JAUNUMI

Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumu regulē Civillikums (2212. pants). Uzņēmuma līguma puses ir pasūtītājs un uzņēmējs, un uzņēmējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp juridisku personu - Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un fizisko personu, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID); reģistrē cilvēku kā darba ņēmēju, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no atlīdzības; uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN) nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) IR iesniegta algas nodokļa grāmatiņa: 20 % mēneša ienākumam līdz 1667 eiro; 23 % mēneša...

Datu valsts inspekcija (DVI) 2020.gada sākumā veikusi strukturālās izmaiņas un izveidojusi Prevencijas nodaļu. Šī nodaļa savu darbu organizēs, ņemot vērā DVI 2019. gadā apkopoto informāciju par personas datu aizsardzību konkrētās nozarēs, kā arī iedzīvotāju paustajām bažām par datu aizsardzības procesiem uzņēmumos, uzņēmumu grupās. Nodaļas darbības fokuss būs saistīts ar tās jomas uzņēmumu pārbaudi, par kuru 2019. gadā saņemts vairāk sūdzību un kuru rīcība DVI ir bijusi vairāk jāskaidro sabiedrībai, atbildot un konsultējot. Pārbaužu rezultātā Prevencijas nodaļa vērtēs esošo datu apstrādes praksi nozarē, pārkāpumus (ja tādi tiks konstatēti) un palīdzēs uzņēmējiem nodrošināt personas datu aizsardzības procesu atbilstību normatīvajam ietvaram un līdzīgiem principiem visā datu apstrādes jomā. 2019.gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Administratīvās procesa likuma ietvaros DVI pieņēma 123 lēmumus. Datu subjektu sūdzības un konstatētie pārkāpumi DVI 2019. gadā saņēmusi un izskatījusi 1236 sūdzības. Sūdzības visbiežāk bijušas par nepamatotu komerciālo paziņojumu saņemšanu, datu nodošanu trešajām personām, publisko iestāžu amatpersonām, kuras bez tiesiska pamata...

Valdība 28. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. 2019. gadā noslēdzās darbs pie EM pasūtītā pētījuma par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, kas cita starpā analizēja pastāvošo atbalsta instrumentu efektivitāti. Pētījuma rezultāti pierāda, ka ar šobrīd likumā (4.pantā) ietvertajiem kritērijiem atbalstam var kvalificēties tikai 14% jaunuzņēmumu. Daļa jaunuzņēmumu ar mērķi piesaistīt riska kapitāla investīcijas vai kvalificēties starptautiskām akcelerācijas programmām dibina saistītu sabiedrību (visbiežāk meitas sabiedrību) ārvalstīs, kura pēc būtības arī atbilst jaunuzņēmuma definīcijai un likumā noteiktajām pazīmēm. Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, grozījumi likumā paredz iespēju atbalstam kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto uzņēmumu ārvalstīs. Saskaņā ar veikto pētījumu, 27% Latvijas jaunuzņēmumu jau ir dibinājuši saistītu sabiedrību ārvalstīs ar mērķi piesaistīt ārvalstu riska kapitālu, turklāt prasība par uzņēmuma dibināšanu investora mītnes valstī ir normāla...

Saistībā ar viena dalībnieka sabiedrībām un holdinga sabiedrībām it bieži tiek uzdots jautājums, vai ir pienākumu maksāt atlīdzību valdes loceklim. Tādēļ varētu teikt, ka šis ir plaši apspriests temats ar mainīgām interpretācijām gadu gaitā. Jautājumu par valdes locekļa atlīdzību vienlaikus regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Komerclikums un nodokļu likumi, neiedziļinoties citos un speciālajos likumos. Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu. Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot vietu pušu vienošanai par atlīdzības veidu (ikmēneša vai uz kapitālsabiedrības darbības rezultātiem balstītu) un tās apmēru. Iemesli, kāpēc kapitālsabiedrības valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība, var būt dažādi, piemēram, valdes locekļa pienākumus pilda pats kapitālsabiedrības īpašnieks un iemesls valdes locekļa atalgojuma nemaksāšanai ir ekonomiska rakstura, proti, kapitālsabiedrības dalībnieks savus komercdarbības augļus saņem dividenžu...

Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jāsaka, ka šāda ideja ir loģiska un pamatota, jo algām tiešām ir tendence ar laiku palielināties (protams, var būt arī otrādi). Vienīgais šķērslis — nedz Darba likumā (DL), nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) diemžēl nav piedāvāts algoritms, kā grāmatvedim būtu jārīkojas šādās situācijās. Patlaban DL ir noteikts, ka vidējā izpeļņa (kas nepieciešama tajā skaitā atvaļinājuma un kompensācijas par to aprēķinam) nosakāma no ieņēmumiem (alga, piemaksas, prēmijas), kas gūti «pēdējos sešos kalendāra mēnešos». Pirmais secinājums: grāmatvedim (jo viņš labāk orientējas likumdošanā) būtu jāpaskaidro vadītājam, ka darbiniekiem noteikti regulāri jāpiešķir atvaļinājumi. Atvaļinājums ir ne vien...

Lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu izcelsmi, pārtikas ražotājiem no 2020. gada 1. aprīļa ir jāpiemēro Komisijas Īstenošanas 2018. gada 28. maija regula (ES) 2018/775 par pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanu (Regula). Situācijās, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta (izcelsme) ir norādīta, bet izcelsme nav tā pati, kas ir produkta galvenajai sastāvdaļai, ir jānorāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsme vai vismaz jānorāda, ka tā atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes. Tātad, ja pārtikas produkta izcelsme ir norādīta, bet nav tā pati, kas produkta galvenajai sastāvdaļai, tad marķējumā: norāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmi, vai norāda, ka galvenās sastāvdaļas izcelsme atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes. Īpašās marķējuma prasības attiecas tikai uz situācijām, kad pārtikas produkta izcelsmi var norādīt, “izmantojot jebkādus līdzekļus, piemēram, norādes, attēlus, simbolus vai terminus, kuri atsaucas uz ģeogrāfiskām vietām vai apgabaliem, izņemot ģeogrāfiskus terminus, kuri ir daļa no pieņemtiem un nepatentētiem...

Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija piemērojusi divām fiziskām personām reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem mēnešiem, atņemot arī tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem. Šāds soda mērs noteikts 2019. gada decembrī, izskatot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurores iesniegto apelācijas protestu par pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu daļā par apsūdzētajām personām piemēroto sodu. Krimināllietā viena persona – uzņēmuma amatpersona (valdes locekle) atzīta par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, savukārt, otra persona – uzņēmuma darbinieks atzīts par vainīgu Krimināllikuma 20. panta ceturtajā daļā un 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par to, ka atbalstījusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Abu apsūdzēto personu darbību rezultātā uzņēmuma grāmatvedības atskaitēs laika periodā no 2011. gada janvārim līdz 2012. gada decembrim tika iekļauti faktiski nenotikuši darījumi par dažādu preču un pakalpojumu saņemšanu, kā...

Individuālajiem uzņēmumiem (IU), kas ir saimnieciskās darbības forma, ko nereti izvēlas ārpakalpojumu grāmatveži, ir savas nianses gan juridisko nosacījumu, gan nodokļu maksāšanas ziņā, kas mazliet atšķiras no prasībām, kas ir spēkā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), gan no tām, kas jāizpilda individuālajiem komersantiem (IK) un pašnodarbinātajiem. "Ja esat ārpakalpojumu grāmatveži, pievērsiet uzmanību - individuālajiem uzņēmumiem ir neliela, tomēr sava specifika," brīdina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Individuālā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tomēr, atšķirībā no SIA, tā īpašnieks pret kreditoriem atbild ar visu savu personīgo mantu. Arī īpašnieka personīgās mantas izmantošanā uzņēmuma vajadzībām regulējums līdzinās IK/ pašnodarbinātajiem - līgumu slēgt šajā gadījumā nav nepieciešams. IU īpašnieka sociālā apdrošināšana Īpaši specifisks ir individuālā uzņēmuma īpašnieka sociālās apdrošināšanas regulējums. "Ne visi to zina, jo tas nav ierakstīts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet gan likuma pārejas noteikumos - 34. un 35. punktā," uzmanību vērš I. Leibus. No...

