnas iegāde (8% aptaujāto), kā arī slava un atpazīstamība (10% aptaujāto). Latvijas iedzīvotāji visbiežāk naudu krāj mājokļa remontam, mēbeļu iegādei, ceļojumam, bērnu labklājībai un mājokļa iegādei. "Latvijas iedzīvotāji uz dzīvi raugās pragmatiski un sapņo par reāli sasniedzamām, galvenokārt materiālām lietām. Vienlaikus - lai īstenotu savus sapņus, pārdomāti naudu krāj tikai trešā daļa jeb 35%...

Jautājums. Uzņēmums iznomā no fiziskās personas zemi, samaksājot zemes nomu un nekustāmo īpašuma nodokli pašvaldībai, uzņēmums pats ietur iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), jo zemes nomas līgumā ir ierakstīts samaksāt zemes nomu pēc nodokļu nomaksas plus nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par iznomāto zemi pašvaldībai. Cik % jāietur iedzīvotāja ienākuma nodokli? Vai zemes īpašnieka NĪN par iznomāto zemi, kuru samaksā uzņēmējs pašvaldībai, neapliekas ar IIN ? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Gadījumā, ja fiziskā persona, kura gūst ienākumus no zemes iznomāšanas, ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka persona saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajai daļai un izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, tad ienākuma izmaksātājs, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu personai izmaksājamai nomas maksai, kura jautājumā minētajā situācijā sevī ietver arī zemes īpašnieka vietā samaksāto nekustamā īpašuma nodokli, ir tiesīgs piemērot 10 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma...