Ekspertu ziņojumam

Gan finanšu pakalpojumu, gan jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju un darījumu veicēju pienākums ir ievērot starptautiskās sankcijas, ko, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) un ASV noteikušas pret Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī sektorālā līmenī darījumiem ar Krieviju. Ja darījumos tiek izmantoti virtuālie aktīvi, iesaistītajām pusēm jāpārliecinās, ka starptautiskās sankcijas netiek pārkāptas. Rakstā aplūkots, kādas patlaban ir iespējas nodrošināt un kontrolēt, lai darījumos ar virtuālajiem aktīviem netiktu pārkāptas starptautiskās sankcijas, un kādus risinājumus kontroles pilnveidošanai apsvērusi Eiropas Komisija (EK). Riskos balstīta pieeja 1 Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijas. 1. rekomendācija. 32. lpp. Pieejamas: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatfgafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf. Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām1 sankciju pārvaldībā nevar piemērot šauru riskos balstītu pieeju. Tas ir, sankciju apiešanas riska gadījumā nevar vienkārši noteikt darījumu slieksni, virs kura jāsāk piemērot uzraudzības pasākumi, bet jānodrošina pilnvērtīga riska pārvaldība, lai pēc iespējas izslēgtu sankciju pārkāpšanas iespējamību. Riskos bāzēta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām". Tajā skaidrots, ka paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu. Pārskatu "Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām" sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Par nerezidenta gūtajiem ienākumiem VID ir jāiesniedz cits pārskats - “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā”. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro, izņemot darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumus, kas kopā nepārsniedz 480 eiro gadā, vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 24. oktobrī oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 206 (2023/206.1) ir publicēts aktuālais zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, kas piemērojams, sākot ar 2023. gada 1. novembri. Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra secinājumiem par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (C/2023/437), apstiprinātajā I pielikumā. No 1. novembra aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) Antigva un Barbuda; 3) ASV Guamas teritorija; 4) ASV Samoa teritorija; 5) ASV Virdžīnu salu teritorija; 6) Bahamu Sadraudzība; 7) Beliza; 8) Fidži Republika; 9) Krievijas Federācija; 10) Palau Republika; 11) Panamas Republika; 12) Samoa Neatkarīgā Valsts; 13) Seišelu Salu Republika; 14) Tērksas un Kaikosas salu teritorija; 15) Trinidādas un Tobāgo Republika; 16) Vanuatu. Tātad aktuālajā sarakstā no jauna iekļautas Antigva un Barbuda,...

Grāmatvedības politika ir tā, kas dod pamatu grāmatvedības uzskaites kārtībai uznēmumā, un tā būtu konsekventi jāievēro. Grāmatvedības politika nevar būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē grāmatvedību, gada pārskatus, saimniecisko darījumu, faktu, notikumu vai finanšu pārskata posteņu atspoguļošanu, uzskaiti un novērtēšanu, atgādina Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante (sertifikāts Nr. 163), SIA “Balance forte” valdes locekle, SIA “EK Sistēmas” galvenā grāmatvede. Grāmatvedības politika ietver: dažādu reģistru veidošanas principus (piemēram, pamatlīdzekļu reģistri, kases grāmata, krājumu reģistrs) pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes debitoru parādu novērtēšanas metodes (ja debitoru uzņēmumam nav (piemēram, mazumtirdzniecībā), šāds apraksts nav nepieciešams) krājumu atlikumu novērtēšanas metodes (attiecas uz tiem, kam ir krājumi) aizņēmuma procentu uzskaites un norādīšanas principus soda naudas uzskaites un norādīšanas principus (vai nav soda naudu, kas ir pārāk lielas, pārkāpjot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma regulējumu; pretējā gadījumā tās ir vienkārši izmaksas) uzkrājumu veidošanas noteikumi (parasti tiek veidoti divu veidu uzkrājumi - uzkrājumi...

Gandrīz ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā arī uzņēmumam vai organizācijai, ir juridiskās attiecības ar kādu finanšu pakalpojumu sniedzēju – konts bankā, kredīts, noguldījums vecumdienām u.tml. Cik šīs attiecības ir godīgas, taisnīgas un līdzsvarotas? Taisnīgums un līdzsvars ir ne tikai morāli, bet arī juridiski jēdzieni. Vai praksē bankas drīzāk neatgādina ziloni, kamēr klients – skudru, kurai daudzās situācijās tiek piemēroti ne visai taisnīgi un vienlīdzīgi nosacījumi? Par šiem jautājumiem saruna ar Lindu Purenkovu, BDO Law Juridiskās nodaļas vadītāju, zvērinātu advokāti. Latvijā asas diskusijas izvērtušās par banku hipotekāro kredītu procentu likmēm. No vienas puses, banku pozīcija ir pamatota ar to, ka līgumos ar patērētāju ierakstīts – ja kāpj Euribor, kāps procentu likme. Juridiski un formāli it kā viss ir pareizi. Bet, no otras puses, – Euribor likmes pieaugums vismaz hipotekāro kredītu gadījumā bankām reālās kredītu izmaksas neietekmē, jo saskaņā ar Latvijas Bankas paustajiem datiem pārsvarā kredīti ir finansēti nevis ar aizņēmumiem starpbanku tirgū, bet iedzīvotāju...

NUMURA INTERVIJA Vai banku un klientu tiesības ir līdzsvarā?Saruna ar Lindu Purenkovu, BDO Law Juridiskās nodaļas vadītāju, zvērinātu advokāti JURISTA PADOMS Iepirkumos jāziņo par trešo valstu subsīdijām. Katrīne Pļaviņa–Mika, ZAB Sorainen zvērināta advokāte, Sabīne Stirniņa, ZAB Sorainen jurista palīdze Būvprojekti un autortiesības – kas jāņem vērā. Dace Silava–Tomsone, ZAB COBALT vadošā partnere, nekustamo īpašumu un būvniecības prakses grupas vadītāja, informē vebinārā „Aktuālais būvniecībā” Alternatīvie strīdu risināšanas veidi un to nozīme biznesa attiecībās. Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Lai digitālā vide kļūtu taisnīgāka. Gabriela Šantare, ZAB COBALT zvērināta advokāta palīdze, datu aizsardzības speciāliste, informē vebinārā „Jauni digitālās vides izaicinājumi” FINANŠU TIESĪBAS Kā darījumos ar virtuālajiem aktīviem nodrošināt starptautisko sankciju ievērošanu. Artis Aizupietis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes Atbilstības nodrošināšanas daļas vecākais uzraudzības eksperts TIESU PRAKSE Komercdarbībai aktuālas EST atziņas: Vai Eiropas izpildes rīkojumu apstiprināta nolēmuma izpildes apturēšana var būt „ārkārtēji apstākļi”? Tiešsaistes spēļu aktivizācijas...

Lai gan incidentu reģistra izveidi Vispārīgā Datu aizsardzības regula neuzliek par obligātu pienākumu (pienākums ir ziņot Datu valsts inspekcijai tikai noteiktos gadījumos), tas tomēr ir būtisks palīgs uzņēmuma darbā, palīdzot saprast, kad par konkrēto incidentu ir jāziņo Datu valsts inspekcijai (DVI), pārbaudes gadījumā pateikt, kad un cik bieži ir notikuši incidenti, un tamlīdzīgās situācijās, atgādina DVI. Efektīva incidentu pārvaldības procedūra nav tikai birokrātiska nepieciešamība. Novērtējot riskus, īstenojot dažādus aizsardzības pasākumus, integrējot incidentu pārvaldību savas organizācijas kultūrā un nosakot iesaistīto personu lomas un pienākumus, organizācijas var uzlabot datu drošību un nodrošināt atbilstību regulas noteikumiem. Savlaicīgi izveidots incidentu reģistrs ir nozīmīgs instruments, lai ne tikai novērstu datu aizsardzības pārkāpumu, bet arī operatīvi uz to reaģētu. Tas nozīmē, ka reģistra izveide nav tikai “ķeksīša pēc” un “izveidoju un aizmirsu”, tas ir jāievieš organizācijas kultūrā. Kā varētu izskatīties incidentu reģistrs? Incidentu pārvaldībai nepieciešama detalizēta dokumentācija. Ja noticis pārkāpums, organizācijām ir jāapkopo...

