Ekspertu ziņojumam

Hipotekāro kredītu ņēmējiem plānots kompensēt kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 30. novembrī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Grozījumi noteic, ka hipotekārā kredīta devējam katram līgumam būs jāaprēķina kopējo procentu maksājumu kompensācijas summa – 30% no kopējiem procentu maksājumiem – un šī informācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kompensācija nedrīkstēs pārsniegt divus procentpunktus no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes. Tāpat paredzēts, ka hipotekārie kreditētāji VID sniedz informāciju par kredītņēmēja bankas kontu, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. To aprēķinās un izmaksās vienu reizi ceturksnī. Procentu maksājumu kompensācijas summu katram kredītņēmējam VID pārskaitīts uz kontu, un kredītiestādes internetbankā par to informēs savus klientus. Plānots, ka izmaksātajām summām nepiemēros ienākuma nodokli un uz tām nevarēs vērst parādu piedziņu. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šī gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 000 eiro. Kompensāciju neaprēķinās par tiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka 2023. gada 9. novembrī Saeimā pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Izmaiņas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu to personu ienākumiem, kurām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normās veiktas izmaiņas attiecībā uz personām, kurām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība1: par aizdevumiem, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam; noteikti ar nodokli neapliekami ienākumu veidi, (piemēram, papildpensijas kapitāls, kas veidojies no personas, ar kuru ir partnerība, veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, fiziskas personas dāvanas, ja tās dāvinājusi persona, ar kuru ir partnerība, u. c.); nodokļa atbrīvojums piemērojams ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas, tostarp dāvinājumiem; attiecībā uz attaisnoto izdevumu piemērošanu par kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju...

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi", kas paredz ieviest Interešu pārstāvības atklātības likumā noteikto interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. Noteikumu projekts publiskajai apspriešanai būs pieejams līdz 2023. gada 14. decembrim. Pēc tam tas tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, plānots, ka reģistrs un sistēma darbību sāks 2025. gada 1. septembrī. Interešu pārstāvības atklātības likums (IPAL) stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu interešu pārstāvības procesa atklātību un veicinātu sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošinātu visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā. Likums paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izveidi, kurus uzdots vest Uzņēmumu reģistram. Interešu pārstāvības reģistrā ierakstīs ziņas par interešu pārstāvjiem (IPAL 3.pants). Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publiskās varas pārstāvji publicēs interešu pārstāvības aktivitātes (IPAL 4.pants). Noteikumu projektā: noteiktas reģistrā norādāmās...

Korporatīvās atbildības un vides ziņošana drīzumā piedzīvos izšķirošu brīdi, jo Eiropas Komisija gatavojās ieviest uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (angliski – Environment, Social and Governance, ESG) prakses normatīvo regulējumu ziņošanas paraugu, kas ietekmēs un pārveidos korporatīvo un finanšu sektoru. Uzņēmumiem būs jāņem vērā ne tikai ilgtspējība, bet arī jāatklāj savas vides un sociālās saistības, izmantojot obligātus ilgtspējības pārskatus. Šajā rakstā uzsvērta jaunās regulas nozīme un aprakstīts, kā uzņēmumi var ātri pielāgoties šai ilgtspējības revolūcijai. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu Ilgtspējības ziņošanā gaidāmās pārmaiņās būtiski ietekmēs organizācijas un to ieinteresētās personas, tostarp investorus. Šīs pārveides pamatā ir pāreja no Nefinanšu pārskatu direktīvas1 (NPD) uz jaunu, visaptverošu sistēmu. NPD ir bijis ilgtspējas pārskatu noteikumu stūrakmens Eiropas Savienībā (ES), uzliekot pienākumu aptuveni 11 700 uzņēmumiem izstrādāt nefinanšu pārskatus. Sagaidāmās regulējošās pārmaiņas...

Senāta Civillietu departaments 28. novembrī paplašinātā tiesas sastāvā izskatīja sabiedrības likvidatora blakus sūdzību par zemāku instanču tiesu lēmumiem izbeigt tiesvedību sabiedrības vārdā celtā prasībā pret bijušajiem sabiedrības valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu (lieta Nr. SKC-273/2023 (C30637921)). Senāts atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā. Izskatāmajā lietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbība izbeigta ar Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra lēmumu un UR sabiedrībai iecēlis likvidatoru. Likvidators sabiedrības vārdā cēla tiesā prasību pret sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu, jo tie nesniedza likvidatoram pieprasīto informāciju par sabiedrību un tās aktīviem un, būdami amatpersonas, nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki, radot zaudējumus sabiedrībai. Risināmais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde, – vai UR ieceltam likvidatoram ir tiesības bez dalībnieku sapulces lēmuma celt tiesā prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts lēmumā...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 29. novembra uzsākusi pieteikumu pieņemšanu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam divās aktivitātēs - "Atbalsts eksportam” un “Starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšana Latvijā”. Atbalsts būs pieejams līdz 2027. gada 30. jūnijam vai kamēr pieejams finansējums. “Jaunās LIAA atbalsta programmas fokuss būs uz augstas pievienotās vērtības eksportētāju atbalstu. Uzņēmējiem būs iespēja piesaistīt līdzfinansējumu savu eksporta aktivitāšu īstenošanai līdz pat 40 tūkstošiem eiro gadā, gan paplašinot savu darbību jau esošajos tirgos, gan ieejot jaunos tirgos,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Programmas mērķis ir stiprināt Latvijas uzņēmumu eksportspēju vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozarēs, kā arī zināšanu ietilpīgajās pakalpojumu nozarēs. Eksporta atbalsta aktivitātēm šajā programmā plānotais budžets ir 24 miljoni eiro, t.sk. 13 miljoni eiro grantiem. Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs un kontaktbiržās; digitālās nozaru platformās; mārketinga materiālu izstrādei; mērķa tirgus pētījumiem; ražotņu un produktu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas pieņemti 2023. gada 9. novembrī un stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Grozījumi par konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Grozījumi nosaka pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju VID par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. Attiecībā uz konkrētu pienākumu noteikšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likums papildināts ar jaunu nodaļu: “XIX nodaļa Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā”. Minētajā nodaļā ietverti šādi panti: 1) 147. pants. Pienākums veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no...

Latvijas Bankas padome, turpinot Latvijas finanšu sistēmas noturības stiprināšanu, ir pieņēmusi "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumus", kuri stājušies spēkā 2023. gada 1. novembrī, atsevišķiem pasākumiem nosakot ilgāku pārejas periodu. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācijas būtiski pieauga Latvijas Bankas loma kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas koordinēšanā, apvienojot kompetenci, kas katrai institūcijai šajā jautājumā bija līdz 2022. gada beigām. Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības regulējums aktualizēts, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. Papildus tam konstatēta nepieciešamība pilnveidot Latvijas Bankas noteikumu līmenī regulējamās kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanas prasības un kārtību, citstarp ņemot vērā aktuālās norises: ģeopolitiskās pārmaiņas līdz ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī secinājumus, kas izdarīti, veicot Ukrainas situācijas analīzi; aktuālos scenārijus valsts apdraudējuma gadījumā, kas tika saskaņoti ar pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām valsts iestādēm; uzkrāto pieredzi kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā, t. sk. gatavojot darbības nepārtrauktības risinājumus un veicot to testēšanu. Noteikumi nosaka: kritērijus to Latvijā...

Satversmes tiesa 27. novembrī savā spriedumā lietā Nr. 2022-16-05 par nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu Jūrmalā atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme trīs eiro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi...

Kopš Covid-19 izraisītās pandēmijas sākuma šī ir pirmā ziema, kad pilnībā atcelta obligātā sejas masku lietošana, mājas karantīna kontaktpersonām, kontaktpersonu apzināšana un ziņošana, kā arī nav vairs īpašu priekšrocību darba nespējas lapu jautājumos, ja saslimst ar Covid-19. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iesaka, kā rīkoties situācijā, kad darba kolēģis paziņo par pozitīvu mājās veikta Covid-19 paštesta rezultātu, bet vakar vēl bijis darbā; kā rīkoties situācijā, ja kāds ģimenē slimo ar šo vīrusu; kas darāms, ja pašam parādās saslimšanas simptomi un tests uz Covid-19 ir pozitīvs. Latvijā katras epidēmiskās sezonas laikā plaši izplatās ne tikai SARS-CoV-2 vīruss, bet arī citi akūtu augšējo elpceļu infekciju izraisītāji: gripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss u.c., kuru profilakse arī ir svarīga darba vietās. Epidemioloģiskās drošības likuma 18. pantā ir noteikts personu pienākums nepakļaut citu cilvēku inficēšanās riskam, un šo SPKC ieteikumu mērķis ir palīdzēt darba devējiem un nodarbinātajiem īstenot šo pienākumu un mazināt infekcijas izplatīšanās risku darba...

