JAUNUMI

Ministru kabineta 4. aprīļa sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts ”Grozījumi likumā ”Par nodokļiem un nodevām””, ar kuru tiek noteikts pienākums nodokļu maksātājam sniegt starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpat tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt pārskata struktūru un saturu, starptautiskas uzņēmuma grupas pārskatā par katru valsti lietoto terminu skaidrojumu, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Grozījumi tiek rosināti saistībā ar Padomes 2016.gada 25.maija direktīvas (ES) 2016/881, ar ko direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (turpmāk – Direktīva), ieviešanu. Direktīva nacionālajā likumdošanā jātransponē līdz 2017.gada 4.jūnijam. Direktīva ir daļa no Eiropas Komisijas nodokļu apiešanas novēršanas tiesību aktu kopuma, un tās mērķis ir paplašināt automātisko informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskas uzņēmumu grupas darbības pārskatāmības veicināšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, starptautiska uzņēmumu grupa šīs Direktīvas ietvaros tiek definēta kā ar īpašumtiesībām vai kontroli saistītu uzņēmumu kopums, kas ietver divus vai vairākus uzņēmumus,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi izmaiņas pensiju likumā, no nākamā gada paredzot pensiju pieaugumu atsevišķām pensionāru grupām. Deputāti piedāvā palielināt indeksāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, kā arī lielākas piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai 1996.gadā. "Lielāks atbalsts pensionāriem ar lielu darba stāžu un tiem, kuri pensionējušies vēl pirms sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas, pensiju jomā ir prioritāte. Tā varam palīdzēt gados visvecākajiem pensionāriem, kuri strādājuši ilgus darba gadus un lielāko daļu stāža nopelnījuši vēl tajos laikos, kad katra individuālais ieguldījums savas nākotnes pensijas apmērā vēl netika novērtēts. Šis likumprojekts sagatavots komisijas izveidotajā darba grupā ciešā sadarbībā ar atbildīgo ministriju un senioru intereses pārstāvošajām organizācijām. Pēc atzinumu saņemšanas no Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas plānojam iesniegt to izskatīšanai Saeimā," norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Lai uzlabotu situāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, atsevišķām pensionāru grupām paredzēts piemērot lielāku iemaksu algas pieauguma koeficientu....

Ministru kabinets šā gada 4. aprīļa sēdē, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumu sniegšanu par turpmāko rīcību saistībā ar SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" reorganizēšanu" , lēma par valsts SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" (SAMC) reorganizēšanu, izveidojot: - valsts aģentūru "Latvijas nacionālais akreditācijas birojs", kas pildīs nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas un nodrošinās publiskos pakalpojumus (plānots izveidot līdz 2017. gada beigām); - un biedrību, kas pildīs Latvijas valsts standarta funkcijas un pienākumus (izveides laiks atkarīgs no izmaiņu veikšanas virknē normatīvo aktu). Šobrīd SAMC struktūrā ietilpst divi biroji, no kuriem viens (Latvijas nacionālais akreditācijas birojs) pilda nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas, savukārt otrs (Latvijas standarts) - nacionālās standartizācijas institūcijas funkcijas. Neviena no šīm institūcijām faktiski nenodarbojās ar komercdarbību, jo to mērķis nav peļņas gūšana. Jau iepriekšējos gados, vērtējot valsts kapitālsabiedrību darbību, tika lemts, ka daļa no SAMC būtu pārveidojama par valsts aģentūru. Savukārt nacionālās standartizācijas...

Valdības sēdē 4. aprīlī tika izskatīts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumu Nr.153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos” ieviešanu”, kas paredz jaunu norēķina sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā. Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas risinājums paredz, ka maksājošie pasažieri varēs samaksāt par braucienu, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi tiks samazināta skaidras naudas aprite, pastāvēs mazāk riska negodprātīgai transportlīdzekļa vadītāju rīcībai, kā arī iespējas pārvadātājiem izvēlēties banku, ar kuru sadarboties. Tāpat paredzēts izveidot vienoto valsts datu bāzi, kurā vienkopus atrastos informācija par personu, kuru braucienus apmaksā valsts, statusu un veiktajiem braucieniem. Jaunā sistēma neuzliks par pienākumu pilsētām – Rīgai un Jelgavai –, kas jau ir ieviesušas savu sistēmu, ieviest vienu konkrētu risinājumu, bet tās varēs saglabāt jau izveidoto norēķinu kārtību. Savukārt pārējām republikas nozīmes pilsētām personu, kuru braucienus apmaksā valsts, personalizēta uzskaite būs jānodrošina līdz 2020.gada beigām. Autotransporta direkcijas sistēma...

No 4. aprīļa apgrozībā nonākusi 50 eiro banknote ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka tā ir ceturtā Eiropas sērijā. Jaunā banknote ar Eiropas portretu un smaragdzaļu skaitli labāk nodrošināta pret viltojumiem. Tās pretviltošanas elementi ietver logu ar portretu hologrammas augšējā daļā, kas kļūst caurskatāms, aplūkojot banknoti pret gaismu. Logā no abām banknotes pusēm redzams grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Šis portrets redzams arī ūdenszīmē blakus smaragdzaļam skaitlim, uz kura, pagrozot banknoti, saskatāms kustīgas gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup. Uz banknotes ir arī reljefs iespiedums cilvēkiem ar redzes traucējumiem. "Pat šajā digitālajā laikmetā skaidrā nauda joprojām ir vitāli svarīga mūsu tautsaimniecībai," teica ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi). "ECB uzdevumā veiktais apsekojums par skaidrās naudas izmantošanu, kas tiks drīzumā publicēts, liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas maksājumu eiro zonas tirdzniecības vietās veic skaidrā naudā. Darījumu vērtības izteiksmē tā ir vairāk nekā puse maksājumu." Pilnīgi apsekojuma rezultāti būs...

GRĀMATVEDĪBA Redakcija / Valsts ieņēmumu dienests: Uzkrājumi vai uzkrātās saistības? Redakcija / Valsts ieņēmumu dienests: Nodokļu piemērošana valdes locekļa domājamam ienākumam, ja atlīdzība tam ir vai nav noteikta Maija Grebenko: MUN deklarācijas precizētā seja NODOKĻI Valts Stūrmanis, Jānis Eismonts: Pievienotās vērtības nodoklis – vai vienīgais mehānisms, ar ko efektīvi aplikt preču un pakalpojuma galapatēriņu? Anita Jakseboga: Par Jaunuzņēmuma darbinieka nodokļiem UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪTĪBA Kristīne Zubkāne: Jaunais Publisko iepirkumu likums 2 Vineta Vizule: Kā struktūrvienība reģistrējama tikai vietne, kas darbojas kā e–veikals Jolanta Brilte: Privāto tiesību juridiskās personas (komersanta) dokumentu glabāšanas termiņi ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Redakcija: Kā rīkoties ar svešajām dividendēm NODERĪGI Redakcija: MK noteikumu Nr. 399 grozījumi, kas atvieglos gada pārskata par 2016. gadu iesniegšanu visām sabiedrībām GRMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem aprīlī “BILANCES AKADĒMIJA” PIEDĀVĀ Semināri un kursi aprīlī PIELIKUMS Dāvanā visiem Bilances abonentiem – Maijas Grebenko sagatavotais pielikums «Kas ir...

Turpinot īstenot brīvprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanas pasākumus, šī gada 1. aprīlī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā jau trešo gadu ir publicēta informācija par nodokļu maksātāju (komersantu) pagājušajā gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummu. Atsevišķi ir izdalīti dati tieši par iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī par vidējo nodarbināto personu skaitu. Nodokļu maksātāju (komersantu) 2016.gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummas ir pieejamas VID mājaslapas www.vid.gov.lv esošajā Publiskojamo datu bāzē “Nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummas”. Nosakot nodokļu maksātāju valsts kopbudžetā veikto maksājumu kopsummu, tika atlasīti maksājumi šādos maksājumu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, azartspēļu un izložu nodoklis, elektroenerģijas nodoklis, subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva un muitas nodoklis. Taksācijas gadā valsts kopbudžetā veikto maksājumu kopsummu aprēķina, atskaitot no...

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. aprīlī izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam", kurā secināts, ka “vienīgā īpašuma” atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa neatbilst nekustamā īpašuma nodokļa politikas principiem un nenodrošina Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi, t.i., netiek nodrošināts samērīgs nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugums, kā arī netiek izpildīts nosacījums par pašvaldību budžeta ieņēmumu nodrošināšanas nepieciešamību. Minēto apliecina izklāstītie riski un iespējamās problēmas: Principa ieviešana rada būtisku - līdz 21 milj. euro (dati balstīti uz 2015.gada nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu rezultātiem) - negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Tiek prognozēts, ka 2016.gadā un turpmāk minētā negatīvā fiskālā ietekme varētu vēl palielināties. Principa ieviešana rada sarežģītu, dārgu un neefektīvu administrēšanas procesu. Tikai aptuveni 464 tūkst. nodokļa maksātāju (kas ir ~63% no kopējā nodokļu maksātāju skaita) automātiski varētu piemērot “vienīgā mājokļa” principu, pārējos gadījumos nodokļa administratoriem būs jāveic papildus datu apstrāde un izvērtēšana. Līdz ar to, būs jāveido...

Lai gan Saeima 21. martā 3. lasījumā apstiprināja grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un par to informējam arī aprīļa numurā žurnālā "Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis", tomēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir grozījumus nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas. “Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,” uzsver Valsts prezidents. Raimonds Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem. Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem. Likuma...

Katrā dzīvokļa pārdošanas gadījumā pircējs ir ieinteresēts pasargāt sevi, izslēdzot maldināšanas iespēju, bet pārdevējs vēlās saņemt līgumā norunāto summu, lai nepaliktu uz ielas bez nekustamā īpašuma un naudas. Tāpēc svarīgi naudu uzticēt trešajai pusei, piemēram, notāram. Runa ir par glabājumu kontu pie zvērināta notāra, kuru pagājušajā gadā izmantoja 1480 darījumu slēdzēji, kamēr 2010.gadā - tikai 128, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome. "Naudas glabājumu pie notāra visbiežāk izmanto, slēdzot, nekustamā īpašuma pirkuma līgumus. Šajā gadījumā pircējs pirkuma maksu nodod notāram glabāšanā līdz brīdim, kamēr iestāsies nosacījumi, pie kuriem pārdevējs būs tiesīgs maksu saņemt. Kārtojot ar īpašumtiesībām saistītu darījumu, galvenais ir nodrošināt, lai pirkuma maksa patiešām tiktu veikta. Īpašuma pirkšana vai pārdošana nav tāds pats darījums kā tirgū vai veikalā, kad, samaksājot par preci, to saņemam pretī tai pašā brīdī. Tas ir darījums ar laika nobīdi, un šis starplaiks rada potenciālus riskus - piemēram, var atklāties, ka īpašums ir iesaistīts tiesvedībā. Notāra iesaiste, nododot...

Uzņēmumi 2016.gadā kreditēti par trešdaļu (34%) vairāk nekā 2015. gadā, atklāj Latvijas komercbanku asociācija. Tāpat palielinājušies arī privātpersonu jaunās kreditēšanas apjomi - tie pieauguši par 37%. Uzņēmumiem 2016. gadā no jauna izsniegti turpat 1,8 miljardi eiro, bet privātpersonām 709,6 miljoni eiro. Ja pieprasījums pēc finansējuma saglabās tikpat pozitīvu dinamiku kā pērn, tie būtiski sekmēs ekonomikas izaugsmi. "Uzņēmumu kreditēšanas prognozes pērn bija piesardzīgas, jo vairāki indikatori liecināja, ka finansēšanas apjomi var pat samazināties. Lielākās bažas bija par kavēšanos Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamībā. Aktīva fondu atvēršana gan nenotika, taču kreditēšanas pieaugumu sekmēja investīciju ieplūšana veselības un pakalpojumu nozarēs. Ja pieprasījums pēc finansējuma saglabās esošo dinamiku, tad šī gada beigās vai, vēlākais, nākamā gada sākumā tas varētu sasniegt divus miljardus eiro, kas ir 40% no faktiskās banku kreditēšanas kapacitātes," Sanda Liepiņa, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja. Apstrādes rūpniecība kļūst konkurētspējīgāka un ir gatava investīcijām "Individuāli analizējot dažādas nozares, izceļama ir apstrādes rūpniecība -...

NUMURA INTERVIJA Īsti profesionāļi ko aizdomīgu sajutīs ar muguras smadzenēm. Saruna ar Ilzi Znotiņu, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal partneri, zvērinātu advokāti JURISTA PADOMS Gaidāmo izmaiņu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas regulējumā ietekme uz nefinanšu subjektiem. Mārtiņš Puķe, ZAB Deloitte Legal vadošais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists (CAMS sertifikāts) un Dana Sadovenko, ZAB Deloitte Legal juriste Jaunā Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūra pārrobežu parādu piedziņai (II. daļa). Baiba Rudevska, Dr.iur., zvērinātu advokātu biroja BDO Legal vecākā juriste, ārštata konsultante Fiziskas personas kreditēšana. Ingrīda Reinfelde, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu birojs IEPIRKUMI Kas mainījies piedāvājumu izvērtēšanā publiskajos iepirkumos? Ikars Kubliņš, portāla plz.lv redaktors TIESU PRAKSE Mantiskā kaitējuma atlīdzības prasības intelektuālā īpašuma aizsardzības lietās. Mārtiņš Gailis, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu birojs Ellex Kļaviņš Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2016. gadā. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos ( 2. turpinājums) JURIDISKĀS ZIŅAS Krāpnieciskie darījumi nekustamo īpašumu nozarē. Deivids Cjukša,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2017.gada 28.martā ir izdevis noteikumus Nr.171 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””, kas 2017.gada 30.martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.66 (5893) un stājas spēkā 2017.gada 31.martā. Komandējuma (darba brauciena) izdevumu samaksas normas Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros, ja ārvalstu finanšu palīdzības sniedzējs vai Eiropas Savienības institūcija atlīdzina minētos izdevumus pilnā apmērā, ir noteiktas noteikumu 2.pielikumā. Minēto noteikumu 2.pielikumā ietverto valstu saraksts ir papildināts ar jaunām valstīm un ir aktualizētas dienas naudas un viesnīcu izdevumu normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros. Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros: Nr. p. k. Valsts Viesnīcas maksas norma (EUR) Dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) norma (EUR) 1. Albānija 160 50...

Saeimas 2017.gada 16.marta likums «Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 29.martu.

Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi №165 «Noteikumi par finansiālā atbalsta pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 29.martu.