VISI RAKSTI

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2012.gada 15.maijam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla par 2012.gada aprīlī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Savukārt par 2012.gada otrajā...

Virkni grozījumu normatīvajos aktos, kas nosaka uzturēšanās atļauju izsniegšanas un noformēšanas kārtību Ministru kabinets pieņēma 2. maijā. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo no 2. aprīļa Latvijā ir ieviestas identifikācijas kartes (eID) un šobrīd šādu dokumentu ir iespējams saņemt arī visiem ārvalstniekiem, kas legāli uzturas Latvijā, informē Gunta Skrebele, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja. Kā plz.lv paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pieņemtie grozījumi stājas spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Ja līdz šim ārvalstniekam uzturēšanās atļauja ielīmes veidā tika izsniegta uz derīguma termiņu, kas nepārsniedz pases derīguma termiņu, tad turpmāk ārvalstniekam izsniedzamās termiņuzturēšanās atļaujas eID formā vairs nebūs sasaistītas ar ārvalstnieka ceļošanas dokumenta derīguma termiņu. Ja ārvalstniekam uzturēšanās atļaujas darbības laikā būs jāmaina pase, tad uzturēšanās atļauja joprojām būs derīga, taču pēc jaunās pases saņemšanas 30 dienu laikā par šo dokumentu būs jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informācijas iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā. Noteikts, ka turpmāk arī...

2012. gada 3. maijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-14-03 „Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Par valsts tiesībām ierobežot kādas personu grupas pamattiesības citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzības labā Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3. 1 5. apakšpunkts un 11. punkts un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkts veido vienotu regulējumu, kas noteic, ka ar rezidentūrā uzņemtu personu, kas izlēmusi studēt par valsts budžeta līdzekļiem, tiek noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka pēc rezidentūras beigšanas persona...

Saeimas Juridiskā komisija 8.maijā izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz virkni uzlabojumu, kas paātrinās krimināllietu iztiesāšanu, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas piedāvātā likuma grozījumu redakcija paredz, ka visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas iztiesās apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts. Šāda kārtība būtu viens no soļiem, lai paātrinātu krimināllietu izskatīšanu. Tādējādi plānots atteikties no lietu skatīšanas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kas patlaban kā otrā instance izskata atsevišķu kategoriju krimināllietas. Uz lietas uzskatīšanu palātā nereti jāgaida gadiem, bet atlikto lietu skaits sasniedz pat 40 procentus. Ar likuma grozījumiem plānots ierobežot līdz šim novēroto tiesu praksi kavēties ar pilna tiesas sprieduma sastādīšanu. Jaunā likuma redakcija sašaurinās iespējas atlikt pilna sprieduma sastādīšanu – to varēs darīt tikai lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ. Tāpat pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu varēs atlikt tikai vienu reizi. Patlaban likums nosaka, ka...

Biedrība LĪDERE kopā ar Nordea biznesa skolu "No idejas līdz investoram" un PechaKucha Night Rīga aicina iepazīties ar Nordea biznesa skolas dalībnieku veiksmes stāstiem, ko var arī uzskatīt par šīs sezonas Nordea biznesa skolas izlaidumu. Pasākums notiks 2012.gada 16.maijā, plkst. 18 Kalnciema kvartālā, "Melnā māja", Kalnciema ielā 37, Rīgā. Nordea biznesa skolā jaunie uzņēmēji apguva veiksmīga biznesa attīstībai nepieciešamās zināšanas un PechaKucha Night Rīga ietvaros 15 drosmīgākie prezentēs savas biznesa idejas un nākotnes ieceres. Biedrība LĪDERE īpaši sveic mentoringa programmas uzņēmēju - absolventi Aritu Zaķi, zīmola AriZa pārstāvi, kura ir 15 labāko uzņēmēju vidū, un novēl viņai turpmākus panākumus.

Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumi №310 «Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 9.maiju.

Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumi №244 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumos №1415 «Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 13.aprīli.

Saeimas 2012.gada 19.aprīļa likums «Grozījums likumā «Par Latvijas Banku»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №299 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos №684 «Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 9.maiju.

Jautājums. Ko darīt ar tiem kases čekiem (par degvielu, ceļa nodevām), kurus avansa norēķina persona saņem par pirkumiem ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā, Polijā, Baltkrievijā, - šajās valstīs neviens kases čekā nenorāda saņēmēja rekvizītus? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (redakcijā, kas stājās spēkā ar 2012.gada 5.aprīli) 8.1 punktā noteikto attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, pievieno attiecīgos naudas izdevumus apliecinošos dokumentus. Minētajā punktā ir noteikti gadījumi, kad saņemto kases čeku vai citu dokumentu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (turpmāk – kases čeks), var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (redakcijā, kas stājās spēkā ar 2012.gada 5.aprīli 8. 2 3.apakšpunktā noteiktajam par naudas izdevumus apliecinošu...

Aicinām iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta speciālistu sagatavoto pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2012.gada aprīlī. Pārskatā sniegti komentāri-skaidrojumi par šādiem normatīvajiem aktiem: - Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"; - Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; - Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumi Nr.225„Grozījumi - Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.928 „Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem””; - Ministru kabineta 2012.gada 27.marta noteikumi Nr.226„Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.808 „Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem””; - Ministru kabineta 2012.gada 27. marta noteikumi Nr.224„Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju””. Ar šo pārskatu Jūs varat iepazīties, noklikšķinot uz šī linka - VID parskats par normativiem aktiem nodoklu admin. 2012. gada aprili

Valdības lēmumiem nodokļu politikas jomā jāsaglabā virzība Māstrihtas kritēriju izpildei, lai pretendētu uz iestāšanos Eirozonā. LDDK rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) selektīvi, koncentrējoties uz stratēģiskām jomām, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par 6 procentpunktiem, paralēli ieviešot fiksētu veselības finansēšanas maksājumu, kā arī atbalsta atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošām personām un neapliekamā minimuma slieksni, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Valdība ir izvirzījusi ambiciozus mērķus – sasniegt Māstrihtas kritērijus un veicināt ekonomikas izrāvienu. Cilvēkkapitāla attīstība par labu ekonomikai un tautsaimniecībai ir darba devēju prioritāte šo mērķu sasniegšanai. Mums ir jāmotivē cilvēki strādāt efektīvi, produktīvi un radoši. Attiecīgi darbinieki sagaida adekvātu materiālu atlīdzību par paveikto darbu, un no šī viedokļa raugoties pirmais, ko valsts var darīt - samazināt darba nodokļus, kā IIN. Tas būtu reāls signāls tam, ka tieši cilvēkkapitāls Latvijai ir vissvarīgākais un ka valdība apzinās ekonomikas izrāviena būtiskākos priekšnoteikumus.” Lai ievērotu Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju, vispirms...

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas 2.lasījumu, iekļaujot normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka šie grozījumi un Tieslietu ministrijas joprojām uzturētie grozījumi, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ierakstot tās darba līgumā, ja esošajā situācijā šī valoda vai valodas netiek izmantotas, pildot esošos darba pienākumus, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte. Aizsākoties diskusijai par valodas jautājumiem publiskajā telpā, tika secināts, ka pastāv valsts un pašvaldību iestādes, kurās nav pietiekami augsts latviešu valodas zināšanu līmenis, pamatojoties uz darba „specifiku”. Tāpat tika secināts, ka dažās pozīcijās tiek pieprasītas, piemēram, angļu valodas zināšanas publiskā sektora darbiniekiem, neizvērtējot tās lietojuma intensitāti, kas radīja neizpratni par vajadzību formulēt šādas prasības potenciālajam...

Saeima 3.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz efektivizēt juridiskās palīdzības sniegšanu un saņemšanu, kā arī ietaupīt budžeta līdzekļus un juridiskās palīdzības sniedzēju resursus, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi juridiskās palīdzības pieprasītājam paredz pienākumu savlaicīgi līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā un prasītajā apjomā iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentus. Tostarp personai pēc pieprasījuma būs jāuzrāda dokuments, kas ļauj saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, piemēram, trūcīgas personas statusu apliecinoša izziņa. Palīdzības saņēmējam būs pienākums arī savlaicīgi informēt, ja tā nevarēs ierasties uz tikšanos ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai uz tiesas sēdi. Tas ļaus ietaupīt līdzekļus, jo juridiskās palīdzības sniedzējam jāmaksā arī par laiku, kad tas gaida palīdzības saņēmēju, kurš nav ieradies. Ja persona atkārtoti bez attaisnojoša iemesla noteiktajā laikā un vietā nebūs ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja, tai varēs atteikt juridiskās palīdzības sniegšanu. Vienlaicīgi trešajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paplašina juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumus un atbildību. Juridiskās palīdzības sniedzējs...

Koncepcija par vienotas valsts iestāžu finanšu un vadības grāmatvedības sistēmas un finanšu analīzes rīka izveidi, nodrošinot finanšu un cilvēkresursu vadību, tika izskatīta 23. aprīļa Ministru kabineta komitejas sēdē. Kā plz.lv informēja Finanšu ministrijā, kas izstrādājusi šo koncepciju, koncepcija jau esošajā valsts iestāžu finanšu un vadības grāmatvedības sistēmā neparedz neko jaunu – tā paredz esošās sistēmas pilnveidošanu, lai sistēmā uzkrātie dati būtu operatīvi apkopojami “dažādos griezumos”, ņemot vērā katras nozares specifiku, kas nereti nepieciešams svarīgu lēmumu pieņemšanai; datu apkopošana pašreizējā sistēmā prasot daudz laika un daudzu cilvēku darbu. Plānots, ka sistēmas pilnveidei būs nepieciešami aptuveni 2 miljoni latu, no kuriem 85% būs Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļi un 15% - valsts budžeta līdzfinansējums. Paredzams, ka sistēma tiks pilnveidota pakāpeniski, un pilnveidi plānots pabeigt līdz 2015. gadam. Plānots, ka koncepcija tālākai izskatīšanai - Ministru kabinetā tiks iesniegta līdz šā gada maija beigām. Finanšu ministrijas sagatavotajā koncepcijas kopsavilkumā teikts, ka koncepcijas par vienotas valsts iestāžu...