Konkurences padomes cīņu pret pašvaldību uzņēmumiem, kas kropļo konkurenci, atbalsta arī valdība

Valdība 26. jūnijā  atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiks papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u.c., vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka publiskas personas (gan pašvaldības, gan valsts pusē) bieži rada ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei ar privāto sektoru. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.

Uzņēmēju organizācijas Latvijā, kā vienu no uzņēmējdarbības vides problēmām min konkurences neitralitātes principa neievērošanu publisko personu darbībā. Tā rezultātā, piemēram, tiek piešķirtas nepamatotas priekšrocības publisko personu kapitālsabiedrībām un privātie uzņēmumi vairs nespēj konkurēt uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.