Klāt gada tumšākais un drūmākais periods, taču vienlaikus arī mūsu valstij tik nozīmīgais mēnesis, kad svinam Lāčplēša dienu un Latvijas kā neatkarīgas valsts nu jau 105. proklamēšanas gadadienu. Ģeopolitisko satricinājumu apstākļos aizvien varam būt gandarīti, ka mums ir pašiem sava valsts, ka varam runāt latviešu valodā, kas ar likumu atzīta par valsts valodu. Lai kā arī reizēm gribas paust negācijas par ekonomiskajiem procesiem, kas varētu ritēt gludāk un raitāk, tomēr šajā svētku mēnesī varam novērtēt to, ko jau esam sasnieguši! Šomēnes lasītājiem piedāvājam iedziļināties banku un to klientu attiecībās, kuras pēdējā laikā izvērtušās diskutablas jau valdības rosināto priekšlikumu līmenī. Inflācija skārusi daudzas dzīves jomas, tostarp tā ietekmējusi arī hipotekāros kredītus. Ja esam spiesti samierināties, ka par esošo atalgojumu varam nopirkt krietni mazāk nekā pirms gada vai diviem, tad grūti pieņemt, ka par aizņemto naudu arī bankas prasa maksāt vairāk. Kā saduras komersantu un patērētāju tiesības, par to skatījums no jurista viedokļa. Mūsu...

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums...

Nodokļu politikas darba grupā rosināts ne tikai saglabāt samazināto PVN svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet to ieviest arī citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – piena produktiem, miltu izstrādājumiem, olām, svaigai gaļai un zivīm, kā arī sabiedriskās ēdināšanas sektorā, informējis Zemkopības ministrs Armands Krauze. Savulaik risinājums par samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tika ieviests uz terminētu laiku – līdz 2023. gada 31. decembrim. Šā gada vasarā, gatavojot 2024. gada valsts budžeta projektu, Zemkopības ministrija (ZM) iesniedza priekšlikumu turpināt 5% PVN piemērošanu PVN svaigiem augļiem un dārzeņiem kā pastāvīgu normu, taču Finanšu ministrija tam neesot piekritusi. Pēc ZM aprēķiniem, samazinātā PVN likme ir devusi pozitīvu pienesumu un tā noteikti būtu jāsaglabā, jo augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam Latvijā nozare ir būtiski attīstījusies, pieaugot gan augļkopības un dārzeņkopības platībām (+5%), gan arī saražotās produkcijas vērtībai (+46%), kā...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumā. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 16. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–691/2023 (A420201722) Pieteicēja tika atbrīvota no dienesta darbnespējas dēļ, taču primāri pieteicēja amata pienākumus neveica atstādināšanas dēļ (sakarā ar drošības līdzekļa piemērošanu). Administratīvā apgabaltiesa pievienojās Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai un atzina, ka iestāde, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta „h” apakšpunktu (valsts civildienesta attiecības izbeidzas sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildīti amata pienākumi ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas), nav pareizi izmantojusi savu rīcības brīvību, veicot lietderības apsvērumus. Pieteicējas atgriešanās pie amata pienākumu izpildes bija atkarīga no drošības līdzekļa atcelšanas un administratīvā soda termiņa notecējuma. Līdz ar to darbnespēja nav tā, kas ir ietekmējusi iestādes funkciju izpildes nepārtrauktību, jo pieteicēja amata pienākumus...

Lai transportlīdzekļu vadītāji, ierodoties Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā (MKP) 0210, bez liekas kavēšanās varētu nokārtot muitas formalitātes pārvadātajām precēm, Valsts ieņēmumu dienests aicina autopārvadājumu uzņēmumus laikus informēt transportlīdzekļu vadītājus par to, kāda muitas procedūra secīgi tiks piemērota precēm, pabeidzot tranzīta procedūru. VID aicina transportlīdzekli ar precēm tranzīta procedūras pabeigšanai Rīgas brīvostas MKP darba vietā “Muitas paviljonā uz joslas” (blakus ostas caurlaižu punktam “Delta-1”) uzrādīt muitai tikai tad, kad transportlīdzekļa vadītājs ir saņēmis informāciju par secīgi pieteikto muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu. Tas nozīmē, ka tranzīta procedūrā pārvietotās preces var uzrādīt muitai tikai tad, kad precēm ir pieteikta pagaidu uzglabāšana vai nākamā procedūra – laišana brīvā apgrozībā, uzglabāšana muitas noliktavā, iesniedzot atbilstošu deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS). Praksē nereti ir konstatēti gadījumi, kad kravas automašīnu vadītāji vēlas uzrādīt transportlīdzekli ar muitošanai paredzētajām precēm (tranzīta pabeigšanai), nezinot, kāda muitas procedūra precēm secīgi tiks piemērota. Šādā situācijā turpmākās formalitātes nav iespējams veikt...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 12. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–93/2023 (C69189618) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece tika atlaista, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta 1. daļas 11. punktu, izmaksājot atlaišanas pabalstu četru vidējo izpeļņu (5194.06 EUR) apmērā. Darbiniece uzteikumu apstrīdēja tiesā. Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu uzteikums atcelts, darbiniece atjaunota. Pēc divām dienām darbiniece vienojās par darba attiecību izbeigšanu. Vienošanās paredzēja, ka darbiniecei izmaksā 4473,04 eiro saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu. Pēc trīs mēnešiem darba devēja cēla tiesā prasību pret darbinieci, lai atzītu vienošanos par spēkā neesošu daļā un dotā izpildījuma atprasījumu. Pirmās un apelācijas instances tiesa darba devējas prasību apmierināja daļēji. Atzina vienošanās punktu par...

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) pieņemtā Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem, regula par specializācijas nolīgumiem (turpmāk – regulas) un to skaidrojošās pamatnostādnes jeb vadlīnijas. Regulas atbrīvo pētniecības un izstrādes un specializācijas nolīgumus no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta, kas aizliedz konkurenci ierobežojošus nolīgumus starp uzņēmumiem, piemērošanas. Savukārt vadlīnijas sniedz izvērstāku regulu piemērošanas skaidrojumu, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pašiem novērtēt savas sadarbības atbilstību konkurences tiesībām. Taču liela uzmanība vadlīnijās tiek pievērsta arī ilgtspējībai, līdz ar to turpmāk tiks konspektīvi apskatīts vadlīnijās sniegtais skaidrojums par ilgtspējības nolīgumu atbilstības novērtējumu Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību aktiem. Kādi ir būtiskākie jaunumi regulējumā? Vadlīnijās akcentēta pieaugošā nozīme, kāda ilgtspējības nolīgumiem var būt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Vienlaikus Komisija uzsver, ka konkurences tiesību regulējums neliedz konkurentiem slēgt vienošanās, kas vērstas uz ilgtspējības mērķu sasniegšanu. Komisija ilgtspējības jēdzienu interpretē plaši, atsaucoties uz Apvienoto...

Ministru kabinets 24. oktobrī atbalstīja likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) kā kompetento iestādi ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru. Tāpat likumprojekts paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu. Tas nozīmē atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā...