JAUNUMI

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 10.novembrī, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā "Par tiesu varu". Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. "Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus," uzsver Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu. "Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību," uzskata Valsts prezidents....

Satversmes tiesas 3.kolēģija 2017.gada 8.novembrī ierosināja lietu "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. panta pirmajai daļai un 21. panta pirmajai daļai". Apstrīdētā norma Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.1 punkts: "Ja nekustamā īpašuma objektā deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai personas, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, dzīvesvieta, saistošo noteikumu 3.punkta ievaddaļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai iepriekšminētās personas dzīvesvietai jābūt bijušai deklarētai Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1.janvāri. Ja personai vienreiz konstatēta atbilstība šim kritērijam, nākamajos taksācijas gados to atkārtoti neizvērtē un uzskata par izpildītu." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.pants: "Visi cilvēki Latvijā...

Nolūkā panākt vienotu izpratni par pamatprasībām iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, radīts vienots ārējais normatīvais akts publiskas personas institūcijām (t.sk. pašvaldības, publiskas personas kapitālsabiedrības). 2017. gada 27. oktobrī stājās spēkā “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" (Ministru kabineta noteikumi Nr.630). Pieņemtie noteikumi ir secīgs solis iepriekšējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbam pretkorupcijas jomā, kad jau izstrādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kā viena no korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātēm tika noteikta pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politikas pārorientācija no ārējās kontroles uz resora un institūcijas iekšējo kontroli. Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana pretkorupcijas jomā ir viens no efektīgākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās. Tomēr nereti ir sastopami gadījumi, kad institūciju pārstāvji norāda uz iekšējās kontroles sistēmas esamību, bet nākas secināt, ka ir ieviesti tikai atsevišķi tās pamatelementi. Lai...

Ceturtdien, 9.novembrī, stājušies spēkā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk – Grozījumi). Grozījumu mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem (turpmāk – PLG) pieejamību, līdz ar to grozījumi paredz pienākumu ikvienai Uzņēmumu reģistrā reģistrētai juridiskajai personai atklāt PLG. Nosacījumi attiecībā uz PLG reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā stāsies spēkā 2017.gada 1.decembrī. Kas ir PLG? Grozījumi nosaka, ka juridiskās personas PLG ir fiziska persona, kurai: juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai;valstspiederība; Par informācijas par PLG reģistrāciju piemērojamas valsts nodevas likmes atbilstoši attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodevu likmēm attiecīgajam reģistram. Kādos gadījumos informāciju var neiesniegt? Informāciju par PLG var neiesniegt, ja: ja informācija par juridiskās personas PLG jau ir iesniegta UR citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek...

Kā zināms, no nākamā gada 1. janvāra tiks ieviesta PVN apgrieztās maksāšanas kārtība darījumiem ar metālizstrādājumiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem, kā arī darījumiem ar sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektrisko aparatūru. Valdība otrdien, 7. novembrī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", kuros uzskaitīts, tieši kādiem metālizstrādājumiem un sadzīves elektronikas iekārtām piemērojams reversais PVN. Noteikumi paredz, ka PVN apgrieztās maksāšanas kārtība būs jāpiemēro darījumiem ar ledusskapjiem, saldētavām, trauku mazgājamajām mašīnām, printeriem, kopētājiem, faksa aparātiem, putekļu sūcējiem, fotoaparātiem un citām sadzīves elektronikas ierīcēm (pilnu sarakstu skatīt noteikumu 8. pielikumā). Savukārt noteikumu 7. pielikumā uzskaitīti metālizstrādājumi (piemēram, vara stieņi un profili, alumīnija stieples, čuguna caurules, u.c.), kuriem no 1. janvāra piemērojams reversais PVN. Tāpat grozījumi precizē noteikumos lietoto būvniecības terminoloģiju, saskaņojot to ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā (un būvniecības normatīvajos aktos) esošo terminoloģiju, atbilstoši aizstājot vairākus...

Nākamgad maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība netiks mainīta un iepriekš plānotās izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos pasliktinātu pabalstu saņēmēju materiālo situāciju, tiks atceltas. To paredz Saeimā ceturtdien, 9.novembrī, pirmajā lasījumā pieņemtie un par steidzamiem atzītie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar likuma grozījumiem plānots atcelt likumā iepriekš iestrādāto normu, kas paredz sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā no nākamā gada ņemt vērā arī pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, bezalgas atvaļinājuma, kas piešķirts bērna kopšanai, un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus. Par šiem periodiem pabalsta saņēmējam apdrošināšanas iemaksu alga turpmāk būtu piesaistīta vidējiem rādītājiem valstī. Paternitātes un maternitātes pabalstu gadījumā personas iemaksu algu pielīdzinātu 70 procentiem, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā – 40 procentiem no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi pabalstu apmērs atsevišķos gadījumos samazinātos. “Šī iecere bija vērsta pret negodprātīgiem pabalstu saņēmējiem, lai novērstu gadījumus, kad, manipulējot ar sociālajām iemaksām, atsevišķi cilvēki saņem ienākumiem...

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeima ceturtdien, 9.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Jūras kodeksā. Izmaiņas nosaka atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Līdz šim kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedza jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošināja, ja kuģa īpašnieks bija pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem būs jānodrošina jūrniekiem pietiekami pārtikas un ūdens krājumi, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu tikai kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 8.novembrī apturēja tiesvedību lietā SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Eiropas Savienības Tiesas praksē līdz šim nav sniegta interpretācija par Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK normām attiecībā uz pārveduma rīkojuma ievadīšanas sistēmā brīdi un maksātnespējas procedūras ietekmi uz pārveduma rīkojumu. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lietu izskata sakarā ar likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora "KPMG Baltics" SIA pārstāvju kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 22.aprīļa spriedumu SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi. Lietā ir izšķirams jautājums, vai privātpersonas kredītiestādei dots maksājuma rīkojums, kāds ir izskatāmajā lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un...

Saeima ceturtdien, 9.novembrī, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Tie paredz iespēju reģionos ar mazu pasažieru skaitu kā sabiedrisko transportu izmantot vieglās automašīnas. Galīgajā lasījumā Saeima lems par Arhīvu likuma grozījumiem un saistītajiem grozījumiem grāmatvedības likumā, kas paredz precizēt normas par termiņiem, kādos privāto un publisko juridisko personu arhīvos tiek glabāti personāla dokumenti. Tāpat trešajā lasījumā plānots arī skatīt Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku tiesvedības procesu. Vēl trešajā lasījumā plānots skatīt izmaiņas Jūras kodeksā, lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu. Otrajā lasījumā sēdes darba kārtībā iekļauti grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas paredz tiesības darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. Savukārt konceptuāli plānots lemt par grozījumiem maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā, kas paredz nākamgad nemainīt līdzšinējo kārtību, kādā aprēķina maternitātes, paternitātes un...

Valsts kontroles veiktais izvērtējums par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību apliecina Valsts pārvaldes reformu plāna projektā piedāvāto redzējumu par racionālāku valsts pārvaldes resursu un zināšanu izmantošanu. Trešdien, 8. novembrī, Valsts kontroles prezentētajā pārskatā norādīts, ka nevienai no vērtētajām mazajām vai ļoti mazajām iestādēm nepastāv juridiski vai citi būtiski šķēršļi to reorganizācijai. Vienlaikus Valsts kontrole uzsver, ka, pieņemot attiecīgus lēmumus, jāvērtē efektivitātes aspekts, kā arī konkrēto funkciju veikšanai izvirzītie neatkarības nosacījumi. Valsts kanceleja izstrādātajā Valsts pārvaldes reformu plāna projektā jau ir paredzējusi 2018. gadā strādāt pie ļoti mazo un mazo iestāžu efektivitātes celšanas un piedāvās Ministru prezidentam risinājumus iespējamām iestāžu institucionālajām pārmaiņām. Valsts kontroles izvērtējums papildus jau veiktajiem funkciju auditu rezultātiem kalpos par pamatu priekšlikumu izstrādei, lai nodrošinātu racionālāku resursu un zināšanu izmantošanu valsts pārvaldes iestādēs. Tāpat Valsts kanceleja plāno izvērtēt arī tos aspektus, kas nav iekļauti Valsts kontroles izvērtējumā, īpaši pievēršoties ekonomiskuma un produktivitātes aspektiem. Jau šobrīd ir...

