Uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro.
Šādus rādītājus atklāj Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS šī gada septembra sākumā veiktais pētījums “Latvijas eiro gatavības indekss”. Indeksu veido Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti par informētību, attieksmi un rīcību saistībā ar plānoto pāreju uz eiro.
Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums, savukārt iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties – apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā. Visvairāk pārejai uz eiro ir gatavi vidzemnieki un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem (ģimenes ikmēneša ienākumi vairāk nekā 200 lati uz cilvēku, personīgie ienākumi augstāki par 300 latiem), liecina indeksa vidējais svērtais rādījums. Uzņēmumu vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies Rīgas, Pierīgas un Vidzemes uzņēmēji, pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, kā arī tie uzņēmumi, kuri nodarbina 10 un vairāk darbiniekus.
Uzņēmēji jūtas informēti par pāreju uz eiro, kavējas rīkoties
Uzņēmēju eiro gatavības indeksa pieaugumu būtiski ietekmē tas, ka laikā no jūnija līdz septembra sākumam uzņēmumu vadītāju vidū būtiski ir uzlabojies informētības pašnovērtējums – septembra sākumā 35% uzņēmumu pārstāvju jutās par to pilnībā informēti (par 18 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Būtisks informētības līmeņa uzlabojums ir tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, mazajos un vidējos uzņēmumos (līdz 49 darbiniekiem), Rīgas un vienlaikus arī lauku uzņēmumos.
Gatavojoties eiro ieviešanai, visbiežāk uzņēmumi pāriet vai jau ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem (62%), plāno izmaiņas grāmatvedības programmās (60%), gatavojas cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai (49%), kā arī plāno klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem (46%).
Trīs mēnešu laikā nozīmīgi palielinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri ir iecēluši eiro projekta vadītāju (27%, par 18 procentpunktiem vairāk), plāno naudas priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu (22%, par 15 procentpunktiem vairāk) un pieteikties kredītiestādēs eiro priekšpiegādei (20%, par 14 procentpunktiem vairāk), informē darbiniekus un rīko apmācības (25%, par 13 procentpunktiem vairāk), plāno kasu pārprogrammēšanu (40%, par 10 procentpunktiem vairāk), ir sākuši vai jau paveikuši IT sistēmu pielāgošanu (26%, par 10 procentpunktiem vairāk), plāno naudas plūsmu atlikušajam šī gada periodam (19%, par 10 procentpunktiem vairāk), kā arī plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju (15%, par 10 procentpunktiem vairāk).
Kritiski svarīgi izvairīties no rindām un nevadāma skaidrās naudas sloga
“Vērojams kontrasts starp uzņēmēju diezgan augsto informētību un daudz kūtrākiem rīcības rādītājiem. Tāpēc jo īpaši būtiski ir turpināt atgādināt, ka eiro tuvojas, turklāt jau ātrvilciena tempos. Un tādos pašos tempos tuvojas arī skaidras naudas pieplūdums. Tāpēc uzņēmumiem jau laicīgi vajadzētu domāt par skaidras naudas plūsmu šī gada izskaņā un nākamā gada sākumā, tostarp par savlaicīgu eiro priekšpiegādes pieteikšanu uz uzņēmuma adresi. Šobrīd vēl bieži jāsaskaras ar maldīgu priekšstatu, ka gadumijā varēs jebkurā mirklī aizsūtīt kādu darbinieku uz bankas filiāli pēc eiro sākumkomplektiem. Taču netiek ņemts vērā, ka šajā laika posmā rindā filiālē būs jāpavada daudzas stundas, turklāt tos saņemt varēs tikai uzņēmuma paraksttiesīgās personas, kas lielākoties ir uzņēmumu vadītāji. Turklāt jārēķinās, ka, piemēram, 10 eiro sākumkomplekti, kas varētu būt vajadzīgi vidējam tirdzniecības uzņēmumam, kopā sver 35 kilogramus. Tāpēc uzņēmumiem ir jāplāno, kā laikus nodrošināties ar gada sākumā vajadzīgo skaidro eiro naudu, un arī, kā vadīt pieaugošo skaidrās naudas pieplūdumu,” skaidro Daniils Ruļovs, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.
Latvijas uzņēmumiem jārēķinās, ka saskaņā ar “Latvijas eiro gatavības indeksa” 3.pētījumu iedzīvotāji jau ir sākuši tērēt savus skaidrās naudas latu un santīmu uzkrājumus. Tās slogs tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos īpaši pieaugs gada beigās un 2014.gada pirmajās divās nedēļās. Tāpēc nepieciešams aktīvāk plānot naudas plūsmu, laikus pieteikties naudas priekšpiegādei uz uzņēmuma norādīto adresi , kā arī jau tagad sākt izmantot risinājumus, kas būtiski samazina skaidrās naudas radīto slogu uzņēmumiem – POS termināļus, naudas iemaksas bankomātu kartes un inkasācijas pakalpojumus.
Pārejas uz eiro ietekme uz bankas pakalpojumiem
- Visērtāk un visdrošāk pāreju uz eiro varēs sagaidīt, naudu glabājot kontā un ikdienā norēķinoties ar karti. Bankas kontā nauda no latiem uz eiro pārejas naktī – no 2013.gada 31.decembra uz 2014.gada 1.janvāri – nomainīsies automātiski, tas notiks pēc oficiālā fiksētā kursa (1 eiro – 0,702804 lati) un klientiem būs bez maksas. Noguldīt skaidru naudu kontā visērtāk un bez maksas var izdarīt naudas iemaksas bankomātos.
- Maksājuma kartes turpinās darboties līdz termiņam, kas norādīts uz kartes. Lai nepavadītu laiku bankas filiālē, gaidot atjaunotās kartes izsniegšanu, ieteicams internetbankā pieteikt atjaunotās kartes saņemšanu pa pastu.
- Uz visiem kredītu, noguldījumu un citiem līgumiem, kas noslēgti līdz pārejai uz eiro, attieksies līgumu nepārtrauktības princips. Tas nozīmē, ka līgumi nav jāpārslēdz – tie paliks spēkā ar tādiem pašiem nosacījumiem, un valūta tiks konvertēta pēc oficiālā fiksētā kursa.
“Latvijas eiro gatavības indeksa” trešo mērījumu Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veica 2013.gada augusta beigās un septembra sākumā, visas Latvijas teritorijā aptaujājot 1015 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem un 500 uzņēmumu vadītājus.