KOMERCTIESĪBAS

Saeima 3. decembrī otrajā steidzamajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz sašaurināt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertiem noteikumiem par dažādu daļu kategoriju tiesībām, kā arī paplašināt uz atvērtajiem datiem nododamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Grozījumi risinās identificētu problēmu saistībā ar UR kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas. Tiks sašaurināta UR valsts notāra kompetence, proti, notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu kategorijām, turpmāk vērtēs tikai iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134. panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu skaitu un nominālvērtību, UR valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kas tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā. Grozījumi arī paredz, ka UR atvērto datu veidā...

Piekrišanai personas datu apstrādei vienmēr jābūt brīvi sniegtai, uzsver Datu valsts inspekcija. Gadījumos, kad piekrišana datu apstrādei saistāma ar kāda pakalpojuma saņemšanu vai citu saistību izpildi, nedrīkst rasties situācija, kurā personas iespējas saņemt pamata pakalpojumu ir atkarīgas no tā, vai viņa piekrīt savu datu apstrādei. Šādos gadījumos sniegtā piekrišana nebūs uzskatāma par brīvi sniegtu, jo persona to sniegs, lai izvairītos no negatīvām sekām – pakalpojuma saņemšanas atteikuma. Piemēram, par nepieļaujamu praksi būtu uzskatāms risinājums, kurš, personai iepērkoties internetveikalā, paredz obligātu piekrišanu komerciālu paziņojumu saņemšanai, tas ir, nav iespējams līdz galam noformēt pirkumu, ja netiek atzīmēta arī piekrišana piedāvājumu saņemšanai. Savukārt, piemēram, uzņēmuma ideja, kas neparedz ierobežojumu iepirkties internetveikalā arī bez piekrišanas datu apstrādei saistībā ar komerciālu paziņojumu saņemšanu, var tikt atzīta par atbilstošu personas datu apstrādes normatīvajam regulējumam, ja tiek ievēroti papildus nosacījumi: Priekšrocību piešķiršanas nosacījumi un apmērs Kā norādīts iepriekš, neliela papildus priekšrocība (piemēram, simboliska atlaide, kuru klients var izvēlēties izmantot...

Nereti atbildes uz komerctiesības skarošiem jautājumiem var gūt, ieskatoties Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmumos. Vienā no tiem skatīts jautājums par to, vai sabiedrības dalībnieki ir tiesīgi sasaukt sapulci, ja par to lemts vien vienu dienu iepriekš, kā arī nenorādot uz faktu, ka sapulci sasauc valde. Konkrētajā gadījumā UR bija iesniegts sabiedrības dalībnieku sapulces protokols, kurā norādīts, ka sapulci sasaukuši visi sabiedrības dalībnieki par to savstarpēji vienojoties. Tāpat no protokola izriet, ka sapulcē piedalās divi sabiedrības dalībnieki, kas pārstāv visu sabiedrības balsstiesīgo pamatkapitālu, kas vienlaikus ir 80 procenti no visa sabiedrības pamatkapitāla. Protokolā par visiem jautājumiem dalībnieki balsojuši vienbalsīgi. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iebilda šādai praksei, norādot, ka Komerclikuma 214. panta pirmajā daļā noteikts, ka paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Statūtos var noteikt citu paziņošanas kārtību. Attiecīgi dalībnieku...

Valdība 1. jūlijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu "Kārtība, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm". Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā lielā komercsabiedrība, kurai ir ārzemēs reģistrēti saistītie uzņēmumi, var izmantot tiesību apliecināt faktu, ka tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma (GNU) pazīmēm, ja šai komercsabiedrībai objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no šiem saistītajiem uzņēmumiem. Ar noteikumiem tiks ieviests atbalsta pretendenta apliecinājums par neatbilstību GNU pazīmēm. Ar apliecinājumu atbalsta pretendents apstiprinās, ka pastāv objektīvi šķēršļi pilnīgu finanšu datu iesniegšanai atbalsta sniedzējam. Apliecinājums paredzēts kā operatīvs un saprātīgs risinājums izņēmuma situācijās, kad lielie komersanti objektīvu apstākļu dēļ nav iesnieguši finanšu pārskatu datus par visiem ar tiem saistītajiem ārzemēs reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus šāda apliecinājuma iesniegšana nav paredzēta kā saistīto uzņēmumu finanšu datu aizstājējs standarta situācijās, bet gan tikai kā izņēmuma risinājums īpašos un objektīvi pamatotos gadījumos, kad atbalsta...

Saeima 5. jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma vēl iepriekšējās 13. Saeimas laikā Finanšu ministrijas iesniegtos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko paredzēts ieviest jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu saņēmējus, kuri nav tās biedri, precizēt krājaizdevu sabiedrības aktīvu un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus, stiprināt krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles mehānismus un veicināt kapitāla pietiekamību. Atgādinām, ka Krājaizdevu sabiedrību likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un var piesaistīt biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; kreditēt biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; veikt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā; izsniegt galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem u.tml. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas...

Iepriekšējā rakstā skaidrojām, kas ir vienkāršotā likvidācija, kāds normatīvais regulējums to paredz un kādos gadījumos to var piemērot tiesību subjektiem. Skaidrojām arī, kā šis process norit, ja tiesību subjektam nav valdes pārstāvības tiesību vai likvidatora un attiecīgi vienkāršoto likvidāciju rosina uzsākt Uzņēmumu reģistrs (UR). Taču iniciators paātrinātajam likvidācijas procesam var būt arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). UR rīcība, saņemot VID paziņojumu par darbības izbeigšanu Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz VID lēmumu, nodokļu administrācija triju dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nosūta attiecīgo lēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Ja nav konstatēti tiesiski šķēršļi, komercreģistrā tiek izdarīts ieraksts par darbības izbeigšanu, tostarp arī par valdes (padomes, ja ir) atbrīvošanu, vienlaikus UR tīmekļvietnē publicējot paziņojumu par darbības izbeigšanu, kurā uzaicina kapitālsabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 318.1 panta trešā daļa un 320. panta divi prim daļa). Arī,...

Noteiktos gadījumos kapitālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām ir paredzēts tā dēvētais vienkāršotās likvidācijas process. Šo procesu var uzsākt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Uzņēmumu reģistrs (UR). VID šāds pamats ir nodokļu, atskaišu u.tml. jautājumi, bet UR – ja tiesību subjektam nav izpildinstitūcijas vai arī tas nav sasniedzams juridiskajā adresē. Ko darīt, lai vienkāršotā likvidācija netiktu uzsākta un kā rīkoties katrā no vienkāršotās likvidācijas posmiem, stāsta Linda Bespalova, UR Kontroles nodaļas vadītāja, un Viktorija Pogodina, UR Juridiskās nodaļas juriskonsulte, valsts notāre. Kas ir vienkāršotā likvidācija Ar ko vienkāršotā likvidācija atšķiras no parastās likvidācijas? Tiesību subjekta dzīves ciklu nosacīti var iedalīt trīs posmos. Vispirms notiek tā dibināšana - subjekts tiek ierakstīts publiskajā reģistrā. Tad tas - tas darbojas atbilstoši tiem mērķiem, kuriem ir veidots. Ja tā ir biedrība, tad tā darbojas biedru interesēs. Komersants savukārt veic saimniecisko darbību. Ir gadījumi, kad ir nepieciešams noslēdzošais posms - likvidācija....

Lai noteiktu tiesības pašām dzīvokļu īpašnieku kopībām no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 6. maijā, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Deputāti lēma attiecīgu likumprojektu, ko rosinājusi Ekonomikas ministrija, iesniegt izskatīšanai Saeimā. Plānots noteikt, ka darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to tās varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai. Savukārt, lai kredītiestādes varētu identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām kopībām, gan tādām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic. Paredzēts, ka...

Saeima 16. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komercķīlas likumā, kas vienkāršo komercķīlas reģistrācijas procesu. Likumam stājoties spēkā, samazināsies administratīvais slogs uzņēmējiem, jo komercķīlas pieteikumam vairs nebūs jāpievieno aizdevuma līgums, ja komercķīlas līgumā jau ir iekļauta informācija par nodrošināto prasījumu. Turpmāk Uzņēmumu reģistrs varēs reģistrēt komercķīlu pamatojoties uz komercķīlas līgumu, kurš jau satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esamību. Tas ievērojami vienkāršos reģistrācijas procesu, bet vienlaikus saglabās juridisko precizitāti. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Nereti līgumi tiek sagatavoti svešvalodā, kā arī mēdz būt ļoti apjomīgi, it īpaši, kad mēs runājam par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikas attīstībai. Vienkāršojot komercķīlas reģistrācijas procesu, mēs atvieglojam gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēju ikdienu – samazinām birokrātisko slogu, tulkošanas izmaksas un laiku, kas nepieciešams dokumentu sagatavošanai. Tas ir skaidrs signāls, ka sperts vēl viens solis pretī tam, lai Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investoriem un uzņēmējdarbības veikšanai.” Līdz šim komercķīlas pieteikumam bija...

Sadarbība starp pārdevēju un piegādātāju Eiropas Savienības (ES) robežās bieži vien notiek bez līguma. Sadarbība notiek pārdevējam pārdodot preci un izrakstot par to nodokļa rēķinu (Invoice), bet preču piegādi apliecina preču transporta pavaddokuments (CMR). Kādas valsts tiesību normas jāpiemēro pārrobežu darījumos, ja starp pusēm nav noslēgts līgums? Vai līguma neesamība pārrobežu darījumos uzliek par pienākumu pircējam pakļauties pārdevēja pārdošanas nosacījumiem? Pēc aprakstītā ir skaidrs, kā notiek preču piegāde starp dažādu Eiropas valstu partneriem, bet, pieņemsim, ka kādu dienu pircējs saņem no pārdevēja rēķinu ar līgumsodu, kurā ir atsauce uz pārdevēja General sales terms and conditions („Pārdošanas pamattermiņi un noteikumi”), un paziņojumu, ka līgumsods piemērots, ņemot vērā šos pārdevēja noteikumus. Pircējam rodas jautājums: ja līguma nav un nodokļu rēķinā arī nav atrunāts, ka par kavētām dienām tiks piemērots līgumsods, kādā apmērā un kāpēc tiek aprēķināts līgumsods? Lai saprastu, kuras valsts normatīvie akti ir jāpiemēro, šādos gadījumos ir jāvērtē tiesību kolīziju normas. Kas ir...

Komerclikumā personāla opcijas ir definētas kā akciju sabiedrības darbinieku, valdes vai padomes locekļu tiesības nākotnē iegūt sabiedrības akcijas bez maksas vai par maksu, kura ir noteikta personāla opciju piešķiršanas laikā. Akciju piešķiršanu personāla opciju īstenošanas rezultātā neapliek ar algas nodokļiem, ja tiek izpildīti likumā noteikti kritēriji. Vebinārā „Sarunas par un ap personāla opcijām, esot ceļā uz IPO un ne tikai” Sorainen ZAB vadošais speciālists, zvērināts advokāts Māris Liguts skaidroja, kāda ir personāla opciju nozīme uzņēmumu stratēģijā un darbinieku motivācijā; kā personāla opcijas var izmantot, lai veicinātu gan uzņēmuma, gan darbinieku finansiālo izaugsmi. Savukārt Sorainen ZAB nodokļu partnere Aija Lasmane stāstīja par nodokļu piemērošanu personāla opcijām. Nodokļu regulējums personāla opcijām darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, bet kopš 2021. gada šajā regulējumā ir būtiski uzlabojumi. Personāla opciju turēšanas laiks ir samazināts no trīs gadiem uz vienu gadu, un regulējums attiecas ne tikai uz akciju sabiedrību akcijām, bet arī uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību...

Saeima 31. oktobrī izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādātos un Saeimas Juridiskās komisijas virzītos grozījumus likumprojektos, kuru mērķis ir nodrošināt uzraudzības funkciju pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām, ko veiks pārvaldnieks. Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor. Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā. Grozījumi tapuši, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot vienotu regulējumu. Tas izstrādāts pēc diskusijām divu gadu garumā Tieslietu ministrijas Krimināltiesību un Komerclikuma darba grupās, iesaistot gan valsts pārvaldi, gan NVO ekspertus no uzņēmējdarbības vides un juridiskajām profesijām. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Vienota regulējuma arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanai mērkis ir nodrošināt profesionālu kapitāldaļu pārvaldīšanu, lai nodrošinātu to vērtības saglabāšanu. Regulējums nosaka, ka īpašuma tiesības paliek pie arestētā īpašnieka, un lēmumu par kapitāldaļu nodošanu pārvaldīšanai apstiprinās izmeklēšanas tiesnesis. Aizsargājot personu tiesības uz īpašumu, procesa virzītājs varēs lemt par kapitāldaļu realizāciju tikai...

Augstākās tiesas Senāts atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā. Pieteicēji savā starpā noslēdza uztura līgumu, kā rezultāta uztura devējs no uztura ņēmējas saņēma domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Uzņēmumu reģistrs iebilda, ka zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, bet nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā norādīta likumā prasītā informācija. Senāts atzina, ka zemnieka saimniecība var pastāvēt kā individuāls vienas fiziskās personas uzņēmums vai kā ģimenes uzņēmums. Tāds tiesību subjekts, kāds reģistrēts konkrētajā gadījumā – vairāku fizisko personu, kuras nav viena ģimene, zemnieka saimniecība – tiesību normās nav regulēts. Zemnieka saimniecībai nav skaidras mantas un atbildības šķirtības. Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Būtībā zemnieka saimniecība ir vienīgi fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma. Tas nozīmē, ka...

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tai būs iespēja Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, paredz 23. maijā Saeimā konceptuāli – pirmajā lasījumā – atbalstītais par steidzamu atzītais likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā". Saima noraidīja iepriekš Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojekta variantu, tā vietā atbalstot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30. jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un UR atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda,...

Tieslietu ministrija sagatavojusi un starpinstitucionālajai saskaņošanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Tas paredzē kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Izmaiņas Komerclikumā nepieciešamas, lai sniegtu valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Komerclikums pašreiz neparedz regulējumu kārtībai, kādā valdes locekļi varētu izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais. Atkarībā no tā, kā regulētas attiecības starp valdes locekli un sabiedrību – ar darba līgumu, pilnvarojuma līgumu vai citādi, – praksē pastāv dažādi risinājumi tam, kā organizēt valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu laikā, kad tas vēlas izmantot grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam...