Ekspertu ziņojumam

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (nodeva) par saviem darbiniekiem jāmaksā arī fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Nodevas apmērs ir 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Nodevu aprēķina kopā ar pārējiem darbaspēka nodokļiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā aizpildot “Darba devēja ziņojumu (VSAOI un IIN)”. Aizpildot darba devēja ziņojumu, 9. ailē jāieliek atzīme rindās, kur norādīti darba ņēmēji, par kuriem darba devējs maksā nodevu: Aprēķinātā nodeva tāpat kā pārējie darbaspēka nodokļi – IIN un VSAOI – jāmaksā par katru mēnesi līdz nākamā mēneša 23. datumam. Nodeva jāieskaita vienotajā nodokļu kontā un maksājumu ērti var veikt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Maksājumi”. Ja maksājumu veic savā internetbankā, tas jāveic uz vienoto nodokļu kontu, izmantojot šādus rekvizītus: Konts: LV33TREL1060000300000 Saņēmējs: VALSTS BUDŽETS (VID) Reģistrācijas Nr. 90000010008

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Akcīzes nodokļa likumā. Ar izmaiņām likumā plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, un vienlaikus saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā, trīs gadu periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Likumprojekts paredz alkoholisko dzērienu grupai “pārējie alkoholiskie dzērieni” palielināt akcīzes nodokli katru gadu par 5% trīs nākamo gadu periodā, savukārt citām alkoholisko dzērienu grupām (alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem) palielināt katru gadu vidēji par 10% trīs nākamo gadu periodā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir paredzēta – 2024. gada 1.martā, 2025. gada 1. martā un 2026. gada 1. martā. Likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes: cigaretēm katru gadu...

Viens no ekonomikas, jo īpaši — eksporta — attīstību ietekmējošiem faktoriem, ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Tas gan ir stingri reglamentēts, tomēr valsts var piedāvāt gan subordinētos (kopā ar komercbankām izsniegtos), gan arī tiešos kredītus, gan arī kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanu, un dažus citus instrumentus. Cik šim valsts atbalstam varētu būt liela loma uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanā? Varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Kādas mērķprogrammas pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas? Baltijas valstīs pieejamas daudzas un dažādas uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu orientētas atbalsta programmas. Finanšu institūcija, kas sniedz valsts atbalstu uzņēmējiem Latvijā ir Altum, Lietuvā — Invega, bet Igaunijā — KredEx. Aizdevumi Latvija Latvijā komersantiem pieejami vairāku veidu aizdevumi no valsts finanšu institūcijas Altum — starta aizdevums un mikrokredīts biznesa uzsācējiem, izaugsmes aizdevums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). MVU izaugsmes aizdevums pieejams saimnieciskās...

Valdība 10. oktobra sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus normatīvajos aktos, kas autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024. gada 31. decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam. Pašlaik likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ietverts ierobežojums, kas liedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tas nozīmē, ka persona, kura saņem darba algu un vienlaikus vēlas samaksāt nodokļus par autoratlīdzību kā MUN maksātājs, zaudē tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tiek plānots veikt izmaiņas (likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), lai šo nepilnību labotu, taču šobrīd nav skaidrības, kā minētās izmaiņas darbosies praksē. Ja autoratlīdzības saņēmējiem vairs nebūs iespējas nomaksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tie autoratlīdzību saņēmēji, kuri saņem darba algu un...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2023. gada 16. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2023. gada 23. oktobrim, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot...

Ministru kabinets (MK) 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Likumprojekts tālāk tiks nodots izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā, tas ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas, kā iecerēts, stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomā. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina uzņēmumus PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Papildus lemts pārskatīt PVN regulējumu atbilstoši Uzņēmumu...

Slēdzot darījumus, esam pieraduši, ka informāciju par juridiskajām personām, to pārstāvjiem noskaidrot ir pavisam vienkārši, jo juridisko personu aktuālie dati un izmaiņas tajos ir brīvi un publiski pieejami. Citādāk ir ar fizisko personu aktuālajiem datiem, jo saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ne visi dati drīkst būt publiski pieejami, kas no vienas puses aizsargā fiziskās personas, bet no otras puses – rada kreditoram sarežģījumus aktuālo datu noskaidrošanā. Pamatinformācija, kuru nepieciešams noskaidrot kreditoram, lai tas varētu uzsākt parāda piedziņu, ir fiziskās personas statuss vienotajā Fizisko personu reģistrā, proti, vai persona ir reģistrēta (pieejama informācija par deklarēto dzīvesvietas adresi), vai tā nav izslēgta no reģistra (sakarā ar personas nāvi) u.tml. Zinot pamatinformāciju, ir iespējams noskaidrot ziņas par fiziskās personas finansiālo stāvokli un parādsaistībām, kas ļauj izvērtēt iespējas parāda piedziņā, kā arī saprast nākamos soļus, kādi kreditoram veicami. Informācija par fiziskās personas nāvi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā iespēju ikvienam pārbaudīt vai saņemt...

Ministru kabinets (MK) 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. Grozījumi likumā paredz, ka personas drīkstēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju atsevišķos gadījumos, ja ir guvušas tikai noteikta veida ienākumus, tostarp varēs nedeklarēt pensijas, ja to kopējais apjoms gadā nepārsniedz 6000 eiro (pensionāra gada neapliekamo minimumu). Šādi tiek novērsts nesamērīgs birokrātisks slogs attiecībā uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija un šī pensija vienlaicīgi nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tāpat drīkstēs nedeklarēt ar IIN neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz 3. pakāpei, ja ienākumi gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro, lai nebūtu jādeklarē ģimenes locekļu dāvanas nozīmīgās dzīves jubilejās, kuru vērtību parasti dāvanas saņēmējs precīzi nezina. Neiesniegt deklarāciju varēs arī tad, ja saņem ar IIN neapliekamus ienākumus no citām fiziskajām personām, kas kopā taksācijas gadā nepārsniedz 100 eiro,...

Valdība 9. oktobrī izskatīja arī Finanšu ministrijas (FM) rosināto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem. Ar grozījumiem paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam. Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā. Darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu paredzēts palielināt līdz 40 eiro mēnesī. Šo regulējumu turpmāk paredzēts likumā ietvert kā pastāvīgu normu. Kompensāciju var izmaksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; 2)...

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022....

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 4. oktobrī nolēma izsniegt SIA xpate licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Licence paredz tiesības emitēt elektronisko naudu un papildus sniegt vairākus licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, tai skaitā: izejošie un ienākošie maksājumi – gan kredītpārvedumi, gan maksājumu saņemšana; kredītlimita piedāvāšana maksājumu veikšanai; norēķinu karšu izsniegšana. Maksājumu iestādes darbības licenci izsniedz Latvija Banka saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Likuma 1. panta pirmajā punktā ir noteikti maksājumu pakalpojumi, kādus ir tiesīgs sniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tajā skaitā maksājumu iestāde. Maksājumu pakalpojumus ir tiesīga sniegt šādi maksājumu pakalpojumu sniedzēji: kredītiestāde; elektroniskās naudas iestāde; maksājumu iestāde; Eiropas Centrālā banka, centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības; tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības; dalībvalstī licencēta iestāde, kas uzsākusi darbību Latvijā; krājaizdevu sabiedrība. Uzņēmums xpate plāno izmantot tehnoloģiju un Maksājumu pakalpojumu otrās...

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-171/2023 (A420207819)), ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums un Čehijas komersantam atteikts apstiprināt un atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. VID konstatēja, ka pieteicējam – Čehijas komersantam, kas reģistrējies kā PVN maksātājs Latvijā, – nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par preču iegādi, jo neizpildās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta priekšnoteikums, ka preces ir iegādātas ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. VID ieskatā, pieteicējs neiesniedza pilnīgu informāciju par preču iegādes darījumu būtību, bet no sniegtās informācijas nav konstatējama tieša un tūlītēja saikne starp deklarētajiem darījumiem un vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Administratīvā apgabaltiesa VID lēmumu atzina par pamatotu. Senātam lietā bija izšķirams, vai Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot VID lēmumu neapstiprināt un neatmaksāt PVN pārmaksu, ir ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu un pienācīgi novērtējusi pierādījumus. Spriedumā norādīts uz...

Teju visu vasaru tapusī jaunā koalīcija un gala rezultātā arī jaunā valdība savā deklarācijā starp daudziem pārmantotiem darbiem no iepriekšējās valdības tomēr apņemas izdarīt arī vairākus uzdevumus, par kuriem starp politiķiem nebūt nav bijis viennozīmīga atbalsta. Proti, runa ir par nodokļu politikas izmaiņām, valsts un pašvaldības uzņēmumu akciju daļēju pārdošanu biržā un atvieglotu darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm. Visi šie jautājumi ir cieši saistīti ar tālāko Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanu, kas ar laiku ļautu tai arī izrauties no pēdējās vietas Baltijas valstu vidū. Tiesa, lai arī jaunās valdības deklarācijā ir apņemšanās visu mainīt, cik ātri tas notiks un vai to maz izdosies izdarīt, tas joprojām ir ar lielu jautājumu zīmi. Taču jaunās valdības deklarācija vismaz ir iztikusi bez skaļām frāzēm par ekonomikas transformāciju, ko sludināja iepriekšējais Ministru kabinets. Tāpat tajā nav atrodams Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēlējums: jaunajai valdībai būtu jāpanāk, lai Latvija tuvāko sešu gadu laikā sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo...

Saeima 2023. gada 14. septembrī ir pieņēmusi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu (turpmāk – likums), šā likuma noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta 2021. gada 24. novembra Direktīvas (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Likuma mērķis Likums paredz palielināt korporatīvo caurskatāmību un uzlabot publisko kontroli pār komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no tā, kur ir reģistrēta starptautiska koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība. Likumā ietvertais regulējums Likums noteic: 1) subjektus, attiecībā uz kuriem ir piemērojamas likuma normas: koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība; komercsabiedrība, kas ir starptautiska koncerna (grupas) meitas sabiedrība; atsevišķa komercsabiedrība; Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzējas faktu aprakstu. Iesniedzēja 2023. gadā atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas, kurā dzīvoja kopš 2004. gada. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2023. gada 16. augusta lēmumu Nr. 2361/2023 iesniedzēja atzīta par repatrianti. Atbilstoši Eiropas Padomes 2009. gada 16. novembra Regulai (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk - Regula Nr. 1186/2009), fizisku personu, kas pārceļas no pastāvīgās dzīvesvietas trešā valstī uz pastāvīgu dzīvesvietu Eiropas Savienībā (ES), personiskā manta, ko šīs personas ieved ES teritorijā, ir atbrīvota no ievedmuitas nodokļiem. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta trešajā daļā ir noteikts, ka ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Regulu Nr. 1186/2009, izņemot šīs regulas 23. pantā minētos preču sūtījumus. Šāda informācija ir norādīta arī VID mājaslapā sadaļā “Pārcelšanās uz dzīvi Latvijā”. Sakarā ar to, ka...