Jautājums: Aprēķinot atvaļinājuma naudu avansā (decembrī (par decembri un janvāri) vai jūlijā (par jūliju un augustu) un izmaksājot to kopā ar darba algu par nostrādāto laiku pirms atvaļinājuma (decembrī vai jūlijā), tiek ieturēts un samaksāts budžetā IIN no visas summas. Par atvaļinājuma pirmo mēnesi problēmu nav, jo ir zināms piemērojamais neapliekamais minimums. Tomēr šajā brīdī vēl nav zināms prognozētais neapliekamais minimums par nākamo mēnesi (par janvāri vai par augustu). Ja atvaļinājuma lielākā daļa ir otrajā mēnesī, tad, atgriežoties no atvaļinājuma, darbiniekam tiek apmaksātas dažas nostrādātās dienas. Sakarā ar to, ka no atvaļinājuma naudas jau ir samaksāts IIN, nepiemērojot minimumu, rodas tāda situācija, kad prognozētais minimums ir lielāks nekā summa, kas ar to ir jāsamazina. Piemēram, par otrā atvaļinājuma mēneša pēdējām dienām aprēķināta alga 90 eiro apmērā, bet VID paziņotais minimums ir 120 eiro. Samazinot algas summu ar VSAOI — 9,90 un minimuma summu, iegūst –39,90 eiro. Kā rīkoties ar negatīvo rezultātu? Atbildi...

Šī gada 24.janvārī spēkā stājās vairākas akcīzes preču aprites kārtības izmaiņas, kas mazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, kuru darbības joma ir saistīta ar akcīzes precēm. 2020.gada 24.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2020.gada 21.janvāra noteikumi Nr.39 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība””. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz akcīzes nozares asociāciju izteiktajiem priekšlikumiem, un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu un akcīzes preču aprites kārtības vienkāršošanu. Noteikumi paredz: komersanti bez licences varēs veikt akcīzes preču realizāciju no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas (uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, uz trešo valsti, citam nelicencētam komersantam akcīzes preču noliktavas robežās vai uz citu akcīzes preču noliktavu, kā arī noliktavas, kurā uzglabā akcīzes preci, turētājam); akcīzes preču noliktavas turētāji varēs realizēt preces nelicencētam komersantam savā vai citā akcīzes preču noliktavā; atcelts aizliegums akcīzes preču noliktavai pārvietot atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā kafiju, bezalkoholiskos dzērienu un elektroniskos šķidrumus, ja tie nav noliktavas turētāja īpašumā; noliktavas...

Apgūt zināšanas kvalificētu un zinošu pasniedzēju vadībā gan klātienes kursos un semināros, gan attālinātu apmācību e-semināros un video apmācībās internetā piedāvā izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta pieaugušo neformālās izglītības iestāde BILANCES AKADĒMIJA. Ieskatieties Bilances Akadēmijas tuvāko kursu un semināru sarakstā! SEMINĀRI 29.01.2020. seminārs: “2019. gada pārskata sagatavošana un pārskatā uzrādāmās informācijas saturs”15.01.2020. “UIN par 2019. gadu un deklarāciju sastādīšana” 31.01.2020. seminārs Saldū: “Kopsavilkums – nodokļu aktualitātes 2020” 12.02.2020. E-seminārs: “Jaunāko likumu normu piemērōšana 2020. gadā” 13.02.2020. seminārs: “Jaunākie grozījumi likumos un noteikumos” KURSI Kursi 14.02.2020. – 21.02.2020. “Finanšu plānošanas un analīzes instrumenti” Kursi 19.02.2020. – 26.02.2020. “Projektu konceptu plānošana un prezentēšana” VIDEOIERAKSTI E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs Atgādinām, ka BILANCES ZELTA KOMPLEKTA abonentiem dāvanā ir dalība 12.02.2020. e-seminārā...

Dažādas uzņēmējdarbības formas atšķiras ne tikai ar normatīvo aktu prasībām pret grāmatvedības kārtošanu, bet arī dažādām juridiskajām, lietvedības prasībām un nodokļu īpatnībām, kad runa ir par paša uzņēmuma īpašnieka iespējām strādāt savā uzņēmumā, izmantot personīgo mantu uzņēmuma vajadzībām un izlietot uzņēmuma gūtos ienākumus. Pirmā atšķirība starp dažādām saimnieciskās darbības formām ir to juridiskais statuss. Ja SIA gadījumā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tad pašnodarbinātais un individuālais komersants (IK) ir fiziskas personas. Tas gan arī nozīmē, ka pret kreditoriem pašnodarbinātie un IK atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar sabiedrības mantu kā SIA gadījumā. Kad jāslēdz līgumu "ar sevi" Pašnodarbinātajiem un IK ir vienkāršāk izmantot saimnieciskajā darbībā īpašnieka personīgo mantu (piemēram, pārvadāt tirdzniecībai paredzētās preces ar personīgo auto). SIA gadījumā ir jāslēdz nomas līgums (par atlīdzību, kas nozīmē īpašnieka ienākumu, par kuru jāmaksā nodoklis) vai patapinājuma līgums (bez atlīdzības) par to, ka SIA izmanto īpašnieka personīgo mantu, savukārt pašnodarbinātajiem/IK šāds līgums nav...

Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka visiem darba devējiem līdz 2020.gada 3.februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk – paziņojums) 2019.gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2019.gada 31.decembrim. Savlaicīga un korekta šāda paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo šie dati tiek izmantoti gada ienākumu deklarācijas sagataves izveidošanai un nodrošina darba ņēmējiem savlaicīgu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas procesu. Proti, ja VID ir laikus saņēmis korektu paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, tad, personai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, šie dati deklarācijā parādīsies automātiski. Papildus norādāma būs tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Ņemot vērā, ka, sākot ar 2018.gadu ieviests prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kuru aprēķina VID, izmantojot iestādes rīcībā esošos datus, VID aicina darba devējus pārliecināties par neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām pamatotu un pareizu atspoguļošanu paziņojumos par 2019.gadu. Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniedz...

Salīdzinājumā ar sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), pašnodarbinātajām personām un individuālajiem komersantiem ir krietni atvieglotas grāmatvedības kārtošanas prasības. Ar atšķirībām šajās prasībās iepazīstina Dr. Oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Grāmatvedības kārtošana SIA obligāti paredz divkāršā ieraksta sistēmu. "Tas nozīmē, ka, visticamāk, nāksies algot grāmatvedi, ja pašiem nav zināšanu grāmatvedībā. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmuma finanšu informācija kļūst publiski pieejama, jo jāiesniedz finanšu pārskati," atgādina I. Leibus. Savukārt pašnodarbinātajiem un arī IK (ja IK apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro gadā) pietiek ar vienkāršā ieraksta grāmatvedību un gada finanšu pārskati nav jāgatavo (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem gan jāiesniedz elementāri VID EDS sistēmā sagatavojami ceturkšņu pārskati, bet pašnodarbinātajiem - pašnodarbinātā ziņojumi un iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija). Tāpat SIA gadījumā noteikti nepieciešami grāmatvedības organizācijas dokumenti (grāmatvedības politika jeb apraksts, kādā veidā uzņēmumā tiek kārtota grāmatvedība). Savukārt pašnodarbinātajiem un IK, ja tie strādā vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības organizācijas dokumenti nav nepieciešami....

Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga...