Kādas aizdomīga darījuma pazīmes liecina par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas?

Kontekstā ar izmaiņām noteikumos par aizdomīga darījuma kritērijiem un ziņošanas kārtību,  izstrādātas un Finanšu izlūkošanas dienests likuma subjektiem jau nosūtījis metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Metodisko vadlīniju ietvaros katram no minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem ietvertas raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem.

Noteikumu projekta anotācijā kā piemērs minētas šādas raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt, ka notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas:

1) uzņēmuma kontos pārsvarā ir tranzīta darījumi;

2) naudas plūsmas analīze kontā rada aizdomas, ka maksājumu mērķi nesakrīt ar uzņēmuma deklarēto saimniecisko darbību un nav skaidra to ekonomiskā būtība;

3) deklarētie sadarbības partneri atšķiras no reālajiem kreditoriem un debitoriem uzņēmuma kontos;

4) trūkst maksājumu, kas norādītu uz uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, telpu noma, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā);

5) par it kā saimnieciskiem darījumiem saņemtie līdzekļi lielākoties tiek izņemti skaidrā naudā vai pārskaitīti fiziskām personām;

6) galvenie sadarbības partneri ir vienā un tajā pašā juridiskajā adresē reģistrēti uzņēmumi, un/vai to pilnvarotās personas un patiesie labuma guvēji ir vienas un tās pašas fiziskās personas;

7) uzņēmums vai kāds no tā galvenajiem sadarbības partneriem ir ticis izslēgts no PVN maksātāju reģistra (informācija atrodama VID publiskojamo datu bāzē), vai tam apturēta saimnieciskā darbība;

8) līdzekļi tiek nosūtīti uz Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmumu kontiem ārvalstīs.

u.c.