Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tāpēc, papildus iepriekšējai uzraudzības pieejai, tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski. Šādos gadījumos var tikt piemēroti attiecīgi instrumenti - ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c. Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Tāpēc, sākot ar šo gadu, FKTK reizi ceturksnī noteiks un publiskos pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas sāks izmantot Latvijas un ārvalstu bankas, bet noteiktajos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, veicot kredītiestādei specifiskās PKR...
