VISI RAKSTI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012.gada 2.jūlija noteikumi №144 «Grozījumi «Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.jūliju.

Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumi №461 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumos №1135 «Muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.jūliju.

Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013. – 2015.gadam”, kas izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 28. jūnijā, norādīts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā ieviesta 2003.gadā un tad tā bija Ls 0.75 mēnesī par vienu darbinieku. Savukārt 2004. gadā un 2005.gadā šīs valsts nodevas likmi samazināja uz Ls 0.35 mēnesī. Sākot no 2006.gada, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme ir Ls 0.25 mēnesī par vienu darbinieku, un tāda tā palikusi līdz šim brīdim, 2012. gadam. Sākotnēji, ieviešot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tika paredzēts, ka tās ieņēmumi tiks izmantoti gan darbinieku prasījumu garantiju fonda finansēšanai, gan arī maksātnespējas procesa izmaksu (maksātnespējas procesa izdevumu un administratora atlīdzības) segšanai, kā arī ar maksātnespējas procesu saistīto institūciju daļējai finansēšanai – Maksātnespējas administrācijai kā maksātnespējas procesu uzraudzības institūcijai (2003.-2011.gads), Valsts ieņēmumu dienestam kā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas administrējošajai institūcijai (2003.-2007.gads) un Tieslietu ministrijai kā maksātnespējas jomas politikas izstrādājošai institūcijai (2004.-2008.gads). Laika posmā no 2003. līdz...

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē 5. jūlijā, visticamāk, arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un darba devēji vienosies, ka minimālo algu saglabā līdzšinējā līmenī – 200 lati, taču LBAS prasīs valdībai paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 90 latiem un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināt līdz 100 latiem. “LBAS piekrīt, ka varētu minimālo algu saglabāt līdzšinējā apjomā, taču vairāk uzmanības ir jāvelta tam, lai palielinātu naudas apjomu saņēmēju maciņā – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir jāpaaugstina vismaz līdz 90 latiem 2013. gadā,” saka LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, “tāpat jāpalielina atvieglojumi par apgādībā esošām personām vismaz līdz 100 latiem, kas ne tikai palielinātu naudas apjomu darbiniekam, bet stimulētu arī demogrāfiskā jautājuma risināšanu, rādot, ka valsts kaut nedaudz atbalsta ģimenes ar bērniem.” Arodbiedrības īpaši uzsver, ka nedrīkst jautājumu par minimālo algu skatīt atrauti no neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām. “Protams, ja mēs ejam uz to, ka minimālā...

Ceturtdien, 5.jūlijā, Saeima ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē lems par uzticības izteikšanu tieslietu ministram Jānim Bordānam. Savukārt otrajā ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē, kas sāksies pēc pirmās sēdes beigām, Saeimas darba kārtībā iekļauts 31 jautājums. Saeima skatīs virkni komisijās sagatavotu likumprojektu, kā arī vērtēs, vai nodot komisijām vairākus Ministru kabineta izstrādātus likumprojektus. Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Izglītības likumā, kas paredz precizēt ierobežojumus personai strādāt par pedagogu. Lai mazinātu administratīvo tiesu noslodzi, parlamenta darbakārtībā otrajā lasījumā ir arī grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas paredz efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un ieviest plašāku rakstveida procesa izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā. Tāpat Saeima pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz sekmēt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un nodrošināt iespēju aizstāvim un prokuroram iesniegt papildu pieradījumus tiesas izmeklēšanas laikā. Tostarp Saeima nodos grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" otrreizējai caurlūkošanai par tā virzību atbildīgajai Juridiskajai komisijai un lems par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums...

