JAUNUMI

Jautājums: Kā aprēķināt slimības lapas naudu un algu augustā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (50 stundas mēnesī atvēlētas konkrēta darba apjoma izpildei), t.i., kuras darbnespējas dienas vai stundas būtu jāapmaksā, ja tās tiek uzskaitītas summāri pēc fakta? Pēdējos sešos mēnešos nostrādātas 300 stundas un darba samaksas kopsumma — 4500 eiro. No augusta ir noteikta mēneša alga — 500 eiro. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 36. pantu darba devējs darbnespējas periodā var apmaksāt gan darbiniekam strādāšanai paredzētās darba dienas, gan stundas. Konkrētu aprēķinu apgrūtina tas, ka darbiniekam nav noteikts, kurā dienā darbs būtu veicams. Šādos gadījumos darba devējam jāizstrādā individuāla metodika, apkopojot DL esošās normas, un darba līgumā jāatsaucas uz to. Kā variantu piedāvāju turpmāk minēto. Jebkurā gadījumā aprēķinam vispirms ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, un šajā gadījumā būtu pamatoti izmantot algoritmu, kas DL noteikts summētam darba laikam. Pirmā slimības lapa (A)...

Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu. Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Kopējais ieņēmumu pieaugums - 717 miljoni eiro. 2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāks nekā iepriekš valdības plānotais bilances mērķis (0,4%), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā. Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī. Daži pabalsti nedaudz pieaug, citi tiek atsaistīti no minimālās algas Nākamgad tiks nedaudz palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā....

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 13. novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (Lieta SKA-443; A420142517), ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izslēgt personu no riska personu saraksta. Senāts spriedumā norāda uz atsevišķiem argumentiem, kurus apelācijas instances tiesa ir interpretējusi kļūdaini, tomēr tas nav novedis pie nepareizas lietas iztiesāšanas. Senāts atzina par kļūdainu apgabaltiesas secinājumu, ka nav nozīmes tam, kura persona novērš apstākļus, kas veidojuši pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā. Kā pareizi norādījis VID, riska personu saraksta mērķis ir efektīvi atturēt no turpmākas iesaistes komerctiesiskajā vidē konkrētas personas, uz laiku ierobežojot to tiesības pārstāvēt komersantus. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punktā noteikti vairāki gadījumi, kuriem – vai vismaz vienam no tiem – iestājoties, konkrēta persona var tikt atzīta par riska personu. Senāts spriedumā norāda, ka, mainoties amatpersonai, tās pārstāvjiem, juridiskā persona novērš pārkāpumus, lai tā kā patstāvīgs tiesību subjekts varētu turpināt darboties komerctiesiskajā vidē. Taču juridiskās personas darbības...

Uzņēmumu grāmatvežiem no valsts puses nereti tiek pārmesta nekvalitatīvu gada pārskatu iesniegšana (šis ir arī viens no galvenajiem argumentiem, kas tiek izmantots, pamatojot, kāpēc nepieciešams ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu). Tomēr izrādās, ka arī pašai Finanšu ministrijai, kā arī citām ministrijām, iestādēm un pašvaldībām ir lielas problēmas ar kvalitatīvu gada pārskatu sagatavošanu. Neatbilstības un tas naudas līdzekļu apjoms (ap 11 miljardiem eiro), par kura izlietojumu vispār nav iespējams gūt ticamu priekšstatu, ir tik liels, ka, gadījumā ja šīs problēmas netiks novērstas, nākamgad Valsts kontrole varētu vispār atteikties sniegt atzinumu, secinājuši revīzijas ziņojuma «Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem» (Saimnieciskā gada pārskats) autori. Valsts kontroles revīzijas primārais mērķis bijis novērtēt, vai Saimnieciskā gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, kā arī par valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un par valsts konsolidēto parādu 2018. gada beigās. Vienlaikus par atsevišķiem (sešiem) jautājumiem...

Ņemot vērā uzraudzības ietvaros konstatētās problēmas tiesību aktu piemērošanā, veicot patieso labuma guvēju (PLG) noskaidrošanu un atbilstības pārbaudi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija secinājusi, ka papildu skaidrojums ir nepieciešams saistībā ar valsts un pašvaldību uzņēmumu, biedrību un starptautisko uzņēmumu ar sarežģītu īpašnieku struktūru PLG noteikšanu. Ir novēroti gadījumi, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – LR UR) nereģistrē uzņēmuma PLG, ja juridiska persona iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka PLG noskaidrot nav iespējams. Ir izdalāms arī jautājums par rīcību gadījumos, kad likuma subjekta noskaidrotais PLG neatbilst LR UR reģistrētajam PLG. Ņemot vērā minēto, Komisija sniedz šādu viedokli. Veidi, kādos jāpārliecinās par klienta PLG NILLTPFN likuma 1. panta 5. punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka PLG ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona,...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 13. novembrī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Jautājums: Atvaļinājums piešķirts no 27.04.2019. līdz 13.05.2019. Pa vidu ir svētku dienas — 1., 4., 12. maijs. Cik dienu ir jāapmaksā šajā periodā? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Ticamāk, atvaļinājums ir piešķirts uz divām kalendāra nedēļām no 27. aprīļa. Tā laikā tiešām ir trīs svētku dienas, un uz to rēķina atvaļinājuma periods tiek pagarināts. Pagarināšana ir spēkā vienmēr, neatkarīgi no tā, kurā dienā svētki ir iekrituši (2010. gada tiesu prakse). Vispirms skaitām 14 kalendāra dienas (sk. tabulu). Pieliekot punktu 13. maijam, skatām darbinieka darba dienas šajā periodā (pieņemot, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks 8 st./40 s.) Parasti divās nedēļās mēdz būt 10 darba (tātad apmaksājamās) dienas, bet, ja iekrīt svētku dienas, tad apmaksājamo dienu var būt vairāk. Kā veidojas liekā apmaksājamā diena? Ja svētku diena iekrīt darba dienā, tad šajā nedēļā faktiski tiek apmaksātas 4 darba dienas, bet pagarinājumā — vēl viena diena. Rezultātā — atvaļinājums...

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus 2018. gadā atteicis tikai 10 procentos gadījumu, turklāt pat šajos gadījumos iemesli bieži vien ir formāli, kurus varēja novērst, informējusi Santa Garanča, iepriekšējā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore. Atteikumu īpatsvars ir ievērojami sarucis - vēl divus gadus iepriekš atteikumi bijuši 30%. "Protams, nav tā, ka termiņa pagarinājumu būtu ļoti viegli un vienkārši dabūt, jo tas tomēr ir atbildīgs lēmums un īpaša pretimnākšana," uzsver S. Garanča. Nodokļu parāds izveidojas jau piecas dienas pēc deklarācijas iesniegšanas (termiņā) un neapmaksāšanas. Ļoti svarīgi, lai nodokļu maksātājam šajā brīdī pašam būtu skaidrība par savām turpmākajām iespējām, rocību - vai nomaksas pagarinājums būs jālūdz tikai par vienu kavēto deklarāciju, vai grūtības nomaksāt paredzamas arī par nākamajām? "Mēs sagaidām, ka vēlmi par grafika nepieciešamību nodokļu maksātājs darīs mums zināmu vai nu reizē ar deklarācijas iesniegšanu vai pat pirms tās. Nav jāgaida likumā noteiktās piecpadsmit dienas, jo parāds jau ir, un ir...

2019. gada 19. novembrī pilnībā noslēgsies pasta sūtījumos saņemto preču deklarēšanas procesa elektronizācija, kā to paredz Eiropas Savienības Muitas kodekss. Turpmāk šādas preces būs iespējams deklarēt, tikai iesniedzot elektronisku muitas deklarāciju. No š.g. 1.oktobra šāda kārtība jau ir spēkā, atmuitojot ar kurjerpastu saņemtās preces, taču turpmāk elektroniski būs jādeklarē arī “Latvijas Pasts” piegādājamie sūtījumi no trešajām valstīm jeb valstīm ārpus Eiropas Savienības. Privātpersona, saņemot “Latvijas Pasta aicinājumu” ar norādi “Muitojams sūtījums”, varēs izvēlēties vienu no šādām iespējām nokārtot muitas formalitātes: pati aizpildīt un iesniegt vienkāršoto vai standarta importa muitas deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS); pilnvarot “Latvijas Pastu” vai citu pārstāvi, kas sniedz šādus pakalpojumus, nokārtot muitas formalitātes. Atšķirībā no līdzšinējās kārtības, privātpersonas vairs nesaņems “Latvijas Pasta aicinājumu” ar jau aprēķinātu maksājamo nodokļu summu, bet gan ar norādi, ka sūtījumam jāveic atmuitošana. “Latvijas Pasta aicinājumā” būs norādīta tam pieejamā informācija par pasta sūtījumu, kas nepieciešama, lai noformētu vienkāršoto Importa muitas deklarāciju...

Uzsākot saimniecisko darbību, mazāks vai lielāks lauksaimnieks vai mājražotājs reizēm nezina, kādu formu izvēlēties (viens kaimiņš ir zemnieku saimniecība, otrs – SIA) un kādu nodokļu maksātāja formu izvēlēties (cits kaimiņš slavē mikrouzņēmumu nodokli, kamēr kāds jau gadiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ir apmierināts). Turpmāk par to, kādas ir mazajam uzņēmējam piemērotāko formu priekšrocības un trūkumi, vairāk uzmanības pievēršot tieši lauksaimniekiem. No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta 13. daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja šie ienākumi (saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu — t.i., ienākumi no lauksaimniecības vai lauku tūrisma) nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šādā gadījumā fiziskajai personai brīvi izraudzītā formā ienākumi ir jāuzskaita, lai pārliecinātos, ka 3000 EUR slieksnis nav pārsniegts. Piecu darba dienu...

Viens no uzņēmuma grāmatvedības politikas sastāvdaļām ir grāmatvedības kontu plāns. Grāmatvedības kontu plānu veidojot, jāņem vērā, ka tajā jāizdala reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumi, atgādina biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne. "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir saimnieciskā darbība, bet PVN likumā izmaiņu nav. Līdz ar to, vieglāk strādāt ir tad, ja konti ir izdalīti. Turklāt tad ir precīzi zināms, cik šajos kontos drīkst ieplānot naudu. Līdz ar to, gadam beidzoties, konts skaidri parāda, vai Ziemassvētku ballītei nauda būs vai nebūs. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, bet tā ir svarīga lieta, ar ko jāsāk, veidojot kontu plānu," skaidro A. Medne. Tāpat kontu plānā jādefinē ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi - nosacīti sadalītā peļņa, kas ir UIN bāze. "Šie izdevumi ir precīzi jādefinē saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu - atbilstoši tam, kā tur minēts, tie arī jānosauc, lai uzskaitē nekas nepaslīdētu garām." Svarīgs grāmatvedības politikas aspekts ir pamatlīdzekļu un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir sagatavojusi skaidrojošo informāciju par (turpmāk – PLG) noskaidrošanu un pārliecināšanos par noskaidrotā PLG atbilstību, ņemot vērā uzraudzības ietvaros iegūto informāciju un no likuma subjektiem saņemtos jautājumus. Izmantojot skaidrojošo informāciju, ir būtiski, ka tā tiek piemērota, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, un to nevar piemērot visiem gadījumiem vienādi bez izvērtējuma, jo situācijās ar dažādiem riskiem izmantojamie risinājumi var būt atšķirīgi. PLG noskaidrošanā ir būtiski piemērot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, kuras ietvaros iekšējos normatīvajos aktos ir jāiestrādā detalizētas prasības PLG identifikācijai un atbilstības pārbaudei. Tādējādi tiek novērsta iespējamība, ka, piemēram, aiz sarežģītas īpašumtiesību un pārvaldības struktūras tiek slēpts PLG un formālais PLG darbojas trešās personas interesēs vai kontrolē. Vienlaikus iekšējos normatīvajos aktos ir jānosaka pazīmes, kas liecina, ka PLG darbojas trešās personas labā, uz kuru pamata tiek uzsākta klienta padziļinātā izpēte. Balstoties uz uzraudzības ietvaros apkopoto informāciju un lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību attiecībā uz PLG...

Aktuālo tiesu praksi darba tiesību jautājumos regulāri žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI analizē Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Vēršam uzmanību, ka Kaspars Rācenājs kā lektors piedalīsies arī 29. novembrī rīkotajā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, informējot grāmatvedības speciālistus par jaunāko tiesu praksi darba tiesisko attiecību jomā. Konferences apmeklējumam var pieteikties šeit. Piedāvājam iepazīties ar vienu no šī gada Augstākās tiesas sprieduma iztirzājumu, kas īpaši aktuāls, tuvojoties, valsts svētkiem. Senāts 2019. gada 5. jūlijā taisīja arī spriedumu lietā A420224216, SKA-433/2019, kurā atzina, ka vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkts un panta trešā daļa, paredzot atlīdzību par normālo darba stundu samazinājumu svētku dienu dēļ, attiecināma uz visiem darbiniekiem, kuriem darba laiks organizēts summēti. Lietas apstākļi Valsts Darba inspekcija (VDI) veica pārbaudi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (darba devēja) un konstatēja, ka, lai gan tās darbiniece nodarbināta...

Ikvienam, kura dati nonāk valsts rīcībā, ir jābūt pārliecībai, ka tie netiks nepamatoti izmantoti. Šajā ziņā aplūkošana un datu nodošana kolēģim ir uzskatāma par izmantošanu, jo ar šādu rīcību dati ir tikuši „kustināti”, kaut gan tiem būtu vajadzēja būt „netraucētiem”, tā lēmis Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 31. oktobrī, izskatot lietu Nr. A420225316, SKA-1153/2019. Spriedumā arī minēts, ka informācijas sistēmas, kurās dati glabājas, izstrādātas, lai amatpersona varētu efektīvi pildīt tai noteiktos darba pienākumus, lai pieņemtie lēmumi būtu balstīti ātri noskaidrojamos objektīvos apstākļos un, galu galā, lai pieņemtie lēmumi būtu tiesiski. Neielūkoties datos, kas nav saistīti ar amata pienākumu izpildi, ir ne tikai iekšējās ētikas jautājums, bet arī valstiski svarīgs pienākums. Tāpat gadījumā, ja vairākām amatpersonām ir vienādas piekļuves tiesības informācijas sistēmām, katrai amatpersonai šīs tiesības ir jāizmanto tikai savu konkrēto amata pienākumu veikšanai, un ar savām piekļuves tiesībām informācijas sistēmām nav tiesību informāciju nodot citām dienesta amatpersonām. Lietā ir...

Jautājums: Ja darba brauciens vai komandējums iekrīt brīvdienās (piemēram, no ceturtdienas līdz otrdienai), vai par brīvdienām ir jāmaksā komandējuma nauda? Darbinieks brīvdienās nav veicis darba pienākumus, vienkārši palicis uz vietas, lai atsāktu darbu no pirmdienas. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Darba likuma 52. panta 4. daļu: Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Savukārt saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 969 par katru komandējumā pavadīto dienu ir izmaksājama dienas nauda (21.2 punkts) un darba braucienā tiek segti papildu izdevumi (42. punkts), kas rodas darba specifikas dēļ (dienas naudas apmērā). Ja komandējums vai darba brauciens sakrīt ar brīvdienām un darbinieks tajās dienās netiek «atsaukts mājās», tad vadībai ir jāpamato, kāpēc darbiniekam nepieciešams atrasties citviet. Piemēram, tieši brīvdienās notiek kāda izstāde, tikšanās vai konference, darba uzdevuma izpilde prasa darbiniekam būt klāt procesa...