Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) decembrī nāca klajā ar ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļiem ikmēneša maksājumu 150 eiro apmērā, ja darbiniekam izmaksāta kompensācija par energoresursu cenu sadārdzinājumu. Šāds maksājums būtu darba devēju brīva izvēle.
“Tā bija mūsu ideja, kuru noskatījāmies Vācijā, kur šādi gadā atļauts izmaksāt līdz 1400 eiro, nesamazinot darba algu. Mūsuprāt, tas ir ideāls piedāvājums no biznesa, kurš ir gatavs padalīties ar savu naudu kritiskos brīžos. Tas ir fiskāli neitrāls pasākums, mēs neko neprasām no valsts. Diemžēl pagaidām Finanšu ministrija izturas noraidoši. Nesaprotu, kāpēc,” intervijā žurnālam BILANCE sacīja LDDK prezidents Andris Bite.
Finanšu ministrijas atbilde
Finanšu ministrija skaidro, ka neatbalstījusi LDDK ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļa darba devēju papildu kompensācijas darbiniekiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai vairāku iemeslu dēļ. Šāds atbalsts tomēr neesot uzskatāms par fiskāli neitrālu, tas nesasniegšot tos, kam tas visvairāk nepieciešams, piedāvājums neesot iekļāvis “lietderības un efektivitātes izvērtējumu”, turklāt valsts jau sniedzot atbalstu mājsaimniecībām augsto enerģijas cenu kompensēšanai.
“Pirmkārt, ir pieņemts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums, kurā ietvertie pasākumi nodrošina arī atbalstu mājsaimniecībām augstu enerģijas cenu apstākļos. Savukārt LDDK piedāvājums – atbrīvot no algas nodokļa darba devēju kompensācijas darbiniekiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai – ir netiešais atbalsts nodokļu veidā, kura paredzētais mehānisms ir selektīvs un nesasniedz visus iedzīvotājus (t.sk. nestrādājošos pensionārus u.tml.). Turklāt atbalsta saņēmēji būs nevis strādājošie, kuriem šāds atbalsts nepieciešams, ņemot vērā viņu ienākumus vai citus kritērijus, bet atbalsts būs atkarīgs tikai no darba devēja spējas izmaksāt šādu atbalstu saviem darbiniekiem. Līdz ar to piedāvātais atbrīvojums no algas nodokļa, Finanšu ministrijas ieskatā, nav atbilstošs valstī noteiktajai prioritātei – sniegt mērķētu valsts atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības risku.
Papildus jāatzīmē, ka piedāvājums neietvēra ne lietderības un efektivitātes izvērtējumu, ne arī mērķus (rezultatīvos rādītājus), ko ar šāda jauna atbrīvojuma ieviešanu paredzēts sasniegt. Jānorāda, ka Finanšu ministrija, vadoties no Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Nodokļu atlaides – neredzamie budžeta izdevumi” sniegtajiem ieteikumiem, pašlaik izvērtē līdzšinējos nodokļu atvieglojumus, definējot tiem mērķus un sasnieguma rādītājus, pamatojoties uz datos balstītu un objektīvu to lietderības un efektivitātes analīzi. Tādējādi arī jaunu atvieglojumu ieviešanai, Finanšu ministrijas ieskatā, būtisks ir izvērtējums atbilstoši iepriekš minētajiem principiem.
Otrkārt, minētajam regulējumam tomēr ir fiskāli negatīva ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem un valsts budžeta izdevumiem. Šī iemesla dēļ pašlaik Finanšu ministrijas attieksme pret jaunu nodokļu stimulu ieviešanu ir ļoti piesardzīga, jo tādējādi pastāv risks vēl vairāk samazināt nodokļu ieņēmumus, jo pēc būtības atbrīvojums no nodokļa nomaksas ir līdzekļi, kuri nenonāk budžetā. Turklāt regulējums, kas paredz atbrīvot no algas nodokļa darba devēja kompensētos darbinieka izdevumus, veicinātu šādu kompensāciju izmaksu tā vietā, lai darba devējs pakāpeniski palielinātu algas darbiniekiem. Tas vienlaikus ietekmētu darbinieku sociālās aizsargātības līmeni, īpaši ilgtermiņā, jo algas nodokļa objekts vienlaikus ir arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumi ir atkarīgi no objekta, no kura tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Nosakot objektu, no kura netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, samazinās objekts, no kura personai tiks rēķināts valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs, tādējādi negatīvi ietekmējot personas sociālo nodrošinājumu gan uz īstermiņa valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēriem, gan uz valsts vecuma pensiju.
Piedāvātais atbrīvojums no algas nodokļa arī rada nevienlīdzīgu situāciju darba devēju un darbinieku vidū attiecībā uz nodokļa slogu, jo, ja darba devējs izšķiras par darba algu paaugstināšanu saviem darbiniekiem, gan viņam, gan viņa darbiniekiem darbaspēka nodokļu slogs būs lielāks un viņi atradīsies nelabvēlīgākā situācijā nekā darba devējs, kas saviem darbiniekiem izmaksā no algas nodokļa atbrīvotu kompensāciju, un viņa darbinieki,” uzskata Finanšu ministrija.