0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ARHĪVSPRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISKomerclikums svin desmito gadadienu un rīko starptautisku konferenci

Komerclikums svin desmito gadadienu un rīko starptautisku konferenci

(0)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti 20. un 21. septembrī organizē starptautisku konferenci “Komerclikumam – 10 gadi”.

Tieslietu ministra biroja vadītāja Mg.iur. Ina Kļaviņa atskatās uz Komerclikuma rašanās iemesliem un informē par gaidāmo konferenci.

Foto: Atis Ieviņš

Varētu jautāt, kāpēc radās ideja par Komerclikumu, ja līdz tam atsevišķi bija likums „Par akciju sabiedrībām”, likums „Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” u.c. Taču tas radīja situāciju, kurā katram uzņēmumam bija savi noteikumi, kas sabiedrībā radīja apjukumu, jo nebija skaidrs, ko labāk dibināt un kādas ir atšķirības. Komerclikuma rašanās bija pašas sabiedrības definēta vajadzība. Ja, piemēram, kādam komersantam neveicās darbība un tas bija jālikvidē, tad komersantam nebija skaidrs, kā to izdarīt, savukārt kreditori nevarēja saprast, kurā brīdī izvirzīt savas prasības. Pieņemot Komerclikumu, kur ir gan kopējie noteikumi, gan arī norādītas konkrētas atšķirības uzņēmējdarbības formās, šie noteikumi tika skaidrāk definēti.

Komerclikuma stāšanās spēkā pirmajos gados liela nozīme bija arī pavadošajam – Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam. Tas bija ļoti nozīmīgs likums tiem uzņēmējiem, kuriem vajadzēja saprast, kas jādara, lai pārreģistrētos uz Komercreģistru un varētu turpināt strādāt.

Jāteic, ka tajā laikā valsts lielu nozīmi piešķīra šīm reformām, kā arī atvēlēja būtisku finansējumu. Tolaik strādāju Uzņēmumu reģistrā, uz kura pleciem gūlās šīs pārreģistrācijas – tas bija īsts bums trīs gadu garumā. Apbraukājām Latviju, tikāmies ar uzņēmējiem un stāstījām, kas mainīsies un kāpēc. Uzņēmumu reģistrā pirmo reizi strādāju ar Komerclikumu – sāku strādāt divus mēnešus pirms Komerclikuma spēkā stāšanās un pieredzēju šo uzņēmumu pārreģistrācijas procesu. Savukārt patlaban man kā tieslietu ministra biroja vadītājai Komerclikums jāskata jau no politiskā viedokļa.

Komerclikums šo desmit gadu laikā ir attīstīts līdzi laikam, likums vairākkārt ir grozīts. Gandrīz katru gadu ir veiktas izmaiņas likumā. Esam paredzējuši komersantiem iespēju iesniegt dokumentus elektroniski, tāpat praksē ir pierādījies, ka ne visi iepriekš prasītie dokumenti komersantiem ir jāiesniedz. Taču bijuši arī ļoti nozīmīgi jauninājumi, kas šo Komerclikuma darbības desmit gadu laikā ir ieviesti. Viens no būtiskākajiem Komerclikuma papildinājumiem ir tā D daļa, kas attiecas uz komercdarījumu tiesisko regulējumu.

Ja ir jāsalīdzina pirmais gads, kad stājās spēkā Komerclikums, ar pašreizējo gadu, jāteic, ka ir mainījusies izpratne par to, ka komersantu vidē visiem darījumiem jānotiek ātri, uz to, ka šiem darījumiem vispirms jābūt drošiem. Patlaban aktuāls jautājums ir reiderisma izskaušana, pie kā strādā gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas komisija.

Izmaiņas likumā pieprasa pati sabiedrība. To pierāda kaut vai kapitāldaļu pārejas jautājums, jo praksē mēdz gadīties tā, ka vienu dienu atklāj, ka neesi vairs uzņēmuma īpašnieks. Taču nevar arī apgalvot, ka pirms desmit gadiem šāda izpratne nebūtu bijusi, drīzāk jau mainījušies akcenti. Komerclikumā esam pārņēmuši labāko praksi kā no Eiropas Savienības normatīvajiem dokumentiem, tā Vācijas komerctiesībām, taču Latvijas sabiedrībai nepieciešams savs likums ar to redzējumu, kas vislabāk atbilst vietējiem apstākļiem.

