Mums ir visas iespējas kļūt par veiksmīgu un plaukstošu valsti!

Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore.

Valsts budžeta veidošana vienmēr ir bijis sarežģīts process, un tam ir jāpieiet ļoti atbildīgi, jo mēs runājam par sabiedrības kopīgi iegūto resursu sadali. Budžets ir kā valsts spogulis — tas parāda, kuras jomas mēs vērtējam augstāk par citām un kuras uzskatām par prioritārām. Protams, drošība vienmēr ir bijusi un būs viena no galvenajām prioritātēm, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tomēr, manuprāt, visam pāri stāv ekonomiskā drošība.

Kāpēc ekonomiskā drošība? Jo, ja nav ekonomiskās stabilitātes, nav uzņēmējdarbības un nav pietiekamu nodokļu maksājumu, tad arī drošības pasākumiem, izglītībai, veselībai un citām jomām nebūs pieejami nepieciešamie līdzekļi. Mūsu galvenais uzdevums ir radīt vidi, kurā uzņēmēji var strādāt, attīstīties un maksāt nodokļus. Ja mēs veidosim prognozējamu un stabilu nodokļu sistēmu, uzņēmumi ieguldīs vairāk, radīs jaunas darba vietas un palielinās valsts ienākumus.

Tomēr šobrīd es redzu vairākas nepilnības valsts budžeta veidošanas procesā. Trūkst skaidra plāna un ilgtermiņa stratēģijas. Daudz kas tiek darīts «no rokas» un nepietiekami pārdomāti. Piemēram, ir jābūt skaidrībai par to, kādas investīcijas dos atdevi nākotnē un kādas no tām tikai īslaicīgi «lāpa caurumus».

Manuprāt, kā vēl viena prioritāte būtu jāizvirza demogrāfija, un ar to es domāju ne tikai bērnus, kuri dzims, ja vecākiem būs stabilitātes sajūta, bet arī uzņēmumu demogrāfiju. Pēdējos gados mums likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedz reģistrēto uzņēmumu skaitu. Šeit primāri būtu jāatbild uz jautājumu: kā jūtas mūsu uzņēmējs, nodokļu maksātājs, kā jūtas cilvēks. No šī jautājuma tad arī būtu jāiziet, lai noteiktu tālākās darbības stratēģiju. 

Naudas ir tik, cik ir, tomēr galvenais jautājums ir — kur to efektīvi ieguldīt. Ja mēs šodien kaut kur investējam, tad tam ir jāatgriežas pēc kāda laika. Varbūt vairāk jāpadomā kā un kur investēsim un kā atbalstīt vietējos investorus, kuri ir vairāk ieinteresēti par savas valsts attīstību, salīdzinot ar citu valstu investoriem, kuru vienīgā interese ir izmantot visus iespējamos resursus un iegūt maksimālu peļņu. Kur mums ir atbalsts vietējiem investoriem?

Esmu lepna par to, ko kopā ar komandu esam paveikuši, jo katrs no šiem darbiem ir bijis būtisks gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, pie kuriem esmu strādājusi, ir mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) regulējuma uzlabošana. Šī nodokļu režīma mērķis vienmēr ir bijis veicināt mazo uzņēmējdarbību, taču realitātē bieži vien tas tika sarežģīts ar nevajadzīgiem ierobežojumiem. Mans mērķis bija padarīt šo sistēmu elastīgāku un pieejamāku, lai tie, kas vēlas šajās nodokļu režīmā strādāt, spēj attīstīt savu biznesu.

Pēc ilgām diskusijām un atkārtotiem ierosinājumiem esam panākuši, ka šogad MUN varēs reģistrēties uz vienu ceturksni. Tas ir svarīgi, jo ļauj uzņēmējiem testēt savas idejas, nezaudējot iespēju strādāt šajā nodokļu režīmā, pat ja kādu laiku nav apgrozījuma. Turklāt, ja divus taksācijas periodus nav apgrozījuma, uzņēmums nezaudēs MUN statusu. Tas ir solis uz priekšu, lai radītu stabilitāti mazajiem uzņēmējiem un palīdzētu viņiem pārvarēt finansiālās grūtības.

Taču Saeimas koalīcija noraidīja manu atkārtotu priekšlikumu samazināt MUN likmi no 25% uz 23%. Tikai 2% samazinājums, fiskālā ietekme tikai 1,3 miljoni eiro, bet ieguvums būtu attieksmes izrādīšana mazajam biznesam, īpaši reģionos. Arī kompensējošais pasākums bija azartspēles nodokli sākt iekasēt ātrāk jau no 2025. gada, nevis 2027. gada. Un te ir jautājuma, kas ir Latvijas vērtība. Mūsu lielākā vērtība ir cilvēks.

Otrs būtisks darbs bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējuma uzlabošana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu pārdošanu interneta platformās, piemēram, Booking.com un Airbnb u.c. Gandrīz gadu strādājām darba grupā, lai šo regulējumu precīzi integrētu PVN likumā. Rezultātā esam radījuši mehānismu, kas nodrošina, ka mazie uzņēmēji var izmantot šīs platformas īpašā nodokļu režīmā — uzņēmējiem ar apgrozījumu līdz 50 000 eiro gadā nevajadzēs reģistrēties kā PVN maksātājiem, bet tiek izveidots īpašs reģistra, kur šiem uzņēmumiem tiks piešķirts PVN ar atzīmi, kā rezultātā nebūs obligāti jāiesniedz PVN deklarācijas. Tātad būs vienkāršota reģistrācija un atvieglotas prasības. Izmaiņas gan būs spēkā tikai no šā gadā 1. jūlija.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto–Assets Regulation, MiCA).

Īpaši vēlos pieminēt arī kripto pakalpojumu regulējumu, kas papildina MiCA¹ regulu un nosaka Latvijas Banku par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugošo iestādi. Likumā noteikta licencēšanas un uzraudzības maksa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uzraugāmo tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības u.c. Likums nosaka, ka no 2024. gada 30. decembra Latvijas Banka izsniedz darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un uzrauga tos. Turklāt vienā Eiropas Savienības (ES) valstī iegūta darbības atļauja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ļauj sniegt pakalpojumus visā ES — to paredz MiCA noteiktais pārrobežu darbības paziņošanas mehānisms. Likums Latvijai var dot iespēju kļūt par līderi šajā jomā visā ES. Jau šobrīd viens no pasaules lielākajiem kriptoaktīvu uzņēmumiem Binance ir iesniedzis pieteikumu licences saņemšanai Latvijas Bankā. Ja tas tiks apstiprināts, tas būs liels sasniegums mūsu valstij. Kripto industrija ir viena no straujāk augošajām pasaulē, un mūsu mērķis ir šo potenciālu izmantot, lai veicinātu inovācijas un ekonomisko attīstību Latvijā.

Ne mazāk svarīgs jautājums ir banku pieejamība reģionos. Latvijas lauku iedzīvotāji bieži vien saskaras ar problēmām, kad tuvākā banka vai bankomāts ir pieejams tikai desmitiem kilometru attālumā. Strādājot pie šīs problēmas, esam panākuši, ka tiek meklēti alternatīvi risinājumi, piemēram, mobilās bankas filiāles vai izbraukuma autobusi konkrētos laikos. Šie risinājumi nodrošinās, ka cilvēkiem nav jādodas desmitiem kilometru, lai nokārtotu vienkāršus finanšu jautājumus.

Es uzskatu, ka valsts pārvalde šobrīd ir pārāk sarežģīta un dārga. Daudzas funkcijas dublējas, un tas rada ne tikai papildu izmaksas, bet arī palielina birokrātiju. Mēs jau ilgu laiku runājam par nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes izmaksas, taču reāla rīcība joprojām ir nepietiekama.

Piemēram, šobrīd tiek diskutēts par valsts izdevumu samazināšanu par 5%. Tomēr tam nav pievienots konkrēts plāns — kā šie 5% tiks sasniegti, kādas aktivitātes tiks īstenotas un cik daudz līdzekļu tas ietaupīs. Es uzskatu, ka mums būtu jānosaka skaidrāks mērķis un jāizstrādā detalizēts rīcības plāns. Tas ietvertu gan ministriju apvienošanu, gan funkciju pārskatīšanu.

Šobrīd katrā ministrijā ir sava personāla daļa, juridiskais dienests, un šīs funkcijas bieži vien dublējas. Piemēram, ja grāmatvedību varēja nodot Valsts kasei, kāpēc gan tas nevarētu attiekties arī uz citām funkcijām, tādām kā personāla daļas, juridiskās, iepirkumu nodaļas? Kā piemērs būtu vērtēt iespēju apvienot Veselības ministriju un Labklājības ministriju vai Ekonomikas ministriju ar Finanšu ministriju. Šāda pieeja ļautu ievērojami samazināt administratīvās izmaksas un uzlabot efektivitāti. Vēl piemērs — ar administratīvo sodu piemērošanu valstī nodarbojas 27 iestādes. Cits piemērs — ar pieaugušo apmācību nodarbojas gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Vai tas tiešām ir lietderīgi? 

Katram skaidrs, cik uzblīdusi, nesakārtota ir pārvaldība, visi to saprot, bet plāna un ieinteresētības nav. Šobrīd paredzēts sākt ar trīs ministrijām, tomēr uzskatu, ja automašīna ir lūznis, tad trīs detaļu nomainīšana šeit kopējo situāciju neuzlabos. Visa sabiedrība vēlas stabilitāti un prognozējamību. Jāatceras, ka nodokļu jautājums ir izsmelts, vairs nav ko palielināt, tagad jāķeras pie birokrātijas. Jārēķinās, ka birokrāti paši sevi nesamazinās. Kā viens no risinājumiem — varētu izveidot pie Ministru prezidentes efektivitātes biedra posteni, kas darbotos ar sadarbības partneriem (LDDK, LTRK, LABS, LPS un Zinātņu Akadēmija) un veiktu auditu visām valsts funkcijām, lai saprastu lietderību un izvērtētu pašu ekonomiskāko modeli. 

Tāpat pietrūkst pārskata par iepriekšējo budžetu izpildes lietderību. Lietderība būtu jāizvērtē kopā ar budžeta izpildes apstiprināšanu. Privātais uzņēmējs savu budžetu veidos atbildīgi, un katrs iztērētais eiro būs pamatots un lietderīgs, bet attieksme pret valsts budžetu ir — lielajā piltuvē iebirusi nauda un tagad to svaida uz visām pusēm, kas ir pilnīgi nepareiza pieeja naudas izlietojumam.

Daži iedīgļi jau ir nākuši no jaunā kancelejas vadītāja, kuram neizdodas likvidēt attālināto darbu, kā rezultātā nereti, zvanot uz valsts iestādēm, fonā dzirdam šalcošu jūru, kas liecina par «aktīvu darbību». Nekas nenotiks, ja nebūs spiediena no sabiedrības. 

Es ticu, ka Latvijas ekonomikai ir potenciāls, jo mūsu priekšrocība ir elastīgums, uzņēmējdarbībā iesaistīto uzņēmība un radošums. Mēs esam maza valsts, kas spēj ātri pielāgoties pārmaiņām. Taču, lai šo potenciālu realizētu, mums ir jāsakārto uzņēmējdarbības vide, jāsamazina birokrātija un jāveicina prognozējamība. Uzņēmējiem ir jājūtas droši, ka viņu bizness šeit var attīstīties ilgtermiņā.

Mēs nevaram paļauties tikai uz ārvalstu investoriem. Ir jāatbalsta vietējie uzņēmēji un jāveido tāda politika, kas viņus motivē strādāt un attīstīties. Tikai tā mēs varam nodrošināt ekonomisko stabilitāti un ilgtspēju.

Latvijas ekonomikas nākotne būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi mēs spēsim sakārtot savas prioritātes un uzlabot pārvaldības efektivitāti. Ja to izdarīsim, esmu pārliecināta, ka mums ir visas iespējas kļūt par veiksmīgu un plaukstošu valsti.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada februāra (518.) numurā.

Jums arī varētu interesēt:

• Vietvarām trūkst motivācijas atbalstīt uzņēmējus
• Kā nodrošināt augstu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti
• Ārpakalpojuma grāmatvežu tirgus — sadrumstalots, bet konsolidējas