Ceturtdien, 5.jūlijā, Ministru kabinetā notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā valdība ar sociālajiem partneriem diskutēs par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu un minimālās mēnešalgas apmēru. Obligātās veselības apdrošināšanas mērķis ir valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu maksāšanu. Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija paredz ieviest tā saucamo veselības nodokli 5% apmērā no esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, bet IIN nemaksātāji veselības nodokli varēs maksāt arī paši ik mēnesi 20 latu apmērā. Veselības ministrija noteikusi iedzīvotāju grupas, kam nodoklis nebūs jāmaksā. Ministrija uzsver, ka neatkarīgi no nodokļa maksāšanas tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība, kā arī vairāku slimību (piemēram, psihiskās slimības, tuberkuloze, noteiktas infekciju slimības u.c.) un veselības stāvokļu (piemēram, grūtniecība, hemodialīzes procedūras, paliatīvā aprūpe u.c.) ārstēšana. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gan šādu risinājumu neatbalsta, par ko iesniegusi vēstuli Ministru kabinetam. Interesenti ar koncepcijas projektu var iepazīties šeit. Valdība un sociālie partneri izvērtēs arī priekšlikumus par minimālās mēneša algas...

Trešdien, 4. jūlijā, Eiropas Parlaments noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), līdz ar to tas vairs nevar stāties spēkā Eiropas Savienībā. Šī ir pirmā reize, kad Parlaments izmantoja Lisabonas līguma sniegtās pilnvaras noraidīt starptautisku tirdzniecības nolīgumu. 478 deputāti balsoja pret ACTA, 39 par, savukārt 165 atturējās. Pret balsojošie deputāti uzsvēruši, ka nolīgums nesniedz pietiekamu juridisku skaidrību un pieļauj pārāk plašas interpretācijas iespējas, tādējādi apdraudot Eiropas Savienības iedzīvotāju brīvības. Tomēr deputāti atzīst, ka būs jārod alternatīvs risinājums intelektuāla īpašuma tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā. Izvērtējot to, vai dot Parlamenta piekrišanu nolīgumam, deputāti saskārās ar vēl nepieredzētu iedzīvotāju aktivitāti. Tūkstošiem iedzīvotāju protestēja Eiropas ielās, sūtīja deputātiem e-pasta vēstules un zvanīja uz viņu birojiem, prasot noraidīt nolīgumu. Parlaments saņēma arī petīciju, ko parakstījuši 2,8 miljoni pasaules iedzīvotāju, mudinot noraidīt nolīgumu. Par ACTA nolīgumu bija vienojusies ES un tās dalībvalstis, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja un Šveice, lai uzlabotu viltošanas novēršanas noteikumu piemērošanu...

Satversmes tiesa apkopojusi aizvadītā gada darba rezultātus un nozīmīgākos secinājumus. 2011. gadā Satversmes tiesā no fiziskām personām saņemti 488 iesniegumi. No tiem 362 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 126 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Tāpat kolēģijas izskatījušas četrus Saeimas deputātu, vienu tiesībsarga, 16 vispārējās jurisdikcijas tiesu, vienu Valsts kontroles un 41 juridisko personu iesniegto pieteikumu. Pavisam kopā izskatīšanai tiesas kolēģijās nodoti 189 pieteikumi. 2011. gadā Satversmes tiesa ir ierosinājusi 21 lietu: 12 lietas ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, četras lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikuma, trīs lietas pēc Saeimas deputātu pieteikuma, viena lieta pēc Valsts kontroles padomes pieteikuma un viena lieta pēc Tiesībsarga pieteikuma. Kopumā 2011. gadā ir izlemtas 42 lietas (spriedumu un lēmumu skaits ir mazāks, jo līdzīgas lietas ir tikušas apvienotas). 2011. gadā tiesvedība izbeigta 8 lietās. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta 21. daļu Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas...

Saeimas sesiju starplaikā darbu pie likumdošanas projektiem turpina Saeimas komisijas. Juridiskajā komisijā, piemēram, atrodas ap 30 likumprojektu. Komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsver, ka komisijas darba prioritāte ir likumdošanas izmaiņas, kas paātrinātu tiesas procesu un mazinātu iespējas to apzināti novilcināt. Komisija aizvadītajā sesijā ir strādājusi pie grozījumiem trīs procesuālajos likumos – kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā. Kā būtisku tiesu darba kavēkli komisijas priekšsēdētāja min sēžu atlikšanu veselības stāvokļa dēļ. Šim jautājumam Saeimā bija veltīta īpaša konference, kurā deputāti nāca klajā ar priekšlikumu no veselības stāvokļa vērtēšanas izslēgt ģimenes ārstus un noteikt, ka slēdzienu par nepiedalīšanos tiesas sēdē var dot neatkarīga ārstu ekspertu grupa. Lai paātrinātu krimināllietu iztiesāšanu, jau veiktas izmaiņas kriminālprocesa likumā, kas nosaka: lietas nebūs jāatliek, ja lietas iztiesāšanā iesaistīti vairāki prokurori vai aizstāvji un uz sēdi nav ieradies kāds no viņiem. Ņemot vērā, ka saimniecisko strīdu risināšana tiesā ir nesamērīgi ilga un mazina Latvijas starptautisko konkurētspēju, Saeima veikusi izmaiņas civilprocesā. Lai...

Var turpināt reģistrēt jaunus individuālos (ģimenes) uzņēmumus un jaunas zemnieka un zvejnieka saimniecības Šodien, 4. jūlijā, stājas spēkā 7. jūnijā pieņemtie Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, kuri noteic, ka individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem nav nepieciešama uzņēmumu pārreģistrēšana, pieteikšana ierakstīšanai komercreģistrā vai likvidēšana. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību regulēs likums „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”, jo Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums no 2011. gada 31. decembra ir atcelts. Tādējādi joprojām ir iespēja reģistrēt jaunus individuālos (ģimenes) uzņēmumus un jaunas zemnieka un zvejnieka saimniecības. Šodien jāizkar valsts karogs sēru noformējumā! 4. jūlijs ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, tāpēc šodien jāizkar valsts karogs ar sēru lentīti - virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma, tā, lai tās gali brīvi kristu visā karoga platumā. Mastā uzvilktos karogus nolaiž pusmastā bez sēru...

Ministru kabinets (MK) vakar, 3. jūlijā, noteica Valsts ieņēmuma dienestam (VID) tiesības periodā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu katra nodokļa nomaksai līdz četrām reizēm, piemērojot likuma par nodokļiem un nodevām 24. panta 91. daļu, informē Finanšu ministrija Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta 91.daļa, kas nosaka, ka VID paredzēto termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā vienam un tam pašam nodokļu maksātājam kalendārā gada laikā ir tiesīga piešķirt ne vairāk kā četras reizes. Ievērojot principu, ka likumam ir tūlītējs spēks, minētā norma liegtu iespēju pagarināt nodokļu samaksas termiņu nodokļu maksātājiem, kuriem pirms minētās normas spēkā stāšanās (t.i. pirms 2012. gada 1. jūlija) jau ir piešķirti vismaz četri nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi attiecīgajā nodokļa vai cita budžetā ieskaitāmajā maksājuma veidā. Tādējādi var rasties negatīvas sekas uzņēmumiem, kuri nav rēķinājušies ar šādu normas interpretāciju....

