Ekspertu ziņojumam

Nereti atbildes uz komerctiesības skarošiem jautājumiem var gūt, ieskatoties Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmumos. Vienā no tiem skatīts jautājums par to, vai sabiedrības dalībnieki ir tiesīgi sasaukt sapulci, ja par to lemts vien vienu dienu iepriekš, kā arī nenorādot uz faktu, ka sapulci sasauc valde. Konkrētajā gadījumā UR bija iesniegts sabiedrības dalībnieku sapulces protokols, kurā norādīts, ka sapulci sasaukuši visi sabiedrības dalībnieki par to savstarpēji vienojoties. Tāpat no protokola izriet, ka sapulcē piedalās divi sabiedrības dalībnieki, kas pārstāv visu sabiedrības balsstiesīgo pamatkapitālu, kas vienlaikus ir 80 procenti no visa sabiedrības pamatkapitāla. Protokolā par visiem jautājumiem dalībnieki balsojuši vienbalsīgi. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iebilda šādai praksei, norādot, ka Komerclikuma 214. panta pirmajā daļā noteikts, ka paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Statūtos var noteikt citu paziņošanas kārtību. Attiecīgi dalībnieku...

Tuvojoties vasaras brīvlaika noslēgumam, kurā daudzi skolēni arī strādāja, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina par nodokļu atvieglojumu piemērošanas nosacījumiem tiem vecākiem, kam ir bērni vecumā līdz 19 gadiem (ieskaitot) un kuri mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Ja bērns (līdz 19 gadu vecumam), kas mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ir strādājis tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam par šo periodu netika automātiski pārtraukta bērna atrašanās apgādībā. Tā automātiski turpināsies arī tad, ja bērns līdz 31. augustam (ieskaitot) pārtrauks darba attiecības un atsāks mācības. VID saņems šo informāciju no darba devēja un izglītības iestādes, līdz ar to vecākiem nekāda izziņa par to VID nav jāsniedz. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un turpina strādāt arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā no 1. septembra (vai no datuma, kad mācību gada laikā tiks uzsāktas darba attiecības) tiks pārtraukta automātiski. Tādēļ brīdī,...

Valdība 26. augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos priekšlikumus noteikumiem, kas nodrošinās augstāku atbalsta intensitāti biznesa inkubācijas komersantiem un citus nosacījumus efektīvākai finansējuma apgūšanai. Paredzēts, ka 8. septembrī tiks izsludināta jauna pieteikšanās atbalstam, kas tiks piešķirts atbilstoši jaunajiem noteikumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi". EM norāda, ka izmaiņas regulējumā ļaus palielināt atbalsta intensitātes slieksni no 50% līdz 70% biznesa inkubācijas komersantu pakalpojumiem uzņēmējdarbības attīstībai, telpu un darbavietas nomai, ražošanas aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ne vairāk kā diviem darbiniekam. Savukārt izejmateriālu un izejvielu iegādei atbalsta intensitātes slieksnis tiks palielināts no 30% līdz 70%. Tāpat tiks palielināts visiem komersantiem...

Eiropas Savīnības Tiesa (EST) sniegusi atbildi uz prejudiciālu jautājumu saistībā ar strīdu par samazinātas nodokļu likmes piemērošanas gadījumu Vācijā. Šai lietā interesants fakts ir tas, ka tiesa norāda, ka nereti normas izpratne pazūd direktīvu un konvenciju tulkojumā uz citām valodām, tāpēc, ja apšaubāt kādu normu, būtu vērts to pārlasīt angļu un/vai franču valodā, kurās parasti top Eiropas Savienības vai citu starptautisko regulējumu noteicošo normatīvo dokumentu oriģināli. Otrkārt, šī lieta interesanta, jo bija jāižšķiras, vai par periodisku izdevumu (žurnālu) jāuzskata arī tādi, kuru lapas galvenokārt apdrukātas ar cipariem, nevis burtiem, kā tas ir sudoku mīklu gadījumā. EST spriedums 2025. gada 1. augustā (*) Lietā C‑375/24 Keesing Deutschland GmbH pret Finanzamt für Körperschaften II Situācijas apraksts Berlīnes Brandenburgas Finanšu tiesa (Finanzgericht Berlin‑Brandenburg) vērsās EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinētās nomenklatūras pozīciju 4902, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23....

Lai palīdzētu iepircējiem noteikt atbilstošus norēķinu termiņus ar piegādātājiem par precēm, kurām nav obligāti jānorāda minimālais derīguma termiņš – svaigajiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem (preces), Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi informatīvo materiālu "Kritēriji svaigu augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu atzīšanai par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpratnē". Tajā ietverti kritēriji, kas palīdz noteikt, vai šīs preces uzskatāmas par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) izpratnē. Preču korekta novērtēšana ir būtiska, jo tā tieši ietekmē to, kāds norēķinu termiņš ar piegādātājiem ir pieļaujams. Saskaņā ar NTPAL par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm tiek uzskatītas tādas preces, kuras savu īpašību dēļ vai noteiktā pārstrādes posmā kļūst nederīgas pārdošanai 30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes. Tomēr likums nenosaka konkrētus kritērijus, kas ļautu novērtēt, vai attiecīgās preces ir uzskatāmas par ātrbojīgām. Informatīvais materiāls tapis, proaktīvi reaģējot uz KP novēroto, ka iepircēji...

Ieguldījumiem pārstrādē lauksaimniekiem šogad būs pieejams atbalsts 17,69 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD). Atbalsts būs pieejams Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" otrajā kārtā. Projektus varēs iesniegt no šī gada 29. septembra līdz 29. oktobrim. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmā. Uz atbalstu var pretendēt juridiskas personas, kas: nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi; ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi; nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos. Projekta īstenošanā izmantojamām pamatizejvielām ir jābūt lauksaimniecības produktiem, jo atbalsta mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un pievienoto vērtību, augstas pievienotās vērtības produktu (tostarp bioloģisko) ražošanu, sekmējot produktivitātes celšanu, kā arī eksportspējīgu inovatīvu produktu ražošanu. Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei - viens gads un seši mēneši, ja tiek veikta būvniecība, pārbūve un iegādāti ražošanas pamatlīdzekļi - divi gadi...

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) no 14. augusta piedāvā nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem no 18 gadu vecuma iespēju pieteikties mācībām, kuru lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Sociālais fonds Plus un valsts budžets. Pieteikšanās notiek platformā stars.gov.lv individuālajā mācību kontā, kuru iespējams katram izveidot. Piedāvājumā ir 239 izglītības programmas 34 izglītības iestādēs visā Latvijā – no profesijas apguves un pārkvalifikācijas līdz esošo prasmju pilnveidei. Programmas pieejamas 11 nozarēs: enerģētikas, būvniecības un nekustamā īpašuma pārvaldības; elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju; kokrūpniecības; metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību; drukas un mediju tehnoloģiju; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozarēs; lauksaimniecības; pārtikas rūpniecības; transporta un loģistikas; uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas; veselības un sociālās aprūpes nozarē. Šajās nozarēs profesionālās tālākizglītības programmu ietvaros iespējams apgūt 32 dažādas profesijas, tostarp elektromontieris, elektrotehniķis, lokmetinātājs, aprūpētājs, automehāniķis un citas darba tirgū aktuālas profesijas. Ar pilnu izglītības programmu sarakstu, kas sniedz iespēju apgūt profesiju, var iepazīties stars.gov.lv izglītības programmu katalogā, pie filtra “Programmas...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 01.08.2024. spriedums lietā Nr. C88141424 Faktiskie apstākļi Valsts akciju sabiedrībā (darba devēja/atbildētāja) 16.11.2023. tika sagatavots ziņojums par darbinieka veiktajām darbībām valsts reģistrā, kas bija saistītas ar augsta pieprasījuma transportlīdzekļu izvēles numuru meklēšanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, atbildētāja (darba devēja) 01.12.2023. izdeva rīkojumu par iekšējās pārbaudes veikšanu attiecīgajā struktūrvienībā. Darbinieks ar šo rīkojumu iepazinās tajā pašā dienā. Savos paskaidrojumos atzina, ka ir meklējis transportlīdzekļu numura zīmes ar konkrētiem simboliem priekš sevis. Numurus viņš esot meklējis arī no 03.05.2023. līdz 24.11.2023. pirms darba laika. 06.12.2023. darba devēja sagatavoja atzinumu, kurā konstatētas prasītāja prettiesiskas darbības, lietojot reģistra datus savtīgos nolūkos, pārkāpjot normatīvo aktu prasības un, balstoties uz minēto atzinumu, 14.12.2023. prasītājam tika uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, jo konstatēts, ka darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski...

Kopš 2023. gada 1. janvāra visiem Latvijas uzņēmumiem ir obligāta oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese), nodrošinot modernu un drošu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, neraugoties uz šo digitālo progresu, Komerclikums joprojām stingri pieturas pie prasības par fiziskas juridiskās adreses esamību. Tas rada pamatotu jautājumu – vai, esot pilnvērtīgai digitālajai alternatīvai, fiziskās adreses obligātums nav zaudējis savu pamatojumu un kļuvis par apgrūtinājumu, īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuri bieži vien savu biznesu reģistrē savā dzīvesvietā, tādējādi pakļaujot riskam savu privātumu. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu, e-adrese ir kļuvusi par primāro kanālu oficiālajai korespondencei starp uzņēmēju un publisko sektoru. Tā nodrošina tūlītēju un juridiski saistošu dokumentu apmaiņu, aizstājot ierakstītas vēstules un klātienes apmeklējumus. Tomēr Komerclikums paliek nemainīgs – katram komersantam ir pienākums reģistrēt un uzturēt juridisko adresi, kurai jābūt konkrētai ēkai vai telpu grupai un kurā uzņēmumam ir jānodrošina sasniedzamība. Mazā biznesa privātuma dilemma Daudziem, kas sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā – individuālajiem komersantiem, maza...

Šogad 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, informē Labklājības ministrija. Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787. Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti...

Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā pirmā instance — rajonu (pilsētu) tiesas — joprojām ir tāds kā lietas izskatīšanas atspēriena punkts, «iesildīšanās» tiesāšanās turpināšanai, kam tā nevajadzētu būt. Apgabaltiesas kā otrā līmeņa tiesas lietas skata apelācijas instancē, un apelācijas sūdzību aizvien vēl ir daudz, apgalvo Līga Blūmiņa, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja. Tiesnese ar 25 gadu darba stāžu kolēģiju vada jau desmit gadus. Sarunā viņa ieskicē galvenās problēmas, kas patlaban ir vērojamas tiesu darbā, kā arī akcentē nesen veiktās Civilprocesa likuma izmaiņas. Kādos gadījumos pārsvarā iesniedz apelācijas sūdzību? Ja lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā nav izvērtēti visi apstākļi, nav doti atbilstoši norādījumi lietas dalībniekiem par nepieciešamību iesniegt pierādījumus, tad šo jautājumu izvērtēšana norit apelācijas instancē. Gadās pārskatīt spriedumus lietās, kuros pirmā instance nav izmantojusi procesuālo pienākumu izskaidrot lietas dalībniekiem, ka par kādu no faktiem nav iesniegti pierādījumi, vai arī tiesa pēc savas iniciatīvas noteikusi kādu apstākli par vispārzināmu, nedodot...

Vecāku pabalsta izmaksa 75% apmērā nodarbinātajiem pabalsta saņēmējiem būtu jāturpina arī nākamos trīs gadus, šāda nostāja pausta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma "Par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā un izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt izmaksu 75 % apmērā pēc 2025. gada 31. decembra" projektā. Ziņojuma saskaņošanai starp iesaistītajām ministrijām jānotiek līdz 2. septembrim. Valdība pabalsta apmēru no 50% līdz 75% šobrīd ir palielinājusi tikai uz šo gadu, bet LM uzskata, ka 75% līmenī pabalsts būtu jāsaglabā arī no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, atstājot to likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" kā pagaidu regulējumu. Ministrija 2028. gadā veiktu atkārtotu izvērtējumu par vecāku pabalsta saņēmēju, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, dinamiku un nepieciešamību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā kā pastāvīgu regulējumu. Starp nodarbinātajiem vecākiem - pabalstu saņēmējiem - dominē bērnu...

