JAUNUMI

Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumi №168 «Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 31.martu.

Saeimas 2017.gada 23.marta likums «Grozījums Komerclikumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 29.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi №163 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos №363 «Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 29.martu.

Saeimas 2017.gada 16.marta likums «Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 29.martu.

Rēzeknes pilsētas domes 2017.gada 23.marta saistošie noteikumi №9 «Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes 06.03.2017. saistošajos noteikumos №5 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumi №177 «Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību darbinieku ģimenes locekļu apmaksātu nodarbinātību»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 31.martu.

Jelgavas domes 2017.gada 23.marta saistošie noteikumi №17 - 11 «Jelgavas domes 2008.gada 28.augusta saistošo noteikumu №08 - 19 «Teritorijas Miezītes ceļā 49, Jelgavā detālplānojums. Saistošā daļa» atzīšana par spēku zaudējušiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 31.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi №160 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 3.novembra noteikumos №692 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 25.martu.

Latvijas Bankas 2017.gada 23.marta noteikumi №149 «Grozījumi Latvijas Bankas 2014.gada 16.maija noteikumos №132 «Monetāro finanšu iestāžu «Mēneša bilances pārskata» sagatavošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.aprīli.

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari. Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm. FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%. Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir uzsācis īstenot vienu no pēdējo gadu lielākajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija”, kas kopumā būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti. Projekta laikā tiks uzsākta maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) izstrāde un ieviešana, kas kvalitatīvi augstākā līmenī aizstās esošo nodokļu informācijas sistēmu, kura tika izstrādāta un darbojas kopš 1996.gada. Līdz ar MAIS ieviešanu tiks īstenotas daudzas nodokļu administrēšanas procesu automatizācijas iespējas, kā arī pilnveidotas sistēmas iespējas pārskatu sagatavošanā, tā būtiski uzlabojot VID efektivitāti un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Projektu “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija” VID plāno realizēt vairākās kārtās. 2017.gada 13.martā VID noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par projekta pirmās kārtas “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija. MAIS kodols” projekta īstenošanu, finansējuma piešķiršanu un uzraudzību. Projekta 1. kārtas ilgums ir 36 mēneši.

No 1. aprīļa valsts garantētos uzturlīdzekļus to pieprasītājiem ir iespējams saņemt vienkāršāk un trīs reizes ātrāk. Vienlaikus uzturlīdzekļu parādnieki varēs noslēgt vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGFA) par parāda atmaksu, savukārt tiem, kuri uzturlīdzekļus nemaksās - aizliegs izmantot transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas tiesības. Līdz ar aprīļa sākumu gaidāmas trīs būtiskas izmaiņas, kas nodrošinās ērtākus risinājumus uzturlīdzekļu saņemšanai un efektīvākas metodes parādu piedziņai ar UGFA starpniecību. Turpmāk valsts garantētos uzturlīdzekļus būs iespējams iegūt līdz pat trim reizēm īsākā termiņā (līdzšinējo aptuveni 9 mēnešu vietā 3 mēnešu laikā). Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros, uzreiz vēršoties UGFA. Vēl viens būtisks jauninājums - ir iespēja parādniekam piedalīties parāda segšanā savu finansiālo iespēju robežās. Ja parādnieks objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus pilnā apmērā un tāpēc uzturlīdzekļi parādnieka vietā tiek izmaksāti no fonda administratīvā procesa ietvaros, parādnieks ar UGFA varēs noslēgt vienošanos un atbilstoši...

Jaunuzņēmumiem par darbiniekiem būs jāmaksā fiksētais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksājums, kura apmērs ir sociālā nodokļa likme no divām minimālajām mēnešalgām (patlaban - 760 eiro). Fiksēto maksājumu aprēķina, obligāto iemaksu likmes darba ņēmēja daļu ieturot no darbinieka algas, un darba devēja likmes daļa tiek maksāta no darba devēja līdzekļiem, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu jaunuzņēmumiem. Tāpat jaunuzņēmuma darbiniekam ar darba devēja starpniecību būs jāveic arī papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Darbinieks pats varēs izvēlēties - maksāt vai nu papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (izvēli varēs izdarīt tikai vienreiz). Papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā jābūt vismaz 10 procentu apmērā no darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātā bruto ienākuma (kas nav lielāks par obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru gadā) un fiksētā maksājuma objekta starpības. VID sniedz arī...

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimā ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, ar kuru ratificē Latvijas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu. Konvencija paredz stabilu nodokļu maksāšanas režīmu attiecībā uz dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām. Izcelsmes valstī dividendes un procentu ienākumi tiks atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesais labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents, kas nav fiziska persona. Savukārt autoratlīdzības ienākums, ja tā patiesais labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents, arī fiziskās personas gadījumā tiks atbrīvots no nodokļa uzlikšanas. Tāpat konvencijā paredzēti nosacījumi, kas novērš ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas, kā arī ietver normu, kas paredz strīdu risināšanas kārtību, tostarp to izskatīšanas laiku. Konvencija arī radīs likumīgu pamatu Latvijas un Japānas kompetento...

Ceturtdien, 30.martā, svinīgā Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākuma laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniedza īpaši šim pasākumam darinātas balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule: “Uzņēmumi ar lielo nodokļu maksātāju statusu ir nodrošinājuši vairāk nekā 90 % no kopējiem uzņēmējdarbības nodokļu ieņēmumiem. Jaunākie dati atklāj, ka lielo nodokļu maksātāju kopējā valsts budžetā iemaksātā summa ir 6,6 miljardi eiro, un šī summa ir ar pieaugošu tendenci. Tomēr valstij jebkurš bizness ir svarīgs, arī mazais. Jo arī no mazajiem uzņēmumiem ilgtermiņā rodas ilgtspējīgs bizness, kas nodrošina pozitīvu augsni jaunām, radošām idejām, un mūsu valsts iedzīvotājiem dod darba vietas.” Balvas un atzinības rakstus saņēma 2016.gada lielākie nodokļu maksātāji šādās nominācijās. Jāatzīmē, ka šogad tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika...