Ekspertu ziņojumam

Sākot no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai. Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, VID aicina laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile). Kā rīkoties ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Ārpakalpojuma grāmatvežus un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus VID aicina pārliecināties par iespēju pieslēgties EDS ar kādu no kvalificētajiem elektroniskās...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Darba tirgus pieprasījums un piedāvājums Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija par senioru vietu darba tirgū. Par iespējām strādāt tiem, kuri to vēlas, par to, kā atrast veidu, lai arī darba devēji būtu ar mieru nodarbināt seniorus vecumā 60+. Kā izkristalizējās diskusijas laikā, problēmas dažkārt novērotas jau vecumā no 55+. Latvijā pensionāru iesaiste darba tirgū ir salīdzinoši augsta un bieži saistīta ar finansiālu un sociālu motivāciju. Tomēr saglabājas ievērojami izaicinājumi: mazas pensijas, ierobežotas pārkvalifikācijas iespējas, zema darba devēju motivācija un nepietiekama sociālā aizsardzība. Ja tiek nostiprinātas pieaugušo izglītības iespējas, pensiju sistēma un atbalsts senioru adaptācijai darba tirgū, pensionāri var kļūt par vērtīgu un aktīvu resursu sudraba ekonomikā. Par to, kādi bija diskusijas dalībnieku viedokļi un secinājumi, varat lasīt šajā žurnāla numurā. DISKUSIJA Žurnāla Bilance sarīkotā diskusija «Par senioru vietu darba tirgū»: Sudraba ekonomika un darba tirgus: nodarbinātības iespējas senioriem Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas...

Ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu, piektdien, 29. augustā, preses konferencē sacīja LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns. Asi kritizē virsstundu apmaksas samazināšanas ieceri Gadījumā, ja darba devēji turpināšot "torpedēt kompromisus" Darba likuma grozījumos, arī arodbiedrības varētu piedāvāt vēl priekšlikumus savu biedru interešu vārdā. LBAS ieskatā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) patlaban ir gatava piedāvāt savu, darba devēju, nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās. LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba. Piemēram, arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētāja Lilita Vagele konferencē pauda, ka enerģētikas nozarē virsstundu apmaksas samazinājums sevišķi ietekmētu darbinieku intereses, jo liels apjoms darba virsstundu šajā nozarē tiek aizvadīts, novēršot bojājumus. Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un...

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) ēdināšanas nozarē un kompensēt to ar citiem nodokļu ieņēmumiem, tostarp veicinot nozares algu palielināšanu, paaugstinot alkohola licences maksu un pārejot uz digitālām dzeramnaudām, informē biedrības vadītājs Jānis Jenzis. LRB apgalvo, ka algu palielinājums nozarē, ieviešot samazināto PVN, valsts budžetā nodokļu ieņēmumos nodrošinātu papildu 29 līdz 49 miljonus eiro gadā, tostarp no pavāru algām - desmit līdz 16 miljonus eiro, no virtuves strādnieku algām - astoņus līdz 13 miljonus eiro, no viesmīļu algām - septiņus līdz 13 miljonus eiro, bet no bārmeņu algām - četrus līdz septiņus miljonus eiro. Jenzis atgādināja, ka līdz šim ir bijuši vairāki aprēķini par iespējamajiem zaudētajiem ieņēmumiem valsts budžetā no PVN samazināšanas ēdināšanas nozarē, bet pēdējo aprēķinu pirms aptuveni gada Saeimas komisijā prezentēja Finanšu ministrija (FM), norādot, ka PVN samazināšanas rezultātā ieņēmumi valsts budžetā samazinātos par 23 miljoniem eiro. Viņš norādīja, ka algu palielināšanu varētu veicināt, aktīvāk sadarbojoties...

Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus noteikumos Nr. 139, kas reglamentē Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra grantu programmu "Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības transformācija". Šo tiesību aktu mērķis ir pagarināt projektu īstenošanas termiņu, atcelt minimālo grantu līdzfinansējuma apmēru un precizēt de minimis atbalsta nosacījumus, lai veicinātu plašāku uzņēmumu dalību un stiprinātu valsts kiberdrošības noturību. Galvenās izmaiņas Viens no grozījumu stūrakmeņiem ir projekta īstenošanas maksimālā termiņa pagarināšana. Iepriekšējais termiņš (līdz 2025. gada 30. jūnijam) vairs neatbilda faktiskajam līgumam ar Eiropas Komisiju, kas paredzēja projekta īstenošanu līdz 2025. gada 30. novembrim, radot juridisku šķērsli programmas turpināšanai. Līdz ar grozījumiem, projektu īstenošanas maksimālais termiņš ir noteikts līdz 2025. gada 15. oktobrim. Attiecināmās izmaksas ir tās, kas radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 15. oktobrim. Lai veicinātu pēc iespējas plašāku uzņēmumu dalību grantu uzsaukumā, ir svītrots noteikumu 8. punkts, kas iepriekš noteica minimālo grantu līdzfinansējuma apmēru. Tāpat ir svītrots...

2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2 %. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā. 2025. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9 %, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4 %. 2025. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2 %, bet salīdzinot ar 2024. gadu - par 5,8 %. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 342 eiro Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot...

Piekrišanai personas datu apstrādei vienmēr jābūt brīvi sniegtai, uzsver Datu valsts inspekcija. Gadījumos, kad piekrišana datu apstrādei saistāma ar kāda pakalpojuma saņemšanu vai citu saistību izpildi, nedrīkst rasties situācija, kurā personas iespējas saņemt pamata pakalpojumu ir atkarīgas no tā, vai viņa piekrīt savu datu apstrādei. Šādos gadījumos sniegtā piekrišana nebūs uzskatāma par brīvi sniegtu, jo persona to sniegs, lai izvairītos no negatīvām sekām – pakalpojuma saņemšanas atteikuma. Piemēram, par nepieļaujamu praksi būtu uzskatāms risinājums, kurš, personai iepērkoties internetveikalā, paredz obligātu piekrišanu komerciālu paziņojumu saņemšanai, tas ir, nav iespējams līdz galam noformēt pirkumu, ja netiek atzīmēta arī piekrišana piedāvājumu saņemšanai. Savukārt, piemēram, uzņēmuma ideja, kas neparedz ierobežojumu iepirkties internetveikalā arī bez piekrišanas datu apstrādei saistībā ar komerciālu paziņojumu saņemšanu, var tikt atzīta par atbilstošu personas datu apstrādes normatīvajam regulējumam, ja tiek ievēroti papildus nosacījumi: Priekšrocību piešķiršanas nosacījumi un apmērs Kā norādīts iepriekš, neliela papildus priekšrocība (piemēram, simboliska atlaide, kuru klients var izvēlēties izmantot...

Amata apraksts ir būtisks dokuments ikvienā organizācijā, kas palīdz sakārtot darba vidi, nodrošināt skaidrību par katru konkrētu amatu un novērst darbu dublēšanos, tādējādi veicinot amata efektīvu iekļaušanos uzņēmuma struktūrā. Tā izveide prasa rūpīgu pieeju un detalizētu informācijas apkopošanu. Lai izveidotu visaptverošu amata aprakstu, jāsāk ar pamatdatu norādīšanu un pakāpeniski jāiet dziļāk amata specifiskajās prasībās un pienākumos, norāda Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs. Amata apraksta struktūras pamatkomponenti Amata apraksts sākas ar dokumenta nosaukumu — AMATA APRAKSTS. Tam seko virkne svarīgu sadaļu, kas detalizēti raksturo amatu: Amata nosaukums un kods: Jānorāda vārds vai vārdu kopa, kas precīzi izsaka profesijas būtību un saturu, izmantojot Profesiju klasifikatoru. No tā tiek ņemts arī amata kods, kas ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmumiem un juridiskajām personām. Institūcijas un struktūrvienības nosaukums: Jāmin pilns oficiālais iestādes nosaukums, kā arī struktūrvienības nosaukums, ņemot vērā, ka,...

Lai nodrošinātu veiksmīgu Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) jauninājumu ieviešanu un atvieglotu iesaistītajām pusēm pāreju uz jaunu TKS2 versiju (NCTS6 – New Computerised Transit System 6. posms), kas darbosies sasaistē ar Eiropas Komisijas (EK) Importa kontroles sistēmu 2 (IKS2), TKS2 jaunās versijas ieviešana tiek pārcelta uz 2025. gada 1. oktobri. Komersantiem, kuri izmanto TKS2 un papildina tranzīta deklarācijas ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju datiem, jāturpina to darīt tāpat, kā līdz šim. Atsevišķi iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas EK Importa kontroles sistēmā 2 (izmantojot ICS2 STI/STP – IKS2 Kopīgo komersantu saskarni/Kopīgo komersantu portālu) nav nepieciešams. Komersanti, kuri izstrādā savas elektroniskās sistēmas (API – Application Programming Interface) un ir pieprasījuši ieviešanas atlikšanu saskaņā ar EK ieteikumu līdz 2025. gada 31. decembrim, var turpināt iesniegt ar kopsavilkuma datiem papildinātas tranzīta deklarācijas esošajā TKS2 (NCTS5) versijā līdz 2025. gada 1. oktobrim vai izmantot nacionālo Importa kontroles sistēmas 1 (IKS1) ENS (Entry Summary Declaration) apakšsistēmu atsevišķas...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paredzēts atteikties no valstij piekritīgās mantas realizācijas, tādējādi 2026.gadā samazinot budžeta izdevumus par 297 670 eiro, teikts valdības otrdien, 26.augustā, uzklausītajā Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam". FM skaidro, ka patlaban VID veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju - uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajai kompetencei. Savukārt, izvērtējot VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pamatdarbības jomas un kompetenci, FM ieskatā VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus. VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgo nekustamo īpašumu pārņemšanā no VID. Vienlaikus,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.5.2/27196) par nodokļu piemērošanu pašnodarbinātajai personai vispārējā nodokļu režīmā, kurai piešķirts trūcīgās personas statuss un ieņēmumi gada laikā nepārsniedz 3000 eiro (t. i., vidēji līdz 250 eiro mēnesī). Persona nav PVN maksātājs un tās pamatdarbības veids – izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās. Spriežot pēc sniegtās uzziņas, pašnodarbinātā persona nodarbojas ar lauku tūrismu - izmitina viesus lauku tūrisma mītnē. Uzziņas iesniedzējs lūdz precizēt šādus jautājumus. Vai šādā gadījumā pašnodarbinātajai personai ir vai nav pienākums maksāt: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN); valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Vai pareizi iesniedzējs saprot, ja ieņēmumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodokļi nav maksājami, un pietiek tikai ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu? Vai pašnodarbinātajai personai ir jāsniedz citas regulāras atskaites (piemēram, mēneša vai ceturkšņa pārskati), ja nav darbinieku un tiek izmantots parastais režīms? Kāds ir maksimālais ienākumu slieksnis (mēnesī, gadā) minētāja situācijā, kad nodokļi...

Grozījumi Imigrācijas likumā un ar tiem saistītie Ministru kabineta 2025. gada 19. augusta noteikumi Nr. 515 “Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas noteikumi”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī, paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, būs pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā iesniegt ziņas par sevi. Šis pienākums attieksies arī uz tādu valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms (piemēram, uz Ukrainas pilsoņiem). Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums elektroniski aizpildīt deklarāciju tīmekļvietnē eta.gov.lv, norādot savu personu identificējošo informāciju (t.sk.,vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pases numuru, tās izdevējvalsti, izdošanas datumu un derīguma termiņu), ziņas par ceļojuma (ieceļošanas) mērķi, plānoto uzturēšanās laiku un vietu, ceļošanas maršrutu (t.sk., ieceļošanas un izceļošanas vietu un veidu (sauszeme, lidosta, osta, dzelzceļš, cits)), savu kontaktinformāciju, kā arī informāciju par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai...

Latvijā uz 1. augusti kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,638 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. 2025. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 844,276 miljonu eiro apmērā. Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1. augustā bija piešķirti parādiem kopumā 113,758 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,9% vairāk nekā gada sākumā. Parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. augustā bija 346,061 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 306,446 miljonus eiro, kas arī ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,131 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 5,2%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. augustā veidoja 61,8% no kopējās parādu summas jeb 520,987 miljonus eiro. VID dati liecina, ka par...

Ministru kabineta 26. augusta sēdē atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai", kas atspoguļo publisko iepirkumu darba grupas izstrādāto strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai. Tās mērķis ir veicināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurskatāmību un efektivitāti. Latvijā publiskie iepirkumi ir nozīmīga ekonomikas daļa – 2024. gadā to kopējais apjoms sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā rāda 2024. gada dati, iepirkumos uzvar tikai 2,4% no valstī esošo aktīvo uzņēmēmumu skaita (182 213 komercsabiedrības bija reģistrētas uz 25.07.2025). Turklāt 25,2% iepirkumu ir pieteicies tikai viens pretendents, bet 19,8% iepirkumu ir pārtraukti/izbeigti (no kopējā rezultātu paziņojumu iepirkumu daļu skaita). Procedūras bieži ir pārāk sarežģītas, laikietilpīgas un ar nepietiekamu konkurenci. Reformas mērķis ir atgriezties pie iepirkumu sistēmas pamatmērķiem, nodrošinot kvalitatīvu un sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un preču...

Valdība 26. augustā nolēma no 2025. gada 1. septembra pārtraukt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) robežkontroles punktu "Liepājas osta", "Vientuļi", "Silene", "Mērsraga osta" un "Skultes osta" darbību, ņemot vērā samazināto kravu plūsmu, infrastruktūras neatbilstību vai citus faktorus, kas ierobežo kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā grozījumā Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" robežkontroles punktu "Mērsraga osta" un "Skultes osta" slēgšana skaidrota ar to, ka šajos punktos līdz šim bija atļauta tikai koksnes un koksnes produktu kontrole, bet pēdējo piecu gadu laikā robežkontroles punktos nav saņemta neviena krava. Tāpat robežkontroles punktā "Liepājas osta" pēdējos gados būtiski samazinājies saņemto kravu skaits, un PVD ir problemātiski nodrošināt nepieciešamos personāla resursus robežkontroles punkta darbībai. Ministrijā arī norāda, ka robežkontroles punktā "Vientuļi" pēdējos gados PVD kontrolei kravas nav uzrādītas, jo Krievijas pusē nav izbūvēta kravu pārvadājumiem atbilstoša infrastruktūra, un pieejamā tilta kravnesība ir piemērota tikai automašīnām...