JAUNUMI

Lai Rīgā pārvietotos sabiedriskajā transportā pēc tam, kad stājušās spēkā Rīgas domes pagaidu administrācijas veiktās izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz uz ārkārtējās situācijas laiku atcelt lielāko daļu no atlaidēm pilsētas sabiedriskajā transportā, pasažieri varēs izmantot jau esošos e-talonus (Rīdzinieka kartes, Skolēna e kartes, personalizētos un nepersonalizētos e-talonus), tajos ielādējot biļetes par pilnu cenu, informē “Rīgas satiksme”. Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatīšanos, uzņēmums aicina iedzīvotājus palikt mājās, pārvietoties kājām vai braukt ar velosipēdu. Uzņēmums aicina apdomāt ikviena brauciena nepieciešamību un izmantot sabiedrisko transportu tikai gadījumos, ja nav citas alternatīvas. Rīgas domes pagaidu administrācija atlaides līdzšinējā apjomā ir saglabājusi personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem. Minētās pasažieru grupas sabiedrisko transportu arī turpmāk varēs izmantot tāpat, kā līdz šim. Veselības aprūpes un sociāliem darbiniekiem ārkārtējās situācijas laikā braukšanas sabiedriskajā transportā būs bez maksas. Lai saņemtu šo atvieglojumu, minētajām personām...

Sakarā ar COVID-19 saslimšanas ierobežošanu gan darbiniekiem, gan darba devējiem rodas arvien jauni jautājumi arī darba tiesisko attiecību sakarā. Atbildes uz vairākiem šādiem jautājumiem sagatavojusi Valsts darba inspekcija (VDI). Piemēram, darbavieta nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu (neatbilst kādam no ierobežojumiem, piemēram, ir nodokļu parāds), slēdzās uz nenoteiktu laiku un atsakāt izmaksāt algu par februāri pilnā apmērā. Vai uzņēmējs ir tiesīgs šādi rīkoties? VDI norāda, ka arī valstī ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir pienākums ievērot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības. Darba likuma 69.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba devējs atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba samaksas izmaksas laikam nav izmaksājis darba samaksu, saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu, VDI iesaka ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet...

Saistībā ar valdības lemto par dīkstāves pabalsta piešķiršanu to uzņēmumu darbiniekiem, kuriem valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ radusies dīkstāve, esam saņēmuši portāla lasītāju jautājumus saistībā ar tiesībām pieteikt darbiniekus valsts maksātajam pabalstam. Tā kā dīkstāves pabalsta aprēķināšana un piešķiršana uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lūdzam sniegt īsu skaidrojumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka valdības lēmumi katru dienu mainās, tāpēc atbildes ir tapušas, balstoties uz 26. martā spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid – 19 izplatība” un tajos noteikto. Jāpiemetina, ka dīkstāves pabalstu izmaksā par konkrētiem darbiniekiem, tātad tas nenozīmē, ka visam uzņēmumam jāpasludina dīkstāvi. Ir amati, kuros darbiniekiem ir iespējams veikt savus pienākumus tāpat kā līdz šim, kaut arī tas notiek atšķirīgā formā, piemēram, attālināti no mājām. Attiecīgi darba devējiem šiem šiem darbiniekiem jāturpina izmaksāt atalgojums. Savukārt tiem, kuri pieteikti dīkstāves pabalstam, nav jāsūta bezalgas atvaļinājumā vai arī jāpārtrauc darba attiecības. Ja uzņēmumam rodas sarežģījumi...

Valdība 26. marta sēdē apstiprināti kritēriji un atbalsta saņemšanas kārtība, kādā jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi: kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem; kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kā aizpildāms darba devēja ziņojums, ja darbinieks ir dīkstāvē ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 pandēmiju un viņam tiek izmaksāts dīkstāves pabalsts (pabalstu izmaksā VID darbiniekam uz viņa norādīto bankas kontu). 2020.gada 20.martā ir pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kurš paredz: ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu, kas paredz, ka darba devējam par dīkstāves periodu ir pienākums izmaksāt darbiniekam algu (likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 14. pants). Tikai tad, ja darbiniekam ir piešķirts dīkstāves pabalsts, darba devējam ir tiesības neievērot...

Finanšu nozares asociācija sagatavojusi juridisku skaidrojumu "Kā pildām saistības nepārvaramas varas apstākļos?" ar apsvērumiem par to, kā mūsu saistības ietekmē nepārvarama vara. COVID – 19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi būtiski ietekmē ikviena ikdienas dzīvi, darbu, saimniecisko darbību un, protams, saistību, kas ikvienā no šīm mūsu darbības sfērām ir jāpilda. Asociācija meklē atbildi uz jautājumu, vai tas, ka mūsu ikdienas dzīve un saimnieciskā darbība šobrīd nevar tikt turpināta ierastajā ritmā, nav pietiekams pamats saistību atlikšanai vai pat vispār atcelšanai? Nepārvaramas varas apstākļi jāvērtē ne tikai no personas, kam saistības jāpilda, viedokļa, norāda asociācija. Šajos apstākļos mums jānostājas objektīva vērtētāja pozīcijā un jāsaprot, vai noteiktā darbība, kas jāveic, lai saistību izpildītu, ir objektīvi iespējama spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Arī tad, ja kā objektīvs vērtētājs, konstatējam nepārvaramas varas radītu šķērsli saistību izpildīt, pati saistība tomēr netiek dzēsta. Nepārvaramas varas laikā vienkārši nesākas vai neturpinās saistību izpildes nokavējums. Izņēmums – ja noslēgtais līgums paredz saistību...

Ministru kabinets 26.martā pieņēma nolēma atbalstīt īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Šāds atvieglojums attieksies uz autovadītājiem, kas iesaistīti iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos un darbosies Latvijas Republikas teritorijā. Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktais regulējums ļauj steidzamos gadījumos dalībvalstīm piešķirt pagaidu izņēmumu no transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, tūlīt to darot zināmu Komisijai. Ņemot vērā, ka ar 2020.gada 12.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru no lēmuma pieņemšanas brīža ir izsludināta visā valsts teritorijā ārkārtējā situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, nepieciešams īstenot īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Minētie atvieglojumi paredz, ka no 2020.gada 26.marta līdz 2020.gada 25.aprīlim: ikdienas transportlīdzekļu vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā); iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);...

2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros izstrādātais likumprojekts «Grāmatvedības likums». Jāatzīmē, ka likumprojektā iekļauts arī Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra sēdē atbalstītajā likumprojektā «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»» (prot. Nr.5, 8.§, TA–2359, VSS–692) paredzētais regulējums par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas un publiska ārpakalpojumu grāmatvežu reģistra ieviešanu. Likumprojekts tika izskatīts un konceptuāli saskaņots tā izstrādei izveidotajā darba grupā, kuras sēdēs kā darba grupas locekļi vai kā pieaicināti eksperti piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas*, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Turpinās darbs pie likumprojekta «Grāmatvedības likums» uzlabošanas pirms likumprojekta virzīšanas uz Ministru kabinetu. Notiek likumprojekta, anotācijas un izziņas par saņemtajiem iebildumiem saskaņošana. Ņemot vērā likumprojektā paredzētos pilnvarojumus, darba grupā ir strādāts pie Ministru kabineta noteikumu projektiem, ar kuriem tiks aizstāti saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» izdotie Ministru kabineta noteikumi. Jaunajos Ministru kabineta noteikumos, attiecīgi pārskatot un, ja...

Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi. Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā? UIN maksātāja statuss iet roku rokā ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Par UIN maksātāju obligāti jākļūst tām ZS, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 EUR. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums, kādas summas ir ieskaitāmas ieņēmumos, lai noteiktu, ir vai nav pārsniegta 300 000 robeža, t.i., vai apgrozījumā no saimnieciskajiem darījumiem ieskaitāmas arī summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai. Loģiski būtu 300 000 EUR sliekšņa noteikšanai ņemt vērā...

Valsts kanceleja publicējusi ieteikumus darba organizācijas risinājumiem COVID-19 pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā. Kas ir attālinātais darbs? Attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, “kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma (iestādes) ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma (iestādes), tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” (grozījumi Darba aizsardzības likumā (pieņemti 03.10.2019., stājas spēkā 01.07.2020). Svarīgi, ka, veicot darbu attālināti, nodarbinātais ievēro darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas un citus noteikumus. Veicot darbu attālināti, nodarbinātais uzņemas atbildību, ka darba vieta un aprīkojums ir piemērots darba veikšanai. Ar Labklājības ministrijas ieteikumiem attiecībā uz darba drošību, nodarbinātajiem strādājot attālināti var iepazīties šeit. Kā iestādei organizēt attālināto darbu, ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī? Katra iestāde patstāvīgi izvērtē iespēju nodarbinātajiem nodrošināt darbu veikt attālināti. COVID-19 krīzē, kad īpaša riska grupa ir gados vecāki nodarbinātie, cilvēki ar hroniskām saslimšanām un/vai pazeminātu imunitāti, par viņiem jāpadomā prioritārā kārtībā. Tāpat,...

Krīzes skartie uzņēmumi no 25.marta var pieteikties valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. To paredz valdības 24. martā pieņemtie noteikumi Nr.153 Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība" un Nr.154 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 150 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība"", kas stājas spēkā no 26. marta. Kopējā abu jauno finanšu instrumentu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību pārsniegs 900 miljonus eiro, informē Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs. Vienlaikus uzņēmējiem joprojām ir pieejami arī visi pārējie ALTUM piedāvātie atbalsta instrumenti, tai skaitā finansējums biznesa uzsācējiem, finansējums dažāda veida maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aizdevumi lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumi un citi. Kredītu garantijām paredzētais finansējums 50 miljonu eiro* apmērā ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par...

Jau esam informējuši, ka 22. marta spēkā stājās likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kura 18. pantā attiecībā uz gada pārskatu par 2019. gadu noteikts: gadu pārskatu atļauts iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz iepriekš minētos iesniegšanas termiņus. Vai šis regulējums attiecas pilnīgi uz visiem, kam jāiesniedz gada pārskati? Uz šo jautājumu atbildi varēs lasīt žurnāla BILANCE aprīļa numurā. Apskatīsim vienu no piemēriem, kas būs publicēts jaunākajā izdevumā, kuru vēl ir iespējams abonēt. Pastāvīgās pārstāvniecības ”FGH” 2019. pārskata gada, kuras pārskata gads ir kalendāra gads, sagatavotā bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins VID ir jāiesniedz līdz 2020. gada 30. aprīlim. Tā kā pastāvīgās pārstāvniecības nav Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti un sagatavo tikai bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tad šajā gadījumā pastāvīgajai pārstāvniecībai iesniegšanas termiņš nav pagarināts par trijiem mēnešiem un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 25. marta ir uzsācis pieņemt darba devēju iesniegumus dīkstāves pabalstu saņemšanai saistībā ar Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumiem Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”, kas stājās spēkā 25. martā. Iesniegumu darba devējs gatavo un iesniedza VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tāpēc VID ir sagatavojis īsu pamācību, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam” Tajā skaidrots, ka iesniegumu nav iespējams precizēt, tāpēc pirms dokumenta iesniegšanas VID lūdz pārbaudīt, vai sniegtā informācija ir pilnīga un korekta. VID arī norāda, ka iesnieguma forma VID EDS meklējama dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Citi”. Pēc iesniegšanas jāpārbauda, vai dokumenta statuss ir nomainījies no “Iesniegts” uz “Pieņemts” un ir saņemta atbilde no Valsts ieņēmumu dienesta. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba...

Ministru kabineta 24.marta sēdē pieņemti noteikumi Nr.155 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"", kas paredz Altum garantiju programmas ietvaros 25 miljonus eiro novirzīt portfeļgarantiju sniegšanai Covid-19 negatīvi ietekmētajiem uzņēmumiem, lai paātrinātu atbalsta saņemšanas procesu neliela apjoma garantijām - līdz 500 000 tūkstošiem eiro. Kopumā tas ļaus pārkreditēt komersantu aizdevumus vismaz 300 miljonu eiro apmērā. Atbalsta sniegšanas uzsākšanai Altum informēs kredītiestādes par iespēju pieteikties finansējumam. Pieteikums kredītiestādei būs jāiesniedz Altum trīs darba dienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Garantija tiks sniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz 3 mēnešiem vai pagarinās līgumu darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma darbības termiņu. Vienam komersantam garantēto finanšu...

Saeima 20. martā ir pieņēmusi grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kurā pārejas noteikumi papildināti ar 41. un 42. punktu. Tie paredz, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no šā gada 21. marta līdz 30. jūnijam izsniegs darbnespējas lapu B un tātad attiecīgi to apmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šai personu grupai slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Bet ko darīt, ja darbinieks saslimis pirms 21. marta? Vai darba devējam jāturpina maksāt par slimības lapu A? Atbildi sniedz pārejas noteikumu 42. punkts - darba ņēmējam, kuram jau līdz šā gada 20. martam izsniegta darbnespējas lapa A, ko darba devējam jāapmaksā no saviem līdzekļiem, un darbinieka darbnespēja nepārtraukti turpināsies arī pēc 21. marta, darba devējam jāturpina to apmaksāt līdz 10. darbnespējas dienai. Pēc tam ģimenes ārsts...