Iniciatīvu par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu portālā ManaBalss.lv jau parakstījuši 5 000 cilvēku. Iniciatīva paredz: ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, uzkrājums nonāk viņa mantiniekiem. Iniciatīva ir nepieciešama, jo mantojams pensijas uzkrājums dos katram Latvijas iedzīvotājam pārliecību - šī ir mana nauda un par to ir vērts rūpēties. Paredzams, ka 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība samazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus par kādiem 6 - 7 milj. eiro gadā. Salīdzinājumam - 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas izmaksas 2016. gadā vien sastādīja 40 milj. eiro. Kad iniciatīvu portālā ManaBalss.lv parakstīs 10 000 atbalstītāji, tā tiks iesniegta Saeimā.

Nīderlandes un Latvijas kopīgas pārrobežu operācijas rezultātā oktobra beigās tika apturēta starptautiska organizēta noziedzīga grupējuma darbība. Noziedzīgais grupējums jau kopš 2012.gada sistemātiski apkrāpa Nīderlandes valsti un noziedzīgā ceļā iegūtos finanšu līdzekļus apmēram 1,7 miljonu euro apmērā legalizēja Latvijā. Šī gada 31.oktobrī Nīderlandes Karalistē un Latvijā vienlaikus koordinēti tika uzsākta pārrobežu operācija. Tās mērķis bija pārtraukt starptautiski aktīvas organizētas noziedznieku grupas darbību. Noziedzīgais grupējums īstenojis nodokļu krāpšanu apmēram 1 miljona euro apmērā Nīderlandē un noziedzīgā ceļā iegūtos finanšu līdzekļus apmēram 1,7 miljonu euro apmērā legalizējis Latvijā, tajā skaitā ieguldot nekustamajos īpašumos. Noziedzīgais grupējums jau kopš 2012.gada līdz operācijas brīdim sistemātiski un apzināti turpināja apkrāpt Nīderlandes valsti. Izmantojot grupējuma kontrolētus Latvijas un Nīderlandes uzņēmumus, apmēram 400 Latvijas valstspiederīgie tika rekrutēti darbam Nīderlandē un, pārkāpjot Nīderlandes likumdošanu, tajā skaitā viltojot dokumentus, nodarbināti dažādās Nīderlandes tautsaimniecības nozarēs. Starptautiskā noziedzīgā grupējuma sastāvā bija divi Nīderlandes pilsoņi, kuri pārstāv Nīderlandē zināmu uzņēmumu grupu. Abas...

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem, kuri veikti saistībā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" . Noteikumi neparedz izmaiņas paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapā, bet ir precizēti paziņojumā norādāmie ienākumu veidi un to kodi. No nākamā gada 1. janvāra dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, savukārt tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tādā gadījumā, ja nodoklis jau ir samaksāts uzņēmuma līmenī – samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli. Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada nav apliekams ienākums no likvidācijas kvotas, ja Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis, kā arī gadījumā, ja ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Attiecīgi noteikumos iekļauti precizējumi attiecībā...

Pirmdien, 6. novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Tas nosaka vairākas izmaiņas saimnieciskās darbības izdevumu iegrāmatošanā. Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas būs jāapstiprina valdības sēdē. Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri, nodokļa maksātājs - saimnieciskās darbības veicējs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos būs tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī tiek noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā (tie ir: darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem; nekustamā īpašuma nodoklis; pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma par IIN 11.5 pantu un Ministru kabineta...

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Ņemot vērā Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un daudzpusējā konvencijā par sadarbību nodokļu jautājumos, attiecīgajos noteikumos tiek samazināts valstu un teritoriju skaits, kas uzskatāmas par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, jo starptautiskais līgums paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma. Noteikumu projektā aktualizēts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, un tā izstrādes procesā izmantota OECD mājaslapā pieejamā aktuālā (uz 2017.gada 12.septembri) informācija – jurisdikcijas, kas pievienojušās daudzpusējai konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Ja pēc šī datuma vēl kāda valsts vai teritorija pievienosies minētajai konvencijai, atbilstoši noteikumu projektam, tā netiks uzskatīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju. Jāatzīmē, ka Latvija kopš 2014 gada 1. novembra ir OECD Daudzpusējās konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību dalībvalsts. Informācijas apmaiņa nodokļu jomā ir atzīta par vienu no ļoti...