Ekspertu ziņojumam

Kopš brīža, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā darbā uzsāka piemērot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), gandrīz visa informācija (kura ir VID interešu lokā) tiek sagatavota elektroniski, un to savāc, pārbauda, uzkrāj, kontrolē un analizē ne jau «dzīvie» ierēdņi, bet EDS. Protams, šāda kārtība ir loģiska, jo nodokļu maksātāju ir tūkstošiem, un rezultāti vajadzīgi laikus, nevis kaut kad. Šajā rakstā runa būs par diviem pārskatiem, kurus darba devējiem jāiesniedz VID un kuri saistīti ar darbinieku gūtajiem ieņēmumiem. Viens no tiem ir darba devēja regulārais pārskats «Darba devēja ziņojums» (turpmāk — ziņojums) par konkrētu mēnesi, kur tiek uzrādīti katras fiziskās personas ieņēmumi un no tiem maksājamie nodokļi — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Protams, pārskatā ir uzrādīta arī cita informācija, bet tai nav sakara ar raksta tēmu. Ziņojums gada laikā par katru mēnesi tiek iesniegts VID, bet, gadam beidzoties, līdz 1. februārim VID jāiesniedz apkopots pārskats, kas ir...

Ministru kabinets 2023. gada 31. oktobra sēdē apstiprināja grozījumus Lielo aizdevumu ar kapitāla atlaidi atbalsta programmā, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt ALTUM papildus aizdevumus savu investīciju projektu īstenošanai. Izmaiņas sniegs iespēju pieteikties papildaizdevumam pirmās un slēgtās kārtas komersantiem, kuri vēl turpina izvērtējumu ALTUM (ar nosacījumu, ka investīciju projekts nav uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas). Būtiski ņemt vērā, ka papildaizdevumam netiks piemērota kapitāla atlaide. Šim mērķim atbalsta programmai tiks piešķirts papildu finansējums 30,5 milj. eiro apmērā. Tāpat tiek pagarināts nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš ALTUM līdz 2024. gada 1. aprīlim (iepriekš 2023. gada 1. novembris). Apstiprinātās izmaiņas nodrošinās uzņēmumiem finansējuma pieejamību plānotajiem investīciju projektiem, ražošanas efektivizācijai un jauno tehnoloģiju ieviešanai, kā arī sniegs papildu stimulu turpmākai uzņēmuma attīstībai. Līdz šim ALTUM pieņēmis 11 pozitīvus lēmumus par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 249,3 milj. eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 66,6 milj.eiro apmērā, t.sk., ar astoņiem ir noslēgts līgums. Vienlaikus, ALTUM turpina izvērtēt...

Iepriekšējā Bilances numurā apskatīju autotransporta iegādes variantus un to uzskaites kārtību. Šajā rakstā ar piemēriem parādīšu, kādas darbības grāmatvedībā jāveic, iegādāto transportlīdzekli izmantojot saimnieciskajā darbībā. 1. Pamatlīdzekļa kartītes atvēršana Pēc transportlīdzekļa iegādes darījuma iegrāmatošanas, nākamais solis ir pamatlīdzekļa kartītes atvēršana. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk tekstā — noteikumi) 68. punktu, grāmatvedības reģistros par katru atsevišķu pamatlīdzekli norāda: sākotnējo vērtību un visas vērtības izmaiņas; lietderīgās lietošanas laika ilgumu un tā izmaiņas; piemēroto nolietojuma aprēķināšanas metodi (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas; pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu; datumu, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši tam paredzētajam mērķim; attiecīgā dokumenta — pieņemšanas un nodošanas akta vai grāmatvedības izziņas datumu un numuru; datumu, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izmantošana saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, ieteikums pamatlīdzekļa kartītē norādīt ne tikai mašīnas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas", kurā darba devējiem atgādina, ka 2021., 2022. un 2023. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro mēnesī. Priekšnoteikumi, kuri jāievēro, lai varētu izmaksāt kompensāciju: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa; ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.2 Kompensācijas izmaksu nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.3 30 dienas tiek skatītas kalendāra mēneša ietvaros. Likuma “Par iedzīvotāju...

Saeimā 2023. gada 26. oktobrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 28. novembrī, bet likuma Pārejas noteikumos norādīts, kuras normas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, kā arī dažām normām noteikti atsevišķi spēkā stāšanās un piemērošanas termiņi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz būtiskākajām likuma izmaiņām: papildināts to personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas; pagarināti minimālo obligāto iemaksu veikšanas un pārrēķinu veikšanas termiņi; precizēta minimālo obligāto iemaksu administrēšanas kārtība. Grozījumi minimālo obligāto iemaksu veikšanā Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, minimālās obligātās iemaksas neveic ne tikai par notiesāto, kas nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, bet arī par apcietināto personu, kura nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā (izolatorā). To personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas, papildināts ar personu (bērnu) līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti. Pagarināts termiņš, kādā pašnodarbinātajam ir pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu, – līdz 23....

Attīstoties dažāda veida sadarbības iespējām, sevišķi saistībā ar darījumu slēgšanu gan vietējā tirgū, gan ar ārvalstu partneriem, arvien vairāk pieaug interese par ātru un efektīvu strīdu risināšanu. Strīdu risināšana valsts tiesās vienmēr paliek kā stabils strīdu risināšanas instruments, taču, izvērtējot mainīgos ekonomiskos apstākļus, darījumu slēdzēja puses arvien biežāk vēlas ātru un finansiāli izdevīgāku risinājumu. Tas ir panākams, izmantojot alternatīvus strīdu risināšanas veidus. Par alternatīviem strīdu risināšanas veidiem tiek uzskatītas sarunas starp darījuma slēdzēja pusēm, mēģinot panākt labprātīgu savstarpēju vienošanos un izlīgšanu, izvairoties no piespiedu līdzekļu izmantošanas. Protams, katrs no alternatīvo strīdu risināšanas veidiem paredz savu kārtību un iznākumu, taču mērķis visiem ir viens – panākt vislabāko rezultātu. Alternatīvie strīdu risināšanas veidi ir process, kurā puses un piesaistīta profesionāla trešā persona, neitrāli un objektīvi palīdz pusēm viņu strīdā panākt izlīgumu, izmantojot dažādas strīda risināšanas metodes bez piespiedu instrumentu piemērošanas. Izmantojot alternatīvos strīdu risināšanas veidus, tiek pielietotas dažādas pieejas, lai atrisinātu konfliktu un novērstu...

Darījumu apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina par darījumu saņemto samaksu. Tas ir kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurētā kvīts vai numurētā biļete, kuru noformēšanas un izsniegšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība». Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā seminārā «Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Oksana Hvaleja akcentēja, kas ir VID reģistrējamie darījumu apliecinošie dokumenti un kādos gadījumos var nelietot kases aparātu, tā vietā izsniedzot VID reģistrētu numurētu kvīti. Ko izmanto nodokļu un citu maksājumu reģistrācijai VID darījumu apliecinošu dokumentu lietošanu nosaka Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 96). Nodokļu un citu maksājumu reģistrācijai izmanto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas...

Valdības sēdē 14. novembrī pieņemtie Labklājības ministrijā sagatavotie Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 620 eiro līdz 700 eiro. Šāds grozījums noteikumos bija nepieciešams, jo, pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 27. punktā noteikto, Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. Pieņemtie noteikumi attiecas uz visiem darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2023. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. CSP dati arī liecina, ka 2022. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars...

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no nākamā gada plānots nepiemērot maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 14. novembrī konceptuāli atbalstīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Grozījumi paredz, ka ar PVN neapliks personas dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi. Nodokļa atbrīvojums attieksies gan uz bērnu, gan pieaugušo sporta sacensībām vai nodarbībām. Tāpat ar grozījumiem paredzēts no līdzšinējiem 40 000 eiro līdz 50 000 eiro paaugstināt PVN reģistrēšanas slieksni, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu administratīvo slogu un atbalstītu tieši mazos uzņēmumus. Inflācijas ietekmē, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina tos slieksnim, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas kā PVN...

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu un administrēšanu, šī nodokļa maksātājiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25% apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 14. novembrī konceptuāli atbalstītie Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. MUN 25% likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma. Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 000 eiro, nodokļa likme ir 25%, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro, likme noteikta 40% apmērā. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022. gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, kam piemēroja likmi 40% apmērā. Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, MUN piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tāpat plānots, ka MUN maksātāji, ja tie gūst arī...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Uzņēmumu reģistra izdarītais ieraksts par izmaiņām dalībnieku reģistrā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes vietā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-115/2023 (A420178618)) persona bija iegādājusies SIA kapitāla daļas. Nespējot panākt, ka sabiedrības valde par to izdara ierakstu dalībnieku reģistrā, persona vērsās tiesā, kas sabiedrības valdei uzlika pienākumu izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā. Tā kā sabiedrība nepildīja tai ar spriedumu uzlikto pienākumu, persona vērsās Uzņēmumu reģistrā ar paziņojumu par ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā. Uzņēmumu reģistrs sastādīja un pievienoja sabiedrības reģistrācijas lietai jaunu dalībnieku reģistra nodalījumu. Sabiedrība un tās dalībnieki iesniedza pieteikumus administratīvajā tiesā par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu noraidīts. Apgabaltiesa atzina, ka likumdevējs nav apzinājis un nav tiesiski noregulējis situāciju, kad SIA kapitāla daļu pārdošanas gadījumā sabiedrības valde likumā noteiktajā kārtībā un termiņā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā, tāpēc Uzņēmumu...

Aizvien vairāk aktualizējas jautājums par elektroauto piedāvāto priekšrocību izmantošanu un izmaksu samazinājumu uzņēmumā. Kas ir elektroauto «medus»: automobilis ir draudzīgs videi, jo nerada piesārņojumu, tam ir augstāks komforta līmenis, jo klusāks, atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām, atsevišķas autostāvvietas ir par brīvu, par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā, ir atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, kā enerģijas avotu izmanto elektrību, kuru var «paņemt» arī no visparastākās kontaktligzdas. Tas viss apžilbina uzņēmējus, kuri vēlas ietaupīt, būt zaļi domājoši un ērti pārvietoties pa pilsētu, kur sastrēgumu dēļ zaudē laiku un arī naudu, ja brauc ar auto, ko darbina iekšdedzes dzinējs. Līdz ar to pieaug elektromobiļu skaits, ko uzskatāmi var redzēt CSDD apkopotajā informācijā. Elektromobiļu skaita pieaugums 2023. gada 1. oktobrī Latvijā uzskaitē ir 5938 elektromobiļi (5758 — M1 un 180 — N1 kategorija). Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 51%. Pārējo elektrotransportlīdzekļu skaits: autobusi — 70, kvadricikli — 42, tricikls — 1, motocikli —...

Senāta Administratīvo lietu departaments 7.novembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts žurnālista pieteikums un Rīgas domei uzlikts pienākums izsniegt pieteicējam Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētājas sagatavoto tāmi. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai. Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Rīgas domē, lūdzot izsniegt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētāja pilnsabiedrības „LNK, RERE” sagatavotās būvniecības tāmes. Rīgas dome atteica informācijas izsniegšanu, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu. Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot iestādes atteikumu atzīt par prettiesisku un uzdot iestādei izsniegt pieteicējam pieprasīto informāciju. Pirmās instances tiesa lietu izskatīja, piemērojot tikai vispārīgo regulējumu par informācijas pieejamību. Tiesa atzina, ka strīdus tāmēs nav ietverts tāds komercnoslēpums, kura izsniegšana apdraudētu pilnsabiedrības konkurētspēju, un pieteikumu apmierināja. Kasācijas sūdzību iesniedza pilnsabiedrība „LNK, RERE”, norādot, ka tiesa kļūdaini secinājusi, ka strīdus tāmēs nav ietverts pilnsabiedrības komercnoslēpums un ka tā izsniegšana nevar radīt kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Tāpat pilnsabiedrība uzsvēra, ka tiesa kļūdaini nav ņēmusi vērā speciālo tiesisko regulējumu par publisko iepirkumu...

Ministru kabinets 14. novembrī izskata likumprojektu grozījumi Konkurences likumā, kurā Konkurences padomei paredzētas jaunas tiesības, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta prasību ievērošanu. Digitālo tirgu akta mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Eiropas Savienībā jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi uz tirgu jeb vārtziņi, un tādējādi sniedzot labumu komerciāliem lietotājiem un galalietotājiem. Digitālo tirgu akta būtība ir paredzēt vārtziņiem ex ante pienākumu un aizliegumu sarakstu, kas noteikti Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7.pantos, un kas vārtziņiem būs jāievēro ikdienas darbībās. Atbilstoši Digitālo tirgu akta 22.pantam Eiropas Komisijai (Komisija) ir pilnvaras veikt jebkuru fizisku vai juridisku personu izjautāšanu, kas piekrīt šādai iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju Komisijas izpētes lietās. Veicot iztaujāšanu uzņēmuma telpās konkrētā dalībvalstī, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts konkurences iestādi, kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Pēc attiecīgās dalībvalsts konkurences iestādes pieprasījuma, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un...

Meklējot cēloņus Latvijas ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī kreditēšana. Uzņēmēji pauž, ka izdevīgus (vai reizēm pat vispār nekādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības, un ko būtu jādara, lai situāciju ar piekļuvi ārējam finansējumam uzlabotu? Par to žurnāla “Bilance” pētījuma “Latvija Baltijas ekonomikā - kā apsteigt Lietuvu un Igauniju?” piektajā rakstā. Pirmkārt, kāda tad ir esošā biznesa kreditēšanas atšķirība ar Lietuvu un Igauniju? Un te seko pārsteigums. Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, izrādās, ka ar Lietuvu nekādas būtiskas atšķirības nav. Citiem vārdiem, tur situācija ar uzņēmumu kreditēšanu ir tikpat čābīga kā pie mums. Proti, uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums Latvijā ir trīspadsmit, bet Lietuvā - četrpadsmit ar pusi % no iekšzemes kopprodukta. Savukārt Igaunija gan ir krietni labākā situācijā - tur biznesa kreditēšanas apjoms ir relatīvi gandrīz divreiz lielāks jeb ceturtā...