VISI RAKSTI

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №273 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumos №850 «Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №274 «Kārtība, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №272 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumos №71 «Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №268 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1651 «Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību „J”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2012. gada februāra iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka saistībā ar grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājušies spēkā šā gada 1. janvārī, un līdz ar kuriem likums ticis papildināts ar 13.6 pantu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būvniecības pakalpojumiem, Iesniedzējam ir radušās neskaidrības par atsevišķām situācijām, tādēļ Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par tam interesējošiem jautājumiem, pamatojoties uz tālākminētajiem faktiem. Iesniegumā skaidrots, ka Iesniedzēja specializācija ir bērnu rotaļu laukumu ražošana, realizācija, uzstādīšana un labiekārtošana. Iesniedzēja produkcija tiek realizēta, pirms tam to ražojot no iepirktiem izejmateriāliem, kā arī atsevišķās situācijās pārdodot gatavu produkciju. Iesniegumā norādīts, ka gluži tāpat praksē tiek īstenotas dažādas situācijas, realizējot produkciju: 1. Rotaļu laukumi vai tiem piederošie elementi tiek pārdoti darījuma partnerim (pircējam), kurš to saņem preču izsniegšanas vietā Iesniedzēja ražotnē, un transportēšanu un montāžu...

Henrijs Niedra, vecākais jurists, Zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus birojs Latvijā joprojām ir jūtamas ekonomiskās krīzes sekas, tāpēc vērojama liela ārvalstu investoru interese un aktivitāte saistībā ar Latvijas uzņēmumu iegādi. Piemēram, attīstās tendence iegādāties lauksaimniecības uzņēmumus, kas lielo parādsaistību dēļ atrodas uz bankrota sliekšņa vai ir nerentabli, bet tiem pieder vērtīgi aktīvi. Nereti šie ārvalstu investori ir ar lielu pieredzi uzņēmumu iegādē un pārņemšanā, turpretī vietējais uzņēmējs nevēršas pie kompetentiem speciālistiem un paļaujas uz otras puses juristu sagatavotajiem dokumentiem. Iepriekš minētais apstāklis var novest pie situācijas, ka vietējam uzņēmējam pēc sava uzņēmuma pārdošanas nākas secināt, ka viņš ne vien nav ieguvējs no darījuma, bet pircējs pret viņu vēl ir iesniedzis prasību tiesā. Tāpēc, lai aizsargātu savas intereses un, pārdodot uzņēmumu, nepaliktu bešā, ir derīgi zināt, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Jāsāk ar uzņēmuma sagatavošanu pārdošanai. Lai noslēgtu veiksmīgu darījumu, uzņēmums vispirms ir jāsagatavo pārdošanai. Jāsakārto uzņēmuma organizatoriskie un finanšu jautājumi, bilance; grāmatvedības reģistri jāpadara...

Ēnu ekonomika, izglītības sistēmas zemā kvalitāte un satiksmes infrastruktūras trūkums – tie ir jautājumi, kas kavē Latvijas konkurētspēju. Ilgtspējīga Latvijas izaugsme nav sagaidāma bez radikālām institucionālām reformām, likumā noteiktām politiķu un deputātu atbildībām par saviem lēmumiem un rīcību, kā arī ārvalstu ekspertu iesaistes, secināts Latvijas vēsturē vērienīgākajā valsts konkurētspējas izvērtējumā. Par to informēja Valsts kancelejas Komunikāciju departamentā. Pētījuma „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” ziņojumā, kura metodoloģija balstīta uz vadošajiem starptautiskajiem pētījumiem, tiek identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori. “Lielākā daļa no tiem liecina – Latvija pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu,” stāsta Hārvardas Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošais līdzstrādnieks Kristians Ketelss (Christian H. M. Ketels). “Visu laiku atpaliekam no tā, kur mums objektīvi vajadzētu būt,” papildina Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags. “Tam pamatā ir sistēmiskas politikas veidošanas problēmas. Proti, politikas veidotāji prot un arī identificē pareizas politikas, taču...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2012.gada 4.aprīļa lēmums №1/10 «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 12.maija lēmumā №1/8 «Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika»»Lēmums stājas spēkā ar 2012.gada 12.aprīli.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2012.gada 28.marta lēmums №1/7 «Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 14.aprīļa lēmumā №1/7 «Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika»»Lēmums stājas spēkā ar 2012.gada 4.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №269 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumos №195 «Mašīnu drošības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 30.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №267 «Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos №330 «Vakcinācijas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar likumu «Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā».

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №266 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumos №948 «Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №265 «Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumos №189 «Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskajām vielām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis AS “P”, reģ. Nr.(…), (turpmāk – Iesniedzējs), 2012.gada 7.marta iesniegumu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta piemērošanu Iesniedzēja izklāstītajā situācijā. Iesniedzējs iesniegumā paskaidro, ka Iesniedzēja uzskaitē pamatlīdzekļu II kategorijas sastāvā ir iekļautas trīs vienības, kuras tika iegādātas pirms 2007.gada 12.jūlija un kuru nolietojums nodokļa vajadzībām tika aprēķināts pa visu kategoriju kopumā. Uz 2008.gada 1.janvāri šī kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība aplikšanas ar nodokli vajadzībām sastādīja Ls 1 811 142. 2008.gada laikā tika izslēgta viena vienība, kuras atlikusī vērtība sastādīja Ls 2 248 513. Pamatlīdzekļa izslēgšanas negatīvais rezultāts Ls 437 371 apmērā tika pieskaitīts apliekamā ienākuma palielināšanai, un kategorijas vērtība tika pielīdzināta “0”. Nākamajos gados šīs kategorijas atlikušo pamatlīdzekļu vienību finanšu nolietojuma summas tika izmantotas apliekamā ienākuma palielināšanai, bet nodokļu nolietojums netika aprēķināts, jo kategorijas vērtība ir “0”. Iesniedzējs norāda, ka tekošā gadā...

Anna Medne, Mg.oec., Mg.paed., Biznesa augstskola Turība Uzsākot saimniecisko darbību un reģistrējot to likumos noteiktajā kārtībā, kā fiziskās, tā juridiskās personas uzņemas pienākumu kārtot grāmatvedību - dokumentēt un reģistrēt saimnieciskos darījumus, aprēķināt saimnieciskās darbības finansiālos rezultātus un sagatavot nepieciešamos nodokļu, finanšu un statistikas pārskatus atbilstoši likumam «Par grāmatvedību» un Gada pārskatu likumam. Arī viena īpašnieka un mazkapitāla SIA, kuri ir reģistrējušies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un taksācijas periodā ir tikai veikuši apgrozījuma uzskaiti un aprēķinājuši nodokli par ceturkšņa periodu, ir pakļauti likuma «Par grāmatvedību» nosacījumiem, ka grāmatvedība jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Divkāršā ieraksta sistēmas pamatā ir uzkrāšanas princips – darījumu atzīst periodā, kad tas notiek, neatkarīgi no norēķiniem. Atbilstoši uzkrāšanas principam ieņēmumus uzskaita tad, kad ir notikusi preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana, pat ja atlīdzība par darījumu nav saņemta, savukārt izdevumus – tajā periodā, uz kuru šie izdevumi attiecas. Autore pieļauj, ka daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju varētu būt rīkojusies vēl vienkāršāk un...