Latvijā kopš 1. jūlija stājies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas paredz visus oficiālos valstī pieņemtos tiesību aktus turpmāk publiskot elektroniskā formā, piešķirot tiem juridisku spēku. Par elektronisko oficiālo publikāciju vietu kopš 1. jūlija kļuvis valsts SIA „Latvijas Vēstnesis” veidotais interneta portāls www.vestnesis.lv. Likuma noteiktajā pārejas periodā līdz 2013. gada 1. janvārim paralēli tiks turpināts izdot arī papīra formāta izdevumu “Latvijas Vēstnesis”, kam līdz šim vienīgajam bija tiesības oficiālajām publikācijām piešķirt juridisku spēku. Preses konferencē, kas bija veltīta pirmās oficiālās elektroniskās publikācijas atklāšanai, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis apliecināja, ka interneta vietnē www.vestnesis.lv publicētā informācija turpmāk uzskatāma par publiski ticamu un juridiski saistošu. Iepriekš interneta vietnē publicētai informācijai bija vien informatīvs raksturs. Oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas projekta vadītājs Artis Trops savukārt norādīja, ka elektroniski publicētā informācija ir tikpat droša kā iepriekš papīra laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētā. Ikviens var pārliecināties par oficiālās publikācijas autentiskumu un nemainīgumu no publikācijas brīža, jo...

Ministru kabineta 3. jūlija sēdē valdība vienojās no 2013. gada dubultot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem vecāku vai bērna kopšanas pabalstu. Šāds lēmums pieņemts, izskatot Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par papildu atbalstu pie pensijas par izaudzinātajiem bērniem. Tādējādi palielināsies arī vecāku nākotnes pensijas kapitāls par laiku, kad kopts bērns līdz pusotra gada vecumam - pensiju apdrošināšanai veiks iemaksas 20 % apmērā no 100 latiem mēnesī. Pašreiz iemaksas veic no 50 latiem mēnesī. Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka šāda risinājuma ieviešanai, sākot ar 2013. gadu, papildu ik gadu no valsts pamatbudžeta būs nepieciešams finansējums 1,48 miljonu latu apmērā. Pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas valdībā LM izstrādās grozījumus Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem. Plānots, ka lēmumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu minētajai iecerei valdība pieņems 2013.gada budžeta sagatavošanas laikā. Atgādinām,...

Lai novērstu dažādus ar tirdzniecību un nodokļu nomaksu saistītus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā veicis 91 tematisko pārbaudi dažādās tirdzniecības vietās visā Latvijā, . Pārbaužu laikā 75 gadījumos konstatēti dažādi ar tirdzniecības noteikumu un darba tiesisko attiecību neievērošanu saistīti pārkāpumi, informē VID sabiedrisko attiecību nodaļa. Jūnijā VID nodokļu inspektori veica septiņas tematiskās pārbaudes ziedu tirdzniecības vietās Rīgā, piecas tematiskās pārbaudes ielu tirdzniecības vietās Rīgā un 17 tematiskās pārbaudes kafejnīcās un veikalos. Tāpat 62 tematiskās pārbaudes veiktas arī tirgos Rīgā un citur Latvijā - Tukuma tirgū, Jelgavas tirgū, Jūrmalas tirgū, Daugavpils tirgū un Liepājas tirgū. Pārbaužu laikā VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir preču izcelsme pārdošanā esošajām precēm, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Pārbaudīts arī, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba...

Lai novērstu tiesiskā regulējuma sadrumstalotību taksometru pakalpojumu jomā un ieviestu vienotu terminoloģiju 3. jūlijā valdībā pieņemti vairāki normatīvie akti, informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Satiksmes ministrijas izstrādātie „Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem” paredz taksometru noformējuma un aprīkojuma prasības, norēķinu kārtību par braucienu, bagāžas pārvadāšanas nosacījumus, kā arī pasažieru un vadītāja tiesības un pienākumus. Līdz šim taksometru pakalpojumu jomu regulēja vairāki normatīvie akti – „Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”, „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”, „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, „Noteikumi par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem”, „Noteikumi par metroloģiskajām prasībām taksometra skaitītājiem” un citi. Lielais normatīvo aktu skaits sarežģī to prasību apzināšanu un izpildi, tāpēc jaunie noteikumi lielāko daļu no tiem apvieno. Līdzšinējā regulējumā atšķīrās arī lietotie termini – ar vienādu nozīmi dažādos noteikumos figurēja gan apzīmējums „sākotnējā maksa”, gan „taksometra nolīgšana”. Šādu...