Ko patērētāju un komersantu attiecībās maina patērētāju kolektīvo prasību ieviešana?

Pēdējā gada laikā Latvijā pieņemtas un stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā nozīmīgākais jaunums patērētāju tiesību aizsardzībā jāmin pērn septembrī Saeimas apstiprinātiegrozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām.

Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, betpatērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kurai būs piešķirts kvalificētās institūcijas statuss. Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir saņemts viens iesniegums par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu.

Patērētāju aizsardzībai kvalificētā institūcija varēs gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu...