JAUNUMI

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības sektorā, 2017. gada 1. oktobrī būvniecībā tika ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite. No šā gada 1. janvāra elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) ir jāievieš ne tikai būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība vai tiek veikti būvdarbi virs viena miljona eiro, bet arī tad, ja būvdarbu izmaksas veido 350 000 eiro un vairāk. Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana būvniecībā tiek īstenota divos posmos. Pirmajā posmā no 2017. gada 1. oktobra EDLUS tiek lietots būvlaukumos, savukārt otrajā posmā no 2020. gada 1. februāra tiek sākta EDLUS uzkrāto datu nodošana glabāšanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB), kas ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) sastāvdaļa. Pirmo reizi EDLUS uzkrātie dati glabāšanai VEDLUDB jānodod ir līdz šā gada 15. februārim. Šā gada 1. februārī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā...

Jautājums: Kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiks man neapliekamo minimumu par visu gadu, ja 2019. gadā biju nodarbināta pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja un vienlaikus strādāju citā uzņēmumā, kas nav MUN (vai guvu citus ieņēmumus)? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jau trešo gadu ir spēkā šāda neapliekamā minimuma (Nmin) noteikšanas kārtība: divas reizes gadā VID nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu (periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un no 1. augusta līdz 31. decembrim). Tomēr, beidzoties taksācijas periodam, kad VID saņem informāciju par gada laikā katrai fiziskajai personai (FP) izmaksātajiem un ar IIN apliekamajiem ienākumiem, ir jāveic pārrēķins, kas nosaka precīzu diferencētā neapliekamā minimuma summu. Nodokļa (IIN) maksātājam šajā sakarā ir jāņem vērā daži nosacījumi: nosakot gada Nmin, VID summē visus faktiskos (nevis iepriekšējos periodos gūtos) personas ieņēmumus (bruto summas), arī tos, kam piemērotas mazākas IIN likmes; neņem vērā neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu...

Pašnodarbināto sociālo iemaksu regulējums mainījās 2018. gadā - papildus regulējumam, kas paredz, ka, pašnodarbinātā ienākumam (peļņai) sasniedzot un pārsniedzot minimālās algas apmēru, jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas (32,15%) no vismaz minimālās algas apmēra (šobrīd, 2020. gadā - 138,25 eiro), tika noteikts, ka tad, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (bet, ja no gada sākuma tie sasnieguši vismaz 50 eiro), tam jāmaksā 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai (savukārt, ja ienākumi pārsniedz minimālās algas apmēru, šie 5% jāmaksā no starpības starp ienākumiem un to summu, no kuras samaksāta 32,15% likme). "Līdz pat 2018. gada beigām daudzi nebija sapratuši, ka viņiem ir jāmaksā šie pieci procenti. Bija pieraduši, ka tad, ja ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi) mēnesī nesasniedz 430 eiro, tad sociālās iemaksas nav jāmaksā. Bet tagad faktiski visiem, kuriem ienākums jeb peļņa, skaitot no gada sākuma, sasniedz 50 eiro, jāsāk maksāt 5% pensiju apdrošināšanai," atgādina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un...

Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikā bieži vien rodas situācijas, kad aktīva vērtība var neatbilst to patiesajai vērtībai. Šādos gadījumos normatīvie akti paredz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu. Pārvērtēšana ir pamatlīdzekļa atkārtota novērtēšana, lai gūtu patiesu priekšstatu par to īsto vērtību, kam būtu jābūt aktīva tirgus vērtībai. Pamatlīdzekļu patiesā vērtība ir summa, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā. Kā metodoloģiski, tā praktiski pamatlīdzekļu pārvērtēšana ir visai sarežģīts un komplicēts process, sākot no lēmuma pieņemšanas par pārvērtēšanu, tās īstenošanas un beidzot ar atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē. Pārvērtēšanas nepieciešamību parasti izraisa situācija, kad uzskaites vērtība vairs neatbilst iespējamai tirgus vērtībai, kas izpaužas kā pamatlīdzekļu tirgus vērtības samazinājums vai palielinājums, kas nav radis atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē. Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums var rasties, ja: aktīvs ir bojāts avārijas vai nolaidīgas ekspluatācijas dēļ; aktīvs ir priekšlaicīgi fiziski nolietots pastiprinātas ekspluatācijas rezultātā, kad noteiktās nolietojuma normas neatbilst faktiskajiem ekspluatācijas apstākļiem; aktīvs...

Saeima 6.februārī trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja jaunu Preču zīmju likumu, kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Preču zīme definēta kā apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Jaunais Preču zīmju likums nosaka preču zīmju teritorialitātes un prioritātes principus, kā arī apzīmējumus, kuri var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes. Likums aptver gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, kā arī nosaka subjektus, kas var iegūt tiesības uz preču zīmi, kā arī preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas. Kā norādīts anotācijā, izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī...

Par pēkšņas nāves iemesliem darbā galvenokārt tiek uzskatītas nepietiekamas rūpes par veselību gan no darbinieku, gan darba devēju puses. Darbinieki darba vietās var būt pakļauti dažādiem darba vides faktoriem, kas mijiedarbībā ar dzīvesveida sliktajiem ieradumiem var veicināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā". Viens no pētnieku galvenajiem uzdevums bija analizēt cēloņus, kas izraisījuši letālos nelaimes gadījumus darba vietā bez acīmredzamām traumām un saskaņā ar arodslimību ārstu komisijas atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka tāpat kā nelaimes gadījumos darbā, tā arī dabīgās nāves darbā apliecina, ka neuzmanība, nevērība, nezināšana un pārgalvība darba vietā var beigties letāli. Ja atšķirībā no nelaimes gadījumiem darbā, dabīgo nāvju gadījumos nevar uzskatāmi un tūlītēji atklāt notikušā cēloņus, tad veicot padziļinātu izpēti un...

Izvēloties piemērotāko saimnieciskās darbības formu un nodokļa maksāšanas režīmu, viens no vērā ņemamiem faktoriem ir arī iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, samazinot maksājamo nodokļu apmēru. Kas jāņem vērā pašnodarbinātajam Kā uzskata Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, viens no galvenajiem "klupšanas akmeņiem", kas padara mazāk pievilcīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (pašnodarbinātā) statusu, ir tas, ka šajā nodokļa režīmā ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu piemērošanai ir noteikts ierobežojums - proti, tie tiek atzīti tikai apmērā, kas nepārsniedz 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. "Sākotnēji cilvēki par to reizēm neaizdomājas, tomēr, saskaroties praktiski, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, ir nepatīkami pārsteigti, kad atklājas, ka nodoklis būs jāmaksā no lielas summas, jo visi izdevumi netika atzīti," brīdina eksperte. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11. pants gan paredz četrus izdevumu veidus, kuri saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā: 1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai...

Veicot neatkarīgus auditus, kurus prasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums), lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, bieži vien ir sastopamas situācijas, kad NILLTPFN likuma subjekta darbiniekiem grūtības sagādā klienta izpēte. Apmācību laikā arī tiek saņemti daudzi jautājumi, kas saistīti ar klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, veicamo darbību secību un klienta lietas kārtošanu. Ar klienta izpēti saistītie jautājumi rodas ne vien atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, bet sektoram kopumā. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) pārbaudes, kurās VID arvien biežāk konstatē, ka «nav veikta un dokumentēta klienta identifikācija, nav noskaidrots klienta patiesais labuma guvējs un tā piederība politiski nozīmīgas personas statusam, nav veikta savlaicīga klienta izpēte», un par to piemēro soda sankcijas. Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar klienta sākotnējo izpēti, kas jāveic nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektiem. Klienta izpētes nepieciešamība un veicamie pasākumi Klienta izpēte un «Pazīsti...

Ja tiesvedības laikā miris sabiedrības valdes loceklis, pret kuru celta prasība par zaudējumu piedziņu Maksātnespējas likuma 72.1 panta kārtībā, šāda saistība mantiniekiem nepāriet - šāds secinājums lasāms Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. C08042717 SKC-426/2020. Lēmumā norādīts, ka Maksātnespējas likuma 72.1 panta ("Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu") pirmā daļa kā priekšnoteikumu zaudējumu piedziņai no sabiedrības bijušā valdes locekļa nosaka apstākli, ka „dokumenti ir tādā stāvoklī, ka tie neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem”, savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ka „tiesa var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem”. Likumā noteikts, ka "Parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas...

NUMURA INTERVIJA Arī dzīvē jābūt līdzsvarotai bilancei. Ikars Kubliņš intervē titula Gada grāmatvedis 2019 ieguvēju Irēnu Beinaroviču–Litvinovu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galveno grāmatvedi NUMURA TĒMA Jevgēnija Zaiceva: Jauns grāmatvedības likums. Kas jāņem vērā Gaida Kalniņa: Ieskats jaunajā Grāmatvedības likumprojektā GRĀMATVEDĪBA Katrīna Linarte: Ceļvedis grāmatvedības politikas izstrādāšanā Vita Zariņa: Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās 3. turpinājums. Sākumu skat. 2019. gada decembra un 2020. gada janvāra numuros. NODOKĻI Ina Spridzāne: Jauns pienākums nodokļu maksātājiem – ziņošana par agresīvām nodokļu plānošanas shēmām Maija Grebenko: Būtība nemainās, forma, datumi, nosaukumi – citādi FINANSES Laila Kelmere: Grozījumi noteikumos par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ATTĪSTĪBA Jeļena Marjasova: Klienta sākotnējās izpētes praktiskie aspekti ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM VID gada neapliekamā minimuma precizēšanas kārtība Atvaļinājuma pagarināšana par svētku dienām Cik salīdzināšanas aktiem jābūt par vienu uzņēmumu? Maija Grebenko: Slimības perioda apmaksa bezalgas atvaļinājuma laikā NODERĪGI Oskars Springis: Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienesta ziņojums «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri...

Valdības 4. februārī izskatītā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, anotācijā skaidroti vairāki jautājumi, kas grāmatvežu sabiedrībā līdz šim raisījuši neizpratni. Viens no būtiskākajiem: Kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu, bet ne štata grāmatvežus? Likumprojekta autori (Finanšu ministrija) to pamato tādējādi, ka ārpakalpojumu grāmatvežu darbs radot lielākus riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontekstā. "Ārpakalpojuma grāmatveži kā subjekti (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam pakļautas personu grupas) ir minēti gan NILLTPFN likumā, gan AML IV Direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849), gan Finanšu darbību darba grupas 40.rekomendācijās. Tādējādi var secināt, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem piemīt lielāks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks kā štata grāmatvežiem," skaidrots anotācijā. Līdz ar to papildu prasību izvirzīšana tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem neesot uzskatāma par diskriminējošu prasību salīdzinājumā ar štata grāmatvežiem, jo tas "atbilst vispārpieņemtai praksei Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī." Interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatvedības nozarei Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (šobrīd - Kontroles dienests)...

Neskatoties uz labiem (brīžiem ne tik labiem) ekonomiskajiem rādītājiem, patlaban ir konstatēts fakts: mūsu sabiedrībā pastāv ievērojama nevienlīdzība. Viens otrs prasmīgi iekārtojies un ir gluži apmierināts ar dzīves kvalitāti (vismaz ar tās materiālo pusi), tomēr ievērojama tautas daļa knapi savelk galus kopā, lai izdzīvotu. Pētot dažādas parādības sabiedrībā, parasti tiek izmantoti statistikas dati. Un šeit atklājas interesanti fakti. Droši vien daudzi pamanījuši informāciju par to, ka valstī vidējā alga sasniegusi tūkstoti, pārsniegusi tūkstoti, tuvojas 1200 eiro! Ziņa ir patīkama, bet vai tiešām tā ir? Lūk, vēl viens fakts: patlaban ir atļauta otrā pensijas līmeņa uzkrājuma mantošana. Interesentiem tiek piedāvāti varianti un skaidroti vērā ņemamie noteikumi (kurš, kuram, kad…). Ir paskaidrots, kādai jābūt minimālajai uzkrātajai summai, lai piedalītos šajā pasākumā. Vienlaikus parādās iepriekš minētie statistikas dati. Izrādās, gandrīz pusei (49%) otrajā līmenī iesaistīto personu uzkrājums ir līdz 2000 eiro. Savukārt no 2000 līdz 5000 eiro ir uzkrājuši 29% iedzīvotāju. Viena no iespējām, aizejot...

2020.gada 31.janvārī notikusi Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksits. Izstāšanās līgums paredz, ka līdz pārejas perioda beigām, kas turpināsies līdz 2020.gada 31.decembrim, sociālajā jomā izmaiņu nebūs. Tas nozīmē, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2020.gada 31.decembrim, piešķirot un izmaksājot pakalpojumus gadījumos, kas saistīti ar AK, turpinās piemērot ES tiesību aktus sociālās drošības jomā. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu personām, kuras būs strādājušas AK līdz breksita pārejas perioda beigām, tiks saglabāti AK uzkrātie apdrošināšanas periodi tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem noteikšanai. Jautājumi par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu pēc pārejas perioda tiks saskaņoti turpmākajās ES sarunās ar AK.

Ministru kabinets 4. februārī apstiprinājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un dažas citas ārpakalpojumu grāmatvežu darbības regulējuma izmaiņas. Noteikti precīzi pārejas periodi Grozījumi iegūs likumisku spēku pēc to pieņemšanas Saeimā (daļa no tiem - no šāgada 1. jūlija), taču to saglabās tikai neilgu laiku, jo jau no 2021. gada paredzēts stāties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam. Paredzams gan, ka jaunā likuma normas būs gandrīz identiskas spēkā esošā likuma grozījumiem - patlaban abos likumprojektos normas gandrīz sakrīt, lai gan esošā likuma grozījumu projektā ir dažas normas, kas pašlaik publiski pieejamajā jaunā likuma projekta versijā vēl nav atrodamas. Tas attiecas tieši uz papildinājumiem likuma pārejas noteikumos, kas paredz konkrētus pārejas perioda termiņus: "Ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. februārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze, līdz 2024. gada 1. februārim viņa profesionālā kvalifikācija...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. PVN 3 pārskatu iesniedz, ja netiek izpildīti nosacījumi, lai veikto preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī atkārtoti deklarētu PVN 2 pārskatā ar kodu “N”, kā arī, ja jāveic pārrakstīšanās, neuzmanības u.tml. kļūdu labojumi darījumiem ar kodiem “E1”-“E4” un “N”. PVN 3 pārskatā norāda: reģistrēta nodokļa maksātāja vai nodokļa grupas dalībnieka, par kuru iesniegts pārskats, nodokļa reģistrācijas numuru; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskajai personai – vārdu un uzvārdu); rindā “V” (vecais ieraksts) – iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā norādītos datus, ailē “Taksācijas periods” norādot gadu un mēnesi, par kuru tas bija iesniegts, un visās pārējās ailēs atkārtojot iepriekš iesniegtā PVN 2 pārskata attiecīgajās...