Ekspertu ziņojumam

Pirmdien, 27. novembrī, plānots ieviest jaunu sistēmu tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēmu 2, kas aizstās pašlaik izmantoto sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Saistībā ar jaunās Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) ieviešanu no 26. novembra plkst. 23:55 Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Tranzīta kontroles sistēma vairs nav pieejama komersantiem jaunu standarta un vienkāršoto deklarāciju iesniegšanai. Deklarācijas, kuru formēšana uzsākta iepriekš lietotajā sistēmā, arī tiks noslēgtas Tranzīta kontroles sistēmā. Pirmdien, 27. novembrī, plkst. 10:00 sāk darboties jaunā TKS2. Lai noformētu tranzīta deklarāciju jaunajā sistēmā, tāpat kā līdz šim būs jāautorizējas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un, atverot EMDAS, jāizvēlas atbilstošā sistēma. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI - to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā...

Darba devēji un arodbiedrības 23. novembrī tikušies kārtējā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā diskutēja par vēlamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumiem pēc būtības tika izceltas nepieciešamās izmaiņas trīs virzienos. Pirmais un visplašākais izmaiņu virziens LDDK skatījumā ir nepieciešamība uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju. Lai to nodrošinātu, darba devēji piedāvā samazināt efektīvās darbaspēka nodokļu likmes un diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu (NM) aizstāt ar fiksētu NM. Vienlaikus LDDK arī uzsvēra arodbiedrību priekšlikumos izteikto darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu pārskatīšanu, kas šobrīd noteikts 40 eiro mēnesī, turklāt šis līmenis nav pārskatīts kopš 2016. gada un neatbilst mūsdienu realitātei. Cits LDDK priekšlikums skāra darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu. Šajā jautājumā LDDK rosina samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu un veicināt veselības aprūpes pieejamību. Noslēgumā LDDK vērsa uzmanību uz...

Lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, Saeima ceturtdien 23.novembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu. Tas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u.c.). Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm. Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tā par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās,...

AKTUĀLS TEMATS ESG ziņošana Eiropā: svarīga personalizēta pieeja. Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia Revīzijas nodaļas vadītājs, zvērināts revidents KOMERCTIESĪBAS Uzņēmumu reģistrā saņemto pieteikumu izvērtēšana VID. Uzņēmumu reģistra informācija DARBA TIESĪBAS Algu pieaugumu veicinājusi inflācija un zemais bezdarbs. Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory konsultante, sniedz ieskatu vispārējā atalgojuma pētījumā Kādas iespējamās izmaiņas briest Darba likumā? Darba tiesību foruma atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Ko svarīgi zināt par elektroniskajiem dokumentiem un elektronisko parakstu. Māris Liguts, zvērinātu advokātu biroja Fort partneris, zvērināts advokāts Ņujorkas konvencija – kas tā ir un kad tiek pielietota? Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs TIESU PRAKSE EST aktualitātes personas datu apstrādes un patērētāju tiesību aizsardzības lietās. Iveta Zelča, LLM., Mag. iur., zvērināta advokāte Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Interešu konflikts var veidoties, neesot laulībā ar bērna māti Vai pašvaldības izpilddirektoram pienākas papildu atlīdzība par iestādes vadīšanu? Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo...

Aizsācies gada pēdējais mēnesis, kurā atskatāmies uz paveikto un vienlaikus cenšamies prognozēt, kas mūs sagaidīs turpmāk. Jāatzīst, ka pasaulē šis nav bijis viegls un līksms gads, lai gan Latvijā lielus satricinājumus neesam piedzīvojuši un, cerams, arī nepiedzīvosim turpmāk. Inflācijas vilnis šķietami sāk pierimt, arī ziemu sagaidām ar cerībām, ka energokrīze jau palikusi pagātnē. Tomēr jārēķinās, ka izjutīsim tās sekas, ko sagādā gan ģeopolitiskie notikumi, gan ekonomiskās norises, ko aizvien ietekmē arī pandēmijas laika atskaņas. Taču nav iemesla slīgt pesimismā! Strādāsim un cerēsim, ka ekonomika, kurai ir ciklisks raksturs, dziļāko punktu būs pārvarējusi un pamazām virzīsies atkal augšup. Eiropa turpina tā dēvēto zaļo kursu, kas nozīmē, ka „zaļākai” jākļūst arī sociālajai un korporatīvajai videi, tostarp darba attiecībām, finanšu sektoram. Uzņēmumiem jādomā par ilgtspējas ziņojumu gatavošanu. Tas var izklausīties sarežģīti un apgrūtinoši, taču praksē būtu jāpalīdz sasniegt biznesā izvirzītos mērķus. Šai numurā pievērsāmies arī interesantam pētījumam par atalgojuma tendencēm Baltijā un jo īpaši Latvijā....

Otrdien, 21. novembrī, 590 deputātiem balsojot “par”, 15 — “pret” un 15 deputātiem atturoties, Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par jaunām patērētāju tiesībām uz remontējamību. Priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgāku patēriņu, kas atvieglos bojātu preču remontu, samazinās atkritumu daudzumu un atbalstīs remonta nozari. Labāk remontēt nekā aizstāt — pat pēc garantijas termiņa beigām Preces garantijas laikā pārdevējiem par prioritāti būtu jāizvirza remonts, ja tas maksās tikpat, cik preces aizstāšana, vai būs lētāks. Izņēmums varētu būt gadījumi, kad remonts nebūs iespējams vai būs patērētājam neērts. EP deputāti arī ierosina par vienu gadu pagarināt juridisko garantiju pēc tam, kad produkts ir salabots. Pēc garantijas termiņa beigām patērētājiem būs tiesības pieprasīt remontu tādiem produktiem kā veļasmašīnas, putekļsūcēji, viedtālruņi un velosipēdi. Lai remonts patērētājiem šķistu pievilcīgāks, EP deputāti vēlas, lai ražotāji uz remonta laiku piedāvātu aizdot rezerves ierīces. Ja produktu nevar salabot, tā vietā varētu piedāvāt atjaunotu produktu. Konkurētspējīgāks remonta tirgus un stimuli izvēlēties remontu Patērētāji bieži...

Ikvienam cilvēkam, kura dati tiek apstrādāti kādam konkrētam mērķim, Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā ir noteiktas plašas tiesības, kā šo apstrādi kontrolēt. Datu Valsts inspekcija atgādina, ka tās ir tiesības uz informāciju (būt informētam), piekļūt saviem datiem, labot, dzēst, ierobežot, pārnest savus datus no vienas organizācijas uz citu (noteiktos gadījumos), iebilst. Tāpat ikvienam ir tiesības iebilst, lai attiecībā uz viņu netiek pieņemts lēmums, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde. Respektīvi, ja noteiktā gadījumā lēmumu pieņem, piemēram, mākslīgais intelekts, tad organizācijai, kura veic šādu lēmuma pieņemšanu, ir jāinformē cilvēks, dodot iespēju apstrīdēt šo lēmumu un pieprasīt arī cilvēka iesaisti lēmuma pieņemšanā. Šāda prakse, kad mūsu dati tiek apstrādāti automatizēti, mūsdienās kļūst aizvien populārāka. Piemēram, tiešsaistes mazumtirgotājs izmanto algoritmus, lai apstrādātu mūsu pasūtījumu. Datu regula dod cilvēkam tiesības netikt pakļautam lēmumiem, kuri tiek pieņemti tikai ar automatizētiem līdzekļiem. Jo īpaši, ja šie lēmumi var būtiski ietekmēt cilvēka likumīgās tiesības vai tā...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 21. novembrī pieņēma priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) pasākumiem, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus mākslas, kultūras un radošo nozaru profesionāļiem. Likumdošanas iniciatīvā, kas pieņemta ar 433 balsīm par, 100 pret un 99 atturoties, EP uzsver, ka atšķirības starp dalībvalstu sociālajām sistēmām, mākslinieku definīcijām un noteikumiem, kas regulē pašnodarbinātību, rada nevienlīdzīgus apstākļus ES mākslinieku starpā. Nozare, kurā nodarbināti 3,8% ES darbaspēka un kura veido 4,4% no IKP, nav pietiekami aizsargāta. Tai raksturīgi netipiski darba modeļi, neregulāri ienākumi un mazāk iespēju slēgt koplīgumus, tāpēc lielā daļā dalībvalstu pastāv liels risks, ka mākslinieku darbs būs nepietiekami apmaksāts vai nebūs neapmaksāts. Tāpat šīs nozares profesionāļi vairāk pakļauti ļaunprātīgai fiktīvai pašnodarbinātībai un autortiesību piespiedu izpirkuma līgumiem. Tekstā norādīts, ka jaunas problēmas varētu radīt arī digitālās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvais mākslīgais intelekts. Likumdošanas iniciatīva Parlaments aicina veidot ES sistēmu, kurā apvienoti likumdošanas un neleģislatīvie instrumenti, lai uzlabotu sociālos un profesionālos apstākļus un radītu līdzvērtīgus apstākļus...

Lai turpmāk izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 21. novembrī otrajam – galīgajam – lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Ar tiem iecerēts veicināt pakalpojumu izmaksu caurspīdību un paredzamību enerģētikas sektorā. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka griestus tarifu pieaugumam. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim visām mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu un mājsaimniecībām ar trīs fāžu un strāvas lielumu 16, 20, 25 un 32 ampēru pieslēgumu noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus. Plānots, ka, piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nepārsniegs divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam – divus eiro piecdesmit centus, savukārt trīs fāžu un 32 ampēru – astoņus eiro. Šobrīd vairāk nekā 28 000 lietotāju ir pārskatījuši un pielāgojuši pieslēguma jaudas atbilstoši savām vajadzībām, atbildot uz deputātu jautājumiem pauda Klimata un enerģētikas ministrijas...

Turpinot attīstīt šī gada vidū ieviesto Automatizēto importa sistēmu (AIS), 2023. gada 22. novembrī uz jauno sistēmu tiek pārcelta arī funkcionalitāte importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem ar papildu datiem aizpildīšanai un apstrādei, informē Valsts ieņēmumu dienests. Fiziskas personas, aizpildot importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem, būtiskas atšķirības nemanīs. Jaunā arhitektūra pasta sūtījumu deklarēšanas funkcionalitātei nodrošina labāku pieejamību un darbības nepārtrauktību. Pieslēdzoties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai un atverot “Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem”, fiziskām personām sadaļā “Manas deklarācijas” turpmāk būs redzami trīs šķirkļi: Vienkāršotās, Ar papildu datiem līdz 21.11.2023., Ar papildu datiem. Šķirklī “Ar papildu datiem līdz 21.11.2023.” lietotāji varēs atrast deklarācijas, kas izveidotas un iesniegtas līdz 2023. gada 21. novembrim. Savukārt šķirklī “Ar papildu datiem” atradīsies deklarācijas, kas tiks izveidotas un iesniegtas, sākot ar šī gada 22. novembri. Lasiet arī: Preču uzrādīšana Rīgas brīvostas muitā, pabeidzot tranzīta procedūru VID skaidrojums par personisko mantu un Krievijā reģistrētu automobiļu ievešanu un atmuitošanu Latvijā

Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba tirgus kontekstā. Šāda darba mobilitāte ir kļuvusi par parastu praksi globālajā ekonomikā, kas rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus kā uzņēmumiem, tā darbiniekiem, nereti kļūstot par īstu galvlauzi uzņēmuma grāmatvežiem un finanšu nodaļu vadītājiem. Šie izaicinājumi ietver, pirmkārt, jau to, kā piemērojami nodokļi un sociālās iemaksas: nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu normatīvie akti atšķiras starp valstīm. Kad uzņēmumi nosūta savus darbiniekus darbā uz ārzemēm vai uzaicina nerezidentus darbā pie sevis, viņiem jāievēro un jāsaprot gan mītnes zemes, gan darba uzaicinātāja valsts nodokļu likumi un noteikumi. Tas ietver gan darbinieku ienākuma nodokļus, gan uzņēmuma peļņas nodokļus, gan sociālās iemaksas. 1 Finanšu ministrijas mājaslapa: https://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu-konvencijas Svarīgi, domājot par darbaspēka nodokļu piemērošanu darbiniekiem nerezidentiem, ņemt vērā starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Līdz...

Atgādinām, ka piektdien, 24. novembrī, no plkst. 10 līdz 16 noritēs žurnāla BILANCE konference “Jaunā nodokļu reforma. Vai ir gaidāma un kad?”, kurā runāsim par tām izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus 2024. gadā. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad tiks sveikti arī nominācijas Gada grāmatvedis 2023 un balvas Par mūža ieguldījumu laureāti. Žurnāls Bilance jau 14 gadus pulcina kopā grāmatvežus, finanšu speciālistus un citus nozares interesentus! Konferencē aktuālāko nodokļu un grāmatvedības jomā uzzināsim no tiešajiem avotiem –būs Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, tostarp Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Par nodokļu politikas aktualitātēm informēs FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jomā Ilmārs Šņucins. Savukārt izprast ekonomikas tendences un uzzināt, ko varam sagaidīt 2024. gadā, palīdzēs Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Uzklausīsim arī grāmatvežu saimes redzējumu – par gaidāmo nodokļu izmaiņu izaicinājumiem un priekšrocībām runās sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente Ieva Liepiņa. No praktiķu viedokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja sniedz juridiskām un fiziskām personām tādus pakalpojumus kā atbalsts un konsultācijas uzņēmumu (kapitāla daļu) iegādē un pārdošanā, tai skaitā, veic uzņēmumu (kapitāla daļu) vērtēšanu, finanšu analīzi, rīkojas kā vidutājs starp uzņēmuma (kapitāla daļu) īpašnieku – pārdevēju un pircēju. Pielikumā ir pievienots standarta līguma projekts, kāds tiktu slēgts ar uzņēmuma (kapitāla daļu) īpašnieku – fizisku personu, kura vēlas pārdot sev piederošo uzņēmumu (kapitāla daļas). Sabiedrība par saviem pakalpojumiem saņem atlīdzību divos dažādos veidos – kā fiksētu maksu par konkrēta darba paveikšanu (līguma 5.1.1. apakšpunkts) un kā veiksmes atlīdzību, kas ir izteikta kā noteikts procentu skaits no darījuma summas un kas ir maksājama, ja uzņēmuma (kapitāla daļu) pārdošana patiešām ir faktiski notikusi (līguma 5.1.2. apakšpunkts). Jautājums: vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 21. punkta “e” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka iesniedzēja ir tiesīga nepiemērot pievienotās vērtības nodokli līguma...

Tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēguši un devušies pensijā pēc 2012. gada, plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas, paredz 16. novembrī Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012. gada. Piemaksu izmaksu plānots uzsākt no nākama gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014. gadā. Piemaksu piešķirs no 2024. gada 1. janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam plānots atjaunot pakāpeniski līdz 2029. gadam. Iecerēts, ka sākot ar 2029. gadu, visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim....

Ņemot vērā konkurences tiesību sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi Senāta tiesu praksi par konkurences lietām. Ar jauno Senāta prakses un atziņu apkopojumu ir aktualizēts iepriekšējais apkopojums, kurā bija ietverti Senāta Administratīvo un Civillietu departamenta nolēmumi, pieņemti laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam. Tagad apkopojums papildināts ar pēdējo četru gadu judikatūras atziņām konkurences lietās. Apkopojums galvenokārt ir veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Papildus ir izveidota nodaļa, kurā tiek aplūkoti procesuālie jautājumi. Aktualizētajā apkopojumā īpaši ir pievērsta uzmanība jautājumam par zaudējumu, kas nodarīti ar konkurences pārkāpumu, atlīdzināšanu. Aplūkoti arī tādi jautājumi kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 100 nolēmumiem. Lietotāju ērtībai izmantoto nolēmumu saraksts ir...