Starp valsts budžeta paketē iesniegtajiem grozījumiem likumos, kas patlaban atrodas Saeimā, ir atrodami arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuros plānotas vairākas jaunas "normas, kuru mērķis ir veicināt darba devēja iespējas motivēt darbiniekus un ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā," žurnāla BILANCE konferencē 24. novembrī atklāja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Pirmkārt, viens no grozījumu priekšlikumiem paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs netiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam. Darba devējam par darbinieka gūto ienākumu par augstākās izglītības iegūšanu būs jāaizpilda paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, un līdz tā gada 1. februārim, kas seko taksācijas gadam, kurā darba devējs veicis mācību maksas apmaksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)....

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā. Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, informē Finanšu ministrija. Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības. Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem...

Lai 2024. gadā Rīgā saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, iedzīvotājiem līdz 1. janvārim jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas pašvaldības Finanšu departamentu. Elektroniskās saziņas kanālam jābūt aktīvam visu taksācijas gadu. Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai arī visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2024.gadā, nav nepieciešama. Turpretim nodokļu maksātājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav aktīvi elektroniskajā vidē, bet pretendē uz NĪN atvieglojumu saņemšanu 2024. gadā, ir pienākums līdz 1. janvārim iesniegt departamentā pamatotu iesniegumu, kurā norādīti objektīvi iemesli, kas liedz reģistrēt oficiālo elektronisko adresi vai piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu ar e-pasta starpniecību. Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz šādiem nodokļu maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai...

Eiropas Parlamentā apstiprināšanas procesa beigu fāzē atrodas jauns direktīvas projekts, kas paredz Eiropas Savienības mērogā vienotus, bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu, informē Jeļena Marjasova, biznesa konsultante, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. "Vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu regulējums jau iepriekš paredzēja sodus par sankciju pārkāpumiem. Latvijas Krimināllikumā noteikts, ka par sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 4 līdz 8 gadiem. Taču ne visās dalībvalstīs ir noteikta vienāda atbildība. Tieši tāpēc 2022. gada decembrī Eiropas Komisija rosinājusi pastiprināt un harmonizēt atbildību par sankciju pārkāpumiem, piedāvājot pieņemt principiāli jaunu direktīvu. Šāgada laikā noticis likumdošanas process, un šobrīd direktīva atrodas jau apstiprināšanas fināla stadijā," "Bilances Akadēmijas" seminārā atklājusi J. Marjasova. Direktīvas projekts paredz harmonizēt sodīšanu par sankciju pārkāpumiem ES līmenī, un noteiktus "minimāli maksimālos" sodus fiziskām un juridiskām personām. Fiziskām personām: par atsevišķiem sankciju pārkāpumu veidiem "maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem"; par citiem pārkāpumu veidiem "vismaz viena gada" brīvības...

Senāta Civillietu departaments 2023. gada 23. novembrī apturēja tiesvedību civillietā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ( Lieta Nr. SKC-266/2023 (C71257421)) prasībā pret fizisku personu par parāda piedziņu. Aprēķinot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam mājas ūdens patēriņa starpību, apgabaltiesa bija piemērojusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” ” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1013) 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim). Izskatāmajā lietā, kad atbildētājs nebija laikus nodevis ūdens patēriņa rādījumus, ūdens patēriņš tika aprēķināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 1013 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim), proti, dzīvokļa īpašniekam tika uzlikts pienākums samaksāt visas mājas neuzskaitītā ūdens starpību no saviem personīgajiem līdzekļiem. Senāta ieskatā minētais regulējums nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras...