JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk uz nodokļu maksātāju jautājumiem sniegs rakstveida atbildes, ja jautājumi būs uzdoti, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Tā VID varēs izvērtēt un izprast konkrētās fiziskās personas vai uzņēmēja situāciju un sniegt atbildi pēc būtības. VID norāda, ka tā konsultanti ik dienas saņem daudz un dažādus iedzīvotāju un uzņēmēju jautājumus.Uz tiem atbildēt pēc iespējas precīzāk un pēc būtības var tikai tādā gadījumā, ja ir zināms, kam tieši VID sniedz konsultāciju. Līdz šim vairums saņemto jautājumu ir bijuši anonīmi, tādēļ VID spiests atbildēt vispārīgi un formāli. Turpmāk VID aicina visus jautājumus nosūtīt, izmantojot EDS un izvēloties sadaļu “Sarakste ar VID”, vai arī uz e-pasta adresi [email protected] parakstītus ar drošu elektronisko parakstu. Jautājumus joprojām varēs uzdot VID mājaslapas sadaļā “Sazinies ar mums”, kura automātiski novirzīs jautājuma uzdevēju uz EDS. Pieslēgties EDS var šeit. Pieteikties padziļinātai klātienes konsultācijai vai uz tikšanos ar VID vadību turpmāk varēsiet EDS sadaļā “Sarakste ar...

Novērtējot to atbildīgo darbu, kādu grāmatvedis veic ikdienā, un apzinoties, ka no viņa precizitātes, zināšanām un erudīcijas lielā mērā ir atkarīga uzņēmuma vai iestādes finanšu sakārtotība un veiksmīga turpmākā attīstība, žurnāls BILANCE jau astoto gadu aicina pieteikt spējīgākos grāmatvedības speciālistus godpilnajai nominācijai Gada grāmatvedis 2019, kā arī speciālbalvai Par mūža ieguldījumu grāmatvedībā. Gaidīsim Jūsu pieteikuma anketas līdz 15. novembrim! PIETEIKUMU ANKETU AIZPILDĪT ŠEIT Atgādinām, ka kandidātu godpilnajam titulam var izvirzīt jebkurš: uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājs, kolēģi, sadarbības partneri, kā arī grāmatvedis nominācijai var pieteikties pats. Tāpat var pieteikt iepriekšējos gados nominācijai pieteiktos grāmatvežus. Balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija notiks 29. novembrī žurnāla Bilance gadskārtējā konferencē „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, kas šogad tiek rīkota Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. PIETEIKTIES KONFERENCES APMEKLĒJUMAM Atgādinām, ka balvu “Gada grāmatvedis” 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Fragments no intervijas ar viņu lasāms šeit. Savukārt balvu “Par mūža...

Praksē pastāv vispārējā izpratne par to, ka reorganizācijas ietvaros notiek tiesību un saistību jeb neto aktīvu nodošana. Tā tas ir arī saskaņā ar Padomes 2009. gada 19. oktobra direktīvā 2009/133/EK (turpmāk - Apvienošanās direktīva) noteiktajām apvienošanas un sadalīšanas definīcijām, kas ar dažām neprecizitātēm ir ieviestas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UINL). Detalizēta reorganizācijas ieviešanas kārtība ir noteikta Komerclikumā (turpmāk – KCL). Tomēr tā neskaidrais un pretrunīgais regulējums attiecībā uz tiesību un saistību nodošanu praksē nereti rezultējas neprecīzi sastādītos reorganizācijas līgumos vai lēmumos (turpmāk – līgums), kas savukārt mēdz novest pie jautājumiem un pārpratumiem par to, kas tieši tiek nodots reorganizācijas ietvaros, kurā brīdī pāriet tiesības un saistības, kādas ir iespējas variēt ar tiesību un saistību nodošanas datumiem sabiedrību grāmatvedībās, kā tas korelē ar regulējumu attiecībā uz nodokļu neitralitāti u.tml. jautājumiem. Proti, KCL C daļas (Komercsabiedrību reorganizācija) pantos vietām tiek lietota atsauce uz terminu „manta”, vietām uz tiesībām un saistībām, vietām uz...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 31.oktobrī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 27.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta fiziskās personas – advokāta klienta – prasība pret zvērinātu advokātu par zaudējumu atlīdzības piedziņu saistībā ar nekvalitatīvi sniegtiem juridiskās palīdzības pakalpojumiem (lieta Nr. SKC-316/2019, C33431717). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pēc prasītāja domām, zvērināts advokāts nodarījis prasītājam zaudējumus, nepienācīgi sniedzot prasītājam juridisko palīdzību un pārstāvot viņu vairākās civillietās. Vienā no lietām advokāts neesot izvērtējis prasības pamatotību un nav pārbaudījis publiskajos reģistros pieejamo informāciju par atbildētāja maksātspēju, kā rezultātā prasītājs cēla prasību pret komersantu, kuram jau bija uzsākts likvidācijas process. Savukārt citā lietā advokāts bez brīdinājuma neesot ieradies uz apelācijas instances tiesas sēdi, kurā tam esot bijis jāpārstāv prasītājs. Izskatot lietu pēc būtības, pirmās un otrās instances tiesas zvērināta advokāta klienta prasību noraidīja, spriedumus citastarp pamatojot ar Civillikuma 2318.pantu, kas nosaka, ka vienas personas padoms otrai pats par sevi nenodibina starp pusēm nekādu...

Jautājums: Kā iegrāmatot un sakārtot grāmatvedībā pārmaksāto darba algu, ja darbinieks, aizejot no darba, atsakās to atmaksāt? Vai gadījumā, ja darbiniekam izmaksāts avanss, bet darbinieks, neuzsākot darbu, pārtrauc darba attiecības, tātad nostrādāto stundu nav, bet avanss izmaksāts, tātad darba devējam ir zau­dējumi? Vai, norakstot šo summu zaudējumos, tā arī jāapliek ar UIN? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore No jautājuma nav iespējams secināt par abu situāciju pirmsākumiem, proti, kā rezultātā tās izveidojušās. Ja pārmaksa (vai izsniegtā avansa summa) ir izveidojusies grāmatveža kļūdas dēļ, tad ieturēšanai no darbinieka darba samaksas abos gadījumos ir nepieciešama darbinieka piekrišana. Pamatojums ir Darba likuma (DL) 78. pants “Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām”: (1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu: 1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt...

No 7. līdz 8. novembrim Finanšu ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiek Briselē, Beļģijā. ECOFIN sanāksmes laikā plānots diskutēt un panākt vienošanos par akcīzes nodokli, ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) saistīto maksājumu datu pārvaldību un apmaiņu un grozījumiem direktīvā par PVN kopīgo sistēmu attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem. Priekšlikumu mērķis ir samazināt krāpšanu saistībā ar PVN e-komercijā, nodrošinot nodokļu iestādēm efektīvus un iedarbīgus instrumentus neatbilstīgu uzņēmumu atklāšanai, kā arī palīdzēt izveidot vidi, kas veicina mazo uzņēmumu izaugsmi, samazinot mazajiem uzņēmumiem PVN saistību izpildes izmaksas un konkurences kropļojumus. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darbu pie starptautisko nodokļu noteikumu izmaiņām, ko radījusi ekonomikas digitalizācija, ECOFIN sanāksmes laikā finanšu ministri tiks iepazīstināti ar esošo situāciju no ES perspektīvas un pārrunās aktuālo situāciju ar digitālajiem nodokļiem

Vēršam uzmanību, ka kopš 1. novembra tiešsaistē pieejama informācija no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) politiski nozīmīgu personu datubāzes (https://www6.vid.gov.lv/PNP). To paredz Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 406 “Noteikumi par informācijas apjomu, ko sniedz Valsts ieņēmumu dienests par politiski nozīmīgām personām un tās pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību”, kas stājās spēkā 1. novembrī. Ar politiski nozīmīgu personu datubāzi tiek saprasti VID rīcībā esošie dati no VID informācijas sistēmām, kas uzkrāj informāciju par konkrētas personas ieņemto politiski nozīmīgo amatu un citas personas saikni ar šo personu. Tā kā valsts mērogā tiek pastiprināta cīņa ar korupciju un ar to saistītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tādējādi arī tika stiprināta tiesiskā kārtība. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, kuru vidū ir arī ārpakalpojuma grāmatveži, nodokļu konsultanti u.c., informāciju par politiski nozīmīgām personām var iegūt, izmantojot tiešsaistes IT risinājumus, tādējādi samazinot administratīvo slogu, kas ir saistīts ar politiski nozīmīgu...

Atgādinām, ka 2019. gada 17. decembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas. Sliekšņa deklarācijas pamatbūtība ir sniegt ziņas par faktu, kā konstatēšanai nav nepieciešama papildus analīze. Sliekšņa deklarācijas būs iesniedzamas elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistes formā vietnē fid.gov.lv. Kā šādas sliekšņa deklarācijas iesniedzamas, to attiecīgi noteic Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Arī šie noteikumi stāsies spēkā no 2019. gada 17. decembra. Līdzšinējā praksē secināts, ka neskaidrības NILLTPFN likuma subjektu starpā par aizdomīga un neparasta darījuma nošķiršanu neveicināja iesniegto ziņojumu kvalitāti, un Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) vairāk tika ziņots par neparastiem darījumiem, nevis par aizdomīgiem darījumiem. Tas noveda pie neefektīvas resursu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvu materiālu, kurā informē, ka 2019.gada 17.oktobrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas stājās spēkā 2019.gada 6.novembrī. Likumā “Par grāmatvedību” veikti grozījumi, papildinot to ar normām, kas nosaka administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā. Grozījumi veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.februāra rīkojumu Nr.38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”, kas noteica nozaru ministrijām sadarbībā ar institūcijām, kuras šobrīd piemēro administratīvos sodus, izvērtēt visus to kompetencē esošos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos administratīvos pārkāpumus un, aktualizējot tos atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, iekļaut nozares atbilstošajos likumos. Grozījumu mērķis ir panākt, lai uzņēmumos tiktu ievērotas un izpildītas grāmatvedības jomu regulējošās normatīvajos aktos noteiktās prasības. Saskaņā ar nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas plānu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 155.1, 155.2 un 166.6 pantā minētie administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ietverti likumā “Par grāmatvedību”. Likums “Par grāmatvedību” papildināts ar VI nodaļu, kas nosaka attiecīgajam...

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaužu pirmā viļņa grāmatvežiem atkal rūp to darbības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, jo tas būs viens no licencēšanas pamatnoteikumiem. Starptautisko standartu prasība Var rasties priekšstats, ka grāmatvežu licencēšana ir finanšu sektora kapitālā remonta turpinājums nefinanšu sektorā, ko Ministru kabinets uzsāka šā gada sākumā, un šie procesi ir tieši Latvijas inovācija. Tā gluži nav, jo profesionālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārpakalpojumu grāmatvežu, licencēšanas nepieciešamība jau no 2012. gada ir noteikta starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendācijās, kuras uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. FATF rekomendācijas un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/849 nosaka valsts pienākumu nodrošināt ne tikai efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektu uzraudzību, bet arī to licencēšanas sistēmu. Licencēšanas primārais mērķis...

Valsts prezidents Egils Levits 4. novembrī viesojās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai diskutētu ar VID darbiniekiem par labas pārvaldības principu ievērošanu ikdienas darbā un pārrunājot ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi aktualitātes iestādes darbā. Savā priekšlasījumā Valsts prezidents uzsvēra, ka laba pārvaldība ir viens no modernas, demokrātiskas, tiesiskas valsts obligātiem elementiem, un Levits atzina, ka Latvija Eiropas mērogā ir daudz sasniegusi labas pārvaldības principu izzināšanā, ietveršanā normatīvajā regulējumā un ieviešanā praksē. Levits norādīja, ka laba pārvaldība balstās uz četriem “vaļiem”: sabiedrības intereses izsakoša politiska vadība jeb valdība, kompetencēs funkcionējošs civildienests, pārvaldes institucionālā un hierarhiskā uzbūve, pareizas lēmumu pieņemšanas procedūras. “Lai panāktu labas pārvaldības principu pilnvērtīgu darbību, vispirms tie ir jāiesakņo sabiedrībā. Sabiedrībai, pirmkārt, ir jāpieprasa laba pārvaldība, otrkārt, tai jāsaprot, kas tas ir. Ir nepieciešama aktīva pilsoņu iesaistīšanās politiskajā diskusijā par mūsu valsts ierobežoto resursu taisnīgu sadali. Tas pieder pie pilsoniskās sabiedrības, un pilsoņiem vienmēr ir jādomā līdzi par to, kā mēs organizējam...

Grozījumi Darba aizsardzības likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 3. oktobrī, ievieš izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Labklājības ministrijas izstrādātie likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 2020. gada 1. jūlija. Par attālināti veicamu darbu jāvienojas ar darba devēju Darba aizsardzības likumā iekļauta attālinātā darba definīcija, paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas saistīs ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ,...

Jautājums: Vai, aprēķinot atvaļinājuma naudu par mēneša daļu, izmaksātajai summai būtu jāpiemēro neapliekamais minimums? Darbiniekam piešķirts atvaļinājums aprīlī uz divām kalendāra nedēļām un pirms atvaļinājuma izmaksāta gan atvaļinājuma nauda, gan alga par nostrādāto laiku. Pēc atvaļinājuma darbiniekam aprīlī vēl ir jānostrādā dažas dienas. Vai būtu pareizi, ka neapliekamais minimums par aprīli tiks piemērots, veicot gala aprēķinu, mēnesim beidzoties, nevis katrā atsevišķā aprēķinā (proporcionāli kalendāra dienām)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Sakarā ar to, ka neeksistē ne Ministru kabineta noteikumi, ne metodiskais materiāls, kas skaidrotu šo vai līdzīgus jautājumus, varam izteikt tikai viedokli. Parasti ir tā, ka grāmatveži vairāk uztraucas par firmas (par saimnieka) naudu nekā par savējo. Par normu ir jāuzskata situācija, kad grāmatvedis veic aprēķinus pēc tam, kad ir saņemta nostrādātā laika tabele un neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošana ir pamatota (bez variantiem). Arī šādā gadījumā var sastapties ar darba laika uzskaites kļūdām un izrādīsies, ka jāveic pārrēķins. Tomēr...

GRĀMATVEDĪBA Jeļena Marjasova: Grāmatvežu licencēšana aktualizēs atbilstības jautājumus Olga Molčanova: Izaicinājums biržu emitentiem – ESEF formāta ieviešana gada pārskatu sagatavošanai, sākot ar 01.01.2020. Ivita Faituša: Dzīvokļu īpašnieku biedrības gada pārskata īpatnības 2019. gadā NODOKĻI Linda Puriņa: Kādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam FINANSES Ikars Kubliņš: Valsts kontroles revīzija atklāj jucekli valsts grāmatvedībā Terēza Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi 3 UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ieva Aizsila: Revidenta profesijas izaicinājumi Laila Kelmere: Zemes zem publiskajiem ūdeņiem uzskaite ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Oskars Springis: Virsstundu uzskaite, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: vai un cik drošs un uzticams dzīvojamo māju pārvaldnieks? 2 GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem novembrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi novembrī un decembrī ABONĒT ŽURNĀLU Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos...

Latvijā ar jēdzienu “audits” parasti tiek saprasta publiskā sektora institūciju darbības pārbaudes, kuras tiek reglamentētas normatīvajos aktos, bet komercsektorā audita process netiek reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, izņemot grāmatvedības uzskaiti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji sasniedz noteiktus lielumus. Rakstā netiks apskatīts audits tik sašaurināti kā uzņēmuma grāmatvedības pārbaude, bet saistībā ar visu uzņēmuma darbību un tā atsevišķiem procesiem. Tulkojumā no latīņu valodas “auditos” nozīmē “klausīšanās, dzirdēšana” – pēc būtības ir identisks vārdam “revīzija”. Audits tiek definēts kā neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no pārbaudāmajiem objektiem (uzņēmuma finanšu rādītājiem, galvenajiem procesiem uzņēmumā, kvalitātes vadību u.c.) atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem. Auditors ir augsti kvalificēts neatkarīgs speciālists auditējamā jomā, kurā par veikto auditu sagatavo ziņojumu audita pasūtītājiem vai likumos noteiktajām institūcijām. Audits kā viens no būtiskākajiem kontroles veidiem tiek iedalīts iekšējā auditā un ārējā auditā. Ārējo auditu veic personas, kuras nav saistītas ar konkrēto uzņēmumu, tas ir, ārējie neatkarīgie auditori,...