JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra noteikumi №602 «Preču atpakaļizvešanas paziņojuma iesniegšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra noteikumi №603 «Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos № 461 «Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.oktobri.

Saeimas 2015.gada 22.oktobra likums «Grozījumi likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 10.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №592 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos №942 «Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 27.oktobrī, konceptuāli atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā 2016.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu. Tāpat komisija pirmajam lasījumam jau iepriekš atbalstījusi vēl 24 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Visiem likumprojektiem Budžeta komisija aicinās Saeimu noteikt steidzamību. "Pirms izskatīšanas Saeimas sēdē vēl apspriedīsim dažus likumprojektus, par kuriem komisijā būtisku iebildumu nebija, bet kuriem otrajā lasījumā būs nepieciešami precizējumi un uzlabojumi," pauž Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Iepriekš atbildīgajā Budžeta komisijā apspriežot iesniegto projektu, finanšu ministrs Jānis Reirs deputātiem uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir veidots ļoti sarežģītos apstākļos, ņemot vērā valsts ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos un arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanos. Ministrs arī uzsvēra - neskatoties uz šiem izaicinājumiem, budžets ir pārdomāts un atbildīgs un tas ļaus nodrošināt finansējumu prioritārajām nozarēm - valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanai. Nākamā...

Pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma šā gada 27. oktobra Ministru kabineta sēdē piešķirti papildu 2,2 miljoni eiro uzņēmēju atbalstam jaunu eksporta tirgu apgūšanai programmas "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" ietvaros. Atbalsta programmas 79.kārtā kopumā saņemti 429 projekti. "Ar papildu piešķirto finansējumus mums būs iespēja sniegt atbalstu visiem saņemtajiem projektiem kopumā par 3,1 miljonu eiro. Eksports ir Latvijas ekonomikas izaugsmes balsts. Atbalsts jaunu tirgu atrašanai pēc Krievijas embargo ieviešanas un rubļa vērtības krišanās uzņēmējiem ir īpaši svarīgs," norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Kopumā atbalsta programmas ietvaros atbalsts sniegts 3800 projektiem 22 miljonu eiro apmērā. Papildu finansējums 2 200 000 eiro apmērā rasts, pārdalot neizmantoto finansējumu no programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"" var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Ministru kabinets 27. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jaunu valsts atbalsta programmu, kurā uzņēmēji varēs saņemt atbalstu darbinieku prasmju pilnveidošanai. "Ekonomikas ministrija ir iesākusi jauno plānošanas periodu ar uzņēmumu darbinieku apmācību programmu. Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu esošo un jauno darbinieku prasmju pilnveidošanai. Gudri darbinieki ir konkurētspējas pamats. Turpmāk uzsvaru liksim uz ražošanai un jaunu tehnoloģiju izstrādei nepieciešamo prasmju apguvi," uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Programmas ietvaros atbalstu varēs saņemt biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un tūrisma nozares komersantus. Biedrībām būs jānodrošina tādas apmācības, uz kuru nepieciešamību norādījuši paši nozares uzņēmumi un ir tādās atbalstāmās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika, rūpnieciskais dizains, datorzinātne u.c. Maksimālais pieejamais finansējuma apjoms vienam projektam var būt pat 900 000 EUR, apmācību izmaksas sedzot no 30% - 70% apmērā no kopējām izmaksām. Jaunās atbalsta programmas pirmās atlases kārtas projektu īstenošana varēs notikt līdz 2018. gada 31. decembrim....

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27.oktobrī, pauda konceptuālu atbalstu ierosinājumam par revīzijas komisijas izveidošanu republikas pilsētas domē, ja tās administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā reģistrēti vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju. Grozījumi rosināti likumā “Par pašvaldībām”. “Likumprojektu virzīsim izskatīšanai Saeimas sēdē, bet jau tagad ir skaidrs, ka tam būs nepieciešami uzlabojumi. Tāpēc esam vienojušies izveidot darba grupu, un viens no tās uzdevumiem būs, piemēram, vērtēt, vai kā kritērijs revīzijas komisiju izveidē nebūtu jānosaka domes budžets, nevis iedzīvotāju skaits pilsētā,” pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Piedāvātās izmaiņas paredz, ka republikas pilsētas domei uz savu pilnvaru termiņu jāizveido revīzijas komisija, kas darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu. Grozījumi arī paredz, ka domei jānosaka revīzijas komisijā ievēlējamo locekļu skaits iespēju robežās proporcionāli katras domē pārstāvētās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Komisijas locekļu skaits nedrīkstu būt mazāks par trim un lielāks par septiņiem. Patlaban pašvaldībām nav noteiks obligāts pienākums...

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Ministru kabinets šā gada 27. oktobra sēdē akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē. Plānots, ka TAVA funkciju izpildi jau ar 2016. gada 1. janvāri nodrošinās LIAA, taču grozījumi likumā vēl jāakceptē Saeimai. TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā. Tāpat efektīvāk tiks organizēti LIAA un TAVA cilvēkresursi, stiprinot gan administratīvās funkcijas, gan nodrošinot lielāku darbinieku skaitu, kas strādā tieši ar...

Ņemot vērā nesenās izmaiņas būvniecības regulējumā un standartu pieaugošo lomu būvniecības regulējumā, Standartizācijas birojs (LVS) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) piedāvā Būvkomersantu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem pakalpojumu Standartu lasītava - attālinātu piekļuvi vairāk nekā 3000 būvniecības standartiem (ICS 91 standartu grupa, t.sk. Eirokodeksi). Standartu lasītavas pakalpojums būvkomersantiem no š.g. 1. novembra līdz 2016. gada 15. februārim būs pieejams bez maksas. Iniciatīvas mērķis ir sniegt uzņēmējiem atbalstu pārejā uz jauno būvniecības regulējumu un atvieglot standartu izvēli. LVS vadītājs Ingars Pilmanis norāda: "Vienlaikus vēlamies novērtēt uzņēmēju interesi, pieprasījumu un nepieciešamību pēc šāda pakalpojuma, lai plānotu tā turpmāko attīstību. Esam atvērti diskusijām un priekšlikumiem, kā iespējami efektīvāk nodrošināt Latvijas standartizācijas sistēmas attīstību un standartu pieejamību Latvijas uzņēmējiem". Būvniecības Standartu lasītavā būs pieejami nacionālie (LVS) standarti, adaptētie Eiropas (EN) un starptautiskie (ISO, IEC) standarti un to vēsturiskās versijas. Lasītava regulāri tiks papildināta ar jauniem reģistrētajiem standartiem, to grozījumiem un koriģējumiem. Pateicoties zinātnes attīstībai...

Juridiskā komisija otrdien, 27.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas nosaka kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu. Grozījumi paredz, ka jebkāda naudas nelikumīga izgatavošana vai tās izskata mainīšana sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja tas izdarīts ar nodomu. "Viltota nauda rada ļoti nopietnu kaitējumu sabiedrībai un uzņēmumiem, nesot zaudējumus, kas netiek atlīdzināti. Turklāt apgrozībā esošā viltotā nauda var sabiedrībā vairot nedrošību un šaubas par skaidras naudas pietiekamu aizsardzību," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisijas 1.lasījumā atbalstītais likumprojekts par viltotas naudas izgatavošanu vai par šāda viltojuma izplatīšanu ievērojamā apmērā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem. Līdz šim Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Paredzētās sankcijas tiek gradētas atbilstoši viltotas naudas apmēriem. Ja iepriekš minētās noziedzīgās darbības izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi organizēta grupa, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pat desmit gadiem. Paredzētie grozījumi ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu. Tāpat Juridiskā...

Fizisko personu identifikācijas prasības elektronisko pakalpojumu saņemšanai tiks noteiktas vienotā tiesiskā regulējumā. To paredz otrdien, 27.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītais Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma projekts. Likumprojekts nosaka personas identifikācijas procesu elektroniskajā vide, kurš būtu pielīdzināms personas identitātes pārbaudei klātienē attiecībā uz konkrēto pakalpojumu, teikts likumprojekta anotācijā. Patlaban e-pakalpojumu saņemšanas procedūra ir sarežģīta un rada nesamērīgu slogu elektronisko pakalpojumu sniedzējam un nereti būtisku administratīvo slogu arī potenciālajam pakalpojumu saņēmējam, norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tāpat, lai nodrošinātu lietotājiem piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem, pašlaik tiek izmantotas dažādas lietotāju identifikācijas metodes. Likumprojekts nosaka arī vienotas drošības prasības personas identitātes apliecināšanai, kuras izpildot elektroniskajā vidē tiktu nodrošināts analogs personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Tāpat jaunais regulējums paredz noteikt gan e-pakalpojuma sniedzēja, gan saņēmēju pienākumus un atbildību, kā arī kārtību elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzēja reģistrācijai. Jaunais likuma projekts nepieciešams, lai ikviena persona vienkāršā veidā varētu saņemt e-pakalpojumus gan...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka VID ir tiesības uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata: sadalīt nodokļu maksājumu samaksu termiņos uz laiku līdz vienam gadam;sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ar VID lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu piedzenamās ārvalstu nodokļu prasījuma summas samaksu; VID pieņem lēmumu atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja: iesniegums nav parakstīts vai to parakstījusi persona bez pārstāvības tiesībām; iesniegums nav noformēts atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; ir nokavēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantā noteiktais iesnieguma iesniegšanas termiņš un persona nelūdz atjaunot procesuālo termiņu iesnieguma izskatīšanai. Ja nodokļu maksātājs vēlas sadalīt kārtējo vai līdz vienam mēnesim nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu vai atkārtoti sadalīt iepriekš pagarināto samaksas termiņu, VID vērtē: nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli pēc operatīvās bilances datiem, pievēršot uzmanību: finanšu rādītājiem (kopējās likviditātes rādītājam jābūt robežās no 1 līdz 2, finansiālā līdzsvara koeficientam jābūt mazākam par 1, visu saistību rādītājam jābūt robežās no 0,5...

Biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ir nosūtījis vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, norādot, ka administratīvi teritoriālais iedalījums Latvijā ir nepilnīgs un tas ir jāpilnveido. "Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gadā tika izveidotas ļoti atšķirīgas novadu pašvaldības ar dažādām kapacitātēm un iespējām, kur iedzīvotāju skaits vienā administratīvajā teritorijā ir no 1000 iedzīvotājiem līdz 34000 iedzīvotājiem. Vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju. Pēc Administratīvi teritoriālās reformas ir palikuši daudzi novadi, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam novadu veidošanas kritērijam, proti, 38 novados minimālais iedzīvotāju skaits joprojām nesasniedz 4000 iedzīvotājus, pretēji tam, kā tas bija paredzēts sākotnēji," problēmas uzskaita Vents Armands Krauklis, piebilstot, ka novadu pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga un tas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu pēc vienotiem principiem. "Pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas. Šobrīd valstī...

Domnīca CERTUS publicējusi Latvijas konkurētspējas ziņojumu 2015. Ziņojums fokusējas uz galvenajiem pārnozaru izaicinājumiem Latvijas ekonomiskajai attīstībai - depopulāciju un reģionu attīstību, kā arī MVU piekļuvi finansējumam. Analizēti arī piecu Latvijas tautsaimniecībai svarīgu nozaru - piena rūpniecības, kokrūpniecības, IKT, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu un farmācijas rūpniecības - konkrētie izaicinājumi. Ziņojuma ietvaros izveidotas konkrētas, uz politiku vērstas un izpildāmas rekomendācijas. Ziņojumā konstatēts, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem reģionu attīstībā ir, ka pārāk bieži domāšanā par reģionu attīstību prevalējusi guļamrajona mentalitāte. Ievērojamas investīcijas tiek ieguldītas skolās, sporta hallēs, kultūras namos. Salīdzinoši maz uzmanības tiek pievērsts uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Šāda situācija, vismaz daļēji, ir skaidrojama ar to, ka galvenais pašvaldību ienākumu avots ir tajās pēc dzīvesvietas deklarēto iedzīvotāju ienākumi, nevis tas, cik cilvēku strādā šo pašvaldību teritorijā. Nodrošinājums ar darbavietām ir viens no galvenajiem faktoriem iedzīvotāju piesaistīšanai reģioniem. Tāpēc reģionu attīstības stratēģija jābūvē uz trim pamatiem: reģionālo industriālo zonu attīstība, to cieša sasaiste ar profesionālās...