Valdība neatbalsta pieejamās informācijas par stratēģiskā partnera valdes, padomes locekļiem un īpašniekiem sašaurināšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Valdība ir iepazinusies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pērnā gada marta vēstuli un tai pievienotajiem Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem, kā arī izvērtusi minēto priekšlikumu pamatojumā aktualizētos jautājumus un to risinājuma nepieciešamību. Komisija vēstulē piedāvā sašaurināt UR publiskojamās informācijas apjomu par stratēģiskajiem partneriem. Atbildes vēstulē Saeimai valdība norāda, ka atbalsta priekšlikumos pausto mērķi, taču neatbalsta tā sasniegšanai piedāvāto risinājumu, saredzot tajā vairākus riskus un nepilnības. Tieslietu ministrija (TM) norāda, ka, pieņemot šādus grozījumus, stratēģisko partneru ikdienas darbība tiktu apgrūtināta, kā arī netiktu sasniegts regulējuma mērķis panākt lielāku drošību. Ministrijā uzsver, ka stratēģiskais partneris ir no Aizsardzības industrijas likuma izrietošs koncepts. Šāds partneris ir kapitālsabiedrība, ar ko Aizsardzības ministrija piegādes drošības veicināšanai var veidot stratēģisko partnerību, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumu. Šai kapitālsabiedrībai ir jābūt izsniegtai speciālai atļaujai komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātam....

Biznesa konsultāciju pakalpojumi pasaulē ir pieprasīti, to izvēli galvenokārt nosaka pakalpojuma sniedzēju profesionālisms un reputācija, bet atrašanās vieta vai juridiskā piederība netiek uzskatīta par būtisku faktoru. Latvijas eksporta struktūrā nozīmīgu daļu veido pakalpojumu eksports, taču vadības konsultāciju pakalpojumi ir tikai neliela daļa. Lai veicinātu vadības konsultāciju pakalpojumus un piesaistītu to klientus, Latvijai nepieciešams uzlabot konkurētspējas priekšrocības vairākos uzņēmējdarbības vides aspektos. Desmit gadu periodā no 2014. gada līdz 2023. gadam gan Latvijas preču, gan pakalpojumu eksporta pieaugums ir bijis līdzīgs — par apmēram 81%, pakalpojumu eksportam veidojot 25–31% no kopējā eksporta apjoma. Tajā pašā laikā vadības konsultāciju pakalpojumu eksporta apjoms parādījis daudz lielāku pieaugumu (skat. 1. att.), jo šīs jomas uzņēmumu eksports pieaudzis vairāk nekā sešas reizes. !function(){"use strict";window.addEventListener("message",function(a){if(void 0!==a.data["datawrapper-height"]){var e=document.querySelectorAll("iframe");for(var t in a.data["datawrapper-height"])for(var r,i=0;r=e;i++)if(r.contentWindow===a.source){var d=a.data["datawrapper-height"]+"px";r.style.height=d}}})}(); Neapšaubāmi, pagaidām skaitļi ir nelieli, tomēr izmaiņas gadu no gada ir ievērojamas un kopējā tendence ir izteikti pozitīva. Turklāt pēdējie gadi nozarei ir...

Valdība 19. augustā atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK)) un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu. Virsstundu apmaksas apmērs Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. LBAS atzīst, ka diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām par piemaksām par virsstundu darbu ilgstoši bijušas asas. Darba devēji vēlējušies piemaksu apmēru samazināt, to nosakot kā 50% pašreizējo 100% vietā. Koplīguma izbeigšana Likumprojektā tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem,...