Kā mazināt risku iedzīvoties kriminālatbildībā par izvairīšanos no nodokļiem?

Izvairīšanās no nodokļiem ne vienmēr ir uzņēmuma vadības apzināta un ļaunprātīga rīcība - šāda situācija var rasties arī aiz nezināšanas, neuzmanības, paviršības, kļūšanas par krāpnieku upuri. Tomēr par nodokļu nemaksāšanu, ienākumu slēpšanu vai samazināšanu tad, ja valstij vai pašvaldībai nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 minimālās algas jeb šobrīd 25 000 eiro, iestājas kriminālatbildība. Par to, kas jāņem vērā, lai mazinātu risku, ka šādā situācijā nonāk pamatā godprātīgs uzņēmējs, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte, nodokļu strīdu eksperte Alisa Leškoviča.

Galvenā atbildība - valdes loceklim

Visos gadījumos, kad ir runa par izvairīšanos no nodokļiem, juridiski atbildīgi būs uzņēmuma valdes locekļi, jo tieši uzņēmuma valde ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu - lai dokumentos būtu norādīta patiesa informācija, lai būtu iegrāmatoti tikai reāli notikuši darījumi, lai tiktu saglabāti darījumus apliecinošie dokumenti un tiktu nomaksāti nodokļi.

"Ja jūs esat vienīgais valdes loceklis un nenomaksāto nodokļu apmērs sasniedzis kriminālatbildības slieksni, variantu nav - jūs un tikai jūs būsit atbildīgs par to. Ne jūsu grāmatvede, ne darbinieks, kurš, iespējams, aizmirsa veikt maksājumu, lai gan jūs to lūdzāt," brīdina A. Leškoviča.

Savukārt, ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi, tiesa vērtēs, kurš ir bijis tieši iesaistīts fiktīvu darījumu organizēšanā.

Situācijas, kad var iestāties kriminālatbildība

Risks tikt sauktam pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļiem var iestāties dažādās situācijās:

• Nodokļi, kas ar likumu noteikti kā samaksājami, netiek samaksāti
• Paša saimnieciskās darbības veicēja deklarēti nodokļi netiek nomaksāti
• Iesaiste fiktīvos (faktiski nenotikušos) darījumos (bieži konstatē VID auditā)
• Sadarbības partneris tiek saukts pie kriminālatbildības (piemēram, uzņēmums iegādājas preci, un pēc laika uzzina, ka preces pārdevējs saukts pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļiem tieši saistībā ar šo darījumu - pircēja pārskaitītais pievienotās vērtības nodoklis nav nonācis Valsts kasē)
• Darbinieks tiek saukts pie kriminālatbildības (piemēram, darbinieks tiek pieķerts kukuļdošanā amatpersonai; izmeklēšanā tiek noskaidrots, ka kukulis tika dots uzņēmuma interesēs un tam nepieciešamā nauda rasta ar fiktīvu darījumu palīdzību)
• Ierosināts kriminālprocess par citu noziedzīgu nodarījumu (piemēram, uzņēmuma grāmatvedim tiek piešķirta uzņēmuma kredītkarte rēķinu maksājumu veikšanai - gan uzņēmuma valdes loceklim, gan grāmatvedim iestājas kriminālatbildība par nelikumīgu finanšu līdzekļu izmantošanu; tālākā izmeklēšanā atklāj arī izvairīšanos no nodokļiem)
• Uzsākts piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process

Kas tiek uzskatītas par nodokļu nenomaksas risku pazīmēm?

Visbiežāk nodokļu nenomaksas riski tiek atklāti VID auditos un te mēdz būt vairāki brīdinoši faktori:

• Problēmas ar sadarbības partneriem (tie ir fiktīvi, pēkšņi "pazūd", tiem vairs nav resursu)
• Sadarbības partnera - ārvalsts uzņēmuma valdē ir Latvijas pilsoņi; sadarbības partnera valdē ir poļi, bulgāri, krievi, u.c.
• Sadarbībā trūkst biznesa loģikas un ekonomiskā pamatojuma (piemēram, jāpiegādā prece no Vācijas uz Lietuvu, bet izrādās, ka tā transportēta vispirms uz Igauniju un tikai tad uz Lietuvu, turklāt tam nav loģiska pamatojuma)
• Dokumenti un līgumi ir pārāk formāli (neatbilst darījuma faktiskajai norisei, norādīta pārāk skopa vai pat novecojuša informācija, piemēram, jau slēgti bankas konti)
• Iztrūkst e-pastu sarakstes, nav dokumentētas detalizētākas vienošanās (uzņēmums uzstāj, ka tā notikusi mutiski, sadarbības partneris satikts, piemēram, kādā biznesa gadatirgū)
• Netipiski darījumi, pēcapmaksa, cesijas/ieskaiti (šādiem darījumiem VID parasti pievērš pastiprinātu uzmanību)
• Transportētāji neapstiprina preces transportēšanas faktu, vai apstiprina, bet nespēj iesniegt tahogrāfus vai citus dokumentus
• Uzņēmumam ir resursi pašam, tomēr tas piesaista ārpakalpojuma "kaktu kantori" veikt identiskus darbus
• Pārrobežu darījumi - EXW
• Kļūdas CMR (nav parakstu par saņemšanu, transporta numuri norādīti nepareizi vai kļūdaini - piemēram, izrādās, ka smagās kravas automašīnas vietā preces pārvadājis minikūpers)

Kā mazināt riskus?

Ja nodokļi tikuši deklarēti, tad vajadzētu tos samaksāt, vai, ja radušās grūtības ar finanšu plūsmu, lūgt VID nomaksu atlikt vai sadalīt termiņos.

Noteikti jāievēro rūpība sadarbības partneru izvēlē:

"Tas ir liels mīts, ka pietiek pārbaudīt tikai sadarbības partnera PVN numuru - tas tā sen vairs nav. Īpaši tad, ja tas ir jauns sadarbības partneris, veiciet padziļināto pārbaudi, palūdziet pases kopiju, slēdzot sadarbības līgumu, kā arī painteresējieties par partnera resursiem", iesaka A. Leškoviča.

Tāpat svarīgi uzņēmumā organizēt pienācīgu kontroli, lai būtu iespējams laicīgi atklāt pašu darbinieku neizdarības (laicīgi neveikti maksājumi, utml.), kas varētu būt risks uzņēmuma reputācijai. Savukārt, ja darbinieku rīcībā atklājas kļūdas, izvērtēt, vai iespējams nodokļu deklarācijas vēl labot un nodokļus samaksāt trūkstošās summas (ja nodokļi tiek samaksāti, VID parasti necenšas sākt kriminālprocesus). Tāpat pārkāpumu gadījumos nepieciešams izvērtēt, vai nepieciešams ziņot policijai.

Gadījumos, kad pie kriminālatbildības saukts darījumu partneris, bet darījumi ir faktiski notikuši, svarīgākais ir vākt pierādījumus par darījumu faktu. Savukārt, ja izrādās, ka darījumi nav notikuši, atkal var izvērtēt, vai vēl iespējams labot deklarācijas un samaksāt nesamaksātos nodokļus.