VISI RAKSTI

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №300 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumos №1060 «Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №282 «Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos №327 «Noteikumi par Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №283 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos №286 «Veselības ministrijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №290 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos №162 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.2.1.1.apakšaktivitātes «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai» projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №289 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumos №824 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.2.1.1.apakšaktivitātes «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai» projektu iesniegumu atlases otro kārtu un turpmākajām kārtām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №284 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos №76 «Veselības inspekcijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №285 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumos №850 «Nacionālā veselības dienesta nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №292 «Par Latvijas Republikas Veselības ministrijas, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas un Lietuvas Republikas Veselības ministrijas partnerības līgumu par vienotiem zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču aizdošanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumi №295 «Par Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra noteikumu №745 «Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē» atcelšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №278 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos №272 «Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.aprīli.

Jautājums: VID vērš uzmanību "[..] ka sabiedrībai, kura divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem nav jāiesniedz naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats" - man radās neskaidrības par GP iesniedzamajiem dokumentiem. Kā šīs normas piemērot konkrētā gadījumā: Pilnsabiedrība pastāv 2 gadus, 1. gadā sabiedrība nepārsniedza Gada pārskatu likuma (GPL) 54. panta 2. daļā noteiktos kritērijus. 2.gadā tiek pārsniegti divi GPL 54. panta 2. daļas kritēriji. 1) Vai, sastādot gada pārskatu par 2.darbības gadu, sabiedrība var turpina piemērot GPL 54. panta 1. daļā atvieglojumus? 2) Vai sabiedrībai jāiesniedz zvērināta revidenta ziņojums? Vai vispār personālsabiedrību gada pārskatu jāpārbauda zvērinātam revidentam? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. 1) Gada pārskatu likuma 54. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka Sabiedrībām, kuras bilances datumā nepārsniedz divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, atļauts nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu...

Konsolidētā kopbudžeta deficīts šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 137,8 miljoniem latu un bija 44,0 miljoni latu, izdevumiem (1292,8 miljoni latu) pārsniedzot ieņēmumus (1248,9 miljoni latu). Deficīta apmēru kopbudžetā noteica deficīts valsts konsolidētajā budžetā (ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus) 108,6 miljonu latu apmērā. Taču pašvaldību budžetā šā gada trijos mēnešos bija pārpalikums 64,6 miljoni latu. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, šā gada janvārī – martā valsts budžetā deficīts saruka par 121,7 miljoniem latu, savukārt, pašvaldību budžetā pārpalikums palielinājās par 19,6 miljoniem latu. „Salīdzinājumā ar 2011. gada trijiem mēnešiem kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 16,0% un kopumā bija 1017,5 miljoni latu. Ekonomiskā attīstība, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošana sekmēja pieaugumu gandrīz visu nodokļu ieņēmumos,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi šā gada trijos mēnešos bija nedaudz zemāki...

  Kā ik gadu, arī šogad daudzi ienākuma nodokļa maksātāji iesniedz gada ienākumu deklarācijas (GID) par 2011. gadu. Taču atšķirībā no iepriekšējiem gadiem mainījušies deklarāciju iesniegšanas termiņi – šogad tiem, kuriem deklarācijas jāiesniedz obligāti, tas jāpaveic no 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt brīvprātīgi GID var iesniegt arī pēc 1. jūnija. Tomēr šogad paralēli šo deklarāciju iesniegšanai daļai iedzīvotāju jāiesniedz arī fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarācijas jeb tā sauktās nulles deklarācijas. Taču Valsts ieņēmumu dienestā uzsvēra, ka šo deklarāciju pieņemšana un apstrāde neietekmēšot GID apstrādi un pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti norāda, ka nav iespējams objektīvi salīdzināt par 2011. gadu iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaitu ar iepriekšējos gados iesniegtajām, jo šogad ir mainīts iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas termiņš, proti, tiem, kam gada ienākumu deklarācijas par 2011. gadu jāiesniedz obligāti, šogad tas jāizdara no 2012. gada 1. marta līdz 2012. gada 1. jūnijam. Šobrīd (10.04....

27. aprīlī Reformu vadības grupa pēc plašām diskusijām konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu un vienojās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes samazināšanu par 1% no 2012. gada 1. jūlija. Reformu vadības grupas locekļi arī vienojās par nepieciešamību pakāpeniski mazināt darbaspēka nodokļus, atbalstot, ka no 2013. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināms par 1%. Tāpat, lemjot par papildu soļiem, ko varētu īstenot 2013. gadā, pēc sociālo partneru priekšlikuma Reformu vadības grupa uzdeva Finanšu ministrijai veikt salīdzinošos aprēķinus par neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām palielināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas darba devēju konfederācija atzinīgi vērtē PVN samazināšanas iniciatīvu, tostarp uzsverot, ka PVN samazināšana veicama kopā ar darbaspēka nodokļu mazināšanu. Reformu vadības grupa vienojās turpināt dialogu ar sociālajiem partneriem par tālākajiem soļiem nodokļu samazināšanā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: „Lai veicinātu izaugsmi un sekmīgāk konkurētu par investīciju piesaisti, ir svarīgi nodrošināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju ar mūsu...

Gada dati par mazumtirdzniecības nozares apgrozījumu jau trešo mēnesi pēc kārtas priecē ar divciparu pieauguma tempiem. Tā šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, apgrozījums pieauga par 10%. Pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 11,7%, kas neapšaubāmi liecina par labāku situāciju privātajā patēriņā nekā pērn, uzsvēra Finanšu ministrijā. Jāatzīmē, ka ir uzlabojušies gan bezdarba rādītāji, gan arī ekonomikas aktivitāte kopumā. Jau ir skaidri redzams, ka, neskatoties uz visai nenoteikto ārējās vides fonu, kopumā Latvijas ekonomikas sniegums 2012. gada pirmajā ceturksnī būs ļoti labs. Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,5%, pārtikas preču tirdzniecība samazinājās par 0,7%, bet nepārtikas preču (neieskaitot degvielu) tirdzniecība pieauga par 0,7%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,5%. Redzējums par nākotnes tendencēm nozarē tomēr vēl arvien paliek piesardzīgs – gaidāms, ka uz gada vidu, izzūdot bāzes efektam, gada pieauguma tempi būs mazāk iespaidīgi. Iespējams arī negatīvs efekts no...