Ekspertu ziņojumam

Kopš 2022. gada nogales valsts finanšu politikas veidotāji sola vērienīgu nodokļu reformu. Ņemot vērā, ka 2024. gada 1. janvārī sagaidīsim likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 30. gadadienu, savukārt 2024. gada 1. aprīlī — likumam «Par nodokļiem un nodevām» apritēs 29 gadi, pārdomāta un apjomīga nodokļu sistēmas reforma fiziski un morāli novecojušajai nodokļu normatīvajai bāzei būtu vairāk nekā nepieciešama. Abi minētie likumi ir piebārstīti ar neskaitāmiem pielabojumiem, uzlabojumiem, papildinājumiem tā, ka, piemēram, vismazāk aizsargātajai nodokļu maksātāju grupai — fiziskajām personām, ienākumu nodokļa aprēķināšanas sistēma, tostarp, saimnieciskās darbības uzskaite un apliekamā ienākuma noteikšana, ir nesalīdzināmi sarežģītāka nekā komersantiem. Turklāt fizisko personu ienākumu nodokļa aprēķināšanas nianses un iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība mainās katru gadu. Fiziskā persona, kurai nav speciālas, padziļinātas nodokļu un finanšu zināšanas, nemaz nevar izsekot sava maksājamā nodokļa aprēķināšanas ceļam, jo virkne algoritmu ir paslēpti pašā gada ienākumu deklarācijas formā. Fiziskā persona nekādi nevar iepriekš zināt, kāda būs, piemēram, VID piemērotā...

Viens no ekonomikas, tai skaitā - eksporta - attīstību ietekmējošiem faktoriem ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Valsts atbalsta ideja ir būt par sava veida lietussargu situācijā, kad ārējā vide nav tik labvēlīga. Piemēram, ja uzņēmums saviem spēkiem netiek pie ārējā finansējuma, valsts var nākt talkā un piedāvāt gan kopā ar komercbankām izsniegtus, gan arī tiešos kredītus, kā arī kredītu garantijas, eksporta apdrošināšanu un citus instrumentus. Cik liela varētu būt šī valsts atbalsta loma biznesa un eksporta veicināšanā, un varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Žurnāla “Bilance” pētniecisko rakstu sērijas ceturtajā publikācijā pētām, kādas mērķprogrammas uzņēmējiem pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas? Kopumā Baltijas valstīs pieejams diezgan plašs klāsts ar dažādām uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu orientētām atbalsta programmām. Latvijā šo atbalstu sniedz caur finanšu institūciju Altum, Lietuvā tā ir Invega, bet Igaunijā - KredEx. Altum...

Vai, lūdzu, varētu sniegt skaidrojumu par darbiniekiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies un ir iesaukti valsts aizsardzības militārajā dienestā? Saistībā ar Valsts aizsardzības likuma un Darba likuma punktiem ir neskaidrības, kāds prombūtnes veids (kods) jāiesniedz VID EDS? Vai būs korekti, ja darba devējs piešķir uz dienesta laiku atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, jo dienesta laiks neuzkrāj ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet Darba likumā norādīts, ka atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas uzkrāj ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par četrām kalendārajām nedēļām? Ja iestājusies pārejoša darbnespēja, vai darba devējam ir pienākums apmaksāt darbnespējas A lapu, ja darbinieks darba vietā neveic amata pienākumus? Atbilde Ja nav skaidrības konkrētajā likumā vai ir atrodamas pretrunas starp spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (šeit pret Darba likuma (DL) normu — 152. pantu), tad parasti jāvadās no tās normas, kura ir «svaigāka». Tādēļ uzskatu, ka Valsts aizsardzības dienesta likums (VADL) ir gan pēdējais, kas pieņemts (2023. gadā), gan speciāls attiecībā uz esošo situāciju. Līdz ar to...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. marta spriedums lietā Nr. SKC–33/2023 (C30397020) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam tika izteikts rājiens par darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojuma pamatojumā norādīts, ka darbinieks nav izpildījis darba devējas 2019. gada martā doto uzdevumu saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 337 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405–15 „Būvju tehniskā apsekošana”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 337) līdz 2019. gada 30. septembrim veikt visu darba devējas publisko ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot atzinumus; neinformēja, ka apsekošana ir veikta 2015. gadā, un līdz darba devējas noteiktajam termiņam neiesniedza atzinumus; līdz 2019. gada 30. septembrim sniedza maldinošu un pretrunīgu informāciju par apsekošanas gaitu; nav veicis pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šķēršļus darba devējai izpildīt Ministru kabineta 2014. gada 2....

Datu aizsardzība neaprobežojas tikai ar savas personīgās informācijas, piemēram, vārda un uzvārda aizsardzību, bet ietver arī vajadzību rūpīgi izvērtēt savas tiešsaistes darbības. Kaut arī internetā ne vienmēr tiek apstrādāts tieši mūsu vārds un uzvārds, tīmekļa vietņu uzturētāji caur sīkdatņu iespējām un citiem pakalpojumiem (iestatījumiem) var ievākt arī plašāku informāciju par mums, piemēram, par mūsu iepirkšanās paradumiem, kā arī apkopot datus par mūsu interesēm un vajadzībām - sākot no vispārējām un beidzot ar ļoti konkrētām, brīdina Datu Valsts inspekcija. To, ka mums ir plāns iegādāties jaunu automašīnu, internets nav uzminējis tāpat vien. Saites, kuras apmeklējam, informāciju, kuru meklējam meklētājprogrammās, lietotnes, kuras lejupielādējam, kopā veido mūsu intereses un kopējo tēlu. Ja pēdējā laikā aktīvi interesējamies par tādiem jautājumiem kā “kas darāms, lai saņemtu auto kredītu?”, “kur atrast labas mazlietotas automašīnas?”, “vai elektroauto lietošana ir izdevīga?”, tad, šo visu informāciju apkopojot, veidojas mūsu “profils”, un attiecīgi, ievērojot mūsu izvēlētos privātuma iestatījumus un akceptētās...

Valdībā pastiprinātie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumi Nr. 636 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam īstenošanas noteikumi"" paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedz 412 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 288 eiro. Pašlaik šis slieksnis ir attiecīgi 376 un 264 eiro. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk pamats Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros saņemt pārtikas un pamata materiālo palīdzību - pārtikas preču komplektus, higiēnas un saimniecības preču komplektus, skolas piederumu komplektus, būs pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa, kas apliecina, ka mājsaimniecība atbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai krīzē nonākušas mājsaimniecības statusam. Vienlaikus grozījumi paredz zemu ienākumu ģimenēm ar maziem bērniem (līdz 2 gadu vecumam) tiesību uz bērnu pārtikas atbalstu pagarināšanu līdz 2024....

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide piedāvā jaunas izaugsmes un inovāciju iespējas, un viens no spilgtākajiem šīs attīstības avotiem ir mākslīgais intelekts (MI). Izmantojot algoritmus un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, MI spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus, atklāt modeļus un tendences, kā arī veikt precīzas prognozes. Šīs spējas ir izrādījušās neatsveramas finanšu datu analīzē un prognozēšanā, palīdzot uzņēmumiem gūt dziļāku izpratni par savu finanšu veselību un veicinot labāku lēmumu pieņemšanu. Grāmatveži un finanšu direktori, kuri tradicionāli ir bijuši galvenie atbildīgie par finanšu pārskatu sagatavošanu un analīzi, tagad sastop jaunas iespējas un izaicinājumus. MI piedāvā iespēju automatizēt daudzus rutīnas un laikietilpīgus uzdevumus, piemēram, datu ievadi un pārbaudi, atstājot vairāk laika sarežģītākai analīzei un stratēģiskai plānošanai. Šī tehnoloģija ne tikai palielina efektivitāti, bet arī ļauj finanšu profesionāļiem pievērsties augstākas vērtības uzdevumiem, kas ietver datu analīzi, prognozēšanu, riska pārvaldību un konsultatīvo atbalstu uzņēmuma vadībai. Investējot MI tehnoloģijās un pilnveidojot grāmatvežu un finanšu direktoru prasmes, uzņēmumi var iegūt būtiskas priekšrocības un nodrošināt...

Noteikta kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam jāsniedz attiecīgajam shēmas dalībniekam informāciju par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Noteiktas arī prasības shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kā apstrādāt šo informāciju. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību", kas otrdien, 7. novembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi nosaka arī kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodod shēmas līdzekļu pārvaldītājam informāciju par shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, un to uzkrāto līdzekļu kopējo apmēru, kā arī kārtību, kādā VSAA nodrošina shēmas dalībnieka konta izraksta atspoguļošanu citā drošā tiešsaistes risinājumā un šā konta izraksta saturu un sniegšanas formu. Grozījumi izveidoti, lai veicinātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam informācijas pieejamību par 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību,...

Valdības sēdē 7. novembrī atbalstīti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 637 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"", kas ievieš stingrākas prasības transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei. Ar grozījumiem paredzēts uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt apkārtējās vides ekoloģiju. Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un atklātu transportlīdzekļus, kas ceļu satiksmē piedalās ar būtiskiem vai bīstamiem trūkumiem un bojājumiem, noteikumos precizētas transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam piemērojamās prasības un vērtēšanas kritēriji. Tāpat izmaiņas noteikumos paredz prasību kopumu attiecībā uz tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu apskatei nepieciešamo aprīkojumu. Ar šiem grozījumiem noteikumos paredzēts izmainīt prasības transportlīdzekļu ziemas riepu marķējumam. No 2024. gada 1. oktobra Ceļu satiksmes noteikumos noteiktajā ziemas periodā (1. decembris – 1. marts) automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, riteņiem jābūt aprīkotiem ar riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un kas marķētas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 7.novembrī, lēma ar vēstuli vērsties Finanšu ministrijā, aicinot arī turpmāk Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piecu procentu apmērā. “Lēmām aicināt Finanšu ministriju un finanšu ministru vēlreiz izvērtēt ieceri nākamā gada budžetā paaugstināt PVN likmi mūsu dārzeņiem, ogām un augļiem un tomēr saglabāt līdzšinējo samazināto likmi,” pauda Ēnu ekonomikas apakškomisijas priekšsēdētaja Linda Matisone. Sēdē deputāti uzklausīja gan augļu, ogu un dārzeņu audzētājus, pārstrādātājus un tirgotājus, gan arī atbildīgo institūciju pārstāvjus par kopējo situāciju nozares tirgū un to, kā piemērojamās likmes ietekmē gan nozari, gan patērētājus. Nozares pārstāvji deputātiem akcentēja, ka pēc piecu procentu samazinātās PVN likmes ieviešanas 2018.gadā statistikas dati uzrādījuši pozitīvu ekonomisko ietekmi, tostarp ēnu ekonomikas mazināšanos – palielinājusies legālā nodarbinātība, uzlabojusies nodokļu nomaksa, samazinājušies pārkāpumi dažādu prasību ievērošanā. Tāpat nozares pārstāvji atzīmēja, ka uzlabojusies tirgus konkurence un iedzīvotāju maciņos palicis vairāk...

Tiesiskie akti nosaka nodokļu maksātājam pienākumu norādīt saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja tā ir ārpus nodokļu maksātāja juridiskās adreses, tostarp tiešsaistes platformā. Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Izšķir četrus struktūrvienību veidus: saimnieciskās darbības vieta; tīmekļvietne vai mobilā aplikācija; izbraukuma pakalpojums; struktūrvienība ārvalstī. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā seminārā «Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Oksana Hvaleja akcentēja, kādi normatīvie akti regulē to, kas ir struktūrvienības un kad tās ir jāreģistrē VID. Struktūrvienību definīciju regulē likuma «Par nodokļiem un nodevām» 1. panta 24. punkts, kurā noteikts, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijā vai ārpus tās. Struktūrvienībai...

2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku. Arodbiedrības kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni. Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, ir būtiski paaugstināt arī robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī. Tomēr šajā jautājumā līdz šim neesot izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu NM robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025. gadu, turpinot...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 20. marta spriedums lietā Nr. SKA–86/2023 (A420202917) Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlika par pienākumu SIA maksāt darbaspēka nodokļus, līdz ar to strīds faktiski bija par to, vai ir darba tiesiskās attiecības. Apgabaltiesa konstatēja, ka SIA (pieteicēja) darbojas vairāku savstarpēji saistītu uzņēmumu grupā. Ar vienu no grupas uzņēmumiem – SIA „G” – pieteicēja noslēdza sadarbības līgumu par darbinieku nomu. Atbilstoši šim līgumam SIA „G” iznomāja pieteicējai darbiniekus. VID uzskatīja, ka faktiskās darba tiesiskās attiecības pastāvēja starp darbiniekiem un pieteicēju, savukārt sadarbības līgums noslēgts mākslīgi, lai tā aizsegā noslēptu šīs attiecības un atbrīvotu pieteicēju no sociālo iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas. Līdz ar to bija jānoskaidro, vai pieteicēja, noslēdzot sadarbības līgumu, ir slēpusi reāli pastāvošas darba tiesiskās attiecības....

Latvijas galvaspilsēta Rīga, neskatoties uz ļoti redzamu vizuālo un arī ekonomisko atpalicību no abām pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām, tomēr joprojām ir Baltijas lielākā pilsēta vismaz iedzīvotāju skaita ziņā. Cilvēkresursu pieejamība ir ļoti būtisks faktors, uz kā var būvēt tālāko pilsētas attīstību un atgūt ekonomiskās līderpozīcijas Baltijas reģionā. Tiesa, kā norāda eksperti, tas būs iespējams, ja vien tuvāko gadu laikā beidzot mainīsies sapratne, kāda īsti loma lielai pilsētai ir valsts ekonomikā un ka Rīga nav ne «ūdensgalva», ne arī «putekļsūcējs», kas neļauj attīstīties reģioniem, bet gan tieši pretēji — visas valsts ekonomiskās attīstības dzinējspēks. Diemžēl vairākus gadu desmitus Rīga vienmēr ir tikusi pretstatīta reģionu attīstībai. Tai nav ticis pietiekami daudz Eiropas Savienības fondu naudas, tāpat Rīgai visus šos gadus ir jādalās gan tieši ar savu budžetu — caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, jo daļa no Rīgas budžeta nonāk citās pašvaldībās, gan netieši — Rīgā nopelnītā nauda nodokļu veidā aizplūst prom uz tuvākajām pašvaldībām...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Visi uz gadskārtējo konferenci! Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus.Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kāpēc biznesam Latvijā trūkst finansējuma? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un...