Šis gads tiek pavadīts Komerclikuma jubilejas zīmē, kam par godu arī tiek rīkota starptautiska konference. Atšķirībā no citiem gadiem vairāk uzsvars tiks likts uz konferences starptautisko nozīmīgumu, jo tajā piedalīties arī UNIDROIT prezidents un ģenerāldirektors.

Konferencē skaidrosim ne tikai par komerctiesību attīstību pasaulē un Eiropas Savienībā. Esam arī aicinājuši piedalīties komersantus, lai viņi vērtētu Komerclikumu un izteiktu savus priekšlikumus un ierosinājumus.  Šai sakarā pirms konferences rīkojām komersantu aptauju.

Plašāk iecerēts pievērsties arī Komerclikuma Komercdarījumu sadaļai.

Tāpat uzklausīsim, kādas, pēc ekspertu ieskatiem, būtu nepieciešamās izmaiņas Komerclikumā, kā arī palūkoties uz Komerclikumu no tiesvedības aspekta. Meklēsim atbildes uz jautājumu, ko darīt, ja sabiedrības dalībnieku vidū rodas strīdi? Skaidrs, ka atjaunots taisnīgums pēc pieciem vai septiņiem gadiem, kad beigsies tiesāšanās process, nav īstais risinājums. Strīdu situāciju atrisināšanai jānotiek daudz straujākos tempos. Tāpēc šis būs pirmais gads, kad Tieslietu ministrija paraudzīsies uz komercdarījumu vidi no tiesāšanās puses.

Konferencē vadīšu diskusiju par komercstrīdu risināšanas efektivizēšanu, jo nereti komersanti ir pauduši viedokli, ka tiesāšanās pie mums ir laikietilpīgs process un ka būtu nepieciešama pašiem sava komerctiesa, kur strīdi tiek atrisināti pēc iespējas ātrāk. Ministrija šajā ziņā ir strādājusi, un priekšlikumi jau ir iesniegti Saeimā.

Pēc komerctiesību konferencē pieteikto referātu tematikas jau ir nojaušams, kuri būs tie jautājumi, kas būs jārisina turpmāk. Tie varbūt nebūs sistēmu mainošie risinājumi, toties ļoti būtiski komerctiesību ikdienas praksē, piemēram, jautājums par to, kā valdes loceklis ikdienā var apvienot savu amatu sabiedrībā un vai, piemēram, viņam ir jāsaņem atalgojums, ja viņš papildus veic grāmatveža pienākumus.

Vēl noteikti radīsies nepieciešamība skatīt jautājumu par to, ka uzņēmums neatbild par katra tā dalībnieka saistībām, savukārt īpašnieks neatbild par uzņēmuma saistībām. Taču jāņem vērā, ka Eiropas Savienības līmenī par šīm situācijām sāk parādīties atšķirīgas vīzijas. Konferencē eksperti pievērsīsies arī šīm divām minētajām tematikām.

Ieskats konferencē pieteiktajos referātos

Komerclikuma attīstības tendences: no pieņemšanas līdz šodienai

Komercdarījumu slēgšanas praktiskie aspekti un problēmjautājumi

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka izstāšanās no sabiedrības

Notariāta loma drošas uzņēmējdarbības nodrošināšanai

Kapitālsabiedrības komercnoslēpums

Valdes locekļa atbildības aktuālie jautājumi

Sabiedrības atbildības norobežošana: vai dalībnieks nekad nav un nebūs atbildīgs par sabiedrības saistībām?

Maksātnespējas tiesību attīstības ietekme uz komercvidi Latvijā

Komercstrīdu risināšana

Prasības nodrošinājums komersantu, komercsabiedrību dalībnieku strīdos

Jaunākā administratīvās tiesas prakse attiecībā uz Uzņēmumu reģistra kompetenci

u.c.

Raksts publicēts žurnālā “Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” septembra numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti 20. un 21. septembrī organizē starptautisku konferenci "Komerclikumam – 10 gadi". Tieslietu ministra biroja vadītāja Mg.iur. Ina Kļaviņa atskatās uz Komerclikuma rašanās iemesliem un informē par gaidāmo konferenci. Foto: Atis Ieviņš Varētu jautāt, kāpēc radās ideja par Komerclikumu, ja līdz tam atsevišķi bija likums „Par akciju sabiedrībām”, likums „Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” u.c. Taču tas radīja situāciju, kurā katram uzņēmumam bija savi noteikumi, kas sabiedrībā radīja apjukumu, jo nebija skaidrs, ko labāk dibināt un kādas ir atšķirības. Komerclikuma rašanās bija pašas sabiedrības definēta vajadzība. Ja, piemēram, kādam komersantam neveicās darbība un tas bija jālikvidē, tad komersantam nebija skaidrs, kā to izdarīt, savukārt kreditori nevarēja saprast, kurā brīdī izvirzīt savas prasības. Pieņemot Komerclikumu, kur ir gan kopējie noteikumi, gan arī norādītas konkrētas atšķirības uzņēmējdarbības formās, šie noteikumi tika skaidrāk definēti. Komerclikuma stāšanās spēkā pirmajos gados liela nozīme bija arī pavadošajam – Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam. Tas bija ļoti nozīmīgs likums tiem uzņēmējiem, kuriem vajadzēja saprast, kas jādara, lai pārreģistrētos uz Komercreģistru un varētu turpināt strādāt. Jāteic, ka tajā laikā valsts lielu nozīmi piešķīra šīm reformām, kā arī atvēlēja būtisku finansējumu. Tolaik strādāju Uzņēmumu reģistrā, uz kura pleciem gūlās šīs pārreģistrācijas – tas bija īsts bums trīs gadu garumā. Apbraukājām Latviju, tikāmies ar uzņēmējiem un stāstījām, kas mainīsies un kāpēc. Uzņēmumu reģistrā pirmo reizi strādāju ar Komerclikumu – sāku strādāt divus mēnešus pirms Komerclikuma spēkā stāšanās un pieredzēju šo uzņēmumu pārreģistrācijas procesu. Savukārt patlaban man kā tieslietu ministra biroja vadītājai Komerclikums jāskata jau no politiskā viedokļa. Komerclikums šo desmit gadu laikā ir attīstīts līdzi laikam, likums vairākkārt ir grozīts. Gandrīz katru gadu ir veiktas izmaiņas likumā. Esam paredzējuši komersantiem iespēju iesniegt dokumentus elektroniski, tāpat praksē ir pierādījies, ka ne visi iepriekš prasītie dokumenti komersantiem ir jāiesniedz. Taču bijuši arī ļoti nozīmīgi jauninājumi, kas šo Komerclikuma darbības desmit gadu laikā ir ieviesti. Viens no būtiskākajiem Komerclikuma papildinājumiem ir tā D daļa, kas attiecas uz komercdarījumu tiesisko regulējumu.

Ja ir jāsalīdzina pirmais gads, kad stājās spēkā Komerclikums, ar pašreizējo gadu, jāteic, ka ir mainījusies izpratne par to, ka komersantu vidē visiem darījumiem jānotiek ātri, uz to, ka šiem darījumiem vispirms jābūt drošiem. Patlaban aktuāls jautājums ir reiderisma izskaušana, pie kā strādā gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas komisija.

Izmaiņas likumā pieprasa pati sabiedrība. To pierāda kaut vai kapitāldaļu pārejas jautājums, jo praksē mēdz gadīties tā, ka vienu dienu atklāj, ka neesi vairs uzņēmuma īpašnieks. Taču nevar arī apgalvot, ka pirms desmit gadiem šāda izpratne nebūtu bijusi, drīzāk jau mainījušies akcenti. Komerclikumā esam pārņēmuši labāko praksi kā no Eiropas Savienības normatīvajiem dokumentiem, tā Vācijas komerctiesībām, taču Latvijas sabiedrībai nepieciešams savs likums ar to redzējumu, kas vislabāk atbilst vietējiem apstākļiem. Šis gads tiek pavadīts Komerclikuma jubilejas zīmē, kam par godu arī tiek rīkota starptautiska konference. Atšķirībā no citiem gadiem vairāk uzsvars tiks likts uz konferences starptautisko nozīmīgumu, jo tajā piedalīties arī UNIDROIT prezidents un ģenerāldirektors. Konferencē skaidrosim ne tikai par komerctiesību attīstību pasaulē un Eiropas Savienībā. Esam arī aicinājuši piedalīties komersantus, lai viņi vērtētu Komerclikumu un izteiktu savus priekšlikumus un ierosinājumus.  Šai sakarā pirms konferences rīkojām komersantu aptauju. Plašāk iecerēts pievērsties arī Komerclikuma Komercdarījumu sadaļai. Tāpat uzklausīsim, kādas, pēc ekspertu ieskatiem, būtu nepieciešamās izmaiņas Komerclikumā, kā arī palūkoties uz Komerclikumu no tiesvedības aspekta. Meklēsim atbildes uz jautājumu, ko darīt, ja sabiedrības dalībnieku vidū rodas strīdi? Skaidrs, ka atjaunots taisnīgums pēc pieciem vai septiņiem gadiem, kad beigsies tiesāšanās process, nav īstais risinājums. Strīdu situāciju atrisināšanai jānotiek daudz straujākos tempos. Tāpēc šis būs pirmais gads, kad Tieslietu ministrija paraudzīsies uz komercdarījumu vidi no tiesāšanās puses. Konferencē vadīšu diskusiju par komercstrīdu risināšanas efektivizēšanu, jo nereti komersanti ir pauduši viedokli, ka tiesāšanās pie mums ir laikietilpīgs process un ka būtu nepieciešama pašiem sava komerctiesa, kur strīdi tiek atrisināti pēc iespējas ātrāk. Ministrija šajā ziņā ir strādājusi, un priekšlikumi jau ir iesniegti Saeimā. Pēc komerctiesību konferencē pieteikto referātu tematikas jau ir nojaušams, kuri būs tie jautājumi, kas būs jārisina turpmāk. Tie varbūt nebūs sistēmu mainošie risinājumi, toties ļoti būtiski komerctiesību ikdienas praksē, piemēram, jautājums par to, kā valdes loceklis ikdienā var apvienot savu amatu sabiedrībā un vai, piemēram, viņam ir jāsaņem atalgojums, ja viņš papildus veic grāmatveža pienākumus. Vēl noteikti radīsies nepieciešamība skatīt jautājumu par to, ka uzņēmums neatbild par katra tā dalībnieka saistībām, savukārt īpašnieks neatbild par uzņēmuma saistībām. Taču jāņem vērā, ka Eiropas Savienības līmenī par šīm situācijām sāk parādīties atšķirīgas vīzijas. Konferencē eksperti pievērsīsies arī šīm divām minētajām tematikām. Ieskats konferencē pieteiktajos referātos Komerclikuma attīstības tendences: no pieņemšanas līdz šodienai Komercdarījumu slēgšanas praktiskie aspekti un problēmjautājumi Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka izstāšanās no sabiedrības Notariāta loma drošas uzņēmējdarbības nodrošināšanai Kapitālsabiedrības komercnoslēpums Valdes locekļa atbildības aktuālie jautājumi Sabiedrības atbildības norobežošana: vai dalībnieks nekad nav un nebūs atbildīgs par sabiedrības saistībām? Maksātnespējas tiesību attīstības ietekme uz komercvidi Latvijā Komercstrīdu risināšana Prasības nodrošinājums komersantu, komercsabiedrību dalībnieku strīdos Jaunākā administratīvās tiesas prakse attiecībā uz Uzņēmumu reģistra kompetenci u.c. Raksts publicēts žurnālā "Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis" septembra numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: