Ekspertu ziņojumam

Ministru kabinets (MK) 12. martā apstiprinājis Iekšlietu ministrijas sagatavoto MK rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu", kas paredz atkārtoti ieviest pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz sešiem mēnešiem, sākot no šā gada 13. marta līdz 12. septembrim. Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci. Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies: Ludzas novadā: Briģu pagastā, Ciblas pagastā, Cirmas pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Lauderu pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pasienes pagastā, Pildas pagastā, Pureņu pagastā, Rundēnu pagastā, Zaļesjes pagastā, Ludzas pilsētā un Zilupes pilsētā; Krāslavas novadā: Andrupenes pagastā, Andzeļu pagastā, Asūnes pagastā, Aulejas pagastā, Bērziņu pagastā, Dagdas pagastā, Dagdas pilsētā, Ezernieku pagastā, Grāveru pagastā, Indras pagastā, Izvaltas pagastā, Kalniešu pagastā, Kaplavas pagastā, Kastuļinas pagastā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā, Krāslavas pagastā, Krāslavas pilsētā, Ķepovas pagastā, Piedrujas...

Saeimas Juridiskā komisija 12. martā pirms Saeimas trešā lasījuma atbalstījusi Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civillikumā un grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, tostarp ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu. Par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai. Patlaban bieži vien pastāv gadījumi, kad mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmēji (mantinieki) dažādu iemeslu dēļ neuzsāk mantojuma lietu, nepabeidz to vai nav noskaidrojami. Lai to risinātu, ar likuma grozījumiem iecerēts mantojumu tiesību regulējumu pilnveidot. Tostarpplānots noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildēs tikai saņemtā mantojuma apmērā. “Pieņemot mantojumu, mantinieks atbild arī par aizgājēja parādiem. Grozījumi paredz, ka no mantinieka nevarēs paņemt vairāk, nekā viņš ir mantojis. Šādi nosacījumi varētu veicināt mantinieku vēlmi mantojumam savlaicīgi pieteikties,” pauž Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību. Patlaban...

Tuvojas gada pārskatu sagatavošanas laiks, un viens no priekšdarbiem ir veikt inventarizāciju, kuras mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā (Grāmatvedības likums 3. nodaļa). Viens no bilances posteņiem, kuram jāveic inventarizācija, ir debitori, tāpēc rakstā tiks aplūkoti izsniegtie aizdevumi. Aizdevumu izsniegšanu un aplikšanu ar nodokli regulē gan likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», gan Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Bet jāpatur prātā, ka likuma «Par nodokļiem un nodevām» 4. pants nosaka: «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi». Tādējādi tiek novērsta dubultā nodokļu uzlikšana vienam un tam pašam ienākuma veidam. Tomēr ir arī gadījumi, kuros dubultā nodokļu uzlikšana ir pieļaujama. Viens no tādiem piemēriem ir atspoguļots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2021. gada septembra uzziņā Nr. 30.1–8.7/8.7/143065, kur komersantam, izmaksājot procentu ienākumu...

Lietā tiek noskaidrots, kurš likums ir jāpiemēro, lai administratīvi teritoriālās reformas gaitā pareizi izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar jaunizveidotajā pašvaldībā iekļautās pašvaldības domes izpilddirektoru? Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKC–733/2023 (C73536622) Lietas faktiskie apstākļi 2020. gada 23. jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, saskaņā ar kuru, apvienojot pilsētas un vairāku novadu pašvaldības, tika izveidota jauna pašvaldība. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 6. punkta nosacījumiem par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu līdz dienai, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldību domes lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā, ir atbildīgs tās pašvaldības izpilddirektors, kurā līdz vēlēšanām bija lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem 2021. gada 1. janvārī. Pēc 2021. gada 21. jūnija notikušajām pašvaldību vēlēšanām prasītājs bija atbildīgs par jaunizveidotās pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu. 2022. gada 13. maijā prasītājs saņēmis pašvaldības uzteikumu, kas...

No 15. februāra līdz 1. aprīlim valsts amatpersonām ik gadu jāiesniedz kārtējā gada deklarācija, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Deklarācijas aizpildīšanas, iesniegšanas kārtība, biežāk uzdotie jautājumi". VID atgādina, ka deklarācija sastāv no publicējamās un nepublicējamās daļas. Aizpildot deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), abas deklarācijas daļas aizpildās vienlaikus. Ja kādā deklarācijas punktā nav ziņu, ko sniegt, attiecīgo punktu neaizpilda. EDS nodrošina, ka deklarācijas iesniedzējam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Deklarācijas iesniedzējam ir pienākums EDS atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt vai papildināt. Deklarācijas iesniedzējs apliecina deklarācijā sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu. Katram deklarācijas veidam informācija deklarācijā norādāma par atšķirīgu laika periodu, uz atšķirīgu datumu vai dienu. Tā, piemēram, kārtējā gada deklarācijā prasītās ziņas sniedzamas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31. decembrī, bet Ministru kabineta (MK) 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un...

Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos? Gan bezdarbnieki, gan brīvas darbavietas Pēdējos gados Latvija tiešām kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības (ES) topa augšgala valstīm brīvo darbavietu īpatsvara ziņā. Pagājušā gada 3. ceturksnī šajā rādītājā ar 2,8% brīvo darbavietu mūsu valsts ieņēma 8. vietu ES (nerēķinot lauksaimniecības, zvejniecības un mežsaimniecības jomu, jo Eurostat dati, ieskaitot šo rādītāju, apkopoti tikai par 17 dalībvalstīm), atpaliekot no Beļģijas (4,7%), Nīderlandes (4,5%), Austrijas (4,2%), Vācijas (4,1%), Čehijas (3,5%), Kipras un Maltas (pa 2,9%). Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā brīvo darbavietu īpatsvars bija mazāks — pa 2%. Savukārt, aplūkojot...

Norādes, ko apdomāt pirms pilnvaras izdošanas, un rīcības plāns, kā rīkoties, kad pilnvarnieks ir zaudējis pilnvarotāja uzticību vai pilnvarojuma līgums izbeigts citu iemeslu dēļ, sniegtas šajā rakstā. Kas ir pilnvarojums? Nereti savu lietu un uzdevumu vešanu ir nepieciešams uzticēt kādai citai personai. Piemēram, persona A dzīvo ārzemēs, bet vēlas iegādāties īpašumu Latvijā. Attiecīgi persona A (pilnvarotājs) to uztic izdarīt savā vietā personai B (pilnvarniekam), kura dzīvo Latvijā un kurai ir pieredze šādu darījumu kārtošanā. Šādās situācijās pilnvarotājs izdod pilnvaru, proti, trešajām personām saistošu dokumentu, kas dod tiesības pilnvarniekam vest pilnvarotāja lietas vai izpildīt uzdevumus tā vārdā. Ar šīm darbībām starp personu A un personu B ir nodibinātas pilnvarojuma tiesiskās attiecības. Precīza pilnvarojuma definīcija atrodama Civillikuma 2289. pantā: Ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) – zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Taču dažkārt pilnvarnieks zaudē pilnvarotāja uzticību,...

Atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas tiesību aktos, no 2024. gada 8. marta aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm. Ar ievešanu (importēšanu) Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu izlaišanu šādās muitas procedūrās: 1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa; 2) ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt; 3) ievešanu galapatēriņam. Uz citām muitas procedūrām piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās, aizliegums neattiecas. Ievešanas aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, kas importē noteikto preču kravas, gan privātpersonām – ceļotājiem un kravas autotransporta vadītājiem, kuri preces pārvieto personīgajā bagāžā personiskajam patēriņam, kā arī personām, kas saņem pasta vai kurjerpasta sūtījumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada...

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli, uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Sākumdeklarēšanai būtu jāiet cieši kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas sistēmas vienkāršošanu. Ienākumam no nenozīmīgiem fizisko personu savstarpējiem darījumiem ir jābūt noteiktam tolerances slieksnim. Būtu neprātīgi mēģināt apkarot tādu ienākumu gūšanu, ja kāds palīdz nopļaut zāli vai norakt kartupeļus un viņam par to samaksā desmit eiro. Lai mazinātu skaidras naudas apriti, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam paredzēts apzināt konceptuālo risinājumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu. Kāds ir jūsu viedoklis — vai ir jāievieš ikgadējā vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana? Ideja ir ļoti laba, šādu deklarēšanu ieviest ir nepieciešams, jo tāda pastāv daudzās valstīs. Ja esi nodokļu maksātājs un pretendē uz dažādiem valsts piedāvātiem «labumiem», ir jāmaksā nodokļi. Bet ieviešanai ir jābūt jēgpilnai, ar noteiktu un saprotamu mērķi. Mani satrauc pamatojums, kāpēc atkal...

Darba devējs uzskata, ka darbinieks izdarījis būtiskus pārkāpumus, darba devējs darbinieku atstādina no darba, arodbiedrība nedod piekrišanu uzteikumam, darba devējs ceļ prasību tiesā. Cik ilgu laiku darba devējs var atstādināt darbinieku? Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. jūlija spriedums lietā Nr. SKC–134/2023 (C30544621) Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja (turpmāk arī pašvaldība) kā darba devēja, konstatējot darbinieka rīcībā tik būtiskus pārkāpumus, kas nepieļauj darba tiesisko attiecību turpināšanu (darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devējas uzticību), cēlusi tiesā prasību par darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, jo arodbiedrība darba tiesisko attiecību izbeigšanu nesaskaņoja. Darbinieks tika atstādināts no darba saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu. Pēc prasības celšanas tiesā, bet pirms trīs mēnešu termiņa, kas noteikts Darba likuma 58. panta piektajā daļā un ierobežo darba devēju noteikt ilgāku atstādināšanas laiku, darba devēja izdeva jaunu rīkojumu ar izvērstu faktisko apstākļu vērtējumu un juridisko pamatojumu par...

Ienācās jautājums par šo trīs terminu nodalīšanu. Pacelsim arī pāris vecākas tiesu lietas likuma līkloču problemātikas ilustrēšanai. Reprezentācijas un ilgtspējas izdevumus nav jāapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) tikai likumā uzskaitītos gadījumos. Tātad, aizliegts (apliekams at UIN) ir viss, kas nav atļauts (likumā šaurs uzskaitījums). Reprezentācijas izdevumiem tik 40% no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir atskaitāmi. Ilgtspējas izdevumiem šāda PVN ierobežojuma nav, bet jāvērtē katrā gadījumā sasaisti ar apliekamu darījumu veikšanu (bieži tādas nebūs). Ko atļauj UIN likums? Noteikumi gan reprezentācijai, gan ilgtspējai Pie izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī ekonomiskajai būtībai. Kas ir ilgtspēja? Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir: izdevumi darbinieku motivēšanai un saliedēšanai,...

Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl ne uz optimistisko pusi. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas (EK) februāra vidū izteiktās prognozes liecina: Lietuvas ekonomika šogad varētu augt visstraujāk — par 2,1%, Latvijas ekonomikas pieaugums varētu būt par 1,7%, savukārt Igaunijai vajadzēs samierināties ar visai pieticīgu izaugsmi — 0,6%. «Paļāvība uz izaugsmes atsākšanos šogad balstās uz pieņēmumu, ka nebūs jaunu globālu mega avāriju. Šis pieņēmums var izrādīties nepamatots. Taču prognozes ir jābalsta uz mēreniem scenārijiem, un ņemt vērā visus iedomājamos un neiedomājamos ekstrēmos notikumus nav iespējams. Tas nenozīmē, ka prognozes ir pārāk optimistiskas, jo vienmēr kaut kas var notikt arī labāk nekā plānots. Piemēram, var beigties karš Ukrainā,» tā pašreizējo prognozēšanu visai ekstremālos apstākļos skaidro bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš....

Saskaņā ar Eurostat datiem atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu 2021. gadā Igaunijā bija 20,5%, Latvijā - 14,6% bet Lietuvā - 12,0%. Vadītāju - sieviešu trūkums un dzimumu atalgojuma atšķirība nav unikālas Baltijas valstu problēmas, taču ir valstis, kurās situācija uzlabojas daudz straujāk. Kāpēc? Izšķirošas pārmaiņas tiek panāktas gadījumos, kad likumdevēji, valsts sektora un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji ir risinājuši šo jautājumu sistemātiski un ilgtermiņā. Tas tiek darīts, jo sabiedrība apzinās problēmu un to, ka uz vīriešiem orientēta sabiedrība attīstās lēnāk un ietver zināmu netaisnības netaisnības daļu. Ja mēs kā darba ņēmēji, darba devēji, vēlētāji un iedzīvotāji sapratīsim, ka ir svarīgi risināt šo jautājumu, arī progress neizpaliks, norāda Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory vecākā konsultante, un Irja Rae, Figure Baltic Advisory partnere. Jauna ES direktīva - pārredzama, taisnīga un skaidra algu politika Eiropas Savienībā aktīvi tiek risināts dzimumu līdztiesības jautājums, kas arī mudina darba devējus apzināties atšķirības darba samaksā starp dzimumiem un meklēt...

Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 23. februārī ir atjaunojusi augsta riska un pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu, nosakot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā. FATF, aktīvi sadarbojoties ar valstīm, palīdz tām novērst šīs nepilnības, lai mazinātu riskus starptautiskajai finanšu sistēmai, informē Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Visām valstīm, kuras ir noteiktas kā augsta riska jurisdikcijas, ir konstatēti būtiski stratēģiskie trūkumi, lai cīnītos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi valstīm ir jāveic pastiprināta uzticamības pārbaude un jānosaka pretpasākumi, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu no finanšu noziegumu riskiem. FATF noteicis, ka augsta riska jurisdikcijas ir Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Irāna un Mjanma. Savukārt pastiprinātu uzraudzību FATF piešķir tām jurisdikcijām, kas ir apņēmušās ātri atrisināt konstatētos trūkumus noteiktā termiņā un ir pakļautas pastiprinātai uzraudzībai. 23. februārī FATF noteicis, ka pastiprinātas uzraudzības jurisdikcijas ir: Bulgārija, Burkinafaso, Kamerūna, Kongo Demokrātiskā Republika, Horvārija, Haiti, Jamaika, Kenija, Mali,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties Norvēģijas finanšu instrumenta Divpusējā sadarbības fonda iniciatīvām, kas palīdzēs stiprināt Latvijas un Norvēģijas sadarbību un dibināt kontaktus ar uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un citām iestādēm Norvēģijā. “Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju sadarbības veicināšanai “zaļo” inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju jomā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā 2024. gadā ir pieejami 418 000 eiro, kas uzņēmējiem jau šajā gadā ļaus piedalīties kopumā 8 aktivitātēs Norvēģijā, Latvijā un arī Bulgārijā. Šobrīd atvērta pieteikšanās jau pirmajām divām aktivitātēm: dalībai kontaktbiržā Tronheimā un konferencē “HavEXPO” Bergenā,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Pieejamais atbalsts uzņēmumiem vienai iniciatīvai ir 20 000 eiro, savukārt maksimālais atbalsts vienam uzņēmuma pārstāvim var būt līdz 2000 eiro, kas paredzēts pasākumu dalības maksas, informācijas izvietošanas maksas, kā arī komandējuma izmaksu segšanai. Iniciatīvas ietvaros atbalsts tiek sniegts vienam komersanta pārstāvim. Komersantam jārēķinās, ka sākotnēji visas izmaksas jāsedz pašam uzņēmējam un pēc maksājuma pieprasījuma...