Lēnā ekonomikas atgūšanās globālās nenoteiktības ēnā — Dainis Gašpuitis Bilances konferencē 2025 (video)

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, analizējot galvenās makroekonomiskās tendences, secināja, ka Latvijas un pasaules ekonomika attīstās mēreni un virzās uz attīstību, lai gan ne tik straujos tempos, kā varētu vēlēties. Šo procesu pavada augsta globālā nenoteiktība, ko joprojām būtiski ietekmē ASV prezidents Donalds Tramps un notikumi Ukrainas frontē, kur nevar prognozēt neko pozitīvu.

Kopumā Baltijas valstīs ekonomika sāk lēni atgūties. Prognozes Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir nedaudz optimistiskākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Pēdējos ceturkšņos Latvijas ekonomiku sāk stimulēt tieši investīcijas, sevišķi ES fondu naudas ienākšana. Būvniecības sektorā ir sācies būtisks kāpums, 2025. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 10% pieaugumu. Arī apstrādes rūpniecībā un eksportā pamazām atgriežas izaugsme. Patēriņš gan pagaidām saglabājas stagnatīvs (ap nulli), lai gan pērn trešajā ceturksnī cilvēki sākuši tērēt aktīvāk, ko apliecina mazumtirdzniecības dati.

Savukārt inflācija Baltijā joprojām ir starp augstākajām ES. Pārtikas cenas veido aptuveni pusi no šī kāpuma un ir ļoti jūtīgs faktors. Lai gan politiķi mēģina ietekmēt cenas veikalos, D. Gašpuitis norādīja, ka tas ir «diezgan bezcerīgs pasākums», jo cenas nosaka globālie procesi un vietējais tirgus, nevis administratīvie resursi. Ir vērojama tendence, ka inflācija, iespējams, ir sasniegusi savu augstāko punktu un pamazām mazināsies.

Ekonomistu skatījumā daudzus procesus nosaka nevis tas, cik daudz naudas ir kabatā, bet gan cilvēku noskaņojums. Igauņi ir visturīgākie Baltijā, bet viņu noskaņojums ir vissliktākais. Latvieši un lietuvieši ir līdzīgi pēc vidējā atalgojuma, tomēr lietuviešiem ir spēcīgāka pārliecība un labāks noskaņojums. Viņi aktīvāk iegādājas nekustamos īpašumus, jo jūtas drošāk par nākotni (hipotekārās kreditēšanas apjoms atšķiroties vairākas reizes).

Darba tirgū vērojamas pozitīvas tendences, uzskata D. Gašpuitis. Bezdarba pieaugums 2025. gada trešajā ceturksnī Latvijā esot laba ziņa, jo tas liecina par darba meklētāju skaita pieaugumu, nevis darba vietu zaudēšanu. Tie ir cilvēki, kas līdz tam bija ekonomiski neaktīvi, bet tagad saredz iespējas un ir gatavi meklēt darbu, īpaši būvniecības, apstrādes rūpniecības un pakalpojumu nozarēs.

Tomēr akūta problēma aizvien ir produktivitāte. Produktivitātes attīstība joprojām nenotiek, kas nozīmē, ka ambīcijas sagaidīt no ekonomikas vairāk nav pamatotas. Nozarēm, kas ilgstoši nav investējušas produktivitātē, atkal atgriezīsies problēmas ar dzīvotspēju. Pozitīvais migrācijas balanss (ko nodrošināja bēgļi no Ukrainas) var atgriezties tuvu nullei, kas nozīmē, ka būs jādomā, kā noturēt cilvēkus un aicināt nepieciešamos speciālistus no ārpuses.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2026. gada janvāra (529.) numurā.