JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 19.novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Grozījumi stājās spēkā 22.novembrī. Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2020.gada 1.janvāra: paaugstināts maksimālais gada neapliekamais minimums līdz 3600 eiro; paaugstināts apliekamo ienākumu apmērs līdz 6000 eiro, kam piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; iekļauts jauns koeficients Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulā. No 2020.gada paaugstina maksimālo gada neapliekamo minimumu līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). Tādējādi no 2020.gada maksimālais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī. VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu, piemēro jaunu koeficientu – ienākumu pieauguma koeficientu 1,09. Minētais koeficients ir ieviests, lai iespējami novērstu situācijas, kad iedzīvotājiem gada laikā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu apmēram,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu. Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz...

Valsts prezidents Egils Levits 28. novembrī ir izsludinājis likumu“Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas stāsies spēkā nākamgad 1. janvārī, un to pavadošos likumus. 2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka oficiāli izsludināti ir Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 555 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””. Finanšu ministrija infografikā skaidro, kur nonāks katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 37,9 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2020. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos...

Šā gada 26. novembra sēdē Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtībā, uzlabojot to saskaņā ar aktuālo tirgus situāciju. Lai sekmētu strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu nozares attīstību Latvijā un investīciju ieplūšanu jaunuzņēmumos, no MK noteikumiem tiek svītrota prasība riska kapitāla investoram kvalificēties dalībai kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas valsts atbalsta programmām riska kapitāla jomā. Minētā prasība par dalību kādā no ES vai EEZ valsts atbalsta programmām riska kapitāla jomā šobrīd nav piemērojama, jo nedz Latvijā, nedz kaimiņvalstīs šādas programmas vairs nepastāv. Vienlaikus, vērtējot investoru un viņa atbilstību Jaunuzņēmuma likumam, ir būtiski gūt pārliecību, ka investora ieguldījumu avots ir drošs un caurskatāms. Tāpat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), kas administrē Jaunuzņēmumu atbalsta programmu, turpmāk vairs nevajadzēs uzraudzīt investoru atbilstību kvalifikācijas nosacījumiem, ja tie jau būs pārbaudīti un ar Jaunuzņēmumu vērtēšanas komisijas lēmumu iekļauti kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā. Līdz šim LIAA bija...

Jautājums: Vai es, topošais uzņēmējdarbības un vadības maģistrs (2. kurss) un piecus gadus strādājošs grāmatvedis, varu pretendēt uz grāmatveža licences saņemšanu? Strādāju vienā uzņēmumā uz darba līguma pamata un citā uzņēmumā vēlos turpināt strādāt par ārpakalpojumu grāmatvedi. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Prasības un noteikumi ārpakalpojumu grāmatvežiem ir vienādas neatkarīgi no apkalpojamo uzņēmumu skaita vai šo uzņēmumu skaitliskajiem rādītājiem. Pamatā tā ir izglītība un pieredze. Normas pagaidām nav stājušās spēkā, bet likumdevējs patlaban izteicis viedokli, ka likuma «Par grāmatvedību» grozījumos jāiekļauj vairākas radnieciskas specialitātes (izglītības), proti, tie varētu būt finansisti, ekonomisti u.tml. Konkrēti speciālisti būs zināmi vien tad, kad grozījumi stāsies spēkā. Jebkurā gadījumā Jums paliek iespēja slēgt darba līgumu arī otrajā darbavietā un veikt darbu brīvajā laikā, jo patlaban arvien vairāk sabiedrībā gūts atbalsts strādāšanai attālināti.

Valdība 26. novembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā", kas paredz atcelt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos par pusgadu - 2020. gada 1. janvāra vietā likums varētu stāties spēkā tikai 2020. gada 1. jūlijā. Valdība arī lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu. Administratīvās atbildības likums paredz mainīt administratīvo sodu sistēmu, paredzot, ka administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem tiek ierakstīti atsevišķajos nozaru likumos, nevis, kā līdz šim, vienā likumā (šobrīd - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Tāpat mainītos naudas sodu mērvienības, konkrētu summu vietā likumos paredzot "soda vienību" skaitu, savukārt Administratīvās atbildības likumā nosakot vienas šādas naudas soda vienības apmēru, kas sākotnēji paredzēts 5 eiro. Valsts iestādēm nav izdevies laikus pagūt izdarīt virkni darbu, kas nepieciešami jaunā likuma ieviešanai. Iekšlietu ministrija brīdinājusi, ka atbilstošā līmenī nav sagatavotas informācijas sistēmas (primāri - Sodu reģistrs, kā arī jauna Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma), turklāt iestādes vēl neesot gatavas strādāt pēc jaunā...

Jautājums: Ja darbiniekam ir summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, kā jāskaita virsstundas: 1) ja šajos mēnešos bija slimības lapa vai atvaļinājums; 2) ja darbinieks pieņemts darbā, piemēram, 6. janvārī vai 20. maijā (pārējiem darbiniekiem skaitu pa kvartāliem)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Darba likuma (DL) 140. panta trešajā daļā noteikts, ka summētā darba laika gadījumā parasti par «pārskata periodu» tiek uzskatīts viens mēnesis (normāla darba laika gadījumā — mazliet savādāk, sk. turpmāk). Tomēr darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem (tātad drīkst arī par diviem mēnešiem), bet darba koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem. Likumā nav noteikts, ka vairāku mēnešu pārskata periodam jāsākas tieši no janvāra, kā arī neuzskatu, ka garāki periodi ir ieteicami visiem pēc kārtas. Papildus darba līgumā iepriekš norunātajām stundām var gadīties nostrādāt jebkuram darbiniekam jebkurā darba laika uzskaites režīmā....

Pašlaik biržu emitentu gada pārskati galvenokārt tiek sagatavoti Word un Excel formātā un publicēti PDF formātā. Pēc finanšu pārskatu publicēšanas investori un analītiķi tos manuāli apstrādā, jo PDF nav mašīnlasāms strukturēts formāts. Turklāt dažādu sabiedrību finanšu pārskati atšķiras pēc individuāla dizaina, struktūras, papildu atklājamās informācijas. Lai atvieglotu finanšu pārskatu sniegšanu emitentiem, gada pārskatu pieejamību, analīzi un salīdzināmību lietotājiem un investoriem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, Eiropas Savienībā tiek ieviests Eiropas vienotais elektroniskais formāts (European Single Electronic Format, ESEF) – formāts, kurā emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, turpmāk sagatavos savus gada pārskatus. ESEF attīstības process Par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta ieviešanu Eiropas Savienībā sāka domāt jau pirms vairāk nekā sešiem gadiem. 2013. gadā tika izdota direktīva 2013/50/ES (Atklātības direktīva (2013 Transparency Directive)), ar kuru grozīja direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 19.novembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”” (turpmāk – Noteikumi), kas 2019.gada 21.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.235(2019/235.17) un stājas spēkā 2019.gada 22.novembrī. Noteikumos ir noteikts, ja uzņēmums ir izvēlējies elektronisko rēķinu sagatavot atbilstoši Latvijas standartam, kas atbilst Eiropas Savienības noteiktajam standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1.daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, tad šādu rēķinu izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2.daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. LVS CEN/TS 16931-2:2017 standarts ir pieejams Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” vietnē www.lvs.lv standartu katalogā, t.sk. latviešu valodā un bez maksas. Šobrīd grāmatvedībā elektroniskais rēķins ir jebkurš rēķins, kas sagatavots elektroniskā formā. Noteikumi paredz, ka elektronisko rēķinu sagatavošanā, izmantojot minēto elektronisko rēķinu standartu, ir piemērojama tieši ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintakse. Eiropas...

2020.gadā iedzīvotājiem, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegāde saņēmēja dzīvesvietā tiek nodrošināta ar VAS „Latvijas Pasts” starpniecību, piegādes pakalpojuma maksa saglabāsies nemainīga – tā būs 2,39 eiro. Šo summu, tāpat kā līdz šim, VSAA ieturēs no saņēmējam izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības un pārskaitīs VAS „Latvijas Pasts”. Iepriekš VSAA ziņoja, ka VAS „Latvijas Pasts” saskaņā ar 2019.gada 24.septembrī noslēgto līgumu skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā 2020.gadā nodrošinās par 4,88 eiro. Pakalpojuma cenas starpību, kas pārsniedz 2,39 eiro, apmaksās VSAA. Starpības kompensēšanai VSAA 2020.gada budžetā ir paredzēti 2 119 149 eiro, tajā skaitā 65 736 eiro no pamatbudžeta un 2 053 413 no speciālā budžeta līdzekļiem. 2019.gada oktobrī VSAA maksājumus ar piegādi dzīvesvietā saņēma 77,2 tūkstoši personu, kas izvēlējušās šādu pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšanas veidu.

Jautājums: SIA reģistrēta 26.04.2019. — mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs. Saimnieciskā darbība notiek Vācijā. Uzņēmuma vadība (vienīgais valdes loceklis) arī atrodas Vācijā. Uzņēmumam izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība Vācijā, piešķirts nodokļu maksātāja numurs un atsūtīts grafiks uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumiem no paredzētā apgrozījuma un citiem nodokļiem, kuri jau tiek maksāti. Līdz 15.10.2019. jāsniedz mikrouzņēmumu nodokļa pārskats. Vai arī Latvijā jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis no apgrozījuma? Vai pārskatā jāliek nulles, tā kā ieņēmumi attiecas tikai uz pārstāvniecību (Vāciju)? Atbildi sagatavoja Oskars Springis, Nordstern LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 5. punktu: «5) apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi». MUN likuma 5. panta otrā un trešā daļā noteikts: (2) Ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. (3) Mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar šā likuma 6. pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Mikrouzņēmumu nodoklis...

Saeima 21.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Turpmāk, aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. Grozījumi likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būs analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Iepriekš atlīdzības aprēķināšanai izmantoja fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu atlīdzinājumus, piemēram, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma atlīdzību. To nosaka sociālās apdrošināšanas...

Ne tikai zvērināts revidents, bet arī viņu palīgi neveic vienkāršu ikdienas darbu. Līdzīgi kā profesionāli grāmatveži, arī šīs profesijas pārstāvji ne tikai pilda savus darba pienākumus, bet ieņem nozīmīgu lomu sabiedrībā. Revidenti ir privileģētas profesijas pārstāvji un ar neatlaidību katru dienu risina profesionālas klientu dilemmas un problēmjautājumus, liekot lietā ne tikai pieredzi, zināšanas, bet arī jaunākās iespējas un modernus risinājums, kas veicina revīzijas procesu un finanšu informācijas uzticamību. Finanšu pārskata revīzija un neatkarīga revidenta ziņojums nepadara tikai ticamāku informāciju, bet arī veicina un ietekmē dažādus procesus uzņēmumos, kuri tiek revidēti, līdz ar to revidenti ir sava veida influenceri uzņēmumos, ar kuriem tie sadarbojas. Mūsdienās no revidenta nesagaida tikai finanšu pārskata un nodokļu pārbaudi, bet arī profesionālus padomus, kā uzlabot saimnieciskās darbības procesus uzņēmumā un sasniegt uzņēmuma finansiālos mērķus, nepārmaksājot, bet gan veicinot turpmāko attīstību. Šis gads kārtējo reizi atgādina, cik nozīmīga ir revidenta profesija Latvijā ne tikai ar nozīmīgiem papildinājumiem revīzijas procesā...

No 22. novembra stājušies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 19. novembrī noteikumi Nr. 530 “Noteikumi par veidlapas paraugu ziņojumam par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā”. Tie attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kas ziņo par iespējamiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) jomā, valsts institūcijām un profesionālajām organizācijām, kas veic Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likuma) prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus un izskata ziņojumus par pārkāpumiem NILLTPFN jomā. 2019.gada 29.jūnijā stājās spēkā grozījumi NILLTPFN likumā, kas cita starpā paredzēja likumu papildināt ar 83.pantu par ziņošanu par likuma pārkāpumiem (arī iespējamiem) uzraudzības un kontroles institūcijai un aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas. Šī panta ceturtā daļa nosaka - lai atvieglotu ziņošanu par šā likuma pārkāpumiem, Ministru kabinets apstiprina ziņojuma veidlapas paraugu un nosaka tajā norādāmo informāciju. Ziņojumu var iesniegt šādām institūcijām: Finanšu...

Valdība 19. novembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 541 "Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili", kas paredz pakalpojuma sniedzēju reģistrāciju, kas piedāvā iedzīvotājiem tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē izsaukt pārvadājumu pakalpojumus ar vieglo automobili un taksometru. Reģistrāciju veiks VSIA “Autotransporta direkcija”. Noteikumi īsteno Autopārvadājumu likumā noteikto prasību reģistrēt tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējus, kas ar to starpniecību organizē pasažieru pārvadājumus ar vieglo automobili un taksometru, lai nodrošinātu šo pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību, mazinot ēnu ekonomiku un veidojot pasažieru pārvadājumu nozari caurspīdīgāku. Noteikumi noteic informācijas saturu, kas jānorāda tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Tajā jānorāda informāciju, kas nodrošina pakalpojuma saņēmējam iespēju iegūt informāciju par pārvadājuma pakalpojumu (piedāvājumu, pieprasījumu un apstiprināšanu), tostarp informāciju par: iespēju izvēlēties samaksas veidu par pārvadājumu; pārvadātāju (nosaukums un reģistrācijas numurs komercreģistrā) un autovadītāju, kas veic pārvadājuma pakalpojumu (vārds, uzvārds un reģistrācijas numurs taksometru vadītāju reģistrā); autotransporta līdzekļa valsts reģistrācijas numuru; tarifu...